Dzimumorganu sistema.pdf

Izlocīto kanālīšu sieniņas sastāv no 2 tipu šūnām:
a) epiteliālas izcelsmes balsta un barotājšūnām (sustentocytus), kas
piedalās sēklas kanāliņu šķidruma veidošanā un kurām piemīt arī
fagocitārā aktivitāte
b) ģenētiskām šūnām, kurām daloties un attīstoties veidojas
spermatozoīds.
Plazmatiskā membrāna
Kakliņš
Ķermenis Galviņa
Astīte
Mitahondriji
Kodols
Akrosoma
.att. Spermatozoīda uzbūve /pēc Neil A. Campbell, 1997/.
Spermatozoīdus pirmo reizi apraksta Lēvenhuks un viņš tos nosauc par
spermatozoa. Vēlāk pierāda, ka bez šiem dzīvnieciņiem, sperma nespēj apaugļot
olšūnu. Spermatozoīds sastāv no 7µ lielas galviņas un 45µ garas vicas. Ar vicas
palīdzību tie aktīvi pārvietojas ar ātrumu 3-3,5 mm/min. Tiem ir ļoti liela izturība.
Četras dienas pēc cilvēka nāves šūnas uzrāda aktivitāti. Uzskata, ka sievietes
dzimumceļos tie saglabā aktivitāti 5-6 dienas. Izturību nodrošina spermas šķidrā daļa
ar barības vielām.
Spermatoģenēze sākas līdz ar pubertātes iestāšanos. Dzimumšūnas producējas
ļoti daudz. Viens ejakulāts satur aptuveni 2 - 4 miljoni šūnu. Visā dzīves laikā tie
noformējas biljoniem.
Spermatoģenēzē izšķir 4 periodus:
1) vairošanos;
2) augšanu;
3) nobriešanu;
4) noformēšanos.
Cilvēka spermatoģenēze ilgst aptuveni 64 - 75 dienas. Tā norit lavīnveidīgi,
dazādās izlocīto sēklas kanāliņu vietās. Negatavās dzimumšūnas ir ļoti jūtīgas pret
dažādu kaitīgu faktoru ietekmi - intoksikāciju, avitaminozi, nepietiekamu uzturu,
medikamentiem, jonizējošo starojumu u.c.
Sēklinieku endokrīno funkciju veic intersticiālās šūnas jeb glandulocīti jeb
Leidiga šūnas. Tās novietojas irdenajos saistaudos starp izlocītajiem sēklas
kanāliņiem, grupējoties ap asins kapilāriem. Šo šūnu darbību regulē hipofīzes
priekšējās daivas izdalītais luteinizētājhormons LH. Vīrišķie dzimumhormoni jeb
androgēni pieder pie steroīdiem hormoniem. To sintēze sēkliniekos sākas 8. - 10.
embrioģenēzes nedēļā. Embrionālajos sēkliniekos jau pirms androgēnu sintēzes