Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ... Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Blīgzna 70 10 Apse 110 20 Saraksts Nr.4 Tikai Nd Suga Vecums % sastāvs audzē sākot no: Egle 95-110 50 Izmantotā literatūra: Tommy Ek, Uvis Suško, Rolands Auziņš 2002 „Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas metodika”, Rīga, Valsts meža dienests, Ōstra Gōtland Meža pārvalde, Zviedrija Tommy Ek, Raimonds Bērmanis 2004 „Dabisko meža biotopu koncentrācijas”, Rīga, Valsts meža dienests, Latvija, Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, Ōstra Gōtland Meža pārvalde, Zviedrija Thomas Johansson „Dabisko meža biotopu apsaimniekošanas vadlīnijas” Rīga, Valsts meža dienests, Latvija, Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, Ōstra Gōtland Meža pārvalde, Zviedrija Dabas aizsardzības pārvalde „Sugu un biotopu aizsardzība mežā”, Rīga, 2006.
Pļavas Biotops, sugu sabiedrī bas Biotopa nozīme (aizsardzīb as statuss, izplatība Latvijā) Ainavu struktūras raksturojums (ko raksturo) Prasības ainavu struktūrai/ augšanas apstākļi, nepieciešamie ainavas struktūras elementi Atrašanās vieta (reālā izplatība RNP) Potenciālās izplatības vietas Ainavu struktūras izmaiņu ietekme uz biotopu (jutīgums, galvenie apdraudošie faktori) Nozīme ainavu struktūrā (ekoloģiskā, ekonomiskā, kultūrvēsturiskā) Piezīmes Stepju pļavas (E.1.4.) Floristiski bagātas stepju pļavas ar labu struktūru Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājams biotops (kods 6210). Raksturo atklātu, saules apspīdētu līdzenu vai paugurainu platību ar vidēju vai augstu kaļķa saturu augtenē. Veģetāciju veido galvenokārt lakstaugi. Kaļķaina augsne, bieži – morēna pauguru nogāzēs un korēs, piejaukumā smilts. Nepieciešama noganīšana un/vai regulāra pļaušana. Lielākoties sausu, saules apspīdētu pauguru, ezeru krastu nogāzes. Lielākoties sausu, saules apspīdētu pauguru, ezeru krastu nogāzes. Pļavas apdraud to neapsaimniekošana – ilgstoša nenoganīšana un nepļaušana. Jāpiezīmē, ka dotajā teritorijā ir raksturīgas pļavas, kuras arī neapsaimniekojot, ilgstoši saglabā savu struktūru, floristisko sastāvu un veido atklātu ainavu. Tomēr, vairāku gadu desmitu laikā, arī šādas pļavas aizaug. Pļavas negatīvi ietekmē arī to mēslošana un piesēšana, kā arī uzaršana. Negatīva ir arī pļavu pārganīšana. Rāznas NP galvenais pļavas negatīvi ietekmējošais faktors ir to Ekoloģiskā nozīme - pļavas veido atklātas platības, rada dzīvotni citām sugām, piedalās vielu apritē. Ekonomiski – siena resursi, ganību platības. Jāatzīmē, ka pēdējā desmitgadē, tas nav prioritārs resurss. Kultūrvēsturiskā vērtība – pļavas ir cilvēka un dabas procesu ilgstošas mijiedarbības rezultāts, tās ir vēsturiskā, tradicionālā dzīvesveida liecības.
- Page 1 and 2: Ezeru biotopi Biotops Nozīme Ainav
- Page 3 and 4: Suga Sugas nozīme Ainavu struktūr
- Page 5 and 6: Bioloģiski vērtīgas mežaudzes B
- Page 7: 1. tabula. Bioloģiski vērtīgas m
- Page 11 and 12: E.4.1. un E.4.3.). pļavas (6450).
