dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
Plāns izstrādāts atbilstoši Vides ministrijas rīkojumā Nr. 120 noteiktajām prasībām. Saskaņā ar šo rīkojumu Dabas aizsardzības pārvalde ( ar 05.10.2004 rīkojumu nr. 41; grozījumi – ar 01.03.2005 rīkojumu nr. 21 un 26.07.2005 rīkojumu nr. 75) ir izveidojusi Uzraudzības grupu , kuras uzdevums ir pārraudzīt plāna izstrādes gaitu. Tajā darbojas pārstāvji no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Mazsalacas, Skaņkalnes, Ramatas un Staiceles pašvaldības, Valsts Vides dienesta Valmieras Reģionālās vides pārvaldes, Valsts meža dienesta Limbažu un Valmieras virsmežniecības, VAS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes mežsaimniecības, kā arī viens zemes īpašnieku pārstāvis. Kopumā notikušas 3 Uzraudzības grupas sanāksmes (skat. 17. pielikumu). 2005. gada aprīlā beigās plāns tika nodots Mazsalacas, Skaņkalnes, Ramatas un Staiceles pašvaldībām, kur ar to varēja iepazīties visi interesenti, kā arī sūtīt savus komentārus un ieteikumus plāna izstrādātājiem. Š.g. 13. maijā Mazsalacā notika plāna sabiedriskā apspriešana, kurā kopumā piedalījās 28 dažādu ieinteresēto pušu pārstāvji, t.sk., 22 zemes īpašnieki. 14. pielikumā ir pievienots sabiedriskās apspriešanas protokols, savukārt 15. pielikumā – kopsavilkums par izteiktajiem ierosinājumiem un norādes, kā šie priekšlikumi ir iestrādāti dabas aizsardzības plānā. 2005. gada maija beigās plāns tika iesniegts pašvaldībām apstiprināšanai. Mazsalacas pilsētas dome plānu apstiprināja 8. jūnija domes sēdē, Skaņkalnes pagasta padome un Staiceles pilsētas dome – 15. jūnija domes sēdē, un Ramatas pagsta padome – 21. jūnija domes sēdē (skat. 16. pielikumu). Pēdējā plāna uzraudzības grupas sanāksme notika 2005. gada 28. jūlijā, kurā uzraudzības grupas pārstāvji tika informēti par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un pašvaldības domes lēmumu. Uzraudzības grupas locekļi apstiprināja plāna pēdejo versiju, tomēr norādot, ka nepieciešams vēl papildus izvērtēt paredzamos tūrisma infrastruktūras labiekārtojumus pie Daģēnu klintīm un Govs alas, jo pie šiem objektiem uzturās īpaši aizsargājamu dzīvnieku sugas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt tūrisma slodzes palielināšanās. Sanāksmes protokols ar visu uzraudzības grupas locekļu parakstiem pievienots 17. pielikumā. Pēc sanāksmes tika saņemti ekspertu atzinumi par aizsargājamo sugu iespējamo apdraudējumu un plānā veiktas atbilstošas izmaiņas, lai maksimāli novērstu tūrisma slodzes negatīvo ietekmi uz minētajiem objektiem un tuvumā esošajām aizsargājamām sugām. Labojumi plāna tekstā tika saskaņoti ar uzraudzības grupas locekļiem. 6
Kopsavilkums Dabas parka “Salacas ieleja” galvenās dabas aizsardzības vērtības ir pati Salacas upe un to ietverošais biotopu komplekss. Pēc ekspertu sniegtā vērtējuma, nozīmīgākie ir upes straujteces biotopi, ielejas nogāžu un gravu meži (t.sk. baltalkšņu un jaukto koku gāršas), bioloģiski vērtīgo pļavu biotopi, kā arī viens no galvenajiem Salacas ieleju raksturojošiem elementiem – smilšakmens atsegumi. Ielejas biotopu mozaīkveida komplekss atspoguļo tradicionālai lauku ainavai raksturīgās iezīmes. Tā kā šāda ainava mūsdienās ir arvien retāk sastopama, tas piešķir dabas parkam īpašu etalona vērtību. Skatoties plašākā mērogā, Salacas ieleja veido upes koridoru, kas apkārtnes viļņotajā līdzenumā izdalās kā īpašs