Dzimumorganu sistema.pdf
Dzimumorganu sistema.pdf Dzimumorganu sistema.pdf
neattīstīts urīnkanāla briedumķermenis ar dzimumlocekļa galviņu, bet urīnizvadkanāla tajā nav. Priekštelpas mugurējā daļā atrodas lielais priekštelpas dziedzeris (glandula vestibularis major), kas ir neliels, zirņa lieluma pāra dziedzeris. To atveres atrodas uz mazo kaunuma lūpu iekšējās virsmas. Dziedzera sekrēts ir bālgans, lipīgas konsistences un tas mitrina maksts ieeju. Krūts dziedzeris (mammae syn.glandula lactifera) jeb piena dziedzeris pieskaitāmi pie sievietes dzimumorgāniem, jo to sekrēts (piens) ir dabiskais zīdaiņa uzturprodukts. Piena dziedzeri ir veidojušies no apokrīnajiem sviedru dziedzeriem. Dzimumgatavības periodā sievietei katrā piena dziedzerī ir 15-20 atsevišķi alveolāri dziedzeri, kas sakārtoti radiāli ap krūts galu un klāti ar taukaudiem bagātu saistaudu kapsulu. Šo salikto dziedzeru izvadi atveras krūts zirnīša (papilla mammae) virspusē. Izvads sākas ar piltuvi (infundibulum), tad seko pats izvads (ductus excretorius) un paplašinājums jeb piena sinuss (sinus lactiferi). No piena sīnusa, kas ir sekrēta krātuve, atiet stipri sazaroti piena vadi, kas pāriet atsevišķu daiviņu piena vadiņos (ductuli lactiferi), kuru galos grūtniecības laikā izveidojas alveolas. Piena dziedzeriem novērojamas cikliskas izmaiņas. Pēc ovulācijas, progesterona, luteinizētāja hormona LH un luteotropā hormona LTH ietekmē, piena dziedzerī pieaug asins apgāde un palielinās asinsvadu caurlaidība. Tādēļ tas piebriest. Piena vadi pastiprināti zarojas, to galos parādās atsevišķas alveolas. Līdz ar menstruācijas iestāšanos šīs izmaiņas izzūd. Apaugļošanā 1. fāze ir dzimumšūnu tuvošanās. Spermatozoīds olvada ampulāro daļu sasniedz 1,5 – 2 stundās. Šīs virzīšanās pamatā ir: a) pozitīva hemotakse olšūnas izdalīto vielu iedarbībā un b) retrotakse – virzīšanās pret straumi. Spermatozoīds aktīvi kustas viegli sārmainā vidē. Dzimumšūnu savstarpēju tuvošanos veicina c) potenciālu starpība starp pozitīvi lādēto sēklas šķidrumu un negatīvo olšūnas potenciālu. 2. fāze ir spermatozoīda iekļūšana olšūnā caur tās apvalkiem. Cilvēka, tāpat kā pārējo zīdītāju, olšūnu apaugļo tikai viens spermatozoīds. Daudzie spermatozoīdi ir nepieciešami, lai to fermenti šķīdinātu olšūnas apvalkus. 3. fāze ir dzimumšūnu kodolu saplūšana. Pēc 24 stundām sākas apaugļotās olšūnas dalīšanās – drostalošanās, jo tās kopējā masa nepalielinās. Tā ilgst 3-4 diennaktis. Vienlaikus dīglis pa olvadu virzās uz dzemdi. Dzeltenuma barības vielas pietiek tikai attīstības pirmajām 12-14 stundām, tāpēc jau olvadā zigota uzsūc epitēlija dziedzeršūnu sekrētu. Pēc 30 attīstības stundām ir redzami divi blastomēri. Viens no tiem ir tumšāks, tajā sakopots viss dzeltenums. Tālākā attīstības gaitā no tumšā blastomēra rodas embrijs un gandrīz visi ārpusdīgļa orgāni (izņemot trofoblastu). Otrs blastomērs ir gaišāks, no tā attīstās trofoblasts, no šūnām veidots apvalks, kas saista dīgli ar mātes organismu. Tumšie un gaišie blastomēri dalās asinhroni, jo nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk izveidotos apvalks, kas piegādās dīglim barības vielas.
