dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
Priežu un egļu sausieņu meži, kas klasificējami arī kā Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops 9010*: Boreālie meži, uzskatāmi par šīs teritorijas vērtīgākajiem mežu biotopiem. Tie šajā posmā ir ļoti izplatīti (it īpaši Mazsalacas apkārtnē) un vērtējami kā Salacas ielejai tipiski. Tomēr to dabiskuma un jutīguma pakāpe ir zemāka, salīdzinot ar minētajiem lapu koku mežu tipiem uz ielejas nogāzēm. Baltalkšņu gāršas un jaukto koku gāršas uz ielejas nogāzēm, kas klasificējamas kā Eiropas nozīmes biotopi 91E0*: Pārmitri platlapju meži un 9180: Nogāžu un gravu meži, arī ir pieskaitāmi pie teritorijas galvenajām dabas vērtībām, kaut arī šajā posmā tie ir salīdzinoši retāk sastopami kā citviet dabas parkā. Šie biotopi ir ļoti reti gan Latvijas, gan Eiropas mērogā, turklāt tipiski Salacas ielejai. Augstu vērtējama ir arī to dabiskuma un jutīguma pakāpe, tādēļ nepieciešams nodrošināt to aizsardzību dabas parka teritorijā, ierobežojot jebkādu saimniecisko darbību. Bioloģiskās daudzveidības ziņā kā ļoti vērtīgs biotops atzīmējamas arī bērzu liekņas. Tas ir ļoti reti sastopams gan visā Latvijas teritorijā, gan arī Eiropā un ļoti jutīgs pret jebkādu saimniecisko darbību. Arī šajā posmā sastopams tikai nelielā platībā. Nogāžu un gravu mežiem ir ievērojama ekoloģiska nozīme – tie kavē nogāžu erozijas procesus, kā arī kalpo par mājvietu daudzām aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Atmirusī koksne veido barības bāzi daudzām aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām. Dobumaini koki ir īpaši nozīmīgi putniem, piemēram, šai teritorijai raksturīgajām dzeņu sugām. Sociālekonomiskā vērtība Ekonomiskajā ziņā visvērtīgākie ir ielejas pamatkrastā izplatītie priežu un egļu sausieņu meži, kas izmantojami mežsaimniecībā. Egļu sausieņu mežos uz ielejas nogāzēm un gravās, kur nogāzes slīpums pārsniedz 45 grādu leņķi, mežsaimnieciskā darbība nebūtu vēlama. Šiem meža tipiem ir arī augsta rekreatīvā vērtība – tie piemēroti sēņošanai un ogošanai. Pašā ielejā sastopamajiem baltalkšņu mežiem un jaukto koku gāršām ekonomiskā vērtība, respektīvi, mežsaimnieciskā nozīme ir zemāka, taču ļoti nozīmīga ir to zinātniskā (it īpaši baltalkšņu mežiem), estētiskā un rekreatīvā (jaukto koku gāršām) vērtība. Tādēļ, ņemot vērā teritorijas dabas aizsardzības statusu, šo meža biotopu izmantošana ekonomiskām interesēm nebūtu pieļaujama (t.sk. kritalu izvākšana, pameža tīrīšana u.tml.). Kā izņēmums varētu būtu gadījumi, kad saimnieciskā darbība nepieciešama biotopu dabas vērtību uzturēšanai vai ielejas ainavisko vērtību izcelšanai (saskaņā ar dabas plānā noteikto zonējumu). Bērzu liekņām nav īpašas saimnieciskas nozīmes, taču tās augstu vērtējamas no estētiskā, izglītojošā un zinātniskā viedokļa. Kā tūrisma objekts tās potenciāli varētu būt piemērotas tematiski sagatavotiem teritorijas apmeklētājiem ar pietiekamu izpratni par dabas vērtībām. Tomēr pārmērīga apmeklētāju plūsma varētu negatīvi ietekmēt jutīgos avoksnājus. Un tādēļ, ņemot vērā šī biotopa dabas aizsardzības un zinātnisko nozīmi, saimnieciskā darbība