Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ... Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Baltmugur P.Dir. I, dzenis D. Bernes III, leucotos v Emerald tīkla suga; LV MK 45.not. 13.01.2001. Kormorān s Phalacroc orax carbo Grieze Crex crex LR MK 14.11.2000. noteikumi Nr.396 Lapu koku meži, kuros ir liels mirušās koksnes īpatsvars; arī joslu meži gar upēm un lapu koku alejas Galvenokārt ar sekliem ezeriem un zivju dīķiem bagātas teritorijas. Koptas pļavas, ganības, citas lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, mazāk aizaugošās pļavās, palieņu pļavas.. Mežaudzes, kurās vismaz 30% ir apses, bērzi un/vai melnalkšņi, vismaz 50g; Ar zivju resursiem bagāti, sekli ūdeņi. Grieze apdzīvo dažādus zālājus – pļavas un ganības, kā arī citas atklātas vietas (labības laukus, zāļu purvus, izcirtumus). Atšķirībā no pārējiem dumbrvistiņu dzimtas putniem, grieze var dzīvot pat pilnīgi Tāds pat kā ligzdošanas biotops Latvijā kormorāni ligzdo seklu ezeru un galvenokārt zivju dīķu tuvumā. Pārtiek no zivīm, radot postu zivsaimniecī bai . Grieze barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurka ulniekiem, kuŗus nolasa no augiem, dažkārt, it īpaši rudenī, var ēst arī augu sēklas. Nometniek s Migrācijas laikā var sastapt gan jūrā, gan iekšzemes ūdenstilpēs . Griezes ziemošanas vietas ir Dienvidaus trumāfrikā, taču vēl joprojām ziņas par griezes ceļošanu un ziemošanu ir ļoti trūcīgas – tikai piecas Eiropā gredzenotā s griezes ir atrastas Āfrikā vairāk nekā 100 gadu Var izmantot arī izcirtumus (ligzdo ekoloģiskajos kokos), ja apkārtnē ir pietiekamas (pāra iecirknis ap 50ha) piemērotu mežu platības Ligzdošanai izmanto ezeru salas. Ainavu plankumi neveicina sugas izplatību. Pēdējos gados skaits pieaug. Iespējams, ka suga pielāgojas jauniem apstākļiem. Pēdējo 10 gadu laikā sugas izplatība un īpatņu skaits ir strauji pieaudzis. Bieži var sastapt arī iekšzemē. Skaits būtiski samazinās intensīvas lauksaimniecības apstākļos - Rietumeiropā griežu skaits sarucis līdz minimumam jau kopš 19. gadsimta beigām. ”Lietussarga” suga, raksturo mežu dabiskuma pakāpi. Šobrīd Latvijā suga ir kļuvusi par būtisku trofiskās ķēdes sastāvdaļu. Indikatorsuga, kuras klātbūtne liecina par pļavu biotopu kvalitāti. Folklorā daudzkārt pieminēta suga.
sausās vietās, taču iecienītas ligzdošanas vietas ir palieņu pļavas – Lielupes palieņu pļavās pie Jelgavas konstatēts augstākais griežu ligzdošanas blīvums Latvijā – 18 tēviņi nepilnos 100 hektāros palieņu pļavu. Griežu skaits Latvijā: ap 38 000 īpatņiem. laikā kopš putnu gredzenoša nas uzsākšanas. Caurceļoša nas laikā sastopama pļavās. Lakstīgala Luscinia luscinia Krūmāji, lapu koku un jauktās audzes it sevišķi gar upēm, ezeriem, aizaugoši dārzi, sukcesijas vidusposma biotopi, kur dominē lapu koku un krūmu sugas Mozaīkveida ainavā ar nelieliem mežu puduriem un krūmainām pļavām konstatēta 0.3- 2.5 pāri/km 2 , krūmājos mitrās pļavās – 2.2 pāri/km 2 , pie dīķiem lielākā blīvumā). zivju vēl Ir jūtīga pret barības daudzumu – posmkājiem vairošanās sezonas laikā. Sugai nepieciešam ai posmkāju daudzums nav speciāli pētīts, tomēr to skaitam nedaudz samazinoties , lakstīgalas attiecīgo teritoriju Migrācijas laikā uzturas galvenokārt krūmājos mitrās pļavās. Tomēr, būdami nakts migranti, lakstīgalas var būt sastopamas dažādos biotopos. Ainavu plankumi nav raksturīgi. Lakstīgalas izzūd līdz ar sukcesijas progresēšanu un cilvēka ietekmi. Suga galvenokārt izmanto cilvēka neietekmētus krūmājus, kuros var konstatēt biodaudzveidību – posmkāju sugu un īpatņu ziņā. Indikatorsuga, kuras ligzdošana liecina par daudzveidīgu un arī citām putnu sugām piemērotu biotopu klātbūtni lapu koku sukcesijas sākuma un vidusposmā. Folklorā bieži pieminēta putnu suga.
