dabas parka “Salacas ieleja” DABAS AIZSARDZĪBAS PLĀNS

14.2. cirst nokaltušus un izvākt kritušus kokus, kuru caurmērs resnākajā vietā pārsniedz
25 cm, izņemot kokus, kas apdraud drošību, kā arī daļēji vai pilnīgi iekrituši upē;
14.3. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu satiksmes drošībai uz
vispārējās lietošanas ceļiem, pēc iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar VVD
RVP;
14.4. bojāt bebru dambjus izņemot šādos gadījumos, pēc iepriekšējas rakstiskas
saskaņošanas ar ZBR administrāciju:
14.4.1. bebru aizsprosti apgrūtina saimniecisko darbību dabas parkam
pieguļošajās teritorijās;
14.4.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu
saglabāšanu;
14.4.3. bebru darbības rezultātā tiek bojāti vai appludināti ceļi;
14.4.4. bebru darbības rezultātā tiek appludinātas agrāk bebru neskartas
mežaudzes dabas parka zonā;
14.5. vākt ārstnieciskos un dekoratīvos augus, kā arī dabas materiālus kolekcijām,
izņemot gadījumus, ja tas nepieciešamas zinātniskajai pētniecībai, saskaņojot to ar
ZBR administrācijas;
14.6. veikt zemes transformāciju un mainīt zemes lietošanas mērķi, izņemot zemes
transformāciju (pēc rakstiskas saskaņošanas ar VVD RVP) ceļu un
inženierkomunikāciju restaurācijas, renovācijas vai rekonstrukcijas veikšanai.
15. Dabas parka zonā ir aizliegts:
15.1. ieaudzēt mežu lauksaimniecības zemēs, izņemot gadījumus, kad par mežu tiek
atzīta ar mežu dabiski apaugusi lauksaimniecības zeme;
15.2. veikt pļavu mēslošanu dabas aizsardzības plānā norādītajās bioloģiski vērtīgās
sausās, mēreni slapjās un slapjās pļavās;
15.3. uzsākt pļaušanu ātrāk par 15. jūliju dabas aizsardzības plānā norādītajās bioloģiski
vērtīgajās pļavās, kurās konstatēti orhideju dzimtas augi;
15.4. bez rakstiskas saskaņošanas ar VVD RVP veikt zemes transformāciju un mainīt
zemes lietošanas mērķi. VVD RVP pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa atzinumu
no ZBR administrācijas;
15.5. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot
augšanā atpalikušos, slimības inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus),
ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
15.5.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;
15.5.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus;
15.5.3. apšu audzēm – 30 gadus;
15.6. cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā
atzinuma saņemšanas bez rakstiska saskaņojuma ar VVD RVP.
16. Pieļaujamais galvenās cirtes veids ir kokus cērtot pakāpeniski un patstāvīgi saglabājot
mežaudzes pirmā stāva valdošo koku sugu augošo koku biezību ne mazāku kā 0,4, egļu un
bērzu audzēs ne mazāku kā 0,5.
17. Cērtot kokus galvenajā un kopšanas cirtē dabas parka zonā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā
vismaz 10 (desmit) dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus),
vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo
caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav,
tad vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus
kokus, kokus ar deguma rētām.
18. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:
18.1. veikt jebkādas darbības, kas būtiski pārveido raksturīgo ainavu;
18.2. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot kokus
tehnoloģiskajos koridoros, augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu
invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
110