bērzu liekņās uz ielejas nogāzēm nav pieļaujama. Ietekmējošie faktori • Saimnieciskā darbība nogāžu un gravu mežos Baltalkšņu un jaukto koku gāršas, kā arī bērzu liekņas uz ielejas nogāzēm negatīvi ietekmē jebkāda saimnieciskā darbība – mežu izciršana kā galvenajās, tā arī kopšanas un sanitārajās cirtēs, kā arī atmirušās koksnes izvākšana. Šo mežu saimnieciskās izmantošanas rezultātā ne tikai izzūd bioloģiski vērtīgie un aizsargājamie biotopi, bet arī tiek veicināta krastu erozija un pasliktinās upes ekoloģiskā kvalitāte. Aizsargjoslu likums nosaka, ka ūdensteču aizsargjoslā galvenā cirte pieļaujama, sākot ar 10 m no krasta, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai. Taču nogāžu un gravu meži var tikt apdraudēti vietās, kur nogāze ir atvirzījusies tālāk no upes krasta. Līdz ar to likumā noteiktais pieļaujamais attālums no krasta cirsmu veikšanai ir pārāk tuvu nogāzes malai vai pat ietver nogāzi. Rezultātā nogāžu meži var tikt iznīcināti vai arī tie var zaudēt savu dabisko aizsargu un tikt pakļauti vējgāzēm, kā arī krasta erozijai. • Uguns kā senākais priežu mežu dabiskais traucējums 56
Sausieņu priežu mežos sugas ir pielāgojušās regulāriem uguns traucējumiem, nemainīgi labiem apgaismojuma apstākļiem un jūtamām temperatūras svārstībām starp dienu un nakti. Vecā, kādreiz degušā priežu mežā sastopamas resnas priedes ar biezu mizu, sasveķojusies atmirstoša koksne. Šādās ļoti īpašās struktūrās un substrātos spēj saglabāties vairākas šauriem vides apstākļiem pielāgotas sugas, kas daudzviet Eiropā jau ir izzudušas. Mūsdienās ugunsgrēki mežos ir stipri ierobežoti, kā rezultātā ir mainījušies procesi augsnē, zemsedzē vairāk uzkrājas organiskās vielas, radot labvēlīgus apstākļus egles izplatībai arī tradicionālos priežu biotopos. Tā rezultātā samazinās priežu silu un mētrāju platības visā Latvijas teritorijā. • Egles savairošanās priežu sausieņu mežos Priežu sausieņu mežos, kas atbilst dabisko meža biotopu kritērijiem, pārmērīga egles savairošanās nav vēlama, jo izmainoties sugu sastāvam, mazinās konkrētā biotopa ekoloģiskā vērtība. Tādēļ šādos meža tipos ir jāseko egles izplatībai un nepieciešamības gadījumā jāizcērt daļa paaugas vai otrā stāva, lai vecās priedes būtu labi izgaismotas un piemērotas savu ekoloģisko funkciju veikšanai. 2.3. Sugas kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori No dabas aizsardzības viedokļa kā būtiskākās sugu grupas šajā ielejas posmā minamas zivis un bezmugurkaulnieki, taču teritorija ir ļoti nozīmīga arī vairāku putnu sugu, zīdītāju, kā arī augu sugu aizsardzībai. Nozīmīgāko sugu dabas aizsardzības vērtība šeit analizēta, vērtējot to retumu Latvijas un Eiropas mērogā, to jutīgumu, kā arī tipiskumu Salacas ielejai vai konkrētajam reģionam kopumā. Sugu sociālekonomiskā vērtība aprakstīta pēc to ekonomiskās, rekreatīvās, estētiskās, izglītojošās un zinātniskās nozīmes. 