Dzimumorganu sistema.pdf

neattīstīts urīnkanāla briedumķermenis ar dzimumlocekļa galviņu, bet urīnizvadkanāla
tajā nav.
Priekštelpas mugurējā daļā atrodas lielais priekštelpas dziedzeris (glandula
vestibularis major), kas ir neliels, zirņa lieluma pāra dziedzeris. To atveres atrodas uz
mazo kaunuma lūpu iekšējās virsmas. Dziedzera sekrēts ir bālgans, lipīgas
konsistences un tas mitrina maksts ieeju.
Krūts dziedzeris (mammae syn.glandula lactifera) jeb piena dziedzeris
pieskaitāmi pie sievietes dzimumorgāniem, jo to sekrēts (piens) ir dabiskais zīdaiņa
uzturprodukts.
Piena dziedzeri ir veidojušies no apokrīnajiem sviedru dziedzeriem.
Dzimumgatavības periodā sievietei katrā piena dziedzerī ir 15-20 atsevišķi alveolāri
dziedzeri, kas sakārtoti radiāli ap krūts galu un klāti ar taukaudiem bagātu saistaudu
kapsulu. Šo salikto dziedzeru izvadi atveras krūts zirnīša (papilla mammae) virspusē.
Izvads sākas ar piltuvi (infundibulum), tad seko pats izvads (ductus excretorius) un
paplašinājums jeb piena sinuss (sinus lactiferi). No piena sīnusa, kas ir sekrēta
krātuve, atiet stipri sazaroti piena vadi, kas pāriet atsevišķu daiviņu piena vadiņos
(ductuli lactiferi), kuru galos grūtniecības laikā izveidojas alveolas.
Piena dziedzeriem novērojamas cikliskas izmaiņas. Pēc ovulācijas,
progesterona, luteinizētāja hormona LH un luteotropā hormona LTH ietekmē, piena
dziedzerī pieaug asins apgāde un palielinās asinsvadu caurlaidība. Tādēļ tas piebriest.
Piena vadi pastiprināti zarojas, to galos parādās atsevišķas alveolas. Līdz ar
menstruācijas iestāšanos šīs izmaiņas izzūd.
Apaugļošanā
1. fāze ir dzimumšūnu tuvošanās. Spermatozoīds olvada ampulāro daļu
sasniedz 1,5 – 2 stundās. Šīs virzīšanās pamatā ir: a) pozitīva hemotakse olšūnas
izdalīto vielu iedarbībā un b) retrotakse – virzīšanās pret straumi. Spermatozoīds
aktīvi kustas viegli sārmainā vidē. Dzimumšūnu savstarpēju tuvošanos veicina c)
potenciālu starpība starp pozitīvi lādēto sēklas šķidrumu un negatīvo olšūnas
potenciālu.
2. fāze ir spermatozoīda iekļūšana olšūnā caur tās apvalkiem. Cilvēka, tāpat kā
pārējo zīdītāju, olšūnu apaugļo tikai viens spermatozoīds. Daudzie spermatozoīdi ir
nepieciešami, lai to fermenti šķīdinātu olšūnas apvalkus.
3. fāze ir dzimumšūnu kodolu saplūšana.
Pēc 24 stundām sākas apaugļotās olšūnas dalīšanās – drostalošanās, jo tās
kopējā masa nepalielinās. Tā ilgst 3-4 diennaktis. Vienlaikus dīglis pa olvadu virzās
uz dzemdi. Dzeltenuma barības vielas pietiek tikai attīstības pirmajām 12-14 stundām,
tāpēc jau olvadā zigota uzsūc epitēlija dziedzeršūnu sekrētu. Pēc 30 attīstības stundām
ir redzami divi blastomēri. Viens no tiem ir tumšāks, tajā sakopots viss dzeltenums.
Tālākā attīstības gaitā no tumšā blastomēra rodas embrijs un gandrīz visi ārpusdīgļa
orgāni (izņemot trofoblastu).
Otrs blastomērs ir gaišāks, no tā attīstās trofoblasts, no šūnām veidots apvalks,
kas saista dīgli ar mātes organismu. Tumšie un gaišie blastomēri dalās asinhroni, jo
nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk izveidotos apvalks, kas piegādās dīglim barības
vielas.