dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

Asplenium trichomanes (Malta, 1936 u.c.). Herbārija apstiprinājuma gan tam trūkst, taču, kaut arī
sīkpapardēm piemērotāki ir dolomītu atsegumi, tomēr varbūtība atrast šīs sugas Salacas ielejā pastāv.
Teritorijā būtu nepieciešami sūnu, ķērpju un sēņu pētījumi, jo īpaši daudzajās Salacas sāngravās (gan ar
pietekām, gan bez). Pašreiz datu vai nu vispār nav, vai arī tie ir fragmentāri.
1.4.2. Fauna
1.4.2.1. Putni
Teritorijas izpētes pakāpe
Teritorijā nav veikti sīki ornitoloģiski pētījumi. Šajā pārskatā izmantoti dati, kas iegūti teritorijas
apsekošanā ar laivu no Mazsalacas līdz Staiceles aizsprostam 2004. gada 12. un 13. jūlijā, kā arī papildus
informācija no Salacas Dabas parka apsekošanas protokoliem no EMERALD/Natura 2000 projekta 2001.-
2004. gadā. Papildus tam, braucot ar laivu 2001. gadā, tikusi veikta zivju dzenīšu Alcedo atthis uzskaite.
Tipiskākās un izplatītākās sugas
Vairums sastopamo putnu sugu šajā Salacas ielejas posmā ir tā sauktās “fona sugas”, kuras ir parastas visā
Latvijas teritorijā. Visas konstatētās putnu sugas ir uzskaitītas 5. pielikumā.
No aizsardzības viedokļa interesantākā dabas parka daļa ir pati upes ieleja ar nogāžu mežiem un
smilšakmens atsegumiem. Tieši ar šiem ainavas elementiem saistītas tādas aizsargājamās sugas kā
trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus, vidējais dzenis Dendrocopos medius, mazais mušķērājs Ficedula
parāva, krasta čurkste Riparia riparia un zivju dzenītis Alcedo atthis. No upes biotopiem raksturīgākām
sugām šeit sastopamas arī lielā gaura Mergus merganser, gaigala Bucephala clangula un meža pīle Anas
platyrhynchos.
Meža biotopos diezgan bieži sastopamas varētu būt tādas sugas kā peļu klijāns Buteo buteo un meža pūce
Strix aluco. Starp biežāk sastopamajām pļavu sugām minamas baltais stārķis Ciconia ciconia, lauku
balodis Columba palumbus, dzeltenā stērste Emberiza citrinella, baltā cielava Motacilla alba, bet no retāk
sastopamiem minams sila cīrulis Lullula arborea. Skaņkalnes pagasta teritorijā nenosusinātajos priežu
mežos Govs alas apkārtnē atrodama medņu Tetrao urogallus riestu teritorija, un turpat netālu konstatēta arī
viena melnā stārķa Ciconia nigra ligzda. Taču kopumā putnu fauna šajos biotopos neatšķiras no
apkārtējām teritorijām un ir tipiska šim reģionam.
Nozīmīgākās aizsargājamās putnu sugas
Tabulā 1.5. apkopota informācija par nozīmīgākajām teritorijā sastopamām Latvijā un Eiropā
aizsargājamām un ierobežoti izmantojamām putnu sugām, kā arī sugām, kuras minētas Latvijas Sarkanajā
grāmatā.
Tabula 1.5. Nozīmīgākās nacionālajā un Eiropas līmenī aizsargājamās putnu sugas
Latīniskais nosaukums Latviskais nosaukums LSG ES PD MK Nr. 396 MKNr.45
1. Alcedo atthis Zivju dzenītis 3 I 1
2. Ciconia ciconia Baltais stārķis I 1
3. Ciconia nigra Melnais stārķis 3 I 1 2
4. Crex crex Grieze 2 I 1
5. Dendrocopos medius Vidējais dzenis 3 I 1 2
6. Ficedula parāva Mazais mušķērājs I 1
7. Lanius collurio Brūnā čakste I 1
8. Lullula arborea Sila cīrulis I 1
9. Mergus merganser Lielā gaura 2 1 2
10. Picoides tridactylus Trīspirkstu dzenis 3 I 1 2
11. Picus canus Pelēkā dzilna I 1
12. Terao urgallus Mednis 3 I; II/2 2 2
Apzīmējumi:
LSG – Latvijas Sarkanā grāmata; LSG tiek lietotas sekojošas apdraudēto sugu kategorijas, kas atbilst vecajām IUCN
kategorijām: 2. kategorija – sarūkošās sugas; 3. kategorija – retās sugas; 4. kategorija – maz pazīstamās sugas.
27