3.-4. embrionālās attīstības dienā veidojas blastocista, pūslītis ar dobumu, kurā atrodas šķidrums. Blastocistas sienu veido trofoblasts, kam no dobuma puses mezgliņa veidā pieguļ embrioblasts jeb dīgļa mezgliņš. Trīs diennaktis blastocista virzās pa olvadu un dzemdi sasniedz 5. dienā. Tajā trofoblasta slāņa daļā, kas vērsta pret dzemdes sienu, norit strauja diferenciācija. Izveidojas iekšējais-šūnu- trofoblasts jeb citotrofoblasts (cytotrophoblastus) un ārējais-sincītija- trofoblasts jeb plazmodija trofoblasts (syncytio trophoblastus). Ārējā trofoblasta šūnās ir palielināts lizosomu daudzums un tās aktivē dzemdes dziedzeru sekrētu. Trofoblasts sekrētu uzsūc un no tā barojas dīgļa šūnas. Izmainās blastocistas apvalku ārējā kārta. Tā aktivē dzemdes dziedzeru sekrētu, uzsūc šo sekrētu un barojas. Ieligzdošanās jeb implantācija dzemdes sienā sākas 6.-7. embrionālās attīstības dienā. Implantācija visbiežāk norit priekšējā vai mugurējā dzemdes sienā endometrija blīvajā funkcionālajā slānī. Tad izveidojas pareiza bērna guļa, t.i. garenguļa ar lejup vērstu galviņu. Implantācijas pirmajā posmā blastocista pielīp pie dzemdes sienas. Otrajā posmā plazmodija trofoblasta lizosomu fermenti šķīdina dzemdes gļotādu, radot telpu bārkstiņu augšanai. Audiem sabrūkot, veidojas barojošs šķīdums, kam piejaucas asinis no noārdītajiem kapilāriem un dzemdes dziedzeru sekrēts. Viss tas kopā veido embrija barību jeb embrioblastu, no kā barojas embrijs ieligzdošanās laikā. Pēc blastocistas ievirzīšanās implantācijas nišā, dzemdes gļotāda virs tās saaug, izolējot dīgli no dzemdes dobuma. Grūtniecības laikā endometrija funkcionālo slāni sauc par atlobeni (decidua-tāds, kas atdalās). Vienlaikus ar implantāciju norit attīstības procesi dīglī. Dīgļa mezgliņš gatavojas gastrulācijai. Tajā notiek šūnu lapiņas atšķelšanās – delaminācija. Rodas epiblasts, kas ietver nākošo ektodermu, mezodermu, hordu un entodermu. No dīgļa mezgliņa pārējām šūnām – ārpusdīgļa mezoderma. A B Blastocēls Dzemdes stroma Dzemdes epitēlijs Dīgļa disks (embrioblasts) Trofoblasts Sincītija trofoblasts Dzemdes dobums Sincītija trofoblasts Šūnu trofoblasts Ar mātes asinīm pildītas lakūnas Amnija dobums Blastocēls (dzeltenuma maisa dobums) C D Entoderma .att. Implantācija /pēc Andrew Davies, 2001/. A – brīva blastocista dzemdes dobumā; B – izejot cauri epitēlijšūnu slānim, trofoblasts iegrimst endometrija funkcionālajā slānī; C – amnija dobuma attīstība; D – segepitēlija, dziedzeru un stromas šūnas un endometrija asinsvadi uzaug virs implantācijas vietas (implantācijas beigas).