2.3.1. Zivis Dabas vērtība Zivju sugas pieskaitāmas pie visbūtiskākajām dabas vērtībām Salacas ielejā. Kopumā šeit sastopamas 9 ES nozīmes aizsargājamās sugas, no kurām 4 iekļautas arī Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā. Pie Latvijā aizsargājamām sugām minams arī taimiņš Salmo truta, kas gan nav iekļauts Eiropas aizsargājamo sugu sarakstā. Pie Salacas vērtīgākākajām zivju sugām pieskaitāmas: • lasis Salmo salar; • taimiņš Salmo truta; • upes nēģis Lampetra fluviatilis; • vimba Vimba vimba. Zivju sugu aizsardzības lielo nozīmi šajā teritorijā apstiprina fakts, ka Salacas ielejas dabas parks vēsturiski izveidojies uz 1962. gadā dibinātā “Lašu rezervāta” bāzes. Arī šobrīd Salaca ir ceturtā nozīmīgākā lašu nārsta upe Baltijas jūras baseinā un sniedz 30 % no dabīgo lašu populācijas Latvijā. Taimiņiem un upes nēģiem Salaca uzskatāma par trešo nozīmīgāko upi Latvijā. Laši un taimiņi, kas nu jau ir kļuvuši par reti sastopamām sugām Eiropas un Latvijas ūdeņos, Salacai ir ļoti tipiskas. Visas minētās sugas ir uzskatāmas arī par jutīgām un to izplatību būtiski var ietekmēt upes piesārņojuma līmenis, kā arī nārsta vietu stāvoklis. Šīs sugas iekļautas arī Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos. Augstu vērtējama zivju suga ir arī vimba Vimba vimba, kas gan nav iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā. Tā ir samērā bieži izplatīta suga un pēdējos gados tiek regulāri ķerta arī Salacas augštecē. Šeit ir ļoti piemēroti apstākļi vimbu nārstam un to skaits šeit varētu ievērojami pieaugt, ja tiktu likvidēts zivju migrācijas šķērslis Staicelē. Sociālekonomiskā vērtība Lasis un taimiņš pēc visiem sociālekonomiskajiem kritērijiem ir atzīstams kā prioritāra vērtība, un arī upes nēģis un vimba ir ļoti augstu vērtējami, it īpaši kā zivju resursi. Taču šo zivju sugu ļoti ierobežotie resursi Salacas augštecē, pateicoties migrācijas šķērslim Staicelē, mazina to ekonomisko, kā arī rekreatīvo nozīmi konkrētajā upes posmā. Šobrīd minētajām zivju sugām ir vairāk zinātniska nozīme – sekot sugu populācijas stāvoklim un to iespējamam skaita pieaugumam Salacas augštecē. Gadījumā, ja migrācijas šķērslis tiktu nojaukts, kā arī veiksmīgi realizētas nārsta vietu atjaunošanas un Salacas zivju resursu palielināšanas ieceres, šo sugu ekonomiskā un rekreatīvā nozīme upes augštecē ievērojami pieaugtu, piesaistot makšķerniekus, veicinot tūrisma attīstību un, tādejādi, netieši ceļot arī šī reģiona labklājības līmeni. 57
- Page 5 and 6: Ievads Dabas parka “Salacas ielej
- Page 7 and 8: Kopsavilkums Dabas parka “Salacas
- Page 9 and 10: 1. APRAKSTS 1.1. Teritorijas juridi
- Page 11 and 12: 18.03.2003; 08.04.2004) MK noteikum
- Page 13 and 14: “Par bioloģisko daudzveidību”
- Page 15: 1.attēls: Dabas parks “Salacas i
- Page 18 and 19: Ievērojami kultūrvēsturiskie obj
- Page 20 and 21: Upes gultni vidustecē galvenokārt
- Page 22 and 23: o meliorētās lauku ainavas - ar p
- Page 24 and 25: Dabas parka “Salacas ieleja” Ma
- Page 26 and 27: Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiz
- Page 28 and 29: PD - Eiropas Savienības Putnu Dire
- Page 30 and 31: kas ir Kopienas interešu sfērā u
- Page 32 and 33: Aromia moschata moschata zaļais v
- Page 34 and 35: akmeņgrauzis Noemacheilus barbatul
- Page 36 and 37: Sūnaugi un augstākie augi Šajā
- Page 38 and 39: atmatu pļavas. Vēl 12 vietās re
