dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

• Gada staipeknis Lycopodium annotinum;
• Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum;
• Apdzira Huperzia selago;
• Roberta kailpaparde Gymnocarpium robertianum;
• Spilvainais ancītis Agrimonia pilosa;
• Smiltāja neļķe Dianthus arenarius ssp. Borussicus;
• Bezdelīgactiņa Primula farinosa.
No šīm sugām tikai viena – spilvainais ancītis Agrimonia pilosa ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo
sugu sarakstā, bet Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā nav minēta. Tātad kopumā ņemot, šeit sastopamās
augu sugas galvenokārt uzskatāmas par vietējas nozīmes dabas vērtībām. Tomēr visas, izņemot Roberta
kailpapardi Gymnocarpium robertianum, ir bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā.
Kā nozīmīgākās dabas vērtības būtu jāmin visas orhideju sugas, kaut arī tās nav sevišķi retas, bet ir
dabisku, neielabotu pļavu indikatorsugas (izņemot sirdsveida divlapi, kas sastopama mežos), turklāt ar
augstu dekoratīvo vērtību. Veicot pļavu apsaimniekošanu, orhideju aizsardzībai būtu jāpievērš īpaša
uzmanība, jo vairumā gadījumu tās ir jutīgas pret dažādiem pļavu apsaimniekošanas paņēmieniem, vai vēl
jo vairāk – pret pļavu neapsaimniekošanu vispār.
Smiltāja neļķe Dianthus arenarius ssp. Borussicus šajā teritorijā izraisa interesi dēļ tās apdzīvotā biotopa.
Parasti tā sastopama sausos priežu mežos, bet šeit tā atrodama uz atsegumiem.
Sociālekonomiskā vērtība
Gandrīz visām teritorijā sastopamajām aizsargājamām augu sugām piemīt augsta estētiska vērtība (īpaši tas
attiecināms uz orhideju sugām, staipekņiem, kā arī smiltāja neļķi un bezdelīgactiņu). Šīs sugas ir ļoti
dekoratīvas, kas nosaka arī to ekonomisko vērtību (un līdz ar to arī sugu apdraudētību). Taču
aizsargājamām sugām ir arī nozīmīga izglītojoša un līdz ar to arī rekreatīva loma. Nozīmīga ir arī visu šo
sugu zinātniskā vērtība.
Ietekmējošie faktori
Orhideju dzimtas augu sugas (naktsvijoles, dzegužpirkstītes) ir īpaši jutīgas gan pret nosusināšanu, gan
mēslošanu, kā arī pļavu neapsaimniekošanu. Pļavai aizaugot ar kokiem un krūmiem, un citām lakstaugu
sugām pārņemot pļavu, šīs sugas pamazām iznīkst. Turklāt orhideju dzimtas sugas ir arī ļoti krāšņas un tās
nereti plūc dekoratīviem nolūkiem vai pārdošanai. Orhideju aizsardzībai piemērotāks apsaimniekošanas
veids ir pļaušana nevis ganīšana, jo lopi nereti nobradā un noēd trauslos orhideju dzinumus. Orhidejas
vairojas galvenokārt ar sēklām, taču arī ne katru gadu. Tādēļ ieteicams pļavas pļaut ar rokām, iesākumā
atstājot orhidejas neskartas, lai nogatavotos sēklas, un nopļaut šīs vietas tikai vasaras beigās. Pļavas vēlams
pļaut pa daļām, katru gadu mainot pļaujamās joslas. Reizi 5-6 gados atsevišķus pļavas nogabalus vajadzētu
atstāt nepļautus, lai saglabātu bagātīgu pļavas floru un arī entomofaunu. Sirdsveida divlape sastopama tikai
vienā vietā – purvainā, pat avoksnainā mežā un šobrīd to nekas neapdraud.
Staipekņus lielākoties apdraud to ievākšana dekoratīviem nolūkiem, kā arī meža izciršana. Kaut arī
staipekņi ir pietiekami bieži sastopami, taču jāņem vērā to ārkārtīgi lēnais attīstības cikls – lai izaugtu
pieaudzis staipeknis, paiet līdz pat 25 gadi.
Smiltāju neļķe Dianthus arenarius ssp. Borussicus arī ir ļoti dekoratīvs augs un var tikt apdraudēts, ievācot
to no atsegumiem. To apdraud arī jebkura veida atsegumu bojāšana – rāpšanās, uzrakstu veidošana
smilšakmenī utml., tāpēc aizsardzības jautājumu jārisina, vienlaikus plānojot visa biotopa aizsardzību. Tas
pats attiecināms arī uz Roberta kailpapardi Gymnocarpium robertianum, jo arī šī suga aug uz smilšakmens
atsegumiem. Bezdelīgactiņa Primula farinosa ir suga, kuru apdraud tai piemēroto biotopu – mitro pļavu –
nosusināšana vai arī šo pļavu aizaugšana neapsaimniekošanas rezultātā. Spilvainā ancīša Agrimonia pilosa
atradnes lielākoties saistītas ar baltalkšņu mežiem un ceļmalām un parasti nav apdraudētas, augs arī
nepiesaista uzmanību ar īpašu dekorivitāti.
60