ainavas struktūras elements ar ļoti būtisku ainavu ekoloģisko nozīmi. Tas kalpo par migrācijas ceļu daudzām sauszemes un upes dzīvnieku un augu sugām, bet mežiem klātās upes nogāzes novērš augsnes eroziju un kavē duļķu materiāla un citu piesārņojumu ieskalošanos upē. Galvenie faktori, kas ietekmē sugu un biotopu stāvokli dabas parka teritorijā, ir: • mehāniskais šķērslis zivju migrācijai, ko veido bijušās Staiceles papīrfabrikas dambja slieksnis; • upes piesārņojums, kas veicina eitrofikāciju un līdz ar to arī straujteču aizaugšanu ar ūdensaugiem, kā rezultātā samazinās sugu daudzveidība upē un nārsta vietām piemērotās platības; • pārāk intensīvs un nepietiekami organizēts tūrisms, kas apdraud jutīgos biotopus un sugas; • lauksaimnieciskās darbības apsīkums, kā rezultātā aizaug bioloģiski vērtīgās pļavas, kā arī mazinās ielejas ainaviskā vērtība. Lai sekmētu ielejas dabas un ainavisko vērtību saglabāšanu, to sabalansējot ar teritorijas ilgtspējīgu attīstību, dabas aizsardzības plānā izvirzīti šādi īstermiņa mērķi, kuri realizējami 15 gadu periodā: • apsaimniekot teritorijas dabas vērtības atbilstoši dabas aizsardzības prasībām; • saglabāt un atjaunot teritorijas ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības; • pilnveidot tūrisma un atpūtas infrastruktūru, ievērojot dabas aizsardzības prasības; • veicināt sabiedrības izglītošanu, iepazīstinot ar teritorijas dabas, ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām; • veicināt sadarbību starp zemes īpašniekiem, ZBR administrāciju, pašvaldībām un valsts institūcijām dabas parka apsaimniekošanā; • izveidot monitoringa sistēmu dabas aizsardzības plāna darbības novērtēšanai. Lai nodrošinātu Salacas upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos un zivju resursu saglabāšanu, plānā paredzēti vairāki pasākumi, kas saistīti ar straujteču izpļaušanu, zivju nārsta vietu atjaunošanu un zivju migrācijas apstākļu uzlabošanu. Plānā noteikts piemērotākais apsaimniekošanas režīms dabisko pļavu saglabāšanai, kā arī prasības īpaši vērtīgu meža biotopu aizsardzībai. Atsevišķi pasākumi paredzēti īpaši retu vai apdraudētu bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai. Bioloģiski vērtīgo biotopu apsaimniekošana atbilstoši dabas aizsardzības prasībām kopumā veicina arī ielejas ainavisko vērtību saglabāšanu. Tomēr reizēm šie divi aspekti nonāk pretrunā un ir jāizvēlas, kas konkrētajā vietā ir uzskatāms par prioritāti – atklātas ainavas veidošana, īpašu ainavas elementu izcelšana vai arī retu biotopu un sugu aizsardzība. Plānā ir izvērtētas teritorijas, kuras ir īpaši nozīmīgas no ainaviskā viedokļa, un paredzēti pasākumi to apsaimniekošanai, galvenokārt novēršot to turpmāku aizaugšanu un ainaviskas vērtības zaudēšanu. Norādītas arī vietas, kur nepieciešams izcirst krūmus, lai atsegtu īpašus ainaviskus elementus, piemēram, atsegumus, lielus kokus, kā arī potenciālas skatu vietas. Lai novērstu pārāk intensīva tūrisma negatīvo ietekmi uz jutīgiem biotopiem un sugām, plāns paredz pasākumus tūrisma slodzes novērtēšanai un kontroles mehānismu izveidošanai, kā arī tūrisma infrastruktūras sakārtošanai. Plāna ietvaros izstrādāti arī ieteikumi un prasības dabas taku un skatu vietu ierīkošanai, kā arī tūristu apmetņu labiekārtošanai. 7
- Page 1 and 2: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervā
- Page 3 and 4: SATURS IEVADS......................