- Page 40 and 41: F.1.1.4. Priežu damakšņi ir sug
- Page 42 and 43: ērzs Betula pubescens, 2. stāvā
- Page 44 and 45: 1.4.4. Saldūdens biotopi Teritorij
- Page 46 and 47: 1.5.2. Teritorijas izmantošanas ve
- Page 48 and 49: 1962. gadā ar MK lēmumu Salacas u
- Page 50 and 51: 33. Ozoliņš J., Balodis M. Ūdrs
- Page 52 and 53: uzturēšanas rezultātā dabas par
- Page 54 and 55: Par vērtīgākajiem šajā posmā
- Page 58 and 59: Ietekmējošie faktori • Mehānis
- Page 60 and 61: • Gada staipeknis Lycopodium anno
- Page 62 and 63: mikroklimatu, kas ļauj pārciest n
- Page 64 and 65: 2.5. Teritorijas vērtību apkopoju
- Page 66: 3. TERITORIJAS SAGLABĀŠANAS MĒR
- Page 69 and 70: 3.2.1.2. b) Veikt ūdensaugu pļau
- Page 71 and 72: 3.2.1.5. b) Apsaimniekot priežu sa
- Page 73 and 74: 3.2.3.2. Labiekārtot tūrisma infr
- Page 76 and 77: 4.2. Apsaimniekošanas pasākumu de
- Page 78 and 79: 3. straujteces posmi starp Nātrene
- Page 80 and 81: Izpildītājs Biedrība “Latvijas
- Page 82 and 83: zivju sugām, zvejas periodiem un u
- Page 84 and 85: Izpildītājs Zemes īpašnieki Izm
- Page 86 and 87: o slaucamo govju ekstensīva aprūp
- Page 88 and 89: Izpildītājs Latvijas Entomoloģij
- Page 90 and 91: Izpildītājs Zemes īpašnieki, VA
- Page 92 and 93: Īstermiņa mērķis 3.2.3.: Pilnve
- Page 94 and 95: 3.2.3.2. Labiekārtot tūrisma infr
- Page 96 and 97: - stabi barjerām (1 stabs 15x15x15
- Page 98 and 99: 3.2.3.2 d) Labiekārtot izcilas ska
- Page 100 and 101: izmantot apm. 30-50 cm biezu betona
- Page 102 and 103: • pie ievērojamiem apskates obje
- Page 104 and 105: 4.3. Ieteicamais teritorijas zonēj
Priežu un egļu sausieņu meži, kas klasificējami arī kā Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops 9010*:<br />
Boreālie meži, uzskatāmi par šīs teritorijas vērtīgākajiem mežu biotopiem. Tie šajā posmā ir ļoti izplatīti (it<br />
īpaši Mazsalacas apkārtnē) un vērtējami kā Salacas ielejai tipiski. Tomēr to dabiskuma un jutīguma pakāpe<br />
ir zemāka, salīdzinot ar minētajiem lapu koku mežu tipiem uz ielejas nogāzēm.<br />
Baltalkšņu gāršas un jaukto koku gāršas uz ielejas nogāzēm, kas klasificējamas kā Eiropas nozīmes biotopi<br />
91E0*: Pārmitri platlapju meži un 9180: Nogāžu un gravu meži, arī ir pieskaitāmi pie teritorijas<br />
galvenajām <strong>dabas</strong> vērtībām, kaut arī šajā posmā tie ir salīdzinoši retāk sastopami kā citviet <strong>dabas</strong> parkā. Šie<br />
biotopi ir ļoti reti gan Latvijas, gan Eiropas mērogā, turklāt tipiski Salacas ielejai. Augstu vērtējama ir arī<br />
to dabiskuma un jutīguma pakāpe, tādēļ nepieciešams nodrošināt to aizsardzību <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong> teritorijā,<br />
ierobežojot jebkādu saimniecisko darbību.<br />
Bioloģiskās daudzveidības ziņā kā ļoti vērtīgs biotops atzīmējamas arī bērzu liekņas. Tas ir ļoti reti<br />
sastopams gan visā Latvijas teritorijā, gan arī Eiropā un ļoti jutīgs pret jebkādu saimniecisko darbību. Arī<br />
šajā posmā sastopams tikai nelielā platībā.<br />
Nogāžu un gravu mežiem ir ievērojama ekoloģiska nozīme – tie kavē nogāžu erozijas procesus, kā arī<br />
