rezultāti, problēmas, jautājumi, risinājumi. - Dabas aizsardzības ...

R.Lebuss

¤ 71 “Sugas”:
• 68 sugas
• 2 sugām ligzdotāji un migranti
(ziemeļu gulbis un dzērve)
• viena putnu grupa - Waterbirds
¤ 95 Natura 2000 teritorijas
¤ 406 Vajadzības (“Sugas” + Vietas)

¤ Lielākā daļa uzskaišu bija plānotas 2010.-2011. gadā, kad monitorings
putnu daļā nenotika. Tāpēc 2008., 2009., 2012.gadā izpildītas 206
vajadzības no 406 plānotajām 2008.-2012.gada periodā.
¤ Pārējās izpildītas daļēji (gandrīz visām vajadzībām veiktas 2 no 3
uzskaitēm).
¤ Nav izpildītas divas vajadzības (Babītes ezers waterbirds un Pededzes
lejtece mazais ērglis).
¤ Ne visos gadījumos ir apmierinoša datu kvalitāte (uzskaitēs dažādu
apstākļu (meteoroloģisku un metodoloģisku, neizskaidrojamas sugas
neaktivitātes dēļ) dēļ nav konstatēta suga)).
¤ Sagatavotas rekomendācijas metodikas uzlabošanai un papildināšanai.
¤ Aprobēti uzskaišu maršruti, poligoni un punkti, veikti labojumi un
papildinājumi, izveidoti jauni maršruti. Visas izmaiņas digitizētas.
¤ Sagatavots kartogrāfiskais materiāls turpmākajām uzskaitēm (papildus
sagatavotajām kartēm nākamajos periodos nepieciešamas
ortofotokartes ar jaunāku uzlidojumu informāciju).

¤ Natura 2000 monitoringa putnu ekspertu (uzskaišu veicēju) un atsevišķu putnu
sugu ekspertu līdzdalība, lai pilnveidotu metodiku.
¤ Rekomendāciju un izmaiņu apspriešana pa e-pastu. Ekspertu sanāksme.
¤ “Gala produkts” - pilnveidotā metodika, pamatota ar ekspertu rekomendācijām
un aprobēta pagājušā monitoringa posmā.
¤ Rekomendējama visu skaita vērtējumu pārskatīšana atbilstoši pilnveidotai
metodikai
Platība, kuru eksperts uzskata par apsekotu (nav bijuši vienoti kritēriji), nereti
dažādiem ekspertiem ir ļoti plašās robežās, piemēram, mežirbju gadījumā 300-500 m
plata josla, kas, savukārt, ļauj brīvi manipulēt ar skaita vērtējumu.
Ekspertam nosakot pārāk mazu apsekoto platību un tad uzskaišu datus ekstrapolējot uz
visu teritoriju (piemēroto teritorijas daļu), skaits tiek pārvērtēts, pārāk lielas platības
gadījumā – nepietiekami novērtēts. Lielām teritorijām šīs atšķirības ir drastiskas.
Skaita vērtējums jākoriģē, ņemot vērā biotopu faktisko piemērotību izvērtējami sugai
(kas, protams, arī būs interpretācija, jo precīzu datu mums nav un nez vai pārskatāmā
nākotnē būs, bet tomēr tuvāk patiesībai), kas līdz šim nereti no ekspertu puses nav
ņemts vērā (piemēram, Saukas balto stārķu gadījumā).

¤ Pārskatāmās vajadzības monitorējamo sugu sarakstā – Tērvetes
vidējie dzeņi un svītrainie ķauķi, Brienamā purva pļavu lijas
(vērtējums 2-3 pāri), ĶNP dārza stērste utt.
¤ Arī citi, piemēram, Svente un Sauka - vai šīs tiešām ir vienas no
labākajām balto stārķu ligzdošanas vietām valstī?
¤ Visām sugām (vēl jādiskutē ekspertu starpā un jāizvērtē
pieejamie cilvēkresursi) rekomendējamas 3 uzskaites (6 gadu
periodā).
¤ Pašlaik 6 gadu periodā pa 1 reizei jūras un klinšu ērglim,
mednim, rubenim, mežirbei , apodziņam, urālpūcei un ūpim,
dzeņiem un dzilnām . Pārējām sugām 3 uzskaites.

¤ Apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumi – kādi, cik daudz, kas to darīs un
cik tas maksā.
¤ Medību ietekme (zosu medības nakšņošanas un barošanās vietās, barotavas un
luktas N2000 teritorijās – skaits, blīvums un ietekme).
¤ Vairāk vai mazāk visas monitorejamās sugas , jo īpaši retās, ar sporādisku
izplatību par kurām ir ļoti skopi dati un tikpat kā nav vai nav Latvijā veikti
pētījumi (piemēram, melnkakla gārgale, čūskērglis, dārza stērste u.c.) vai mazāk
retas, bet tikpat kā Latvijā nepētītas sugas (piemēram, stepes čipste u.c.).
¤ Dzērvju ligzdošanas bioloģijas pētījumi (ligzdošanas biotopi, uzskaišu
metodikas pilnveidošanai).
¤ Vidējā ērgļa un mazā ērgļa hibridizācija, vidējā ērgļa sastopamība Latvijā.
¤ Migrācijas koncentrāciju vietu un pārlidojumu trašu pētījumi ārpus Natura 2000
vietām.

¤ 1. piemērs: Piejūra un Engures dabas parks, kā arī Ziemupe. Cilvēku
apmeklētākās vietas kāpās un liedagā. Stepes čipste un mazais zīriņš.
¤ 2. piemērs: apkārtējo teritoriju (lauksaimniecības zemju, mežu) meliorācija un
kūdras ieguve neaizsargātajā purva daļā. Novērotās sekas: lāmu, slīkšņu rajonu
izžūšana, klajo daļu aizaugšana kokaugu (kokiem un sīkkrūmiem (viršiem,
vaivariņiem). Rezultāts: dzelteno tārtiņu, purva tilbīšu , dzērvju, nakšņojošo
migrējošo dzērvju un zosu skaita samazināšanās. Teiču dabas rezervāts, Cenas
tīrelis, Sudas purvs, Dzelves – Kroņu purvs
¤ 3. piemērs: zosu medības nakšņošanas vietās
¤ 4. piemērs: traucējums pie ligzdām, riestos. Barotavas un luktas. Spilgtākais
piemērs Pededzes lejtece melnā stārķa ligzda.

¤ 1. piemērs. Piejūra. Klajo kāpu aizaugšana ar kārkliem un priedītēm
(stepes čipste). Garkalnes deguma aizaugšana (zaļā vārna, stepes
čipste).
¤ 2. piemērs. Dubnas paliene, Durbes ezera pļavas (grieze).
¤ 3. piemērs. Ķemeru nacionālais parks (dzērvju nakšņošanas vietas
Kaņiera dienvidu krastā).