Vides piesÄrÅojums
Vides piesÄrÅojums Vides piesÄrÅojums
Skābie nokrišņi izraisa virkni nevēlamu efektu uz sauszemes, ja to pH
Hronisku gaisa piesārņotāju ietekmi uz augu valsti var nemanīt vairākas desmitgades, bet tad pēkšņi sākas masveida koku bojāeja, ko izraisa barības vielu izsīkums augsnē un nespēja pretoties kukaiņu, slimību, sēnīšu, sūnu un sausuma iedarbībai Šādu parādību sauc par “mežu nāvi”, un tā ir skārusi ~35% mežu teritorijās Eiropā Tādā veidā visvairāk cietuši skujkoku meži, it īpaši kalnu nogāzēs, kas pakļautas lielākai vēja ietekmei Dažkārt skābo nokrišņu skartajās vietās augsne ir tik skāba, ka nav iespējams ieaugt jaunajiem koku stādiem 29
- Page 2 and 3: Vide ap mums vienmēr ir bijis kaut
- Page 4 and 5: Vielu bīstamība atkarīga no to d
- Page 6 and 7: Piesārņojošas vielas var iedalī
- Page 8 and 9: Aizvien vairāk dažādu ķīmisku
- Page 10 and 11: Lielākā daļa piesārņojuma roda
- Page 12 and 13: Primārie gaisa piesārņotāji (pi
- Page 14 and 15: 6. Fotoķīmiskie oksidanti (ozons
- Page 16 and 17: Analizējot gaisa piesārņojumu, p
- Page 18 and 19: Ja daži primārie piesārņotāji
- Page 20 and 21: Vēsāks gaiss Vēss gaiss Silts ga
- Page 22 and 23: Mazas daļiņas Vidējas daļiņas
- Page 24 and 25: Sadegot akmeņoglēm vai smagajām
- Page 26 and 27: Skāba vide Skābā migla (2,0-3,5)
- Page 30 and 31: Mežu postījumu apjoms, % Augsts (
- Page 32 and 33: Līdzšinējie gaisa piesārņojuma
- Page 34 and 35: Latvija Rīga Transporta radītā g
- Page 36 and 37: Latvijā lielākais sēra dioksīda
- Page 38 and 39: Prasību noteikšana slāpekļa dio
- Page 40 and 41: “Slimo ēku sindroms” ir specif
- Page 42 and 43: Veci cilvēki, mazi bērni, sieviet
- Page 44 and 45: Cietās daļiņas (PM) Ozons (O 3 )
- Page 46 and 47: Dabiskie ozona sabrukšanas procesi
- Page 48 and 49: Ozona koncentrācijas pazemināšan
- Page 50 and 51: Piesārņojošās vielas, kas būti
- Page 52 and 53: Atmosfēras sastāvā kā gaisu pie
Hronisku gaisa piesārņotāju ietekmi uz augu valsti var nemanīt vairākas desmitgades,<br />
bet tad pēkšņi sākas masveida koku bojāeja, ko izraisa barības vielu izsīkums augsnē un<br />
nespēja pretoties kukaiņu, slimību, sēnīšu, sūnu un sausuma iedarbībai<br />
Šādu parādību sauc par “mežu nāvi”, un tā ir<br />
skārusi ~35% mežu teritorijās Eiropā<br />
Tādā veidā<br />
visvairāk cietuši skujkoku meži, it īpaši kalnu<br />
nogāzēs, kas pakļautas lielākai<br />
vēja ietekmei<br />
Dažkārt skābo nokrišņu skartajās vietās augsne ir tik skāba,<br />
ka nav iespējams ieaugt jaunajiem koku stādiem<br />
29