- Page 5: Ievads Dabas parka “Salacas ielej
- Page 9 and 10: 1. APRAKSTS 1.1. Teritorijas juridi
- Page 11 and 12: 18.03.2003; 08.04.2004) MK noteikum
- Page 13 and 14: “Par bioloģisko daudzveidību”
- Page 15: 1.attēls: Dabas parks “Salacas i
- Page 18 and 19: Ievērojami kultūrvēsturiskie obj
- Page 20 and 21: Upes gultni vidustecē galvenokārt
- Page 22 and 23: o meliorētās lauku ainavas - ar p
- Page 24 and 25: Dabas parka “Salacas ieleja” Ma
- Page 26 and 27: Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiz
- Page 28 and 29: PD - Eiropas Savienības Putnu Dire
- Page 30 and 31: kas ir Kopienas interešu sfērā u
- Page 32 and 33: Aromia moschata moschata zaļais v
- Page 34 and 35: akmeņgrauzis Noemacheilus barbatul
- Page 36 and 37: Sūnaugi un augstākie augi Šajā
- Page 38 and 39: atmatu pļavas. Vēl 12 vietās re
- Page 40 and 41: F.1.1.4. Priežu damakšņi ir sug
- Page 42 and 43: ērzs Betula pubescens, 2. stāvā
- Page 44 and 45: 1.4.4. Saldūdens biotopi Teritorij
- Page 46 and 47: 1.5.2. Teritorijas izmantošanas ve
- Page 48 and 49: 1962. gadā ar MK lēmumu Salacas u
- Page 50 and 51: 33. Ozoliņš J., Balodis M. Ūdrs
- Page 52 and 53: uzturēšanas rezultātā dabas par
- Page 54 and 55: Par vērtīgākajiem šajā posmā
Kopsavilkums<br />
Dabas <strong>parka</strong> <strong>“Salacas</strong> <strong>ieleja”</strong> galvenās <strong>dabas</strong> aizsardzības vērtības ir pati Salacas upe un to ietverošais<br />
biotopu komplekss. Pēc ekspertu sniegtā vērtējuma, nozīmīgākie ir upes straujteces biotopi, ielejas nogāžu<br />
un gravu meži (t.sk. baltalkšņu un jaukto koku gāršas), bioloģiski vērtīgo pļavu biotopi, kā arī viens no<br />
galvenajiem Salacas ieleju raksturojošiem elementiem – smilšakmens atsegumi.<br />
Ielejas biotopu mozaīkveida komplekss atspoguļo tradicionālai lauku ainavai raksturīgās iezīmes. Tā kā<br />
šāda ainava mūsdienās ir arvien retāk sastopama, tas piešķir <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong>m īpašu etalona vērtību.<br />
Skatoties plašākā mērogā, Salacas ieleja veido upes koridoru, kas apkārtnes viļņotajā līdzenumā izdalās kā<br />
īpašs ainavas struktūras elements ar ļoti būtisku ainavu ekoloģisko nozīmi. Tas kalpo par migrācijas ceļu<br />
daudzām sauszemes un upes dzīvnieku un augu sugām, bet mežiem klātās upes nogāzes novērš augsnes<br />
eroziju un kavē duļķu materiāla un citu piesārņojumu ieskalošanos upē.<br />
Galvenie faktori, kas ietekmē sugu un biotopu stāvokli <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong> teritorijā, ir:<br />
• mehāniskais šķērslis zivju migrācijai, ko veido bijušās Staiceles papīrfabrikas dambja slieksnis;<br />
• upes piesārņojums, kas veicina eitrofikāciju un līdz ar to arī straujteču aizaugšanu ar ūdensaugiem,<br />
kā rezultātā samazinās sugu daudzveidība upē un nārsta vietām piemērotās platības;<br />
• pārāk intensīvs un nepietiekami organizēts tūrisms, kas apdraud jutīgos biotopus un sugas;<br />
