dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
zaķskābene Oxalis acetosella, sūnu stāvā Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, spīdīgā stāvaine<br />
Hylocomium splendens, u.c.<br />
Nelielās teritorijās sastopami priežu meži nosusinātās kūdras augsnēs – priežu mētru kūdreņi F.3.1.5. un<br />
priežu šaurlapju kūdreņi F.3.1.6.<br />
• F.3.3.Bērzu nosusinātie meži<br />
Nosusināti bērzu meži ar nosusināšanas grāvju tīklu vidēji bagātās vai bagātās nosusinātās minerālaugsnēs<br />
vai kūdras augsnēs. Koku stāvā dominē purva bērzs Betula pubescens, krūmu stāvs diezgan blīvs,<br />
sastopami krūklis Frangula alnus, parastais pīlādzis Sorbus ocuparia. Zemsedzē parastā zaķskābene<br />
Oxalis acetosella, klinšu kaulene Rubus saxatilis, mellene Vaccinium myrtillus, niedru ciesa Calamagrostis<br />
arundinacea, u.c. Sūnu stāvs bagātīgs – Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, spīdīgā stāvaine<br />
Hylocomium splendens, lielā greizkausīte Plagiochila asplenioides, divzobes Digranum spp.,u.c.<br />
Krūmāji (F.6.)<br />
• F.6.1. Augsto kārklu un vītolu krūmāji<br />
Krūmāji veidojas kā sauszemes un ūdeņu pārejas biotops upes krastos. Dominē vītolu ģints sugas –<br />
trauslais vītols Salix fragilis, pelēkais kārkls Salix cinerea, u.c. Zemsedze atkarīga no augsnes auglības un<br />
noturības, sastopamas pioniersugas neīstā tūsklape Petasites spurius, ļoti daudz parastais apinis Humulus<br />
lupus. Biotops sporādiski sastopams visā apsekotajā teritorijā, reizēm aizņem tikai šauras joslas krastmalā.<br />
Lielākā un tipiskākā teritorija ir upei piegulošā josla pussalā pirms Staiceles aizsprosta upes labajā krastā.<br />
Parki un apstādījumi<br />
Mazsalacas – Staiceles posmā atrodas Mazsalacas vidusskolas parks. Tas ir regulāra plānojuma parks ar<br />
ainavisku mežaparku, kurā ieaudzētas 33 eksotu koku un krūmu sugas. Parkā atrodami arī daudz izcili veci<br />
ozolu, kas kalpo par piemērotu biotopu šeit konstatētajai īpaši aizsargājamai bezmugurkaulnieku sugai –<br />
lapkoku praulgrauzim Osmoderma eremita. Šī ir vienīgā zināmā atradne <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong> teritorijā, kā arī viena<br />
no retajām Ziemeļlatvijā.<br />
Aizsargājamie sauszemes biotopi<br />
Tabulā 1.10. norādīti, kādiem Eiropā un Latvijā aizsargājamajiem sauszemes biotopiem atbilst šajā<br />
teritorijā sastopamie biotopi.<br />
Tabula 1.10. Nacionālajā un Eiropas līmenī aizsargājamie sauszemes biotopi<br />
Biotops Latvijas klasifikātorā Eiropas Biotopu direktīvas biotops Latvijā īpaši aizsargājams biotops<br />
E.2.1.Vikakūlas Nardus pļavas<br />
6230* Sugām bagātas vilkakūlas pļavas 3.22. Sugām bagātas vilkakūlas<br />
smilšainās augsnēs<br />
pļavas smilšainās augsnēs<br />
E.2.2. Atmatu pļavas 6270* Sugām bagātas atmatu pļavas -<br />
E.2.3. Īstās pļavas 6510 Mēreni mitras pļavas -<br />
E.4.3. Augsto grīšļu pļavas<br />
(applūstošas)<br />
6450 Palieņu pļavas -<br />
F.1.1. Priežu sausieņu meži<br />
F.1.2. Egļu sausieņu meži<br />
9010* Boreālie meži -<br />
F.1.5.1. Baltalkšņu gāršas<br />
F.1.8.3. Jaukto koku gārša<br />
G.1.4.3. Avotu purvi bagāti ar<br />
dzelzi<br />
91E0* Pārmitri platlapju meži<br />
9180 Nogāžu un gravu meži<br />
9180 Nogāžu un gravu meži<br />
7160 Minerālvielām bagāti avoti un<br />
avotu purvi<br />
G.3. Sūnu purvi 7110* Neskarti augstie purvi -<br />
1.16. Nogāžu un gravu meži<br />
1.16. Nogāžu un gravu meži<br />
1.12. Jaukti ozolu, gobu un ošu meži<br />
upju krastos<br />
2.10. Minerālvielām bagāti avoti un<br />
avotu purvi<br />
H.1.1. Smilšakmens iežu<br />
atsegumi<br />
8220 Smilšakmens atsegumi 8.17. Smilšakmens atsegumi<br />
H.2.1. Sufozijas alas 8310 Netraucētas alas 8.16. Netraucētas alas<br />
43
Change language