dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

uzturēšanas rezultātā dabas parka teritorija tiek piemēslota ar atkritumiem, kā arī tiek radītas
jaunas, spontānas apmetņu vietas, kas apdraud vērtīgus mežu un pļavu biotopus;
• upes piesārņojums: biogēnu ieplūde upē veicina eitrofikāciju, un līdz ar to arī palielina upes
aizaugumu ar ūdensaugiem. Aizauguma rezultātā samazinās zivju nārsta vietām piemērotas
platības, kā arī šīs vietas apdzīvojošo reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku skaits;
• mehāniskais šķērslis zivju migrācijai Staicelē: bijušā papīrfabrikas dambja paliekas ievērojami
apgrūtina ceļotājzivju migrāciju uz Salacas augšteci, kā rezultātā Salacas zivju nārsta potenciāls
netiek pilnībā izmantots, līdz ar to samazinot arī iespējamo zivju populāciju lielumu Salacā;
• saimnieciskās darbības apsīkums, kā rezultātā ar krūmiem un kokiem aizaug gan vērtīgie pļavu
biotopi, gan arī paši upes krasti, līdz ar to samazinot ielejas ainavisko vērtību, kā arī radot
noēnojumu, kas nelabvēlīgi ietekmē upes bioloģisko daudzveidību;
• potenciālā upes krastu apbūve ar dzīvojamām mājām un vasarnīcām: pateicoties savām
ainaviskajām vērtībām, ieleja var piesaistīt ar vien jaunus interesentus, kas vēlētos šeit būvēt
vasarnīcas vai arī viesu namus, restorānus utt. Nekontrolēti attīstoties šādam procesam, izzustu
ielejas kultūrvēsturiskās iezīmes, kā arī ciestu teritorijas dabas bagātības.
2.2. Biotopi kā dabas aizsardzības vērtība, to sociālekonomiskā vērtība un tos ietekmējošie faktori
Kā jau minēts, Salacas ieleju veido tipisks saldūdens un sauszemes biotopu komplekss, kas raksturīgs upes
ielejām un, pateicoties lielajam dabisko un tradicionālai lauku videi raksturīgo biotopu īpatsvaram, Latvijas
mērogā vērtējams kā etalonvērtība. Teritorijai raksturīga liela ūdens un sauszemes biotopu daudzveidība.
Kā vērtīgākie būtu minami smilšakmens atsegumi, upes straujteču biotopi, nogāžu un gravu meži, kā arī
dabiskās pļavas uz ielejas nogāzēm un tās virspalu terasēs.
Tālāk aplūkota šai teritorijai nozīmīgāko biotopu dabas aizsardzības vērtība, balstoties uz to dabiskuma
pakāpi, sastopamību Latvijas un Eiropas mērogā, jutīgumu, kā arī tipiskumu Salacas ielejai vai
konkrētajam reģionam kopumā. Biotopu sociālekonomiskā vērtība aprakstīta pēc to ekonomiskās,
rekreatīvās, estētiskās, izglītojošās un zinātniskās nozīmes.
2.2.1. Saldūdeņi
Salaca ar tās pietekām tām raksturīgajiem saldūdens biotopiem vērtējama kā viena no galvenajām dabas
parka vērtībām. Kā īpaši nozīmīgi izdalāmi šādi saldūdens biotopi:
• D.1. Krāces upē;
• D.2. Straujteces posmi upēs;
• D.3. Akmeņu sakopojumi upēs;
• D.4. Ūdenskritumi un kāples upēs.
Dabas aizsardzības vērtība
Visi šie biotopi ir tipiski Salacas ielejai, turklāt to dabiskuma pakāpe ir ļoti augsta. Tie ir vērtējami kā reti
gan Latvijas, gan Eiropas mērogā un piedevām arī ļoti jutīgi, tādēļ iekļauti Latvijas aizsargājamo biotopu
sarakstā (5.1. Akmeņu sakopojumi upēs; 5.6. Kāples un ūdenskritumi; 5.14. Straujteces posmi upēs), kā arī
klasificējami kā ES nozīmes aizsargājamais biotops 3260: Upju straujteces.
Salacas augštecē straujteču un krāču posmi ir salīdzinoši retāk izplatīti kā tās lejtecē. Kā vērtīgākie minami
straujteču posmi pie Ģedertu tača un Kabiem, kā arī Indiņu krāces pie Vīķiem, kurus veido Fontinalis,
Hildenbrandi un Batrachospermum biotopi.
Kā īpaša vērtība šajā dabas parka posmā jāizceļ Salacas pietekas (Iģe, Nikuce, Ciematupīte, Karogupīte
u.c.). Tās ir nelielas, straujas, akmeņainas un nereti iegrauzušās dziļās sāngravās. Šādi upju straujteču
posmi ar akmeņu sakopojumiem, nelieliem ūdenskritumiem un kāplēm ir reti un aizsargājami gan Latvijas,
gan Eiropas mērogā. Turklāt parasti šo pieteku gravās veidojas īpašs mikroklimats, kas veicina retu un
aizsargājamu augu un dzīvnieku sugas koncentrēšanos.
Sociālekonomiskā vērtība
Straujteču biotopi ir ļoti augsti vērtējami arī no sociālekonomiskā viedokļa. Tiem piemīt gan:
• ievērojama ekonomiskā vērtība, nodrošinot nārsta vietas Salacas zivju resursiem;
52