- Page 1 and 2: Ezeru biotopi Biotops Nozīme Ainav
- Page 3 and 4: Suga Sugas nozīme Ainavu struktūr
- Page 5 and 6: Bioloģiski vērtīgas mežaudzes B
- Page 7 and 8: 1. tabula. Bioloģiski vērtīgas m
- Page 9 and 10: Pļavas Biotops, sugu sabiedrī bas
- Page 11 and 12: E.4.1. un E.4.3.). pļavas (6450).
- Page 13 and 14: Bezmugurkaulnieki Suga (Augu sabied
- Page 15 and 16: Chalchophora mariana Piemērotu dz
- Page 17 and 18: Никаноров Ю. 1960 О се
- Page 19: Lielais dumpis Botaurus stellaris M
- Page 23 and 24: Račinskis E., Auniņš A., Operman
- Page 25 and 26: 4. Atlasītas mežaudzes, kuras atr
- Page 27 and 28: Zīdītājdzīvnieki Suga Bebrs Cas
- Page 29 and 30: Mežacūka Sus scrofa Saimnieciski
- Page 31 and 32: Izvēlēto ezera biotopu izplatība
- Page 33 and 34: Repša (Coregonus albula) sastopam
- Page 35 and 36: Zuša (Anguilla anguilla) sastopam
- Page 37 and 38: Bioloģiski vērtīgie zālāji Rā
- Page 39 and 40: Spožajai skudrai (Lasius fuliginos
- Page 41 and 42: Baltmugurdzenim (Dendrocopos leucot
- Page 43 and 44: Kormorānam (Phalacrocorax carbo) p
- Page 45 and 46: Mazajam ērglim (Aquila pomarina) p
- Page 47 and 48: Zivju ērglim (Pandion haliaetus) p
- Page 49 and 50: Alnim (Alces alces) piemērotākās
- Page 51 and 52: Lūsim (Lynx lynx) piemērotākās
- Page 53 and 54: Stirnai (Capreolus capreolus) piem
- Page 55: Iespējamie lielo zīdītāju migr
Baltmugur P.Dir. I,<br />
dzenis D. Bernes III,<br />
leucotos v Emerald tīkla<br />
suga;<br />
LV MK<br />
45.not.<br />
13.01.2001.<br />
Kormorān<br />
s<br />
Phalacroc<br />
orax<br />
carbo<br />
Grieze<br />
Crex crex<br />
LR MK<br />
14.11.2000.<br />
noteikumi<br />
Nr.396<br />
Lapu koku meži,<br />
kuros ir liels mirušās<br />
koksnes īpatsvars; arī<br />
joslu meži gar upēm<br />
<strong>un</strong> lapu koku alejas<br />
Galvenokārt ar<br />
sekliem ezeriem <strong>un</strong><br />
zivju dīķiem bagātas<br />
teritorijas.<br />
Koptas pļavas,<br />
ganības, citas<br />
lauksaimniecībā<br />
izmantojamās<br />
teritorijas, mazāk<br />
aizaugošās pļavās,<br />
palieņu pļavas..<br />
Mežaudzes,<br />
kurās vismaz<br />
30% ir apses,<br />
bērzi <strong>un</strong>/vai<br />
melnalkšņi,<br />
vismaz 50g;<br />
Ar zivju<br />
resursiem<br />
bagāti, sekli<br />
ūdeņi.<br />
Grieze<br />
apdzīvo<br />
dažādus<br />
zālājus –<br />
pļavas <strong>un</strong><br />
ganības, kā<br />