- Page 1 and 2: DZIMUMORGĀNU SISTĒMA Funkcijas: 1
- Page 3 and 4: Urīnvads Urīnpūslis Astes kauls
- Page 5 and 6: Izlocīto kanālīšu sieniņas sas
- Page 7 and 8: atveres sēklvads atdalās no sēkl
- Page 9 and 10: Kupera dziedzeris Tā otrs nosaukum
- Page 11 and 12: Sašaurināta artērija Vēnas Sasp
- Page 13 and 14: Pūšļveida folikuls Primārais fo
- Page 15 and 16: Dzemde Zemākiem dzīvniekiem ir va
- Page 17: Izmaiņas graviditātes laikā ir s
- Page 21 and 22: A Dzeltenuma kājiņa Nabas asinsva
- Page 23: A īstais hermafrodītisms - indiv
3.-4. embrionālās attīstības dienā veidojas blastocista, pūslītis ar dobumu,<br />
kurā atrodas šķidrums. Blastocistas sienu veido trofoblasts, kam no dobuma puses<br />
mezgliņa veidā pieguļ embrioblasts jeb dīgļa mezgliņš. Trīs diennaktis blastocista<br />
virzās pa olvadu un dzemdi sasniedz 5. dienā. Tajā trofoblasta slāņa daļā, kas vērsta<br />
pret dzemdes sienu, norit strauja diferenciācija. Izveidojas iekšējais-šūnu- trofoblasts<br />
jeb citotrofoblasts (cytotrophoblastus) un ārējais-sincītija- trofoblasts jeb plazmodija<br />
trofoblasts (syncytio trophoblastus). Ārējā trofoblasta šūnās ir palielināts lizosomu<br />
daudzums un tās aktivē dzemdes dziedzeru sekrētu. Trofoblasts sekrētu uzsūc un no tā<br />
barojas dīgļa šūnas. Izmainās blastocistas apvalku ārējā kārta. Tā aktivē dzemdes<br />
dziedzeru sekrētu, uzsūc šo sekrētu un barojas.<br />
Ieligzdošanās jeb implantācija dzemdes sienā sākas 6.-7. embrionālās<br />
attīstības dienā. Implantācija visbiežāk norit priekšējā vai mugurējā dzemdes sienā<br />
endometrija blīvajā funkcionālajā slānī. Tad izveidojas pareiza bērna guļa, t.i.<br />
garenguļa ar lejup vērstu galviņu.<br />
Implantācijas pirmajā posmā blastocista pielīp pie dzemdes sienas. Otrajā<br />
posmā plazmodija trofoblasta lizosomu fermenti šķīdina dzemdes gļotādu, radot telpu<br />
bārkstiņu augšanai. Audiem sabrūkot, veidojas barojošs šķīdums, kam piejaucas asinis<br />
no noārdītajiem kapilāriem un dzemdes dziedzeru sekrēts. Viss tas kopā veido embrija<br />
barību jeb embrioblastu, no kā barojas embrijs ieligzdošanās laikā. Pēc blastocistas<br />
ievirzīšanās implantācijas nišā, dzemdes gļotāda virs tās saaug, izolējot dīgli no<br />
dzemdes dobuma. Grūtniecības laikā endometrija funkcionālo slāni sauc par atlobeni<br />
(decidua-tāds, kas atdalās).<br />
Vienlaikus ar implantāciju norit attīstības procesi dīglī. Dīgļa mezgliņš<br />
gatavojas gastrulācijai. Tajā notiek šūnu lapiņas atšķelšanās – delaminācija. Rodas<br />
epiblasts, kas ietver nākošo ektodermu, mezodermu, hordu un entodermu. No dīgļa<br />
mezgliņa pārējām šūnām – ārpusdīgļa mezoderma.<br />
A<br />
B<br />
Blastocēls<br />
Dzemdes stroma<br />
Dzemdes epitēlijs<br />
Dīgļa disks (embrioblasts)<br />
Trofoblasts<br />
Sincītija trofoblasts<br />
Dzemdes dobums<br />
Sincītija trofoblasts<br />
Šūnu trofoblasts<br />
Ar mātes asinīm pildītas lakūnas<br />
Amnija dobums<br />
Blastocēls (dzeltenuma maisa dobums)<br />
C<br />
D<br />
Entoderma<br />
.att. Implantācija /pēc Andrew Davies, 2001/.<br />
A – brīva blastocista dzemdes dobumā; B – izejot cauri epitēlijšūnu slānim, trofoblasts iegrimst<br />
endometrija funkcionālajā slānī; C – amnija dobuma attīstība; D – segepitēlija, dziedzeru un<br />
stromas šūnas un endometrija asinsvadi uzaug virs implantācijas vietas (implantācijas beigas).
Change language