dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
F.1.1.4. Priežu damakšņi ir sugām bagātāki un aizņem salīdzinoši lielākas platības. Koku stāvā bieži<br />
satopama parastā egle Picea abies, āra bērzs Betula pendula, pastāvīgi veidojas egles otrais stāvs. Pamežs<br />
vidēji biezs, aug parastais pīlādzis Sorbus ocuparia, parastais krūklis Frangula alnus, parastā lazda<br />
Corylus avelana. Zemsedze bagātīga un daudzveidīga – bieži sastopama niedru ciesa Calamagrostis<br />
arundinacea, parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum, klinšu kaulene Rubus saxatilis un citas vidēji<br />
prasīgas sugas. Sūnu stāvā dominē spīdīgā stāvaine Hylocomium spelndens kopā ar Šrēbera rūsaini<br />
Pleurozium schreberi, kā arī sausienes skrajlape Plagiomnium affine un lielā spuraine Rhytidiadelphus<br />
triquetrus, kā arī citas sūnas.<br />
• F.1.2.Egļu sausieņu meži<br />
F.1.2.2. Egļu gāršas – bagāts mežs, kur koku stāvā dominē parastā egle Picea abies. Pamežā parastais<br />
pīlādzis Sorbus ocuparia, parastā lazda Corylus avelana, zemsedzē ziemas kaņepene Mercurialis perennis,<br />
izplestā ēnsmilga Milium efussum, sūnu stāvs parets.<br />
Salacas upes ielejai raksturīgajās sāngravās un arī nogāzēs šajā upes posmā daudzos gadījumos aug egļu<br />
gāršas un egļu vēri F.1.2.1., mozaīkveidā mijoties ar priežu damakšņiem. Sastopamas bioloģiski vecas<br />
egles, priedes, arī apses, gravās daudz mirušas koksnes. Daudzos gadījumos šādas nogāzes atbilst dabisko<br />
meža biotopu “nogāzes meža biotops” vai “gravas meža biotops” kvalitātes kritērijiem, kā arī ES<br />
aizsargājamajam biotopam 9010*: Boreālie meži.<br />
F.1.2.1. Egļu vēri – koku stāvā dominē parastā egle Picea abies. Pamežs parasti nomākts un rets, dominē<br />
meža zaķskābene Oxalis acetosella, sūnas spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens, lielā spuraine<br />
Rhytidiadelphus triquetrus, lielā greizkausīte Plagiochila asplenioides. Sastopamas dažāda vecuma audzes,<br />
jaunākās, iespējams, veidojušās mākslīgi, apmežojot lauces. Raksturīgi aļņu bojājumi.<br />
• F.1.5. Baltalkšņu sausieņu meži – koku stāvā dominē baltalksnis Alnus incana.<br />
F.1.5.1. Baltalkšņu gāršas – sekundārs mežs ļoti bagātos augšanas apstākļos, koku stāvā dominē baltalksnis<br />
Alnus incana. Šeit domāti dabiskie baltalkšņu meži ūdensteču tuvumā, nevis pēdējos 50-60 gados<br />
aizaugušās lauksaimniecības zemes.<br />
Baltalkšņu meži nav viendabīgi un tos pēc rakstura iedala vairākās grupās:<br />
1) baltalkšņu meži upes ielejas pakājē, kas ir bioloģiskās daudzveidības ziņā interesantākā grupa. Tie<br />
veidojas palu ietekmes zonā un, turpmāk attīstoties, klimaksa stadijā varētu atbilst ES Biotopu direktīvas<br />
mežu tipam 91E0*: Pārmitri platlapju meži. Šādi baltalkšņu meži šajā <strong>dabas</strong> <strong>parka</strong> posmā sastopami ļoti<br />
nelielās teritorijās un nav tipiski.<br />
2) baltalkšņu meži uz upes nogāzēm, kā arī atsevišķos gadījumos nelielās teritorijās samērā lēzenās<br />
nogāzes daļās. Koku stāvā piemistrojumā sastopamas citas koku sugas – parastā liepa Tilia cordata,<br />
parastā goba Ulmus glabra, parastā apse Populus tremula, parastā kļava. Acer platanoides, vietām nedaudz<br />
egles, priedes. Krūmu stāvs blīvs, sastopama parastā ieva Padus avium un parastais sausserdis Lonicera<br />
xylosteum. Raksturīgi daudz bioloģiski vecu baltalkšņu un bagātīga zemsedze. Tā kā daudzos gadījumos<br />
paaugā ir daudz jaunu liepu un gobu, jauktu koku gārša varētu būt šo mežu veidošanās gala stadija. Tāpēc<br />
gadījumos, kad biotops atrodas stāvā upes nogāzē, to var klasificēt kā ES Biotopu direktīvas biotopu<br />
9180*: Nogāžu un gravu meži.<br />
• F.1.7. Ozolu meži – koku stāvā dominē parastais ozols Qercus robur.<br />
F.1.7.1. Ozolu gāršas – ozolu mežs bagātos augšanas apstākļos. Apsekotajā upes posmā konstatēts vienā<br />
vietā nelielā teritorijā pie Vīķu muižas. Tas, iespējams, veidots mākslīgā ceļā, iestādot ozolus Salacas<br />
piekrastē. Audzi veido apmēram 150 gadus un vecāki ozoli, paaugā mazliet parastās liepa Tilia cordata,<br />
pamežā parastā ieva Padus avium, parastais sausserdis Lonicera xylosteum. Zemsedzē parastā vīgrieze<br />
Filipendula ulmaria, ļoti blīvi izplestā ēnsmilga Milium effusum. Meža nogabalam atvirzoties no upes,<br />
pāriet tipiskā lauku parkā.<br />
• F.1.8. Jauktu koku sausieņu meži<br />
Šim meža tipam nav vienas dominējošas sugas koku sastāvā – nereti kopā sastopami lapu koki ar<br />
skujkokiem, veidojas vidējos vai bagātos augšanas apstākļos meža dabiskās attīstības rezultātā.<br />
F.1.8.1 Jauktu koku damakšņi – sastopami Salacas reljefa paaugstinājumos upes krastā un lēzenās<br />
terasveida ielejas nogāzēs ar vidēji bagātu minerālās barošanās režīmu. Parasti sastopama parastā priede<br />
40
Change language