Āzija un Klusais okeāns - Europa
Āzija un Klusais okeāns - Europa
Āzija un Klusais okeāns - Europa
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ĀZIJA UN KLUSAIS OKEĀNS<br />
<strong>Āzija</strong>s <strong>un</strong> Klusā okeāna reģionā atrodas četras ES stratēģiskās partneres (Ķīna, Indija,<br />
Japāna <strong>un</strong> Korejas Republika), vairākas no pasaulē visstraujāk augošajām ekonomikām<br />
<strong>un</strong> topošās pasaules lielvaras. Reģiona dinamiskās sabiedrības <strong>un</strong> tirgi Eiropas Savienībai<br />
piedāvā milzīgas iespējas, kā arī izvirza lielus uzdevumus. ES ar šo reģionu mijiedarbojas,<br />
pamatojoties uz divpusējām attiecībām, kā arī izmantojot reģionālu organizāciju <strong>un</strong> forumu<br />
starpniecību. Parlamenta attiecības ar <strong>Āzija</strong>s valstīm notiek trijos līmeņos: divpusējā<br />
– starp Eiropas Parlamenta (EP) delegācijām <strong>un</strong> valstu parlamentiem, reģionālā – ar<br />
Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas Starpparlamentāro asambleju (AIPA) <strong>un</strong> <strong>Āzija</strong>s <strong>un</strong><br />
Eiropas sanāksmēs <strong>Āzija</strong>s <strong>un</strong> Eiropas Parlamentārajā partnerībā (ASEPP). Starp Āfrikas,<br />
Karību jūras reģiona <strong>un</strong> Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, kuras ir EP ĀKK delegācijas darbības<br />
jomā, ir 15 Klusā okeāna valstis.<br />
JURIDISKAIS PAMATS<br />
Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļa (ES ārējā darbība).<br />
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) I–III <strong>un</strong> V sadaļa (kopējā tirdzniecības politika,<br />
attīstības sadarbība, humānā palīdzība <strong>un</strong> starptautiski nolīgumi).<br />
POLITIKAS ATTĪSTĪBA<br />
Āzijā notiekošo pārmaiņu ātrums <strong>un</strong> daudzveidība reģionā, kurā ir gan nobriedušas<br />
demokrātijas, gan autokrātiski režīmi, nozīmē, ka ES ir nepārtraukti jāpielāgo sava politika. Tā<br />
kā strauji izplatās reģionālie tīkli <strong>un</strong> bieži vien tie ir savstarpēji konkurējoši, ES ir arī jāstrādā, lai<br />
noskaidrotu efektīvākos sadarbības kanālus <strong>un</strong> aizstāvētu savu klātbūtni. ES attīstības sadarbība<br />
ietver visas reģiona valstis, izņemot valstis ar industrializētu ekonomiku.<br />
ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKA<br />
ES <strong>un</strong> Ķīnas attiecības, kuras tika pārtrauktas pēc masu slaktiņa Tjaņaņmeņas laukumā<br />
1989. gadā, atsākās 1994. gadā ja<strong>un</strong>a politiskā dialoga ietvaros. Tomēr ES ieroču embargo, ko<br />
noteica pēc 1989. gada notikumiem, joprojām ir spēkā. Ķīnas izvirzīšanās par pasaules lielvaru<br />
<strong>un</strong> pieaugošā savstarpējā ekonomiskā atkarība starp abām partnerēm atspoguļota stratēģiskajā<br />
partnerībā, ko ES izveidoja 2003. gadā. Arī Ķīna uzskata ES par stratēģisko partneri, tomēr<br />
Ķīnai tādu ir vairāki desmiti. Ikgadējās augstākā līmeņa sanāksmes, kas pārmaiņus notiek<br />
Briselē <strong>un</strong> Pekinā, nosaka strauji mainīgajām attiecībām vadlīnijas. Politiskais dialogs ietver<br />
arī regulāras ministru sanāksmes <strong>un</strong> vairāk nekā 60 konkrētu nozaru dialogus. Cilvēktiesību<br />
dialogs notiek reizi divos gados, tomēr tajā nav izdevies panākt būtiskus rezultātus. Ķīna<br />
stingri iebilst pret ārēju iejaukšanos iekšlietās, kas saistītas ar cilvēktiesību jautājumiem. ES <strong>un</strong><br />
Ķīna ir divas vislielākās tirdzniecības partneres pasaulē. Pekina ir ES otra lielākā tirdzniecības<br />
