dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2.3.4. Zīdītāji<br />
Dabas vērtība<br />
Teritorija uzskatāma par vidēji nozīmīgu zīdītāju faunas daudzveidības un reto sugu saglabāšanas ziņā.<br />
Salacas ielejā sastopamas gandrīz visas Ziemeļvidzemei un Latvijai kopumā raksturīgākās sugas. Šeit<br />
sastopamas 13 ES mērogā aizsargājamas sugas, 12 Latvijas īpaši aizsargājamas sugas un 4 ierobežoti<br />
izmantojams sugas. Bebrs, kas gan ir iekļauts Eiropas aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijā šādam statusam<br />
nav pakļauts.<br />
Par tipiskākajām un arī nozīmīgākajām sugām jāatzīst ūdrs Lutra lutra, kā arī visas šeit konstatētās<br />
sikspārņu sugas. Lielākā daļa no tām Latvijas mērogā veido skaitliski lielas populācijas, taču Eiropā tās<br />
pagājušajā gadsimta laikā izzudušas areāla lielākajā daļā. Pēdējos desmit gados šo sugu populācijas sāk<br />
pamazām atjaunoties, taču joprojām nav sastopamas lielākā daļā to kādreizējās izplatības apgabalos un var<br />
tikt apdraudētas atkal, ja netiks aizsargātas. Tās ir arī samērā jutīgas pret biotopa izmaiņām, kā arī<br />
traucējumiem (it īpaši visas sikspārņu sugas).<br />
Sociālekonomiskā vērtība<br />
No sociālekonomiskā viedokļa Salacas ielejas zīdītāju faunai ir potenciāli lielāka nozīme nekā vidēji<br />
Ziemeļvidzemē un Latvijā kopumā. To nosaka salīdzinoši lielāka iespēja šajā teritorijā novērot<br />
zīdītājdzīvniekus un to darbības pēdas, jo krasta josla kā robežbiotops un dabiska barjera piesaista un<br />
koncentrē daudzas sugas arī no plašākas apkārtnes. Šāda zīdītāju koncentrācija var radīt gan pozitīvas, gan<br />
negatīvas sekas. Piemēram, bebra klātbūtni var vērtēt divējādi – nograuztie koki, īpaši, ja tās ir ekonomiski<br />
vai estētiski vērtīgas sugas, vidusmēra Latvijas iedzīvotājā izsauc nepatiku vai pat sašutumu un noraidošu<br />
attieksmi pret <strong>dabas</strong> aizsardzību kopumā. Taču atšķirīga ir ārvalstu viesu uztvere, kuri mēdz izrādīt aktīvu<br />
interesi par jebkuriem bebru klātbūtnes pierādījumiem.<br />
Estētiskā, kā arī ekonomiskā ziņā parasti augstāk tiek vērtētas medījamo dzīvnieku sugas, kā, piemēram,<br />
meža cūka, alnis, staltbriedis, stirna, lūsis. Salacas ielejā sastopamas 16 medījamo zīdītāju sugas, no kurām<br />
12 ir skaitliski bagātas. Teritorijas nozīme medību saimniecībā lielāka ir Valmieras rajona daļā, kur<br />
iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši mazāks kā Staiceles apkārtnē. Populārākās ir meža cūku un staltbriežu<br />
medības.<br />
No ekonomiskā viedokļa jāpievērš uzmanība arī iespējamiem zaudējumiem, ko zīdītāji var sagādāt<br />
lauksaimniekiem un citiem zemes lietotājiem. Sabiedrības uzmanību visvairāk piesaista bebru radītie<br />
postījumi. Tomēr neskatoties uz lielo bebru skaitu šajā teritorijā, to darbība nenes būtiskus ekonomiskus<br />
zaudējumus vai apdraudējumu mežsaimnieciskajām interesēm, jo pateicoties Salacas ielejas reljefam, lieli<br />
bebru radīti appludinājumi šeit nav iespējami. Bebri gan ir apgrauzuši mizu daudziem lieliem kokiem, t.sk.<br />
priedēm 10-20 m platā joslā no upes, taču ņemot vērā ierobežotās mežsaimnieciskās darbības iespējas, šie<br />
postījumi nav uzskatāmi kā nozīmīgi zaudējumi mežu apsaimniekotājiem.<br />
Sociālekonomiskajā ziņā vērā ņemams ir arī zīdītāju tūrisma piesaistes potenciāls, kā arī izglītojošais<br />
aspekts, jo teritorija piedāvā iespējas novērot sugas tām specifiskā vidē, kā arī aplūkot, kā to klātbūtne un<br />
darbība uzskatāmi demonstrē <strong>dabas</strong> procesus un kopsakarības. Šajā kategorijā minami bebri, ūdri un<br />
sikspārņi, kā arī vilki, lūši, aļņi un citi dzīvnieki.<br />
Zinātniskā vērtība, ņemot vērā nepietiekamo Latvijas zīdītāju faunas izpēti, vislielākā ir sīkajām sugām,<br />
par kuru sastopamību teritorijā un Latvijā kopumā ziņu trūkst, bet kas teorētiski tomēr iespējama, sevišķi<br />
retajām un īpaši aizsargājamām sugām, piemēram, visu sugu sikspārņi, lielais ūdenscirslis, brūnkrūtainais<br />
ezis, meža sicista, dārza susuris, mazais susuris, sermulis, akmeņu cauna.<br />
Ietekmējošie faktori<br />
• Dabiskie faktori:<br />
Dabiskos faktorus nosaka teritorijas ģeogrāfiskais novietojums un raksturīgie biotopi. Kā cilvēka maz<br />
pārveidota upe ar abiem krastiem pieguļošiem lielu mežu masīviem, Salaca būtiski ietekmē amfībisko un<br />
arī sauszemes zīdītāju mikropopulāciju ekoloģiskos apstākļus šajā rajonā. Vislielākā ietekme sagaidāma uz<br />
barošanās apstākļiem, sezonālām un ar meteoroloģisko situāciju saistītām migrācijām un populāciju<br />
teritoriālo struktūru. Salacai nav raksturīga plaša palu josla, kura izsauktu sezonālas migrācijas palienes<br />
biotopus apdzīvojošām sugām, tādēļ ieleja varētu piesaistīt apkārtnes zīdītājus tieši ar labvēlīgāku<br />
61
Change language