dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

3.2.3.2. Labiekārtot tūrisma infrastruktūras objektus
3.2.3.2. a) Labiekārtot un uzturēt 11-15 tūristu apmetņu vietas
Pamatojums
Lai nodrošinātu tūrisma un atpūtas vajadzībām atbilstošu infrastruktūru, Salacas ielejā nepieciešams
nodrošināt pietiekamu apmetņu vietu skaitu un kvalitāti, kas atbilstu mūsdienu prasībām. Ja
apmetņu vietu skaits ir nepietiekams, vērojama tendence veidot spontānas apmetņu vietas, tādejādi
apdraudot teritorijas dabas vērtības, kā arī veicinot teritorijas piegružošanu ar atkritumiem.
Savukārt, ierīkojot pārāk lielu skaitu apmetņu vietu, to uzturēšana varētu neatmaksāties, kā arī
iespējams varētu tikt nodarīts būtisks kaitējums dabai.
Vēlamo apmetņu vietu skaits teritorijā nosakāms, balstoties uz novērojumiem par to izmantošanas
intensitāti, vidējo tūristu skaitu sezonā, aprēķiniem par upes ekoloģisko kapacitāti un maksimāli
pieļaujamo ūdenstūristu skaitu, kā arī optimālo attālumu starp divām apmetnēm (5 km).
Aptuvenie aprēķini par upes ekoloģisko kapacitāti liecina, ka, ja optimālais atstatums starp
peldlīdzekļu grupām (vienā grupā apm. 2 peldlīdzekļi) ir 500 m, tad vienas dienas kapacitāte
Salacas upē būtu 380 peldlīdzekļu (95 km/0,5 km x 2) vai 760 cilvēku. Balstoties uz apsvērumu, ka
katrai nākamajai apmetņu vietai vajadzētu būt sasniedzamai ne mazāk kā 1 stundas laikā, respektīvi,
maksimums 5 km attālumā vienai no otras, Salacā kopumā būtu nepieciešamas 19 apmetņu vietas
(95 km/5km). Šobrīd dabas parka teritorijā jau eksistē 20 oficiālas apmetņu vietas. Taču, lai
optimāli varētu izvietot maks. 760 cilvēkus, vēlams būtu iekārtot vismaz 30 apmetņu vietas (ja
vienā apmetnē ir vieta vismaz 10 teltīm). Turklāt jāņem arī vērā, ka vietās, kas atrodas vienas dienas
brauciena attālumā (ap 15 km – braucot ar gumijas laivām un 20 km ar kanoe tipa laivām) no
populārākajiem brauciena uzsākšanas punktiem (šajā posmā tas ir Mazsalacas tilts), būtu vēlams
ierīkot vairākas apmetņu vietas nelielā attālumā vienu no otras. Tas nepieciešams arī tādēļ, ka
ūdenstūristi parasti gadījumos, kad apmetņu vieta jau apmetusies cita grupa, labprātāk izvēlās
pabraukt tālāk, lai sameklētu brīvu vietu, nevis apmestos jau aizņemtajā vietā, pat ja tur būtu brīvi
laukumu teltīm, kā arī brīva ugunskura vieta.
Apraksts
Konkrētajā Salacas posmā pastāv 10 oficiālās apmetņu vietas un četras zemes īpašnieku
labiekārtotas apmetņu vietas (“Lībieši-2” Skaņkalnes pag.; “Puņmutes” Ramatas pag.; “Somu pirts”
Ramatas pag.; “Eži” Staiceles l.t.). Šādam apmetņu skaitam vajadzētu būt pietiekamam konkrētā
upes posmam – vidēji viena apmetne ik pa 2,5 km, taču, aplūkojot apmetņu izvietojumu, jāsecina,
ka posmos, kur tās būtu visvairāk nepieciešamas, apmetņu skaits nav pietiekams. Braucējiem ar
gumijas laivām apmetņu vietām vispiemērotākais būtu posms no Nikuces ietekas līdz Līču skolai,
taču pašlaik šajā posmā pieejama tikai divas jau minētās privāti iekārtotās apmetnes – “Puņmutes”
un “Somu pirts”. Savukārt kanoe braucējiem piemērotākais ir posms no Līču skolas līdz “Ežiem” –
šeit atrodamas 3 apmetņu vietas, turklāt no pirmās (starp Līču skolu un “Veclīču” mājām) līdz
otrajai (pretim “Strenču” mājām) mērojami 9 km. Apmetņu vietu trūkumu šajā posmā var izskaidrot
ar samērā apgrūtināto piekļuvi (ceļi šajā posmā ir samērā sliktā stāvoklī un vietām pat lielāko gada
laiku nav izbraucami (piemēram, starp “Kabu” mājām un “Siliņu” mājām upes labajā krastā).
Pašreiz interesi ierīkot oficiālas tūristu apmetņu vietas, gadījumā, ja tam būtu paredzēts kāds
līdzfinansējums, ir izteikuši 7 zemes īpašnieki: „Ievlīči” (bijusi oficiāla vieta), Mazsalacas p.l.t.;
“Veclīči” (bijusi oficiāla vieta) un “Silzemnieki”, Ramatas pag.; “Priedes”; “Vīķu saliņa”; “Eglītes”
un “Kaucīši”, Staiceles l.t. – uz kuru zemes apmetnes pagaidām vēl nav ierīkotas. Teritorijas izpētē
apzinātas vēl 4 vietas, kur varētu tikt iekārtotas apmetnes: “Liepiņas-1” un “Tiltsragi” Staiceles l.t.;
“Krustceļi” Ramatas pag. un “Dzeguzes” Mazsalacas l.t.
Kā prioritāras vietas tūristu apmetņu ierīkošanai vai atjaunošanai minamas: “Veclīči”,
“Silzemnieki” un “Vīķu saliņa”.
94