partnere pēc ASV. Tomēr ES ir neapmierināta ar Ķīnas protekcionisma pasākumiem, savukārt<br />
Pekina kritizē ES atteikumu piešķirt valstij tirgus ekonomikas statusu. Sar<strong>un</strong>as par ES <strong>un</strong> Ķīnas<br />
Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 1
partnerības <strong>un</strong> sadarbības nolīgumu, kuras tika uzsāktas 2007. gadā, vēl nav pabeigtas. Ķīna <strong>un</strong><br />
ES 2012. gada septembrī vienojās sākt sar<strong>un</strong>as par divpusējo ieguldījumu nolīgumu. Divreiz<br />
gadā Eiropas Parlamenta delegācija attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku piedalās darba<br />
sesijās kopā ar sadarbības partneriem no Nacionālā tautas kongresa. EP rezolūcijās par Ķīnu<br />
ir norādījis uz Ķīnas kā starptautiskā dalībnieka atbildību (jautājumos par Sīriju, Ziemeļkoreju<br />
<strong>un</strong> jūrlietu strīdiem) <strong>un</strong> uz cilvēktiesībām <strong>un</strong> pamatbrīvībām (tostarp tādiem jautājumiem kā<br />
patvaļīga aizturēšana, darba nometnes, nāvessods, vārda brīvība, piespiedu aborti, represīvā<br />
politika Tibetā <strong>un</strong> Siņdzjanā <strong>un</strong> ķīniešu mākslinieka Ai Weiwei kriminālvajāšana). Parlaments<br />
arī atbalstīja Ķīnas pilsoņu paustās prasības īstenot efektīvas politiskās reformas [1] .<br />
ĶĪNAS REPUBLIKA (TAIVĀNA)<br />
ES ievēro “vienas Ķīnas politiku” <strong>un</strong> neatzīst Taivānu par suverēnu valsti, tomēr ir izveidojusi<br />
ciešas attiecības ar Taivānu vairākās jomās. EP ir atbalstījis iespējamās sar<strong>un</strong>as par ES <strong>un</strong><br />
Taivānas ekonomiskās sadarbības nolīgumu <strong>un</strong> mudinājis īstenot ciešāku divpusējo sadarbību<br />
tirdzniecībā, pētniecībā, kultūrā, izglītībā <strong>un</strong> vides aizsardzībā [2] .<br />
DIENVIDAUSTRUMĀZIJAS VALSTU ASOCIĀCIJU (ASEAN)<br />
ASEAN 1967. gadā izveidoja piecas valstis vienā no ekonomiski visstraujāk augošajiem<br />
reģioniem pasaulē, <strong>un</strong> kopš tā laika tā ir kļuvusi par organizāciju ar ievērojamu reģionālo<br />
ekonomisko <strong>un</strong> politisko autoritāti. ASEAN, kurā tagad ir 10 valstis (dibinātājvalstis Indonēzija,<br />
Malaizija, Filipīnas, Singapūra <strong>un</strong> Taizeme, kā arī Br<strong>un</strong>eja Darusalama, Vjetnama, Laosa,<br />
Kambodža <strong>un</strong> Birma/Mjanma), ir starptautiska juridiska persona (tāpat kā ES) kopš ASEAN<br />
hartas stāšanās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Tā ievēro stingru politiku par neiejaukšanos<br />
dalībvalstu iekšlietās. ASEAN plāno līdz 2015. gadam izveidot savu ekonomisko kopienu,<br />
pamatojoties uz tās pašreizējo brīvās tirdzniecības zonu. ASEAN sākotnēji šķita ideāla partnere,<br />
lai noslēgtu abu reģionu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar ES. ES ir ASEAN otra lielākā<br />
partnere, bet ASEAN ir ES trešā lielākā partnere ārpus Eiropas (pēc ASV <strong>un</strong> Ķīnas). Tomēr<br />
atšķirības ASEAN dalībvalstu mērķu vērienīgumā <strong>un</strong> attieksmē pret Birmas/Mjanmas nežēlīgo<br />
režīmu (šī pieeja atbilst ASEAN neiejaukšanās principam) radīja nopietnus šķēršļus sar<strong>un</strong>ām,<br />
kas sākās 2007. gadā. Tagad ES orientējas uz sar<strong>un</strong>ām ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm. BTN<br />
ar Singapūru tika noslēgts 2012. gada decembrī, <strong>un</strong> 2013. gada otrajā pusē turpinās sar<strong>un</strong>as<br />