arī citas<br />
atklātas<br />
vietas<br />
(labības<br />
laukus, zāļu<br />
purvus,<br />
izcirtumus).<br />
Atšķirībā no<br />
pārējiem<br />
dumbrvistiņu<br />
dzimtas<br />
putniem,<br />
grieze var<br />
dzīvot pat<br />
pilnīgi<br />
Tāds pat kā<br />
ligzdošanas<br />
biotops<br />
Latvijā<br />
kormorāni<br />
ligzdo seklu<br />
ezeru <strong>un</strong><br />
galvenokārt<br />
zivju dīķu<br />
tuvumā.<br />
Pārtiek no<br />
zivīm, radot<br />
postu<br />
zivsaimniecī<br />
bai .<br />
Grieze<br />
barojas ar<br />
kukaiņiem<br />
<strong>un</strong> citiem<br />
bezmugurka<br />
ulniekiem,<br />
kuŗus nolasa<br />
no augiem,<br />
dažkārt, it<br />
īpaši rudenī,<br />
var ēst arī<br />
<strong>augu</strong> sēklas.<br />
Nometniek<br />
s<br />
Migrācijas<br />
laikā var<br />
sastapt gan<br />
jūrā, gan<br />
iekšzemes<br />
ūdenstilpēs<br />
.<br />
Griezes<br />
ziemošanas<br />
vietas ir<br />
Dienvidaus<br />
trumāfrikā,<br />
taču vēl<br />
joprojām<br />
ziņas par<br />
griezes<br />
ceļošanu<br />
<strong>un</strong><br />
ziemošanu<br />
ir ļoti<br />
trūcīgas –<br />
tikai piecas<br />
Eiropā<br />
gredzenotā<br />
s griezes ir<br />
atrastas<br />
Āfrikā<br />
vairāk nekā<br />
100 gadu<br />
Var izmantot<br />
arī izcirtumus<br />
(ligzdo<br />
ekoloģiskajos<br />
kokos), ja<br />
apkārtnē ir<br />
pietiekamas<br />
(pāra<br />
iecirknis ap<br />
50ha)<br />
piemērotu<br />
mežu platības<br />
Ligzdošanai<br />
izmanto ezeru<br />
salas.<br />
Ainavu<br />
plankumi<br />
neveicina<br />
sugas<br />
izplatību.<br />
Pēdējos gados<br />
skaits pieaug.<br />
Iespējams, ka suga<br />
pielāgojas ja<strong>un</strong>iem<br />
apstākļiem.<br />
Pēdējo 10 gadu<br />
laikā sugas<br />
izplatība <strong>un</strong> īpatņu<br />
skaits ir strauji<br />
pieaudzis. Bieži var<br />
sastapt arī<br />
iekšzemē.<br />
Skaits būtiski<br />
samazinās<br />
intensīvas<br />
lauksaimniecības<br />
apstākļos -<br />
Rietumeiropā<br />
griežu skaits<br />
sarucis līdz<br />
minimumam jau<br />
kopš 19. gadsimta<br />
beigām.<br />
”Lietussarga” suga,<br />
raksturo mežu dabiskuma<br />
pakāpi.<br />
Šobrīd Latvijā suga ir<br />
kļuvusi par būtisku<br />
trofiskās ķēdes sastāvdaļu.<br />
Indikatorsuga, kuras<br />
klātbūtne liecina par pļavu<br />
<strong>biotopu</strong> kvalitāti. Folklorā<br />
daudzkārt pieminēta suga.
Change language