dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Sausieņu priežu mežos sugas ir pielāgojušās regulāriem uguns traucējumiem, nemainīgi labiem<br />
apgaismojuma apstākļiem un jūtamām temperatūras svārstībām starp dienu un nakti. Vecā, kādreiz degušā<br />
priežu mežā sastopamas resnas priedes ar biezu mizu, sasveķojusies atmirstoša koksne. Šādās ļoti īpašās<br />
struktūrās un substrātos spēj saglabāties vairākas šauriem vides apstākļiem pielāgotas sugas, kas daudzviet<br />
Eiropā jau ir izzudušas. Mūsdienās ugunsgrēki mežos ir stipri ierobežoti, kā rezultātā ir mainījušies procesi<br />
augsnē, zemsedzē vairāk uzkrājas organiskās vielas, radot labvēlīgus apstākļus egles izplatībai arī<br />
tradicionālos priežu biotopos. Tā rezultātā samazinās priežu silu un mētrāju platības visā Latvijas teritorijā.<br />
• Egles savairošanās priežu sausieņu mežos<br />
Priežu sausieņu mežos, kas atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem, pārmērīga egles savairošanās nav<br />
vēlama, jo izmainoties sugu sastāvam, mazinās konkrētā biotopa ekoloģiskā vērtība. Tādēļ šādos meža<br />
tipos ir jāseko egles izplatībai un nepieciešamības gadījumā jāizcērt daļa paaugas vai otrā stāva, lai vecās<br />
priedes būtu labi izgaismotas un piemērotas savu ekoloģisko funkciju veikšanai.<br />
2.3. Sugas kā <strong>dabas</strong> aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori<br />
No <strong>dabas</strong> aizsardzības viedokļa kā būtiskākās sugu grupas šajā ielejas posmā minamas zivis un<br />
bezmugurkaulnieki, taču teritorija ir ļoti nozīmīga arī vairāku putnu sugu, zīdītāju, kā arī augu sugu<br />
aizsardzībai. Nozīmīgāko sugu <strong>dabas</strong> aizsardzības vērtība šeit analizēta, vērtējot to retumu Latvijas un<br />
Eiropas mērogā, to jutīgumu, kā arī tipiskumu Salacas ielejai vai konkrētajam reģionam kopumā. Sugu<br />
sociālekonomiskā vērtība aprakstīta pēc to ekonomiskās, rekreatīvās, estētiskās, izglītojošās un zinātniskās<br />
nozīmes.<br />
2.3.1. Zivis<br />
Dabas vērtība<br />
Zivju sugas pieskaitāmas pie visbūtiskākajām <strong>dabas</strong> vērtībām Salacas ielejā. Kopumā šeit sastopamas 9 ES<br />
nozīmes aizsargājamās sugas, no kurām 4 iekļautas arī Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā. Pie Latvijā<br />
aizsargājamām sugām minams arī taimiņš Salmo truta, kas gan nav iekļauts Eiropas aizsargājamo sugu<br />
sarakstā. Pie Salacas vērtīgākākajām zivju sugām pieskaitāmas:<br />
• lasis Salmo salar;<br />
• taimiņš Salmo truta;<br />
• upes nēģis Lampetra fluviatilis;<br />
• vimba Vimba vimba.<br />
Zivju sugu aizsardzības lielo nozīmi šajā teritorijā apstiprina fakts, ka Salacas ielejas <strong>dabas</strong> parks vēsturiski<br />
izveidojies uz 1962. gadā dibinātā “Lašu rezervāta” bāzes. Arī šobrīd Salaca ir ceturtā nozīmīgākā lašu<br />
nārsta upe Baltijas jūras baseinā un sniedz 30 % no dabīgo lašu populācijas Latvijā. Taimiņiem un upes<br />
nēģiem Salaca uzskatāma par trešo nozīmīgāko upi Latvijā. Laši un taimiņi, kas nu jau ir kļuvuši par reti<br />
sastopamām sugām Eiropas un Latvijas ūdeņos, Salacai ir ļoti tipiskas. Visas minētās sugas ir uzskatāmas<br />
arī par jutīgām un to izplatību būtiski var ietekmēt upes piesārņojuma līmenis, kā arī nārsta vietu stāvoklis.<br />
Šīs sugas iekļautas arī Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos. Augstu vērtējama zivju suga ir arī<br />
vimba Vimba vimba, kas gan nav iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā. Tā ir samērā bieži izplatīta suga un<br />
pēdējos gados tiek regulāri ķerta arī Salacas augštecē. Šeit ir ļoti piemēroti apstākļi vimbu nārstam un to<br />
skaits šeit varētu ievērojami pieaugt, ja tiktu likvidēts zivju migrācijas šķērslis Staicelē.<br />
Sociālekonomiskā vērtība<br />
Lasis un taimiņš pēc visiem sociālekonomiskajiem kritērijiem ir atzīstams kā prioritāra vērtība, un arī upes<br />
nēģis un vimba ir ļoti augstu vērtējami, it īpaši kā zivju resursi. Taču šo zivju sugu ļoti ierobežotie resursi<br />
Salacas augštecē, pateicoties migrācijas šķērslim Staicelē, mazina to ekonomisko, kā arī rekreatīvo nozīmi<br />
konkrētajā upes posmā. Šobrīd minētajām zivju sugām ir vairāk zinātniska nozīme – sekot sugu<br />
populācijas stāvoklim un to iespējamam skaita pieaugumam Salacas augštecē. Gadījumā, ja migrācijas<br />
šķērslis tiktu nojaukts, kā arī veiksmīgi realizētas nārsta vietu atjaunošanas un Salacas zivju resursu<br />
palielināšanas ieceres, šo sugu ekonomiskā un rekreatīvā nozīme upes augštecē ievērojami pieaugtu,<br />
piesaistot makšķerniekus, veicinot tūrisma attīstību un, tādejādi, netieši ceļot arī šī reģiona labklājības<br />
līmeni.<br />
57
Change language