Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ... Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Putni Suga Sugas nozīme Ainavu struktūras raksturojums Mazais ērglis Aquila pomarina Indikatorsuga, ES putnu direktīvas I pielikuma suga, LSG 3 kategorijas suga, Birdlife kategorija SPEC 2, Birdlife apdraudētības statuss Eiropā - Declining Mozaīkveida ainava, kurā aptuveni vienādās daļās sastopamas lauksaimniecībā izmantojamās zemes (galvenokārt ekstensīvi) un jauktu vai lapu koku meži uz auglīgām un vidēji mitrām/mitrām augsnēm, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs atsevišķi augoši koki, koku grupas vai rindas (Bergmanis 1999; Bergmanis 2004). Prasības ainavu struktūrai Vairošanās/ Barošanās Migrācija uzturēšanās vieta Ligzdo jauktu Parasti medī Ainavas koku mežos, pļavās (65% struktūrai kuros parasti no kopējā Latvijā aug bērzi, medību migrācijas egles, apses. laika) un periodā nav Mežu vidējais atmatās nozīmes. vecums 77 (22%), Migrē tikai gadi. Mežos, mazāk virs kas jaunāki par labības sauszemes, 55 gadiem, laukos (9%) izvairoties praktiski un mežos no plašiem neligzdo. (5%). ūdeņiem Visvairāk Apvienojot ligzdu pļavas un sastopamas atmatas sausieņu lauksaimnie mežos. cībā Ligzdas nav ekstensīvi sastopamas izmantotajās nabadzīgākajo zemēs, s tipos – šādos mežos, kuros biotopos valdošā un medī 86% praktiski no medību vienīgā koku laika. No suga ir priede. barības Visvairāk ieguves ligzdu atrodas veidiem un meža masīva to atkarības ārējā 300 no ainavas metrus platā struktūras joslā. nozīmīgas ir Ligzdošanas medības uz teritorijas gaidi (57% aptuveni 700- no kopējā 2400 ha lielas, medību (vidēji laika). No aptuveni 1500 paaugstināju ha). miem 17% Ainavu struktūras elementu nozīme Nepieciešama mozaīkveida ainava, lauksaimniecī bas un meža zemju mija, atsevišķi augoši koki.. Ainavu struktūras izmaiņu ietekme uz sugas populāciju Samazinoties ligzdošanai piemēroto pieaugušo mežu īpatsvaram, samazinās klātesošo pāru skaits (pāru skaita samazināšanās Latvijā konstatēta kopš 2002. gada). Papildus pāru samazināšanos var veicināt, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs pļavas un atmatas pārvēršot mazā ērgļa barības ieguvei nepiemērotās kultūrās – piemēram, rapsī vai arī tās apmežojot (Bergmanis 2006). Nozīme (bioloģiskā, ekonomiskā, kultūrvēsturiskā) Indikatorsuga, kuras ligzdošana liecina par ligzdošanai piemērotu daudzveidīgu mežu un barības ieguvei piemērotu teritoriju esamību. Nozīmīga kā ekotūristu novērošanas objekts (suga nav sastopama Ziemeļeiropā un Rietumeiropā). Piezīmes
Lielais dumpis Botaurus stellaris Melnā dzilna. Dryocopu s martius SPEC3 i , Eiropā H suga; P.Dir. I, Bernes III, Emerald tīkla suga, Bonnas II un AEWA; ES pasākumu plāns (Ornis) P.Dir. I, Bernes III, Emerald tīkla suga Ligzdošanas teritorijas ir mazākas, ja barošanās biotopi aizņem vairāk kā 50% no kopējās ligzdošanas teritorijas. Ērgļi uzturas 300-5000 m (vidēji 1000 m) attālumā no ligzdas (Scheller, Bergmanis et al. 2001; Bergmanis 1999; Bergmanis 2004). Niedrāji (ar zivīm Niedrāji, kur bagātās) ūdenstilpēs ii tiek saglabātas neaiztiktas pērno un senāku niedru audzes iii Mežaudzes, kuros ir pietiekami lielu izmēru koki. Meži, parasti klajumu vai lauču malās (vietās ar labu redzamību) gadījumu izmanto atsevišķi augošus kokus, koku grupas, koka elektrības telefona stabi un siena/salmu kaudzes. Barošanās teritoriju īpatsvaram mazo ērgļu teritorijās jābūt 40%- 70% (vidēji 50%, Bergmanis 1999). Ūdenstilpes niedrāju malas un seklūdeņi Dažādas, tajā skaitā koksnē (celmos) dzīvojošas meža skudras Noteikta struktūra (Latvijā) nav nepiecieša ma; izmanto ligzdošanas biotopam līdzīgas vietas Nometniek s Pietiekamas platības (vismaz 2ha) niedrāju klātbūtne ir obligāts nosacījums Mikrolauces (izgāzušos koku radīti klajumi) ir būtiski, spēj izmantot arī izcirtumus, ja apkārtnē ir pietiekamas (pāra iecirknis 8,7– 14 km 2 ) piemērotu mežu platības Veco niedrāju izpļaušana var izraisīt sugas izzušanu Ja mežos pazūd priedes >140g vai apses >70g; plašās teritorijās, var sākties sugas izzušana Vietvārdos un folklorā lietots vārds; ”lietussarga” suga niedrāju ekosistēmām Rada dzīves vietas citiem putniem un dzīvniekiem iv ; vārds lietots vietvārdos un folklorā
- Page 1 and 2: Ezeru biotopi Biotops Nozīme Ainav
- Page 3 and 4: Suga Sugas nozīme Ainavu struktūr
- Page 5 and 6: Bioloģiski vērtīgas mežaudzes B
- Page 7 and 8: 1. tabula. Bioloģiski vērtīgas m
- Page 9 and 10: Pļavas Biotops, sugu sabiedrī bas
- Page 11 and 12: E.4.1. un E.4.3.). pļavas (6450).
- Page 13 and 14: Bezmugurkaulnieki Suga (Augu sabied
- Page 15 and 16: Chalchophora mariana Piemērotu dz
- Page 17: Никаноров Ю. 1960 О се
- Page 21 and 22: sausās vietās, taču iecienītas
- Page 23 and 24: Račinskis E., Auniņš A., Operman
- Page 25 and 26: 4. Atlasītas mežaudzes, kuras atr
- Page 27 and 28: Zīdītājdzīvnieki Suga Bebrs Cas
- Page 29 and 30: Mežacūka Sus scrofa Saimnieciski
- Page 31 and 32: Izvēlēto ezera biotopu izplatība
- Page 33 and 34: Repša (Coregonus albula) sastopam
- Page 35 and 36: Zuša (Anguilla anguilla) sastopam
- Page 37 and 38: Bioloģiski vērtīgie zālāji Rā
- Page 39 and 40: Spožajai skudrai (Lasius fuliginos
- Page 41 and 42: Baltmugurdzenim (Dendrocopos leucot
- Page 43 and 44: Kormorānam (Phalacrocorax carbo) p
- Page 45 and 46: Mazajam ērglim (Aquila pomarina) p
- Page 47 and 48: Zivju ērglim (Pandion haliaetus) p
- Page 49 and 50: Alnim (Alces alces) piemērotākās
- Page 51 and 52: Lūsim (Lynx lynx) piemērotākās
- Page 53 and 54: Stirnai (Capreolus capreolus) piem
- Page 55: Iespējamie lielo zīdītāju migr
Putni<br />
Suga Sugas nozīme Ainavu struktūras<br />
raksturojums<br />
Mazais<br />
ērglis<br />
Aquila<br />
pomarina<br />
Indikatorsuga,<br />
ES putnu<br />
direktīvas I<br />
pielikuma<br />
suga, LSG 3<br />
kategorijas<br />
suga, Birdlife<br />
kategorija<br />
SPEC 2,<br />
Birdlife<br />
apdraudētības<br />
statuss Eiropā<br />
- Declining<br />
Mozaīkveida ainava,<br />
kurā aptuveni<br />
vienādās daļās<br />
sastopamas<br />
lauksaimniecībā<br />
