Dzimumorganu sistema.pdf

Kupera dziedzeris
Tā otrs nosaukums ir urīnizvadkanāla sīpoliņa dziedzeris. Sīks pāra dziedzeris,
kas atrodas urogenitālās šķirtnes (diaphragma urogenitale) apvidū virs urīnkanāla
sīpola daļas. Tā izvadi ir 4 mm gari un atveras urīnizvadkanālā. Dziedzeri izdala
mukoīdu sekrētu, kas piejaucas spermai.
Ārējie dzimumorgāni
Sēklinieka maisiņš
Ir pigmentēts ādas un muskuļu maisiņš, kurā atrodas sēklinieki. Tā siena
veidojas kā vēdera sienas izspīlējums, tādēļ tā sastāv no tādām pašām kārtām kā
vēdera priekšējā siena. Ādu klāj rupji, reti mati un tajā atrodas lielie tauku dziedzeri.
Zem tās atrodas muskuļains apvalks (tunica dartos), kuram saraujoties maisiņa āda
sakrokojas. Zem muskuļainā apvalka atrodas sēklinieka cēlājmuskulis (musculus
cremaster), kuru veido iekšējā slīpā vēdera muskuļa (m. obliquus internus abdominis)
kūlīši.
Pa sēklinieka maisiņa viduslīniju ir redzama šuves līnija (raphe scroti), kam
iekšpusē atbilst saistaudu starpsiena (septum scroti), kas pārdala sēklinieka maisiņu
divās izolētās daļās. Katrā no tām novietojas sēklinieks.
Dzimumloceklis
Funkcijas:
1) orgāns, caur kuru sēklas šķidrums tiek ievadīts sievietes maksts dobumā,
2) orgāns urīna izvadīšanai.
Dzimumloceklim izšķir:
1) sakni (radix penis) ar kuru tas pieaudzis pie sēžas un kaunuma kauliem un
sastāv no abu briedumķermeņu sākuma daļām t.s. dzimumlocekļa kājiņām (crusa
penis);
2) ķermeni (corpus penis) - lielākā daļa, kas beidzas ar
3) galviņu (glans penis).
Tā galveno masu veido trīs briedumķermeņi. Divus no tiem sauc par dzimumlocekļa
briedumķermeņiem (corpora cavernosa penis) un tie veido dzimumlocekļa muguru
(dorsum penis), bet trešo par urīnkanāla briedumķermeni jeb dzimumlocekļa
sūkļveida ķermeni (corpus cavernosum urethrae syn. corpus spongionum penis),
kuram cauri iet urīnizvadkanāls. Sūkļveida ķermenis piekļaujas briedumķermeņiem
no apakšas.