ar Malaiziju, Vjetnamu <strong>un</strong> Taizemi. ES <strong>un</strong> ASEAN dalībvalstis cenšas noslēgt partnerības <strong>un</strong><br />
sadarbības nolīgumus (PSN). Sar<strong>un</strong>as ar Indonēziju, Filipīnām <strong>un</strong> Vjetnamu ir pabeigtas, bet ar<br />
Taizemi, Singapūru, Malaiziju <strong>un</strong> Br<strong>un</strong>eju vēl turpinās. Kopš 1978. gada ES <strong>un</strong> ASEAN ministri<br />
katru otro gadu tiekas augstākā līmeņa sanāksmēs. EP ir novērotājs ASEAN Starpparlamentārajā<br />
asamblejā (AIPA).<br />
A. Birma/Mjanma<br />
Ziņas par to, ka Birma/Mjanma kļūst demokrātiskāka, ir likušas ES apturēt visas sankcijas,<br />
izņemot ieroču embargo, <strong>un</strong> atkārtoti veidot politiskus <strong>un</strong> ekonomiskus sakarus ar šo valsti.<br />
EP 2012. gadā uzsāka virkni apmaiņu ar Birmas/Mjanmas parlamentu, tostarp izmantojot EP<br />
Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju. Savās rezolūcijās Parlaments ir pievērsies<br />
jautājumam par etnisko vardarbību valstī.<br />
[1]2013. gada 14. marta rezolūcija par ES <strong>un</strong> Ķīnas attiecībām, P7_TA(2013)0097, http://www.europarl.europa.eu/<br />
sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2013-97.<br />
[2]2012. gada 12. septembra rezolūcija par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo<br />
ārpolitiku <strong>un</strong> drošības politiku, P7_TA(2013)0334, http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?<br />
type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2012-334.<br />
Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 2
B. Citas ASEAN dalībvalstis<br />
EP rezolūcijās ir izskatīti tādi jautājumi kā cilvēktiesības Kambodžā <strong>un</strong> Laosā, vārda brīvība<br />
Vjetnamā, nesodāmība Filipīnās, miesassodu piemērošana Malaizijā, minoritāšu jautājumi<br />
Indonēzijā <strong>un</strong> politiskā vardarbība Taizemē.<br />
JAPĀNA UN KOREJAS PUSSALA<br />
ES attiecības ar Japānu <strong>un</strong> Dienvidkoreju ir attīstījušās līdzīgi, tomēr atšķirīgos termiņos.<br />
Attiecības balstās uz kopējām cilvēktiesību, demokrātijas <strong>un</strong> tiesiskuma vērtībām <strong>un</strong> arvien<br />
ciešākām saitēm tirdzniecības <strong>un</strong> ieguldījumu jomā. Abas valstis ir ES stratēģiskās partneres –<br />
Japāna kopš 2003. gada, Dienvidkoreja kopš 2010. gada. Šo triju partneru sabiedrības saskaras<br />
ar līdzīgām problēmām, tādām kā demogrāfiska novecošana, sarežģīta mijiedarbība ar Ķīnu<br />
<strong>un</strong> Krieviju <strong>un</strong> nepietiekama drošība starptautiskajos ūdeņos. Sadarbība, kuras kulminācija<br />
ir ikgadējās augstākā līmeņa sanāksmes, notiek visos līmeņos, tostarp Apvienoto Nāciju<br />
Organizācijā, Pasaules Tirdzniecības organizācijā <strong>un</strong> G8 <strong>un</strong> G20 grupā.<br />
A. Japāna<br />
ES <strong>un</strong> Japāna 20. augstākā līmeņa sanāksmē Briselē 2011. gada 28. maijā vienojās sākt sar<strong>un</strong>as<br />
par BTN <strong>un</strong> plašāku politisku pamatnolīgumu, lai aptvertu sadarbību ārpolitikā <strong>un</strong> drošības<br />
politikā, kā arī abām pusēm interesējošus globālus <strong>un</strong> nozaru jautājumus. Sar<strong>un</strong>as tika oficiāli<br />
uzsāktas 2013. gada 25. martā. ES <strong>un</strong> Japāna kopā veido vairāk nekā trešdaļu no pasaules<br />
IKP. Japāna ir ES septītā lielākā tirdzniecības partnere pasaulē <strong>un</strong> ES otrā lielākā tirdzniecības<br />
partnere Āzijā (pēc Ķīnas). ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere (pēc Ķīnas <strong>un</strong><br />
