dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

kas ir Kopienas interešu sfērā un kuru aizsardzībai nepieciešams stingrs aizsardzības režīms; V pielikums –
Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu sfērā un kuru iegūšana un ekspluatācija dabā var būt pieļaujama.
MK Nr. 396 (2000.g.) – Ministru Kabineta noteikumi par “Īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši
aizsargājamo sugu sarakstu”; 1. pielikums – Īpaši aizsargājamo sugu saraksts; 2. pielikums – Ierobežoti izmantojamo
īpaši aizsargājamo sugu saraksts.
MK Nr. 45 (2001.g.) – Ministru Kabineta noteikumi par “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un
apsaimniekošanas noteikumi”
No dabas aizsardzības viedokļa kā nozīmīgākās šajā teritorijā vērtējamas sikspārņu sugas. Alas Dauģēnu
atsegumos pieskaitāmas pie nozīmīgākajām dabiskajām sikspārņu ziemošanas vietām Latvijā. Tādēļ šīs
sikspārņu populācijas aizsardzība uzsakatāma par prioritāras nozīmes pasākumu dabas parka Mazsalacas-
Staiceles posmā.
Sugas, kuru aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams veikt papildus pētījumus
Turpmākie pētījumi būtu jāveic par sīko zīdītāju sastopamību un ekoloģiju, īpašu uzmanību pievēršot gan
reto, gan vietējo (Andrušaitis 2000), gan Eiropas nozīmes apdraudēto sugu – lielā ūdensciršļa Neomys
fodiens, sermuļa Mustela erminea, meža sicistas Sicista betulina un susuru iespējamām atradnēm, par
kurām šobrīd ziņu nav.
1.4.2.3. Abinieki un rāpuļi
Teritorijas izpētes pakāpe
Informācija par līdzšinējiem pētijumiem attiecībā uz abinieku un rāpuļu faunu Salacas ielejas Mazsalacas-
Staiceles posmā nav pieejama.
Teritorijā tipiskākās un izplatītākās sugas:
Mazsalacas – Staiceles posmā konstatētās abinieku un rāpuļu sugas ir parastas visā Latvijas teritorijā.
Konstatētas četras rāpuļu un četras abinieku sugas; no tām trīs ir aizsargājamas Eiropas līmenī (skat. tabulu
1.7).
Visbiežāk sastopamās abinieku sugas dažādos pļavu un mežu biotopos ir parastā varde Rana temporaria
un parastais krupis Bufo bufo. Retāk konstatētas dīķa varde Rana lessonae un zaļā varde Rana esculenta,
kas raksturīgās nelielām ūdenstilpēm. Konstatēto abinieku sugu izplatība ir optimāla vai tuvu optimālai.
No rāpuļu sugām samērā bieži teritorijā sastopamas glodene Anguis fragilis un pļavas ķirzaka Lacerta
vivipara. Retāk sastopama odze Vipera berus un pavisam reti – zalktis Natrix natrix.
Aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas
Tabulā 1.7. apkopota informācija par teritorijā sastopamām Eiropā aizsargājamām un ierobežoti
izmantojamām abinieku sugām. Teritorija nav konstatētas nevienas Latvijā aizsargājamas abinieku sugas,
kā arī sugas, kas būtu iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Šeit nav konstatētas arī nevienas Latvijā vai
Eiropā aizsargājamas rāpuļu sugas.
Tabula 1.7. Eiropas līmenī aizsargājamas abinieku un rāpuļu sugas
Latīniskais nosaukums Latviskais nosaukums LSG ES BD MK Nr. 396 MK Nr.45
Rana temporaria Parastā varde IV
Rana lessonae Dīķa varde IV
Rana esculenta Zaļā varde V
Apzīmējumi:
LSG – Latvijas Sarkanā grāmata.
BD – Eiropas Padomes Direktīva 92/43/EEC; IV pielikums – Dzīvnieku un augu sugas, kas ir Kopienas interešu
sfērā un kuru aizsardzībai nepieciešams stingrs aizsardzības režīms; V pielikums – Dzīvnieku un augu sugas, kas ir
Kopienas interešu sfērā un kuru iegūšana un ekspluatācija dabā var būt pieļaujama.
MK Nr. 396 (2000.g.) – Ministru Kabineta noteikumi par “Īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši
aizsargājamo sugu sarakstu”;
30