• lauksaimnieciskās darbības apsīkums, kā rezultātā aizaug bioloģiski vērtīgās pļavas, kā arī mazinās<br />
ielejas ainaviskā vērtība.<br />
Lai sekmētu ielejas <strong>dabas</strong> un ainavisko vērtību saglabāšanu, to sabalansējot ar teritorijas ilgtspējīgu<br />
attīstību, <strong>dabas</strong> aizsardzības plānā izvirzīti šādi īstermiņa mērķi, kuri realizējami 15 gadu periodā:<br />
• apsaimniekot teritorijas <strong>dabas</strong> vērtības atbilstoši <strong>dabas</strong> aizsardzības prasībām;<br />
• saglabāt un atjaunot teritorijas ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības;<br />
• pilnveidot tūrisma un atpūtas infrastruktūru, ievērojot <strong>dabas</strong> aizsardzības prasības;<br />
• veicināt sabiedrības izglītošanu, iepazīstinot ar teritorijas <strong>dabas</strong>, ainaviskajām un<br />
kultūrvēsturiskajām vērtībām;<br />
• veicināt sadarbību starp zemes īpašniekiem, ZBR administrāciju, pašvaldībām un valsts<br />
institūcijām <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong> apsaimniekošanā;<br />
• izveidot monitoringa sistēmu <strong>dabas</strong> aizsardzības plāna darbības novērtēšanai.<br />
Lai nodrošinātu Salacas upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos un zivju resursu saglabāšanu, plānā<br />
paredzēti vairāki pasākumi, kas saistīti ar straujteču izpļaušanu, zivju nārsta vietu atjaunošanu un zivju<br />
migrācijas apstākļu uzlabošanu. Plānā noteikts piemērotākais apsaimniekošanas režīms dabisko pļavu<br />
saglabāšanai, kā arī prasības īpaši vērtīgu meža biotopu aizsardzībai. Atsevišķi pasākumi paredzēti īpaši<br />
retu vai apdraudētu bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.<br />
Bioloģiski vērtīgo biotopu apsaimniekošana atbilstoši <strong>dabas</strong> aizsardzības prasībām kopumā veicina arī<br />
ielejas ainavisko vērtību saglabāšanu. Tomēr reizēm šie divi aspekti nonāk pretrunā un ir jāizvēlas, kas<br />
konkrētajā vietā ir uzskatāms par prioritāti – atklātas ainavas veidošana, īpašu ainavas elementu izcelšana<br />
vai arī retu biotopu un sugu aizsardzība. Plānā ir izvērtētas teritorijas, kuras ir īpaši nozīmīgas no ainaviskā<br />
viedokļa, un paredzēti pasākumi to apsaimniekošanai, galvenokārt novēršot to turpmāku aizaugšanu un<br />
ainaviskas vērtības zaudēšanu. Norādītas arī vietas, kur nepieciešams izcirst krūmus, lai atsegtu īpašus<br />
ainaviskus elementus, piemēram, atsegumus, lielus kokus, kā arī potenciālas skatu vietas.<br />
Lai novērstu pārāk intensīva tūrisma negatīvo ietekmi uz jutīgiem biotopiem un sugām, plāns paredz<br />
pasākumus tūrisma slodzes novērtēšanai un kontroles mehānismu izveidošanai, kā arī tūrisma<br />
infrastruktūras sakārtošanai. Plāna ietvaros izstrādāti arī ieteikumi un prasības <strong>dabas</strong> taku un skatu vietu<br />
ierīkošanai, kā arī tūristu apmetņu labiekārtošanai.<br />
7
Change language