ASV). Tomēr daudzi uzskata, ka divpusējās tirdzniecības <strong>un</strong> ieguldījumu līmenis joprojām ir<br />
mazāks, nekā varētu būt – tas ir jautājums, ko izskata BTN sar<strong>un</strong>ās. Japānas nozares, jo īpaši<br />
automobiļu <strong>un</strong> elektronikas nozares, pieredzēja, ka to iespējas ES tirgū samazinājās pēc tam,<br />
kad ES parakstīja BTN ar Dienvidkoreju. EP atbalsta ciešas attiecības ar Japānu, kas ir nozīmīga<br />
politiska sabiedrotā, <strong>un</strong> ir apstiprinājis BTN sagatavošanu. Tomēr Parlaments arī uzstāj uz<br />
nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, lai abas partneres no darījuma gūtu vienādu labumu<br />
<strong>un</strong> lai sar<strong>un</strong>as tiktu pārtrauktas, ja Japāna nepildīs savas saistības samazināt tehniskos šķēršļus<br />
tirdzniecībai.<br />
B. Dienvidkoreja<br />
Demokrātisko vērtību <strong>un</strong> pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Dienvidkorejā <strong>un</strong> straujā tirgus<br />
ekonomikas attīstība ir veicinājusi ciešas politiskās <strong>un</strong> ekonomiskās saites ar ES. Tirdzniecības<br />
<strong>un</strong> sadarbības pamatnolīgums tika noslēgts 2001. gadā, izveidojot ciešu saziņu visos līmeņos<br />
<strong>un</strong> uzliekot pusēm pienākumu attīstīt tirdzniecību <strong>un</strong> ieguldījumus, kā arī sadarboties tieslietu,<br />
iekšlietu, zinātnes <strong>un</strong> kultūras jomās. Ja<strong>un</strong>ais pamatnolīgums, ko parakstīja 2010. gada maijā,<br />
paplašina darbības jomu, iekļaujot vairāk starptautiski aktuālo jautājumu, piemēram, par masu<br />
iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, cilvēktiesībām, sadarbību terorisma apkarošanā, klimata<br />
pārmaiņu politiku, energoapgādes drošību <strong>un</strong> attīstības palīdzību. Ja<strong>un</strong>ā nolīguma ratifikācijas<br />
procedūras pašlaik notiek visās ES dalībvalstīs. Attiecības ar Korejas Republiku ir saistītas arī<br />
ar aizvien lielāku ekonomikas <strong>un</strong> tirdzniecības integrācijas līmeni. ES <strong>un</strong> Korejas Republikai<br />
ir kopīgs mērķis atbrīvot Korejas pussalu no kodolieročiem <strong>un</strong> nodrošināt stabilitāti visā<br />
Ziemeļaustrumāzijā.<br />
C. Ziemeļkoreja<br />
ES nav pārstāvniecības Ziemeļkorejā, <strong>un</strong> divpusējās attiecības ir ierobežotas. Pašlaik nav<br />
spēkā nekādi divpusēji politiskie vai komerciālie līgumi. Turklāt, izņemot humāno palīdzību,<br />
ES attīstības sadarbība ir atkarīga no politiskiem apsvērumiem, ANO sankcijām <strong>un</strong> citiem<br />
Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 3
ierobežojumiem. EP cieši novēro notikumu gaitu Korejas pussalā <strong>un</strong> ir pieņēmis vairākas<br />
rezolūcijas, nosodot Phenjanu par tās kodolprogrammu <strong>un</strong> raķešu programmu. EP ir paudis arī<br />
lielas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Ziemeļkorejā.<br />
DIENVIDĀZIJAS VALSTIS UN INDIJAS SUBKONTINENTS<br />
ES uztur attiecības ar Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociāciju (SAARC) <strong>un</strong> 2006. gadā<br />
ieguva novērotāja statusu. Ņemot vērā asociācijas virspusējo raksturu, ES ir izveidojusi<br />
divpusējas attiecības ar septiņām SAARC dalībvalstīm (Afganistānu, Bangladešu, Butānu,<br />
Indiju, Maldīviju, Nepālu, Pakistānu <strong>un</strong> Šrilanku). Eiropa ir Dienvidāzijas valstu būtiskākā<br />
tirdzniecības partnere <strong>un</strong> viens no lielākajiem eksporta tirgiem. Attīstības sadarbība starp ES<br />
