dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

o slaucamo govju ekstensīva aprūpe: 380 LVL par 1 govi gadā;
o gaļās šķirnes govju intensīva aprūpe: 260 LVL 1 govi gadā;
o aitu aprūpe: 48 LVL par 1 aitu gadā;
o kazu aprūpe: 118 LVL 1 par kazu gadā.
Iespējamais finanšu avots ES subsīdijas bioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošanai un tiešie
hektāru maksājumi.
3.2.1.5. Saglabāt dabas aizsardzības plānā noteiktos bioloģiski vērtīgos meža biotopus
3.2.1.5. a) Plānā noteiktajos bioloģiski vērtīgajos meža biotopos uz ielejas nogāzēm
saimnieciskā darbība nav pieļaujama, izņemot plānā norādītās darbības
Pamatojums
Kā bioloģiski vērtīgi un aizsargājami meži, kuros nav pieļaujama saimnieciskā darbība, apskatāmajā
teritorijā atzīti sekojoši biotopi:
• dabiskie baltalkšņu meži – ar ļoti bagātu sugu sastāvu, vietām ar platlapju piejaukumu, kas
veidojušies uz ielejas nogāzēm (savā dabiskajā ekoloģiskajā nišā). Sasniedzot klimaksa
stadiju, šie meži iespējams attīstīties par jaukto koku gāršām;
• jaukto koku gāršas uz ielejas nogāzēm – parasti ļoti bagāts sugu sastāvs (parastā apse un āra
bērzs mistrojumā platlapjiem – liepu, gobu, ozolu, kļavu, retāk osi);
• bērzu liekņas ar avotiem uz ielejas nogāzēm;
• egļu sausieņu meži uz nogāzēm un gravās.
Šie mežu tipi klasificējami arī kā ES Biotopu direktīvas prioritārie mežu biotopi – pārmitrie
platlapju meži (91E0*); nogāžu un gravu meži (9180*) un boreālie meži (9019*). Tādēļ šie meža
tipi ir iekļauti dabas lieguma zonā un tiem noteikti stingrāki saimnieciskā darbības ierobežojumi.
Apraksts
• Aizliegtās darbības:
- galvenās, kopšanas un sanitārās cirtes;
- kritušu un atmirušu koku izvākšana, izņemot kokus, kas daļēji vai pilnībā ir
iekrituši upē (lai novērstu sanesumu veidošanos upē, kas varētu apdraudēt
ūdenstūristu drošību);
• Atļautās darbības:
- slimības inficēto un kaitēkļu invadēto un citādi bojāto koku izciršana, saskaņojot ar
Valsts mežu dienestu un Valsts vides dienesta Reģionālo vides pārvaldi;
- meža ugunsdrošības pasākumi un bīstamo koku ciršanu un novākšana;
- gaisvadu elektropārvades līniju un telekomunikāciju līniju ekspluatācijas drošības
pasākumi;
- pameža/krūmu izciršana ap veciem, liela diametra kokiem (ozoliem, liepām,
gobām) to vainagu platumā, saskaņojot ar Valsts vides dienesta Reģionālo vides
pārvaldi. Pamežam iespiežoties lielo ozolu vainagā, tas tiek bojāts un ozols var
aiziet bojā. Taču pameža izciršana ap lielajiem kokiem (īpaši ap ozoliem) jāviec
pakāpeniski 2-3 gadu laikā, jo, ja tas tiek darīts vienā piegājienā, koks straujo vides
izmaiņu rezultātā var aiziet bojā;
- citi pasākumi, kas saistīti ar īpaši aizsargājamu sugu un biotopu apsaimniekošanu
un saskaņoti ar ZBR administrāciju.
Izpildītājs Zemes īpašnieki, VAS “Latvijas Valsts meži”
Izmaksas Nav zināmas
Iespējamais finanšu avots Zaudējumus, kas radušies sakarā ar saimnieciskās darbības
ierobežojumiem iespējams segt no valsts budžeta atbilstoši likumam „Par zemes īpašnieku tiesībām
uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
un mikroliegumos” (spēkā no 01.01.2006).
86