dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

3.2.1.4. Saglabāt dabas aizsardzības plānā noteiktās bioloģiski vērtīgās pļavas
3.2.1.4. a) Apsaimniekot mēreni mitrās pļavas atbilstoši plānā noteiktajām prasībām
Pamatojums
Lai saglabātu dabiskās pļavas ar tajās sastopamo sugu un biotopu daudzveidību, nepieciešams tās
regulāri apsaimniekot, pļaujot vai noganot. Vēlams pieturēties pie konkrētajā vietā tradicionāli
piekoptās apsaimniekošanas metodes. Tas vienlaicīgi arī sekmētu ielejai raksturīgās kultūrainavas
saglabāšanu.
Apraksts
Bioloģiski vērtīgo mēreni mitro pļavu kopējā platība teritorijā ir 37,6 ha, tai skaitā 0,04 ha
Vilkakūlas Nardus pļavas, 28,5 ha atmatu pļavas un 9,05 ha īstās pļavas.
Pie šiem tipiem pieskaitāmas sekojošas pļavas, atbilstoši plānā izmantotajai pļavu numerācijai (skat.
6. karti: “Biotopu un sugu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumi”):
• pļavas un ganības auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs pļavas: Nr. 4; 7; 30; 42; 43; 44; 56
un 61;
• augsto grīšļu pļavas: Nr. 19.
(skat. 6. karti: “Biotopu un sugu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumi”):
• vilkakūlas Nardus pļavas: Nr. 20;
• atmatu pļavas: Nr.1; 5; 23; 25; 26; 28; 37; 45; 46; 51; 52; 53; 54 un 60;
• īstās pļavas: Nr. 2; 3; 17; 18; 32; 33; 34; 38; 39; 41 un 59.
21,5 ha no teritorijā sastopamajām mēreni mitrajām pļavām klasificējamas, kā ES mērogā
aizsargājami biotopi:
• 6230*– Sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs: pļavas Nr. 20 un 28 (kopējā
platība – 1,5 ha);
• 6270* – Sugām bagātās atmatu pļavas: Nr. 1 (platība – 5,1 ha);
• 6510 – Mēreni mitrās pļavas: Nr. 2; 3; 10; 17; 32; 33; 34; 38; 39; 41 (kopējā platība – 11,4
ha).
Piemērotākās apsaimniekošanas metodes mēreni mitrām pļavām:
• pļaušana – nepieciešams pļaut katru gadu vai vismaz reizi divos gados. Ietiecamais
pļaušanas laiks - jūlija sākums;
• ganīšana – ieteicams izmantot aitas un kazas (optimālais lopu skaits 3,3 uz 1 ha), bet
izmantojami arī jaunlopi (2,1 uz 1 ha), govis (1,7 uz 1 ha) un zirgi (0,5 uz 1 ha).
Piemērotākais apsaimniekošanas veids vilkakūlas pļavām.
Mēreni mitrajās pļavās mēslošanai pieļaujamas nelielas kūtsmēslu devas. Reizi 5-6 gados atsevišķus
pļavu nogabalus vēlams atstāt nenopļautus, lai saglabātu floras un entomofaunas daudzveidību.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka lielākajā daļā šo pļavu nepieciešams turpināt pašreizējās
apsaimniekošana metodes (pļaušanu vai ganīšanu). Pļavās, kurās pilnīgi vai daļēji pārtraukta
apsaimniekošana (Nr. 3; 17; 23; 24; 41; 46; 60), tā būtu jāatsāk, izcērtot jau parādījušos krūmus un
novēršot tālāku pļavu aizaugšanu. Atsevišķās regulāri noganītās pļavās (Nr. 45; 51; 52) būtu
jāpievērš uzmanība tam, lai netiktu pārsniegta pieļaujamā ganīšanas intensitāte.
Īpašas apsaimniekošanas metodes jāizmanto pļavās, kurās konstatētas orhideju dzimtas augu sugas
– plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata, Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica
vai smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia (pļavas Nr.1; 3; 20; 26; 32):
• piemērotākais apsaimniekošanas veids – pļaušana, nevis ganīšana, jo lopi nereti nobradā un
noēd trauslos orhideju dzinumus;
• pļavu ieteicams pļaut ar rokām, atstājot orhidejas nenopļautas, lai ļautu nogatavoties to
sēklām, un nopļaut šīs vietas vasaras beigās;
• iespējams arī pļaut pļavu pa daļām, pa gadiem mainot pļaujamās joslas.
83