<strong>un</strong> Dienvidāzijas valstīm aptver finansiālo <strong>un</strong> tehnisko atbalstu, kā arī ekonomisko sadarbību.<br />
Prioritātes ietver reģionālo stabilitāti, terorisma apkarošanu, nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu<br />
attīstību <strong>un</strong> darba tiesības.<br />
INDIJA<br />
Indijas <strong>un</strong> ES sadarbības līgums 1994. gadā atvēra durvis uz plašu politisko dialogu, kas<br />
notiek ikgadējās augstākā līmeņa sanāksmēs <strong>un</strong> ministru <strong>un</strong> ekspertu sanāksmēs. Stratēģiskās<br />
partnerības prioritātes ir sniegtas kopīgajā rīcības plānā, kas pieņemts 2005. gadā <strong>un</strong> pārskatīts<br />
2008. gadā. Pēdējos piecos gados divpusējās tirdzniecības apjoms ir vairāk nekā dubultojusies,<br />
<strong>un</strong> ieguldījumi ir palielinājušies desmitkārt. ES <strong>un</strong> Indijas sar<strong>un</strong>as par BTN risinās kopš<br />
2007. gada, bet daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti. Šī valsts ir viena no lielākajām<br />
dalībniecēm ES pētniecības <strong>un</strong> tehniskās attīstības sistēmā. Tomēr, neskatoties uz Indijas<br />
ievērojamo attīstību pēdējās desmitgadēs, gandrīz 30 % valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.<br />
Nesen ES ierosināja, ka tā ierobežos savu attīstības palīdzību ja<strong>un</strong>ietekmes ekonomikām, tostarp<br />
Indijai, vienlaikus izveidojot ja<strong>un</strong>as partnerības, kuru pamatā nebūs divpusējs atbalsts. Indija<br />
nav iebildusi pret šādu notikumu gaitu. EP rezolūcijās ir izskatīti jautājumi par cilvēktiesībām,<br />
tostarp vardarbību pret sievietēm <strong>un</strong> tādas prakses turpināšanos, kas ir pretr<strong>un</strong>ā Indijas<br />
centieniem izskaust kastu diskrimināciju.<br />
AUSTRĀLIJA UN JAUNZĒLANDE<br />
ES, Austrālija <strong>un</strong> Ja<strong>un</strong>zēlande ir līdzīgi domājošas partneres ar kopīgām vērtībām <strong>un</strong><br />
interesēm. Papildus spēcīgām tirdzniecības attiecībām, partneru līdzīgie uzskati ir ļāvuši<br />
attīstīt ciešus valdības <strong>un</strong> privātā sektora kontaktus tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas,<br />
pasaules tirdzniecība, drošība <strong>un</strong> attīstība, tehnoloģiju pētniecība <strong>un</strong> cilvēktiesības. Ņemot vērā<br />
Austrālijas <strong>un</strong> Ja<strong>un</strong>zēlandes līdzīgās iezīmes, EP izveidoja vienotu delegāciju attiecībām ar<br />
abām valstīm.<br />
A. Austrālija<br />
Austrālijas <strong>un</strong> ES pašreizējo diplomātisko attiecību pamatā ir pārskatītā 2008. gada Austrālijas<br />
<strong>un</strong> Eiropas Savienības partnerības sistēma. Sar<strong>un</strong>as par ja<strong>un</strong>u pamatnolīgumu tika uzsāktas<br />
2011. gada 31. oktobrī.<br />
B. Ja<strong>un</strong>zēlande<br />
Kopš 2012. gada jūlija ES <strong>un</strong> Ja<strong>un</strong>zēlande risina sar<strong>un</strong>as par pamatnolīgumu, tostarp vairākiem<br />
ekonomiskās <strong>un</strong> tirdzniecības sadarbības noteikumiem <strong>un</strong> ciešāku sadarbību civilo <strong>un</strong> militāro<br />
krīžu pārvarēšanas operācijās. EP ir piekritis iepriekšējā nolīguma grozīšanai.<br />
(Ziemeļkoreja <strong>un</strong> Dienvidkoreja) / (Japāna, Austrālija <strong>un</strong> Ja<strong>un</strong>zēlande)<br />
Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 4
Marika Armanovica - Roberto Bendini / Sandro D’Angelo<br />
07/2013<br />
Informācijas lapas par Eiropas Savienību - 2013 5
Change language