dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

akmeņgrauzis Noemacheilus barbatulus, platgalve Cottus gobio, vimba Vimba vimba, rauda Rutilus
rutilus, sapals Leuciscus cephalus, grundulis Gobio gobio, vīķe Alburnus alburnus, pavīķe Alburnoides
bipunctatus, kā arī retāk – taimiņš Salmo trutta.
Salacas augšteces pietekās sastopamas tādas sugas kā upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis
Lampetra planieri, taimiņš Salmo trutta un strauta forele Salmo trutta fario, kā arī retāk spidiļķis Rhodeus
sericeus, akmeņgrauzis Cobitis taenia un platgalve Cotus gobio.
Ceļotājzivju sugu (t.sk. lašu Salmo salara, taimiņu Salmo trutta, sīgas Coregonus lavaretus, zandartu
Stizostedion lucioperca, vimbu Vimba vimba, zušu Anguilla anguilla u.c.) izplatību Salacas augštecē
ievērojami ierobežo bijušās Staiceles papīrfabrikas dambja paliekas. No minētajām sugām tikai vimba
Vimba vimba var veiksmīgi šo šķērsli pārvarēt un sekmīgi nārstot Salacas augštecē. Tomēr zināmi arī
atsevišķu laša un taimiņa noķeršanas gadījumi Burtnieka ezerā.
Aizsargājamās zivju sugas
Tabulā 1.9. apkopota informācija par teritorijā sastopamām Latvijā un Eiropā aizsargājamām un ierobežoti
izmantojamām zivju sugām.
Tabula.1.9. Nacionālajā un Eiropas līmenī aizsargājamās zivju sugas
Latīniskais nosaukums Latviskais nosaukums ES BD MK Nr. 396 MK Nr.45
1. Lampetra fluviatilis upes nēģis II, V 2 3
2. Lampetra planeri strauta nēģis II
3. Alosa fallax palede II,V 2
4. Salmo salar lasis II,V 2 3
5. Salmo trutta taimiņš 2 3
6. Coregonus lavaretus sīga V 2
7. Pelecus cultratus kaze 2
8. Rhodeus sericeus spidiļķis II
9. Cobitis taenia akmeņgrauzis II
10. Misgurnus fossilis pīkste II
11. Cotus gobio platgalve II
Apzīmējumi:
BD – Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC; II pielikums – Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sfērā
un kuru aizsardzībai nepieciešama īpaši aizsargājamo teritoriju nodalīšana. * – prioritāra suga; V pielikums –
Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sfērā un kuru iegūšana un ekspluatācija dabā var būt pieļaujama.
MK Nr. 396 (2000.g.) – Ministru Kabineta noteikumi par “Īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši
aizsargājamo sugu sarakstu”; 2. pielikums – Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts.
MK Nr. 45, 2001 – Ministru Kabineta noteikumi par “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas
noteikumi”; 3. pielikums – Īpaši aizsargājamo zivju sugas, kurām izveidojami mikroliegumi.
Kā nozīmīgākās aizsargājamās zivju sugas Salacā vērtējamas šādas:
Lasis Salmo salar. Latvijā ir ap 10 lašupes, no kurām svarīgākās ir Salaca, Gauja un Venta. Latvijā šīs
zivju sugas izplatība būtiski samazinājās HES aizsprostu celtniecības rezultātā, jo īpaši pēc 1974.gada, kad
Daugava tika aizsprostota tās lejtecē. Lasis ir saimnieciski nozīmīga zivju suga. Baltijas jūrā ik gadus tiek
nozvejotas 3-5 tūkst. t, bet Latvijā no 150-600 t lašu.
Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas (IBSFC) pieņemtā “Lašu darbības plāna” uzdevums ir
atjaunot un saglabāt laša dabiskā nārsta populācijas upēs, vienlaicīgi nodrošinot tā zvejas resursu ilgspējīgu
attīstību. Ir apstiprināts upju saraksts, kurās jāveic laša dabisko populāciju monitorings, lai spriestu par
upju un populāciju stāvokli kopumā attiecīgajā valstī un Baltijas jūras baseina daļā. No Latvijas lašupēm
šajā sarakstā ir iekļauta Salaca. Tā kā Salaca ir nozīmīgākā dabīgo lašu nārsta upe Latvijā, tai piešķirts laša
indekssupes statuss (salmon index river). Laša mazuļu ielaišana Salacā tika pārtraukta 1996.g., kad slēdza
Mērnieku zivjaudzētavu.
Salacas dabīgo lašu populācija pēdējos gados ir stabilizējusies. Ik gadu uz jūru Salacā migrē 25 000-30 000
laša smoltu, kas atbilst upes potenciālajai lašu produkcijai. Laša mazuļu daudzums Salacā piemērotos
biotopos ir vidēji 50-70 eks./100 m 2 , kas Baltijas jūras baseina upēs ir visai augsts rādītājs. Atjaunojot lašu
34