dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
1962. gadā ar MK lēmumu Salacas upei tika piešķirts lašu rezervāta statuss kā nozīmīgai Baltijas laša<br />
dabiskās vairošanās vietai. No grīvas līdz Staicelei tika aizliegta jebkāda veida makšķerēšana un zveja, kā<br />
arī tika apturēta Salacgrīvas ostas attīstība. Nosacījumu attiecībā uz ostu drīz vien atcēla un Salacgrīvas<br />
osta turpmākajos gados tika paplašināta un padziļināta.<br />
Kad 1970. gadā Mērniekos tiek izveidota zivju audzētava, izlaisto lašu mazuļu aizsardzības nolūkā<br />
makšķerēšanas noteikumos atkārtoti tika apstiprināts aizliegums jebkādai makšķerēšanai jau minētajā<br />
posmā. Vēlāk (vēl padomju gados) vispārējais aizliegums Salacā tika daļēji atcelts. Atsevišķiem<br />
makšķernieku biedrības biedriem tika izdotas speciālas atļaujas līdaku makšķerēšanai un spiningošanai ar<br />
pamatojumu ierobežot šo plēsēju negatīvo ietekmi uz lašu mazuļu populāciju. Šo nosacījumu makšķernieki<br />
bieži vien izmantoja ļaunprātīgi, atskaitēs pārspīlējot līdaku negatīvo ietekmi. Astoņdesmitajos gados<br />
makšķerniekiem tika atļauta arī citu zivju piezveja.<br />
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas makšķerēšanai Salacā tika ieviestas maksas licences, kuru veids un<br />
cena bija atkarīga no makšķerēšanas vietas, sezonas un objekta. Licenču normas noteica LZPI un<br />
pastiprināja ZM Valsts zivsaimniecības pārvalde. Licencēšanas sistēma bija diezgan haotiska, jo upes<br />
pārvaldīšana bija sadalīta starp vairākām pašvaldībām. Nebija ne kopīgas licences, ne koncepcijas attiecībā<br />
uz zivju resursiem upē kopumā. Lai situāciju uzlabotu un organizētu upes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tai<br />
skaitā zivju resursu racionālu izmantošanu, aizsardzību un dabisko atražošanos, 2002. gada februārī tika<br />
nodibināta BO SIA Salacas ieleja, kuras dibinātāji bija Ainažu, Mazsalacas, Salacgrīvas (vēlāk izstājās),<br />
Staiceles, Ramatas, Skaņkalnes un Vecates pašvaldība un SIA “Makšķernieku klubs Pasaule”. Salacas upe<br />
tika sadalīta vairākās makšķerēšanas zonās.<br />
Licencētās makšķerēšanas nolikumi pa upes posmiem atšķiras. DA plāna teritorija ietilpst licencētās<br />
makšķerēšanas posmā Salaca II. Licencētā makšķerēšana posmā Salaca II tiek īstenota saskaņā ar MK<br />
noteikumiem Nr.574 (2003.g.) “Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas kārtība”; MK noteikumiem<br />
Nr.67 (2001.g.) “Makšķerēšanas noteikumi”, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūras (LZRA)<br />
noteiktajiem zivju ieguves limitiem, Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta, Valsts Vides<br />
dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta prasībām vides<br />
aizsardzībā un Valsts Zivsaimniecības pārvaldes izstrādāto nolikumu “Par licencēto makšķerēšanu Salacas<br />
upē Ainažu, Staiceles, Ramatas, Mazsalacas, Skaņkalnes, Vecates pašvaldības administratīvajā teritorijā<br />
(posms Salaca II)” (2004.g.). Licencēto makšķerēšanu posmā Salaca II saskaņā ar minēto pašvaldību<br />
pilnvarojumu organizē BO SIA <strong>“Salacas</strong> <strong>ieleja”</strong>.<br />
No licenču realizācijā posmā “Salaca II” iegūtās kopējās summas (pēc nodokļu atskaitījuma) 40% BO SIA<br />
<strong>“Salacas</strong> <strong>ieleja”</strong> katru gada ceturksni ieskaita valsts pamatbudžetā Zivju fonda veidošanai. 60% līdzekļu no<br />
pārdotajām licencēm posmā “Salaca II” tiek ieskaitīti BO SIA <strong>“Salacas</strong> <strong>ieleja”</strong> kontā, no kuriem 8%<br />
izmantojami zivju resursu pavairošanai atbilstoši Latvijas Zivju resursu aģentūras izstrādātajiem <strong>“Salacas</strong><br />
upes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem”, bet pārējie līdzekļi licencētās makšķerēšanas<br />
organizēšanai un nodrošināšanai, zivju resursu aizsardzībai, makšķerēšanas kontrolei un makšķerēšanas<br />
tūrisma attīstībai.<br />
Dati par pārdotajām licencēm un noķertajam zivīm 2004.g. nav iesniegti. Lai arī makšķerniekiem ir jāatdod<br />
licences un jāatskaitās par noķertajām zivīm, tomēr no pārdotajām licencēm vidēji tiek atdotas tikai 1/3,<br />
vismazāk pavasara dienas licences, tāpēc nav iespējams noteikt noķerto zivju daudzumu.<br />
1.5.2.5. Medības<br />
Dabas parkā <strong>“Salacas</strong> <strong>ieleja”</strong> Mazsalacas – Staiceles posma robežās medību tiesības ir medību kolektīviem:<br />
• Valmieras rajonā – “Ramata, “Mūrmeži”, “Mazsalaca”, “Mācību medību saimniecība”, “Valmieras<br />
virsmežniecības medību kolektīvs”<br />
• Limbažu rajonā – “Staicele”, “Mežkungs” un “Mežgravas”.<br />
Medību saimniecība nozīmīgāka ir Valmieras rajona daļā. Visizplatītākās šeit ir meža cūku un staltbriežu<br />
medības. Pēdējo 2 gadu laikā šajā teritorijā ir nomedītas 5 stirnas un 2 brieži. Savukārt Limbažu rajonā<br />
ietilpstošajā <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong> daļā pēdējo 4 gadu laikā ir nomedītas 3 lapsas, 3 bebri un 1 meža cūka.<br />
48
Change language