- Page 13 and 14: Bezmugurkaulnieki Suga (Augu sabied
- Page 15 and 16: Chalchophora mariana Piemērotu dz
- Page 17 and 18: Никаноров Ю. 1960 О се
- Page 19 and 20: Lielais dumpis Botaurus stellaris M
- Page 21 and 22: sausās vietās, taču iecienītas
- Page 23 and 24: Račinskis E., Auniņš A., Operman
- Page 25 and 26: 4. Atlasītas mežaudzes, kuras atr
- Page 27 and 28: Zīdītājdzīvnieki Suga Bebrs Cas
- Page 29 and 30: Mežacūka Sus scrofa Saimnieciski
- Page 31 and 32: Izvēlēto ezera biotopu izplatība
- Page 33 and 34: Repša (Coregonus albula) sastopam
- Page 35 and 36: Zuša (Anguilla anguilla) sastopam
- Page 37 and 38: Bioloģiski vērtīgie zālāji Rā
- Page 39 and 40: Spožajai skudrai (Lasius fuliginos
- Page 41 and 42: Baltmugurdzenim (Dendrocopos leucot
- Page 43 and 44: Kormorānam (Phalacrocorax carbo) p
- Page 45 and 46: Mazajam ērglim (Aquila pomarina) p
- Page 47 and 48: Zivju ērglim (Pandion haliaetus) p
- Page 49 and 50: Alnim (Alces alces) piemērotākās
- Page 51 and 52: Lūsim (Lynx lynx) piemērotākās
- Page 53 and 54: Stirnai (Capreolus capreolus) piem
- Page 55: Iespējamie lielo zīdītāju migr
Pļavas<br />
Biotops,<br />
sugu<br />
sabiedrī<br />
bas<br />
Biotopa<br />
nozīme<br />
(aizsardzīb<br />
as statuss,<br />
izplatība<br />
Latvijā)<br />
Ainavu struktūras<br />
raksturojums<br />
(ko raksturo)<br />
Prasības ainavu<br />
struktūrai/<br />
augšanas apstākļi,<br />
nepieciešamie<br />
ainavas struktūras<br />
elementi<br />
Atrašanās<br />
vieta (reālā<br />
izplatība<br />
RNP)<br />
Potenciālās<br />
izplatības<br />
vietas<br />
Ainavu<br />
struktūras<br />
izmaiņu ietekme<br />
uz <strong>biotopu</strong><br />
(jutīgums,<br />
galvenie<br />
apdraudošie<br />
faktori)<br />
Nozīme ainavu<br />
struktūrā<br />
(ekoloģiskā,<br />
ekonomiskā,<br />
kultūrvēsturiskā)<br />
Piezīmes<br />
Stepju<br />
pļavas<br />
(E.1.4.)<br />
Floristiski<br />
bagātas<br />
stepju pļavas<br />
ar labu<br />
struktūru<br />
Latvijā <strong>un</strong><br />
Eiropas<br />
Savienībā<br />
īpaši<br />
aizsargājams<br />
biotops<br />
(kods 6210).<br />
Raksturo atklātu,<br />
saules apspīdētu<br />
līdzenu vai<br />
p<strong>augu</strong>rainu platību ar<br />
vidēju vai augstu<br />
kaļķa saturu augtenē.<br />
Veģetāciju veido<br />
galvenokārt<br />
lakstaugi.<br />
Kaļķaina augsne,<br />
bieži – morēna<br />
p<strong>augu</strong>ru nogāzēs <strong>un</strong><br />
korēs, piejaukumā<br />
smilts. Nepieciešama<br />
noganīšana <strong>un</strong>/vai<br />
regulāra pļaušana.<br />
Lielākoties<br />
sausu, saules<br />
apspīdētu<br />
p<strong>augu</strong>ru, ezeru<br />
krastu<br />
nogāzes.<br />
Lielākoties<br />
sausu, saules<br />
apspīdētu<br />
p<strong>augu</strong>ru, ezeru<br />
krastu nogāzes.<br />
Pļavas apdraud to<br />
neapsaimniekošana<br />
– ilgstoša<br />
nenoganīšana <strong>un</strong><br />
nepļaušana.<br />
Jāpiezīmē, ka<br />
dotajā teritorijā ir<br />
raksturīgas pļavas,<br />
kuras arī<br />
neapsaimniekojot,<br />
ilgstoši saglabā<br />
savu struktūru,<br />
floristisko sastāvu<br />
<strong>un</strong> veido atklātu<br />
ainavu. Tomēr,<br />
vairāku gadu<br />
desmitu laikā, arī<br />
šādas pļavas<br />
aizaug. Pļavas<br />
negatīvi ietekmē<br />
arī to mēslošana <strong>un</strong><br />
piesēšana, kā arī<br />
uzaršana. Negatīva<br />
ir arī pļavu<br />
pārganīšana.<br />
Rāznas NP<br />
galvenais pļavas<br />
negatīvi<br />
ietekmējošais<br />
faktors ir to<br />
Ekoloģiskā nozīme -<br />
pļavas veido atklātas<br />
platības, rada dzīvotni<br />
citām sugām, piedalās<br />
vielu apritē.<br />
Ekonomiski – siena<br />
resursi, ganību platības.<br />
Jāatzīmē, ka pēdējā<br />
desmitgadē, tas nav<br />
prioritārs resurss.<br />
Kultūrvēsturiskā vērtība<br />
– pļavas ir cilvēka <strong>un</strong><br />
dabas procesu ilgstošas<br />
mijiedarbības rezultāts,<br />
tās ir vēsturiskā,<br />
tradicionālā dzīvesveida<br />
liecības.
Change language