dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

atmatu pļavas. Vēl 12 vietās reģistrētas potenciāli bioloģiski vērtīgas atmatu pļavas, kurās veidojas
laba augāja struktūra un ieviešas dažas indikatorsugas.
• E.2.3. Īstās pļavas. Latvijā samērā bieži izplatītas pļavas, taču lielākās platībās nav saglabājušās,
jo pārsvarā pārvērstas par kultivētiem zālājiem. Mazsalacas – Staiceles posmā īstās pļavas ir
samērā bieži izplatītas. Sastopamas diezgan daudz pļavas, kuras, iespējams, tādas ir bijušas, bet
vēlāk kultivētas. Nereti šīs pļavas kopš 90-to gadu sākuma tiek vismaz neregulāri pļautas un tajās
ieviešas daudzas savvaļas augu sugas, starp kurām arī neielabotu pļavu indikatorsugas un augājs
sāk līdzināties dabisko pļavu sastāvam vai potenciāli tāds varētu būt nākotnē. Tāpēc ir svarīgi
pievērst uzmanību šo pļavu atjaunošanai. Teritorijā sastopami šādi īsto pļavu apakštipi:
- E.2.3.2. Pūkainās pļavauzītes Helictotrichon pubescens pļavas;
- E.2.3.4. Bezakotu zaķauzas Bromopsis inermis pļavas.
Īstās pļavas, kuras var pieskaitīt pie bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, konstatētas 12 vietās, no
kurām 10 atzīstamas par ES Biotopu direktīvas biotopu 6510: Mēreni mitras pļavas.
Mitras pļavas (E.3.) – Latvijā bieži sastopamas pļavas, galvenokārt dažādos reljefa pazeminājumos,
ieplakās, mitrās upju nogāzēs un to pakājēs, arī upju palienēs. Pie mitrām pļavām pieder:
• E.3.2. Pļavas un ganības auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs. Sastopami šādi apakštipi:
- E.3.2.1. Purva gerānijas Geranium palustre pļavas;
- E.3.2.5. Pļavas bitenes Geum rivale pļavas;
- E.3.2.6. Parastās vīgriezes Filipendula ulmaria pļavas.
Mitrās pļavas, kuras var pieskaitīt pie bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, konstatētas 9 vietās.
Slapjas pļavas (E.4.) – sastopamas galvenokārt starppauguru ieplakās, ezeru un upju palienēs, vietās, kur
visu veģetācijas sezonu ir pārmitrs vai pavasaros regulāri applūst. Latvijā šādas pļavas ir bieži izplatītas.
Konkrētajā posmā palieņu pļavas ir ļoti reti sastopamas, jo Salaca (vismaz savā augštecē un vidustecē)
nepieder pie upēm ar izteiktiem pavasara paliem, turklāt arī reljefa īpatnības ir tādas, ka šajā posmā nav
izveidojušās plašas upes palienes. Pie slapjām pļavām pieder:
• E.4.3. Augsto grīšļu pļavas :
- E.4.3.2. Slaidā grīšļa Carex acuta pļavas;
- E.4.3.12. Parastā miežubrāļa Phalaroides arundinacea pļavas.
Daudzās vietās gar upes krastu ir izveidojušās parasti šauras, tikai retumis platākas, parastā miežubrāļa
Phalaroides arundinacea joslas, kuras tikai nosacīti varētu dēvēt par pļavām to klasiskajā izpratnē. Tās arī,
protams, netiek pļautas siena ieguvei (ja pļauj, tad peldvietas ierīkošanai, laivu piestātnes attīrīšanai vai
piekļūšanai atpūtas vietai).
Purvi
Ārpus Salacas ielejas dabas parka, tā tiešā tuvumā atrodas vairāki purvi, bet dabas parka teritorijā atrodas
tikai viens – Pēces purvs. Daudzviet Salacas ielejas avoksnainās nogāzēs veidojas specifiski zāļu purviņi.
Sastopami šādi purvu tipi:
• G.1.4. Zāļu purvi ar avotiem:
- G.1.4.3. Avotu purvi bagāti ar dzelzi.
Šādi biotopi Latvijā ir reti sastopami specifiskās vietās, kur novērojama avotu izplūde – lielākoties
nogāzēs un to pakājēs, gravās u.c. Avotu izplūdes vietas Salacas ielejā ir diezgan bieži sastopamas,
taču biotopu, kuru var klasificēt kā avotu purvu, konkrētajā posmā izdevies konstatēt tikai dažās vietās.
Galvenokārt tas veidojas avoksnainās krasta nogāzēs un nogāžu pakājēs, kur zemsedzē dominē
lēdzerkste Cirsium oleraceum, birztalu virza Stellaria nemorum un meža meldrs Scirpus sylvaticus.
Tas atbilst Latvijas īpaši aizsargājam biotopam 2.2. Ar kaļķi nabadzīgi (oligotrofi) avoksnāji, kā arī ES
Biotopu Direktīvas 1. pielikumā minētajam aizsargājamam biotopam 7160: Minerālvielām bagāti avoti
un avotu purvi.
• G.3.1. Sūnu purvi (augstie purvi):
- G.3.1.1. Sūnu purvu ciņi ar sfagniem – ciņus galvenokārt veido magelāna, brūnais un
iesarkanais sfagns Sphagnum magellanicum, Sph.. fuscum, Sph. Rubellum;
- G.3.1.2. Sūnu purvu ciņi ar sīkkrūmiem – galvenokārt sila virsis Calluna vulgaris, purva
vaivariņš Ledum palustre, zilene Vaccinium uliginosum;
- G.3.1.5. Sūnu purvu ciņi ar makstaino spilvi Eriophorum vaginatum.
38