dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Sugu izplatību nosaka ligzdošanai piemērotu biotopu pieejamība, kā arī ligzdošanas sekmes, kas atkarīgas<br />
no traucējuma faktoriem, piemēram, cilvēku vai plēsēju klātbūtnes. Kā galvenie traucējuma faktori<br />
minami:<br />
• tūristu radītais traucējums: lielo gauru un gaigalu perējumus apdraud ūdenstūristi, it īpaši braucot<br />
lielās grupās. Būtu nepieciešams pievērst ūdenstūristu uzmanību tam, lai laivas mērķtiecīgi netiktu<br />
vadītas perējumiem virsū, bet tie apbraukti, pēc iespējas mazāk iztraucējot pīles un to mazuļus. Jāņem<br />
vērā, ka ikreiz, kad perējums tiek izšķirts, palielinās briesmas, ka kāds no mazuļiem varētu noklīst un<br />
iet bojā. Tūristu, kā arī ogotāju un sēņotāju klātbūtne var iztraucēt arī medņu perējumus un samazināt<br />
melno stārķu ligzdošanas sekmes.<br />
• mežsaimnieciskā darbība: kailcirte, sanitārā cirte, kritušu un trūdošu koku izvākšana. Kritusi vai<br />
atmirusi koksne ir īpaši svarīga teritorijā konstatētajām dzeņu sugām. Mežsaimnieciskā darbība rada<br />
traucējumu, kas ļoti nelabvēlīgi var ietekmēt tādas sugas kā melnos stārķus (samazina to barošanās un<br />
ligzdošanas sekmes), kā arī medņus – tiek iztraucēti medņu perējumi, kā rezultātā mazuļi var noklīst<br />
un iet bojā. Medņu riestam piemērotās platības samazinās arī meža zemju meliorācijas rezultātā.<br />
• smilšakmens atsegumu bojāšana: aprakstīšana, nobradāšana un nobrucināšana utml. Lai gan šāda<br />
veida darbības putnus tieši neietekmē, tomēr tās var mākslīgi paātrināt smilšakmens eroziju un<br />
visbeidzot samazināt zivju dzenīšiem un krasta čurkstēm piemēroto ligzdvietu skaitu.<br />
2.4. Citas teritorijas vērtības un tās ietekmējošie faktori<br />
Kā viena no galvenajām teritorijas vērtībām minama Salacas ielejai raksturīgā ainava – stāvie nogāžu<br />
mežiem klātie ielejas krasti ar izciliem smilšakmens atsegumiem (Mazsalacas un Skaņkalnes pašvaldību<br />
teritorijās) un mozaīkveida ielejas ainava, ko veido pļavu, ganību un meža nogabalu mija uz ielejas<br />
nogāzēm (Staiceles un Ramatas pašvaldību teritorijās). Ielejas ainavu bagātina arī upes krastos bieži<br />
sastopamie vecie koki (galvenokārt, ozoli, liepas un kļavas), kas liecina par kādreiz ielejas krastiem<br />
raksturīgo parkveida ganību ainavu, kas šeit bija vērojama pagājušā gadsimta 30-tajos gados. Ainavisko<br />
vērtību bagātina arī kultūrvēsturiskā mantojuma liecinieki:<br />
• Skaņākalna <strong>dabas</strong> parks, kur ievērojamus <strong>dabas</strong> objektus papildina un izceļ interesantas takas, skatu<br />
laukumi un pasaku elementi;<br />
• Līču skola, kur ierīkots Raimonda Paula muzikālais centrs un brīv<strong>dabas</strong> skatuve;<br />
• Vīķu muižas ansamblis un parks;<br />
• bijušās Staiceles papīrfabrikas komplekss, kas ir kā savdabīgs industriālā mantojuma liecinieks<br />
teritorijā.<br />
Salacas ielejas ainava ir vērtējama kā unikāla Latvijas mērogā un tādēļ aizsargājama – <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong><br />
teritorija iekļauta Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā. Turklāt Mazsalacas –<br />
Staiceles posms, pateicoties tam raksturīgajiem, izcilajiem smilšakmens atsegumiem, ainaviskajā ziņā tiek<br />
uzskatīts kā īpaši pievilcīgs un līdz ar to arī visvairāk tiek apmeklēts, salīdzinot ar pārējo <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong><br />
teritoriju. Augstais tūrisma piesaistes potenciāls saistīts arī ar šeit īpaši iecienīto ūdenstūrismu, kā arī<br />
kājāmgājēju un auto tūrismu Skaņākalna apkārtnē.<br />
Ietekmējošie faktori<br />
Kā viens no būtiskākajiem ainavu ietekmējošiem faktoriem minama Salacas krastu aizaugšana ar krūmiem,<br />
kā rezultātā tiek aizsegts skats uz ielejas pļavām. Krūmos ieaug arī lielie koki un smilšakmens atsegumi un<br />
ainava, kas paveras, braucot pa upi, kļūst vienmuļa (veidojas nepārtraukts krūmu joslas koridors) un līdz ar<br />
to zūd ielejas ainaviskā vērtība. Šai tendencei vairāk ir pakļautas ainavas Ramatas un Staiceles pašvaldību<br />
teritorijās.<br />
Teritorijas ainavisko vērtību var negatīvi ietekmēt arī pārmērīgs, nekontrolēts tūristu pieplūdums, plaši<br />
izvērsta viesu māju ierīkošana uz ielejas nogāzēm, spontāna apmetņu vietu ierīkošana, kas neizbēgami ir<br />
saistīta ar pastiprinātu upes krastu piemēslošanu ar atkritumiem, nogāžu pārmērīgu nobradāšanu, atsegumu<br />
bojāšanu utt. Būtiska ir arī apbūvē izmantoto būvmateriālu atbilstība teritorijas kultūrvēsturiskajai ainavai.<br />
Tādēļ, plānojot teritorijas apsaimniekošanu, kā arī tās potenciālo saimniecisko un tūrisma attīstību,<br />
nepieciešams to sabalansēt ar <strong>dabas</strong> un ainavisko vērtību aizsardzības interesēm. Šim nolūkam būtu<br />
nepieciešams noteikt pieļaujamās tūristu pieplūduma un teritorijas izmantošanas slodzes, kā arī izstrādāt<br />
ielejas apbūves un apmešanās vietu labiekārtošanas noteikumus.<br />
63
Change language