Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ... Izvēlēto indikatorsugu, augu sabiedrību un biotopu apraksta tabulas ...
Potenciālo dabisko pļavu atlase Solis Kritērijs 1. Par etalonteritorijām tiek izmantotas Lauku atbalsta dienestā reģistrētās bioloģiski vērtīgo zālāju platības. 2. 2000. gada LandSat satelītattēls tiek analizēts pa atsevišķiem krāsu kanāliem (no 1 līdz 7). 3. Katrā krāsu kanālā tiek noteikts tādu pikseļu vērtību spektrs, kas visbiežāk sakrīt ar bioloģiski vērtīgo zālāju teritorijām. 4. Tiek savietoti atlasītie pikseļi no visiem krāsu kanāliem un izdalītas teritorijas, kurās ir pikseļi no visiem kanāliem. 5. Tiek noteiktas teritoriju platības un atlasītas tās, kas lielākas par 5 ha.
Bezmugurkaulnieki Suga (Augu sabiedrība) Sugas nozīme Ainavu struktūras raksturojums Uzturēšanās vieta Barošanās Migrācija Ainavu struktūras elementu nozīme Ainavu struktūras izmaiņu ietekme uz sugas populāciju Nozīme (bioloģiskā, ekonomiskā, kultūrvēsturiskā) Piezīmes Lielā krāšņvabole (Chalcophor a mariana Linnaeus, 1758) Spožā skudra (Lasius fuliginosus Latreille, 1798) Reta un apdraudēta suga - iekļauta Latvijas Sakanās grāmatas 4. kategorijā un MK noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Dabisko meža biotopu indikators - biotopu speciālistu suga, kuras pastāvēšana ir atkarīga no noteikta biotopa. Indikatorsuga, reta un apdraudēta suga - iekļauta MK noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un Pieaugušas un pāraugušas audzes sausos priežu mežos, arī izcirtumos. Veci lapu koki mežos, parkos, alejās, dižkoki, u.t.t. Kāpuri attīstās vecu, stipri novājinātu priežu stumbru un celmu koksnē, kā arī zem mizas izgrauztās ejās. Pieaugušie īpatņi sastopami uz nokritušiem priežu stumbriem, malkas grēdām u.c. Veci, parasti dobumaini lapu koki Turpat uzturēšanās un kāpuru attīstības vietās Turpat uzturēšanās vietās Mozaīkveida ainava: mežu puduri ar vecu priežu klātbūtni Nemigrē tālu. Svarīgi mozaīkveidīgi atstāti veci lapkoki alejas utt. Samērā liela, bet pieaugušā stadijā šīs sugas īpatņi piemērotas dzīvotnes meklējumos spēj nolidot pat vairākus kilometrus lielus attālumus. Liela, taču attālumam starp tiem jābūt ne vairāk kā 200 – 300 m. Populācijas stāvokli negatīvi var ietekmēt intensīva mežizstrāde (lai gan īslaicīgi svaigos izcirtumos šīs sugas pieaugušie īpatņi var būt novēroti pat masveidīgi). Būtiski saglabāt neskartus sausieņu mežu nogabalus ar kritušiem kokiem, kuros varētu attīstīties kāpuri. Sugas populāciju ietekmē veco koku izciršana, izdedzināšana. Dižkoku ieaugšana krūmos Indivīdu skaits pa gadiem ir mainīgs, atsevišķās izplatības areāla daļās suga savairojoties masveidā var nodarīt kaitējumu mežsaimniecībai, tomēr Latvijas apstākļos šāda tendence nav novērota Bieži viens izolēts koks – viena populācija
- Page 1 and 2: Ezeru biotopi Biotops Nozīme Ainav
- Page 3 and 4: Suga Sugas nozīme Ainavu struktūr
- Page 5 and 6: Bioloģiski vērtīgas mežaudzes B
- Page 7 and 8: 1. tabula. Bioloģiski vērtīgas m
- Page 9 and 10: Pļavas Biotops, sugu sabiedrī bas
- Page 11: E.4.1. un E.4.3.). pļavas (6450).
