dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Pinus sylvestris kopā ar āra bērzu Betula pendula, vietām piemistrojumā parastā egle Picea abies, kā arī
ļoti dažāda vecuma baltalkšņi Alnus glutinosa. Pamežs vidēji biezs, aug parastais krūklis Frangula alnus,
parastā lazda Corylus avelana, vietām parastā ieva Padus avium. Zemsedzē parastā ērgļpaparde Pteridium
aquilinum, klinšu kaulene Rubus saxatilis, dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea, niedru ciesa
Calamagrostis arundinace, mazliet ziemas kaņepene Mercurialis perennis. Sūnu stāvā dominē spīdīgā
stāvaine Hylocomium spelndens kopā ar Šrēbera rūsaini Pleurozium schreberi, kā arī sausienes skrajlape
Plagiomnium affine un lielā spuraine Rhytidiadelphus triquetrus un citas sūnas.
Uz nogāzēm dažos gadījumos jauktu koku damakšņi pāriet jauktu koku vērī F.1.8.2., kuram raksturīgs
parastās apses Populus tremula un parastā ozola Qercus robur piemistrojums koku stāvā, zemsedze
nabadzīgāka.
F.1.8.3. Jauktu koku gāršas – meži ar bagātu minerālās barošanās režīmu, kur nav vienas dominējošas
sugas koku stāvā. Šajā upes posmā konstatētas mistrotas audzes, ko veido dažādi platlapji – parastā goba
Ulmus glabra, parastais ozols Qercus rubus, parastais osis Fraxinus excelsior, parastā liepa Tilia cordata,
kā arī parastais bērzs Betula pendula, baltalksnis Alnus incana un vietām nedaudz parastā egle Picea abies,
parastā priede Pinus sylvestris un parastā apse Populus tremula. Pamežā aug dažādas krūmu sugas –
parastā ieva Padus avium, parastais sausserdis Lonicera xylosteum, mazliet parastais pīlādzis Sorbus
ocuparia. Zemsedzē sastopama ziemas kaņepene Mercurialis perennis, kumeļpēda Asarum europaeum,
birztalas skarene Poa remota, krauklene Actaea spicata, u.c. tipiskas gāršas zemsedzes sugas. Sūnu stāvs
rets, sastopama viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum, knābīšsūnas Eurhynchium spp. Daudz
bioloģisko daudzveidību raksturojošu elementu – bioloģiski veci koki, sausokņi, liela diametra kritalas,
nelielas sāngravas, apsūnojuši akmeņi.
Biotops sastopams Salacas upes ielejas nogāzēs un klasificējams kā ES Biotopu direktīvas meža tips
9180*: Nogāžu un gravu meži. Vienlaikus tas atbilst arī Latvijas īpaši aizsargājamajam biotopam 1.4.
Ozolu, liepu, kļavu un gobu meži gravās un upju ieleju nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 45 grādu leņķi.
Vienā gravā konstatēti 2 īpaši aizsargājamie ķērpji, kuru aizsardzībai var izveidot mikroliegumu:
sīkpunktainā artonija Arthonia bysacea un sklerofora Sclerpohora spp.. Pats biotops šajā teritorijā
raksturīgs ar izcilu ekoloģisko kvalitāti.
Vietām minētajam biotopam (ES Biotopu direktīvas meža tips 9180*: Nogāžu un gravu meži) atbilst tikai
šaura stāvākā nogāzes daļa, tuvu ūdenslīmenim un ļoti nelielā platībā (īpaši no Vīķu tilta līdz “Ežiem”
Salacas labajā krastā). Pusi no biotopa aizņemtajām teritorijām var uzskatīt kā netipiskas ar salīdzinoši
lielu baltalkšņu piemistrojumu koku stāvā. Vairumā gadījumu šie baltalkšņi ir bioloģiski veci, ir sākusies
koku sabrukšana, un turpmāk, dabiskās attīstības ceļā, arī šīs teritorijas var veidoties par daudz tipiskākam
biotopam. Šajā upes posmā minētais biotops aizņem nelielas teritorijas.
Slapjie meži (F.2) – sastopami uz periodiski vai pastāvīgi slapjām vai mitrām kūdras augsnēm. Ņemot
vērā to, ka 20.gs. 60.gados Latvijā lielās platībās tika veikta šādu mežu nosusināšana, slapjie meži uz
minerālaugsnēm dabas parkā ir atzīstama ekoloģiska vērtība, kuri vēl nav pārveidoti cilvēka saimnieciskās
darbības rezultātā.
• F.2.1. Priežu slapjie meži
F.2.1.4. Priežu purvāji – priežu mežs nabadzīgās, stipri skābās sfagnu-spilvju kūdras augsnēs, ko baro tikai
atmosfēras ūdeņi. Zemsedzē makstainā spilve Eriophorum vaginatum, sila virsis Calluna vulgaris, purva
vaivariņš Ledum palustre, zilene Vaccinium uliginosum, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, viļņainā
divzobe Dicranum polysetum, u.c. Priežu purvāji aizņem nenosusinātus reljefa pazeminājumus upes
pamatkrastā. Sastopams Pēces purva teritorijā.
F.2.1.5. Priežu niedrāji – priežu mežs vidēji bagātās koku-grīšļu kūdras augsnē ar jauktu ūdens pieplūdi.
Dominē parastā priede Pinus sylvestris ar purva bērza Betula pubescens piemistrojumu, krūmu stāvā
mazliet parastais krūklis Frangula alnus. Zemsedzē dažādas grīšļu sugas, iesirmā ciesa Calamagrostis
canescens, uz ciņiem mellenes Vaccinium myrtillus, brūklene Vaccinium vitis-idaea, sfagni Sphagnum
spp., parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, purva krokvācelīte Aulacomnium palustre, u.c.
Sastopams Pēces purva teritorijā.
F.2.1.3. Priežu slapjie damakšņi – vidēji bagātās, periodiski pārmitrās minerālaugsnēs ar 10-30 cm biezu
jēlkūdras vai rupjā humusa slāni. Dominē parastā priede Pinus sylvestris, vietām piemistrojumā purva
41