kalpo par mājvietu daudzām aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Atmirusī koksne veido barības bāzi<br />
daudzām aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām. Dobumaini koki ir īpaši nozīmīgi putniem, piemēram,<br />
šai teritorijai raksturīgajām dzeņu sugām.<br />
Sociālekonomiskā vērtība<br />
Ekonomiskajā ziņā visvērtīgākie ir ielejas pamatkrastā izplatītie priežu un egļu sausieņu meži, kas<br />
izmantojami mežsaimniecībā. Egļu sausieņu mežos uz ielejas nogāzēm un gravās, kur nogāzes slīpums<br />
pārsniedz 45 grādu leņķi, mežsaimnieciskā darbība nebūtu vēlama. Šiem meža tipiem ir arī augsta<br />
rekreatīvā vērtība – tie piemēroti sēņošanai un ogošanai.<br />
Pašā ielejā sastopamajiem baltalkšņu mežiem un jaukto koku gāršām ekonomiskā vērtība, respektīvi,<br />
mežsaimnieciskā nozīme ir zemāka, taču ļoti nozīmīga ir to zinātniskā (it īpaši baltalkšņu mežiem),<br />
estētiskā un rekreatīvā (jaukto koku gāršām) vērtība. Tādēļ, ņemot vērā teritorijas <strong>dabas</strong> aizsardzības<br />
statusu, šo meža biotopu izmantošana ekonomiskām interesēm nebūtu pieļaujama (t.sk. kritalu izvākšana,<br />
pameža tīrīšana u.tml.). Kā izņēmums varētu būtu gadījumi, kad saimnieciskā darbība nepieciešama<br />
biotopu <strong>dabas</strong> vērtību uzturēšanai vai ielejas ainavisko vērtību izcelšanai (saskaņā ar <strong>dabas</strong> plānā noteikto<br />
zonējumu).<br />
Bērzu liekņām nav īpašas saimnieciskas nozīmes, taču tās augstu vērtējamas no estētiskā, izglītojošā un<br />
zinātniskā viedokļa. Kā tūrisma objekts tās potenciāli varētu būt piemērotas tematiski sagatavotiem<br />
teritorijas apmeklētājiem ar pietiekamu izpratni par <strong>dabas</strong> vērtībām. Tomēr pārmērīga apmeklētāju plūsma<br />
varētu negatīvi ietekmēt jutīgos avoksnājus. Un tādēļ, ņemot vērā šī biotopa <strong>dabas</strong> aizsardzības un<br />
zinātnisko nozīmi, saimnieciskā darbība bērzu liekņās uz ielejas nogāzēm nav pieļaujama.<br />
Ietekmējošie faktori<br />
• Saimnieciskā darbība nogāžu un gravu mežos<br />
Baltalkšņu un jaukto koku gāršas, kā arī bērzu liekņas uz ielejas nogāzēm negatīvi ietekmē jebkāda<br />
saimnieciskā darbība – mežu izciršana kā galvenajās, tā arī kopšanas un sanitārajās cirtēs, kā arī atmirušās<br />
koksnes izvākšana. Šo mežu saimnieciskās izmantošanas rezultātā ne tikai izzūd bioloģiski vērtīgie un<br />
aizsargājamie biotopi, bet arī tiek veicināta krastu erozija un pasliktinās upes ekoloģiskā kvalitāte.<br />
Aizsargjoslu likums nosaka, ka ūdensteču aizsargjoslā galvenā cirte pieļaujama, sākot ar 10 m no krasta,<br />
izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku<br />
likvidēšanai. Taču nogāžu un gravu meži var tikt apdraudēti vietās, kur nogāze ir atvirzījusies tālāk no upes<br />
krasta. Līdz ar to likumā noteiktais pieļaujamais attālums no krasta cirsmu veikšanai ir pārāk tuvu nogāzes<br />
malai vai pat ietver nogāzi. Rezultātā nogāžu meži var tikt iznīcināti vai arī tie var zaudēt savu dabisko<br />
aizsargu un tikt pakļauti vējgāzēm, kā arī krasta erozijai.<br />
• Uguns kā senākais priežu mežu dabiskais traucējums<br />
56
Change language