dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Aromia moschata moschata zaļais vītolgrauzis 4
Brychius elevatus divkupru peldvabole 1 1
Carabus coriaceus lielā skrejvabole 3
Emus hirtus pūkainais īsspārnis 3
Liocola marmorata marmora rožvabole 2 1
Meloe proscarabaeus tumšā eļļasvabole 2
Mycetophagus quadripustulatus četrplankumu sēņgrauzis IS
Necydalis major vītolu slaidkoksngrauzis 2 1 IS
Oryctes nasicornis komposta degunradžvabole 4
Osmoderma eremita lapkoku praulgrauzis 1 II*, IV 1 1 BSS
Peltis grossa lielais asmalis IS
Platycerus caraboides caraboides zilais praulenis
IS
Prionychus ater melnā praulvabole BSS
Saperda perforata plankumainais apšgrauzis BSS
Strangalia attenuata gaišais celmgrauzis BSS
Tauriņi Lepidoptera
Callimorpha dominula nātru lācītis 4
Eudia pavonia pelēkais pāvacis 4
Plēvspārņi Hymenoptera
Habronyx heros dižais habroniks 3
Divspārņi Diptera
Pedicia rivosa milzu trauslkājods 2
Apzīmējumi:
LSG – Latvijas Sarkanā grāmata; LSG tiek lietotas sekojošas apdraudēto sugu kategorijas, kas atbilst vecajām IUCN
kategorijām: 0. kategorija – izzudušās sugas; 1. kategorija – izzūdošās sugas; 2. kategorija – sarūkošās sugas; 3.
kategorija – retās sugas; 4. kategorija – maz pazīstamās sugas.
BD – Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC; II pielikums – Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sfērā
un kuru aizsardzībai nepieciešama īpaši aizsargājamo teritoriju nodalīšana. * – prioritāra suga; IV pielikums –
Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sfērā un kuru aizsardzībai nepieciešams stingrs aizsardzības
režīms; V pielikums – Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sfērā un kuru iegūšana un ekspluatācija
dabā var būt pieļaujama.
MK Nr. 396 (2000.g.) – Ministru Kabineta noteikumi par „Īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši
aizsargājamo sugu sarakstu”; 1. pielikums – Īpaši aizsargājamo sugu saraksts; 2. pielikums – Ierobežoti izmantojamo
īpaši aizsargājamo sugu saraksts.
MK Nr. 45 (2001.g.) – Ministru Kabineta noteikumi par “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un
apsaimniekošanas noteikumi”; 1. pielikums – Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un
sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi.
MAB – Mežaudžu atslēgas biotopu (MAB) (= dabisku meža biotopu) sugas (Lārmanis u.c. 2000); BSS – Biotopu
speciālistu suga, kuras pastāvēšana ir atkarīga no noteikta biotopa. IS – Indikatorsuga, kam ir samērā augstas prasības
pret dzīves vidi, bet ne tik augstas kā biotopu speciālistu sugām.
Starp nozīmīgākajām aizsargājamām bezmugurkaulnieku sugām minamas sekojošas:
Upes micīte Ancylus fluviatilis – suga apdzīvo straujus, krāčainus upju un strautu posmus. Populācijas
blīvums Latvijā, iespējams, samazinās. Salacā suga veido samērā lielas un stabilas populācijas krāčainajos
posmos un straujtecēs.
Vārpstiņgliemeži (dzimta Clausiliidae) – sugas cieši saistītas ar slapjiem, ēnainiem Salacas pieteku ieleju
mežiem. Lai veicinātu vārpstiņgliemežu sugu daudzveidību, nepieciešams saglabāt neskartus mežus
Salacas pietieku ielējās un ap to ietekām.
Upes dižhidrobija Lithoglyphus naticoides – suga sastopama tekošu ūdeņu (vidējo un lielo upju) ritrālos
posmos. Dati par populācijas lielumu un stāvokli Salacā nav apkopoti.
Upes akmeņgliemezis Theodoxus fluviatiatilis – suga apdzīvo straujus, akmeņainus upju posmus. Salacā
suga veido vidēji lielas un stabilas populācijas.
Biezā perlamutrene Unio crassus – suga apdzīvo upes ar smilšaini oļainu gultni un mazu dūņu
piejaukumu. Populācijas blīvums Latvijā, iespējams, samazinās. Salacā suga veido lielu populāciju, kas ir
nozīmīga visā Ziemeļbaltijas reģionā. Tomēr kvalitatīvi un kvantitatīvi pētījumi par populāciju lielumu un
stabilitāti Salacas baseinā nav veikti.
Slaidais pumpurgliemezis Vertigo angustior – konstatēts vienā no zemajiem purviem Salacas ielejā,
tomēr precīza atradnes vieta un populācijas lielums nav zināms.
32