Vides piesÄrÅojums
Vides piesÄrÅojums Vides piesÄrÅojums
Sadegot akmeņoglēm vai smagajām naftas frakcijām, gaisā tiek emitēts liels daudzums sēra dioksīda (SO 2 ), cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu Lai samazinātu vietējo piesārņojumu 20.gs. 50.-60.gados tika būvēti arvien augstāki skursteņi, kas izkliedē piesārņojumu virs termiskās inversijas slāņa Rezultātā mazinājās vietējais piesārņojums, tomēr teritorijās, kas atradās pa vējam, piesārņojums sāka strauji palielināties Tādējādi kopš 1950.gada globālais piesārņojums ar sēra un slāpekļa oksīdiem ir trīskāršojies Sēra un slāpekļa oksīdi tiek pārnesti lielos attālumos un atmosfērā veido skābes, kas sasniedz zemes virsmu slapjā veidā (skābais lietus vai sniegs) un sausā veidā (gāzes, migla vai cietās daļiņas) jeb kopumā – kā skābie nokrišņi 24
Vējš Transformācija par sērskābi (H 2 SO 4 ) un slāpekļskābi (HNO 3 ) Skābā migla Slāpekļa oksīds (NO) Augsnes putekļi un amonija gāze daļēji neitralizē skābes par sulfātiem un nitrātiem Sēra dioksīds (SO 2 ) un slāpekļa oksīds Veidojas SO 2 , bet sulfātu un nitrātu daļiņas nosēžas uz zemes Skābju pilieni sajaucas ar lietu vai sniegu – veidojas skābie nokrišņi Okeāns Pilsēta Lauku saimniecība Ezeros, īpaši seklos, notiek ūdens paskābināšanās Tā kā ūdens pilieni un cietās daļiņas nokrīt uz zemes samērā ātri, skābie nokrišņi ir vairāk reģionāla vai kontinentāla, nevis globāla problēma 25
- Page 2 and 3: Vide ap mums vienmēr ir bijis kaut
- Page 4 and 5: Vielu bīstamība atkarīga no to d
- Page 6 and 7: Piesārņojošas vielas var iedalī
- Page 8 and 9: Aizvien vairāk dažādu ķīmisku
- Page 10 and 11: Lielākā daļa piesārņojuma roda
- Page 12 and 13: Primārie gaisa piesārņotāji (pi
- Page 14 and 15: 6. Fotoķīmiskie oksidanti (ozons
- Page 16 and 17: Analizējot gaisa piesārņojumu, p
- Page 18 and 19: Ja daži primārie piesārņotāji
- Page 20 and 21: Vēsāks gaiss Vēss gaiss Silts ga
- Page 22 and 23: Mazas daļiņas Vidējas daļiņas
- Page 26 and 27: Skāba vide Skābā migla (2,0-3,5)
- Page 28 and 29: Skābie nokrišņi izraisa virkni n
- Page 30 and 31: Mežu postījumu apjoms, % Augsts (
- Page 32 and 33: Līdzšinējie gaisa piesārņojuma
- Page 34 and 35: Latvija Rīga Transporta radītā g
- Page 36 and 37: Latvijā lielākais sēra dioksīda
- Page 38 and 39: Prasību noteikšana slāpekļa dio
- Page 40 and 41: “Slimo ēku sindroms” ir specif
- Page 42 and 43: Veci cilvēki, mazi bērni, sieviet
- Page 44 and 45: Cietās daļiņas (PM) Ozons (O 3 )
- Page 46 and 47: Dabiskie ozona sabrukšanas procesi
- Page 48 and 49: Ozona koncentrācijas pazemināšan
- Page 50 and 51: Piesārņojošās vielas, kas būti
- Page 52 and 53: Atmosfēras sastāvā kā gaisu pie
Vējš<br />
Transformācija par<br />
sērskābi (H 2 SO 4 ) un<br />
slāpekļskābi (HNO 3 )<br />
Skābā<br />
migla<br />
Slāpekļa oksīds<br />
(NO)<br />
Augsnes putekļi un amonija gāze<br />
daļēji neitralizē skābes par<br />
sulfātiem un nitrātiem<br />
Sēra dioksīds (SO 2 )<br />
un slāpekļa oksīds<br />
Veidojas SO 2 , bet<br />
sulfātu un nitrātu<br />
daļiņas nosēžas uz<br />
zemes<br />
Skābju pilieni sajaucas ar<br />
lietu vai sniegu – veidojas<br />
skābie nokrišņi<br />
Okeāns<br />
Pilsēta<br />
Lauku saimniecība<br />
Ezeros, īpaši seklos,<br />
notiek ūdens<br />
paskābināšanās<br />
Tā kā ūdens pilieni un cietās daļiņas nokrīt uz zemes samērā ātri,<br />
skābie nokrišņi ir vairāk reģionāla vai kontinentāla,<br />
nevis globāla problēma<br />
25
Change language