izmantojamās zemes<br />
(galvenokārt<br />
ekstensīvi) <strong>un</strong> jauktu<br />
vai lapu koku meži<br />
uz auglīgām <strong>un</strong> vidēji<br />
mitrām/mitrām<br />
augsnēm,<br />
lauksaimniecībā<br />
izmantojamās zemēs<br />
atsevišķi augoši koki,<br />
koku grupas vai<br />
rindas (Bergmanis<br />
1999; Bergmanis<br />
2004).<br />
Prasības ainavu struktūrai<br />
Vairošanās/ Barošanās Migrācija<br />
uzturēšanās<br />
vieta<br />
Ligzdo jauktu Parasti medī Ainavas<br />
koku mežos, pļavās (65% struktūrai<br />
kuros parasti no kopējā Latvijā<br />
aug bērzi, medību migrācijas<br />
egles, apses. laika) <strong>un</strong> periodā nav<br />
Mežu vidējais atmatās nozīmes.<br />
vecums 77 (22%), Migrē tikai<br />
gadi. Mežos, mazāk virs<br />
kas ja<strong>un</strong>āki par labības sauszemes,<br />
55 gadiem, laukos (9%) izvairoties<br />
praktiski <strong>un</strong> mežos no plašiem<br />
neligzdo. (5%). ūdeņiem<br />
Visvairāk Apvienojot<br />
ligzdu pļavas <strong>un</strong><br />
sastopamas atmatas<br />
sausieņu lauksaimnie<br />
mežos. cībā<br />
Ligzdas nav ekstensīvi<br />
sastopamas izmantotajās<br />
nabadzīgākajo zemēs,<br />
s tipos – šādos<br />
mežos, kuros biotopos<br />
valdošā <strong>un</strong> medī 86%<br />
praktiski no medību<br />
vienīgā koku laika. No<br />
suga ir priede. barības<br />
Visvairāk ieguves<br />
ligzdu atrodas veidiem <strong>un</strong><br />
meža masīva to atkarības<br />
ārējā 300 no ainavas<br />
metrus platā struktūras<br />
joslā.<br />
nozīmīgas ir<br />
Ligzdošanas medības uz<br />
teritorijas gaidi (57%<br />
aptuveni 700- no kopējā<br />
2400 ha lielas, medību<br />
(vidēji laika). No<br />
aptuveni 1500 paaugstināju<br />
ha).<br />
miem 17%<br />
Ainavu<br />
struktūras<br />
elementu<br />
nozīme<br />
Nepieciešama<br />
mozaīkveida<br />
ainava,<br />
lauksaimniecī<br />
bas <strong>un</strong> meža<br />
zemju mija,<br />
atsevišķi<br />
augoši koki..<br />
Ainavu struktūras<br />
izmaiņu ietekme<br />
uz sugas<br />
populāciju<br />
Samazinoties<br />
ligzdošanai<br />
piemēroto<br />
pie<strong>augu</strong>šo mežu<br />
īpatsvaram,<br />
samazinās<br />
klātesošo pāru<br />
skaits (pāru skaita<br />
samazināšanās<br />
Latvijā konstatēta<br />
kopš 2002. gada).<br />
Papildus pāru<br />
samazināšanos var<br />
veicināt,<br />
lauksaimniecībā<br />
izmantojamās<br />
zemēs pļavas <strong>un</strong><br />
atmatas pārvēršot<br />
mazā ērgļa barības<br />
ieguvei<br />
nepiemērotās<br />
kultūrās –<br />
piemēram, rapsī vai<br />
arī tās apmežojot<br />
(Bergmanis 2006).<br />
Nozīme (bioloģiskā,<br />
ekonomiskā,<br />
kultūrvēsturiskā)<br />
Indikatorsuga, kuras<br />
ligzdošana liecina par<br />
ligzdošanai piemērotu<br />
daudzveidīgu mežu <strong>un</strong><br />
barības ieguvei piemērotu<br />
teritoriju esamību.<br />
Nozīmīga kā ekotūristu<br />
novērošanas objekts (suga<br />
nav sastopama<br />
Ziemeļeiropā <strong>un</strong><br />
Rietumeiropā).<br />
Piezīmes
Change language