- Page 15 and 16: Chalchophora mariana Piemērotu dz
- Page 17 and 18: Никаноров Ю. 1960 О се
- Page 19 and 20: Lielais dumpis Botaurus stellaris M
- Page 21 and 22: sausās vietās, taču iecienītas
- Page 23 and 24: Račinskis E., Auniņš A., Operman
- Page 25 and 26: 4. Atlasītas mežaudzes, kuras atr
- Page 27 and 28: Zīdītājdzīvnieki Suga Bebrs Cas
- Page 29 and 30: Mežacūka Sus scrofa Saimnieciski
- Page 31 and 32: Izvēlēto ezera biotopu izplatība
- Page 33 and 34: Repša (Coregonus albula) sastopam
- Page 35 and 36: Zuša (Anguilla anguilla) sastopam
- Page 37 and 38: Bioloģiski vērtīgie zālāji Rā
- Page 39 and 40: Spožajai skudrai (Lasius fuliginos
- Page 41 and 42: Baltmugurdzenim (Dendrocopos leucot
- Page 43 and 44: Kormorānam (Phalacrocorax carbo) p
- Page 45 and 46: Mazajam ērglim (Aquila pomarina) p
- Page 47 and 48: Zivju ērglim (Pandion haliaetus) p
- Page 49 and 50: Alnim (Alces alces) piemērotākās
- Page 51 and 52: Lūsim (Lynx lynx) piemērotākās
- Page 53 and 54: Stirnai (Capreolus capreolus) piem
- Page 55: Iespējamie lielo zīdītāju migr
Bezmugurkaulnieki<br />
Suga<br />
(Augu<br />
sabiedrība)<br />
Sugas nozīme<br />
Ainavu<br />
struktūras<br />
raksturojums<br />
Uzturēšanās<br />
vieta<br />
Barošanās Migrācija Ainavu<br />
struktūras<br />
elementu<br />
nozīme<br />
Ainavu<br />
struktūras<br />
izmaiņu ietekme<br />
uz sugas<br />
populāciju<br />
Nozīme (bioloģiskā,<br />
ekonomiskā,<br />
kultūrvēsturiskā)<br />
Piezīmes<br />
Lielā<br />
krāšņvabole<br />
(Chalcophor<br />
a mariana<br />
Linnaeus,<br />
1758)<br />
Spožā<br />
skudra<br />
(Lasius<br />
fuliginosus<br />
Latreille,<br />
1798)<br />
Reta <strong>un</strong> apdraudēta<br />
suga - iekļauta<br />
Latvijas Sakanās<br />
grāmatas 4.<br />
kategorijā <strong>un</strong> MK<br />
noteikumos par<br />
īpaši<br />
aizsargājamo<br />
sugu <strong>un</strong><br />
ierobežoti<br />
izmantojamo<br />
īpaši<br />
aizsargājamo<br />
sugu sarakstu.<br />
Dabisko meža<br />
<strong>biotopu</strong> indikators -<br />
<strong>biotopu</strong><br />
speciālistu suga,<br />
kuras pastāvēšana<br />
ir atkarīga no<br />
noteikta biotopa.<br />
Indikatorsuga, reta<br />
<strong>un</strong> apdraudēta suga<br />
- iekļauta MK<br />
noteikumos par<br />
īpaši<br />
aizsargājamo<br />
sugu <strong>un</strong><br />
Pie<strong>augu</strong>šas <strong>un</strong><br />
pār<strong>augu</strong>šas audzes<br />
sausos priežu<br />
mežos, arī<br />
izcirtumos.<br />
Veci lapu koki<br />
mežos, parkos,<br />
alejās, dižkoki,<br />
u.t.t.<br />
Kāpuri attīstās<br />
vecu, stipri<br />
novājinātu priežu<br />
stumbru <strong>un</strong><br />
celmu koksnē, kā<br />
arī zem mizas<br />
izgrauztās ejās.<br />
Pie<strong>augu</strong>šie īpatņi<br />
sastopami uz<br />
nokritušiem<br />
priežu<br />
stumbriem,<br />
malkas grēdām<br />
u.c.<br />
Veci, parasti<br />
dobumaini lapu<br />
koki<br />
Turpat<br />
uzturēšanās <strong>un</strong><br />
kāpuru<br />
attīstības<br />
vietās<br />
Turpat<br />
uzturēšanās<br />
vietās<br />
Mozaīkveida<br />
ainava: mežu<br />
puduri ar vecu<br />
priežu<br />
klātbūtni<br />
Nemigrē tālu.<br />
Svarīgi<br />
mozaīkveidīgi<br />
atstāti veci<br />
lapkoki alejas<br />
utt.<br />
Samērā liela,<br />
bet pie<strong>augu</strong>šā<br />
stadijā šīs<br />
sugas īpatņi<br />
piemērotas<br />
dzīvotnes<br />
meklējumos<br />
spēj nolidot<br />
pat vairākus<br />
kilometrus<br />
lielus<br />
attālumus.<br />
Liela, taču<br />
attālumam<br />
starp tiem<br />
jābūt ne vairāk<br />
kā 200 – 300<br />
m.<br />
Populācijas<br />
stāvokli negatīvi<br />
var ietekmēt<br />
intensīva<br />
mežizstrāde (lai<br />
gan īslaicīgi<br />
svaigos izcirtumos<br />
šīs sugas<br />
pie<strong>augu</strong>šie īpatņi<br />
var būt novēroti pat<br />
masveidīgi).<br />
Būtiski saglabāt<br />
neskartus sausieņu<br />
mežu nogabalus ar<br />
kritušiem kokiem,<br />
kuros varētu<br />
attīstīties kāpuri.<br />
Sugas populāciju<br />
ietekmē veco koku<br />
izciršana,<br />
izdedzināšana.<br />
Dižkoku ieaugšana<br />
krūmos<br />
Indivīdu skaits pa<br />
gadiem ir mainīgs,<br />
atsevišķās izplatības<br />
areāla daļās suga<br />
savairojoties masveidā<br />
var nodarīt kaitējumu<br />
mežsaimniecībai, tomēr<br />
Latvijas apstākļos šāda<br />
tendence nav novērota<br />
Bieži<br />
viens<br />
izolēts<br />
koks –<br />
viena<br />
populācija
Change language