dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

kartēšana un pļavu biotopu aprakstīšana notika 2000-2002. gada Latvijas Dabas fonda veiktā projekta
“Dabisko pļavu inventarizācija Latvijā” ietvaros. Valsts mežu teritorijā ir veikta dabisko meža biotopu
inventarizācija, konstatēti dabiskie meža biotopi vecos priežu mežu nogabalos un upes krastu nogāzēs.
Tā kā pļavu un mežu biotopu inventarizācijas nebija veiktas konsekventi visā posmā, 2004. gada vasarā
dabas aizsardzības plāna izstrādes vajadzībām šis posms tika apsekots no jauna. Apsekojumā tika veikta
bioloģiski vērtīgo pļavu un meža biotopu, kā arī smilšakmens atsegumu kartēšana, reģistrētas sugas vai
vismaz noteikts pļavas tips, īpašu uzmanību pievēršot apsaimniekošanas vajadzībām. Pļavas apsekotas pēc
īpaši izstrādātas metodes bioloģiski vērtīgo zālāju novērtēšanai.
Teritorijā tipiskākie un izplatītākie biotopi un galvenās augu sabiedrības
Lielākās platības teritorijā aizņem meža biotopi (galvenokārt, sausieņu meži), kas lielākos vienlaidus
masīvus veido Skaņkalnes un Mazsalacas pašvaldību teritorijās. Savukārt pļavas uz ielejas nogāzēm, kā arī
tās pamatkrasta vairāk izplatītas Ramatas un Staiceles pašvaldībās. Lielākās pļavu un ganību platības ir
izveidojušās ap Vīķiem. Salacā un tās pietekās vērojama samērā liela saldūdens biotopu daudzveidība.
Īpaši izteiksmīgi šajā teritorijā ir smilšakmens atsegumi un alas. Visu teritorija sastopamo bioptopu
saraksts pievienots 8. pielikumā.
Pļavas
Pļavas Mazsalacas – Staiceles posmā ir samērā izplatītas, taču lielākā daļa no tām ir kultivētās pļavas,
kuras vietām tiek pļautas, bet daudzviet apsaimniekošana sen jau ir pārtraukta un tās pamazām aizaug.
Regulāri pļaujot agrāk ielabotos zālājus, tajos pamazām atjaunojas dabisks augājs, kāds raksturīgs
apkārtējām pļavām un nākotnē tās var kļūt par pilnvērtīgiem bioloģiski vērtīgiem zālājiem.
Vērtīgākās pļavas šajā posmā izvietojušās Salacas upes tuvumā – tās terasēs un terašu nogāzēs. 2004. gada
apsekojumā konstatētas 35 pļavas, kuras var pieskaitīt pie bioloģiski vērtīgajiem zālājiem (tajās konstatēts
pietiekošs skaits neielabotu pļavu indikatorsugu, laba veģetācijas struktūra u.c. rādītāji) un 15 potenciāli
bioloģiski vērtīgās pļavas, kuras par tādām izveidosies, atsākot vai turpinot to apsaimniekošanu.
Vislielākās platības šajā teritorijā aizņem atmatu pļavas – apm. 68 % no bioloģiski vērtīgajiem un
potenciāli vērtīgajiem zālājiem. Bieži sastopamas ir arī īstās pļavas (apm. 15 %), pļavas un ganības
auglīgās un mēreni auglīgās augsnēs (16%). Ļoti nelielās platībās sastopamas vilkakūlas pļavas (0,05 %)
un augsto grīšļu pļavas (0,33 %).
Tālāk pļavas aprakstītas pēc to galvenajiem biotopu tipiem un apakštipiem, atbilstoši Latvijas biotopu
klasifikatoram.
Mēreni mitras pļavas (E.2.) – Latvijā bieži sastopamas. Šīs pļavas Mazsalacas–Staiceles posmā ir
visbiežāk izplatītās. Sastopami šādi apakštipi:
• E.2.1. Vilkakūlas Nardus pļavas. Latvijā šī tipa pļavas sastopamas samērā reti, biežāk Piejūras
zemienē. Parasti šādās pļavās ir ilgstoši pļauts vai ganīts. Tās ir lauksaimnieciski mazvērtīgas
pļavas un mūsdienās to apsaimniekošana lielākoties ir pārtraukta. Konkrētajā upes posmā
konstatēta tikai vienā vietā un ļoti nelielā (daži desmiti kvadrātmetri) platībā. Saimnieciskas
vērtības pļavai nav, taču tā ir vērtīga teritorijas bioloģiskajai daudzveidībai, turklāt iekļauta Latvijā
īpaši aizsargājamu biotopu sarakstā – Stāvās vilkakūlas Nardus stricta pļavas, kā arī ir ES Biotopu
Direktīvas biotops 6230* (prioritārs): Sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs. Šeit
tika konstatētas arī 2 aizsargājamas augu sugas: plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza
maculata) un vienīgā atradne bezdelīgactiņai (Primula farinosa).
• E.2.2. Atmatu pļavas Latvijā ļoti bieži sastopamas. Tās vērojamas pļavu ganībās un vecās
atmatās, kādas Salacas virspalu terasēs sastopamas samērā bieži. Lielākoties te jau izsenis bijušas
siena pļavas, ganības vai, iespējams, arī kādreiz nelieli tīrumi, bet kas regulāras pļaušanas dēļ gadu
gaitā atjaunojušās par dabiskām pļavām. Konkrētajā posmā sastopami šādi atmatu pļavu apakštipi:
- E.2.2.1. Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastās smilgas Agrostis tenuis
pļavas;
- E.2.2.2. Parastās smaržzāles Anthoxanthum odoratum – parastā vizuļa Briza media pļavas;
- E.2.2.3. Parastās ciņusmilgas Deschampsia cespitosa – parastās smilgas Agrostis tenuis pļavas.
Atmatu pļavas, kuras var pieskaitīt pie bioloģiski vērtīgiem zālājiem, konstatētas 12 vietās, no
kurām 2 pļavas ir atzīstamas par ES Biotopu Direktīvas biotopu 6270* (prioritārs): Sugām bagātas
37