dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

1.4.4. Saldūdens biotopi
Teritorijas izpētes pakāpe
Salacas upes biotopu apsekošana un kartēšana posmā Mazsalaca – Staicele tika veikta 2004.gada jūnijā.
Apsekojuma laiks atbilst veģetācijas maksimālās attīstības stadijai. Nobrauciena laikā tika noteikts upes
aizauguma līmenis, to veidojošo augstāko ūdensaugu sastāvs, kā arī gultnes raksturs.
Iegūtie dati tika salīdzināti ar 2002. gadā veikto Salacas upes biotopu apsekošanu un kartēšanu, kuru veica
Latvijas Universitātes Hidrobioloģijas laboratorijas speciālisti Dr. Ivars Druvietis, Dr.Elga Parele , LZPI
vecākais pētnieks J.Birzaks un ZBR speciālists A.Urtāns.
Teritorijā tipiskākie un izplatītākie ūdens biotopi
Salacas augštecē, sākot no Staiceles galvenokārt dominē lēnteču biotopi. Straujteču posmi ir samērā nelieli
un mazāk izteikti kā upes lejtecē (no grīvas līdz Mērniekiem). Toties Mazsalacas – Staiceles posms ir īpaši
bagāts ar dažāda lieluma pietekām un strautiņiem, kas izgrauzuši upes ielejā dziļas sāngravas. Šīm
pietekām lielākoties ir raksturīgs liels kritums un akmeņainas gultes, līdz ar to šeit bieži sastopami tādi
biotopi kā straujteces, akmeņu sakopojumi, kā arī ūdenskritumi un kāples.
• Krāces upēs (D.1) – Salacas augštecē krāces ir salīdzinoši retāk sastopamas. Šajā posmā
izteiktākās krāces izveidojušās pie Vīķiem, Ģendertiem. Krāces ir klasificējamas kā ES nozīmes
aizsargājamais biotops 3260: Upju straujteces. Teritorijā sastopami šādi biotopi:
- D.1.1. Hilderbrandiju Hilderbrandia rivularis audzes krāčainos posmos upēs;
- D.1.2. Batrahospermu Batrachospermum audzes krāčainos posmos upēs.
• Straujteces posmi upēs (D.2) – tāpat kā krāces arī šis biotops Mazsalacas – Staiceles posmā ir
salīdzinoši mazāk izplatīts. Atsevišķi nelieli straujteču posmi atrodami pie Mazsalacas (apm. 0,5
ha platībā), kā arī no Iģes grīvas līdz Vīķiem (2,5 ha). Izteiktākas straujteces šajā posmā vērojamas
Salacas pietekās – Iģē, Piģelē, Ciematupīte un Nikuce. Šajos biotopos ir konstatēta arī ievērojami
lielāka sugu daudzveidība salīdzinot ar lēnajiem upes posmiem un tie visi ir klasificējami kā ES
Biotopu Direktīvas biotops 3260: Upju straujteces. Visizplatītākie ir sekojoši biotopi:
- D.2.1. Hilderbrandiju Hilderbrandia rivularis audzes straujteces posmos upēs;
- D.2.3. Ūdenssūnu Fontinalis audzes straujteces posmos upēs;
- D.2.6.Čemurainā puķumeldra Butomus umbellatus zemūdens audzes straujteču posmos upēs
- D.2.7. Ezera meldra Scirpus lacustris zemūdens audzes straujteču posmos upēs.
• Akmeņu sakopojumi upēs (D.3) arī ir diezgan bieži izplatīts biotops gan Salaca gan arī tās
pietekās; aizsargājams kā ES Biotopu Direktīvas biotops 3260: upju straujteces. Šeit minami
sekojoši biotopi:
- D.3.1. Hilderbrandiju Hilderbrandia rivularis audzes uz akmeņu sakopojumiem upēs;
- D.3.2. Kladoforu Cladofora audzes uz akmeņu sakopojumiem upēs;
- D.3.3. Ūdenssūnu Fontinalis audzes uz akmeņu sakopojumiem upēs.
• Upju piekrastes virsūdens augu josla (D.7). Kā izplatītākie mināmi šādi biotopi:
- D.7.7. Ezera meldra Scirpus lacustris virsūdens audzes upju piekrastē (ļoti bieži sastopams);
- D.7.1. Čemurainā puķumeldra Butomus umbellatus virsūdens audzes upju piekrastē;
- D.7.2. Grīšļu virsūdens audzes upju piekrastē.
• Saliktā ūdensaugu josla upēs (D.8) ir viens no plašāk pārstāvētajiem biotopiem. Izplatītākie ir
šādi biotopi:
- D.8.19. Visgarās glīvenes Potamogeton praelongus audzes;
- D.8.2. Čemurainā puķumeldra Butomus umbellatus zemūdens audzes upēs;
- D.8.9. Dzeltenās lēpes Nuphar luteum - parastās bultenes Sagittaria sagittifolia zemūdens audzes
upēs;
- D.8.14. Spožās glīvenes Potamogeton lucens audzes upēs;
- D.8.17. Ķemmveida glīvenes Potamogeton pectinatus audzes upēs;
- D.8.18. Skaujošās glīvenes Potamogeton perfoliatus audzes upēs;
- D.8.22. Parastās bultenes Sagittaria sagittifolia zemūdens audzes upēs;
- D.8.23. Ezera meldra Scirpus lacustris zemūdens audzes upēs;
44