Dzimumorganu sistema.pdf

Izmaiņas graviditātes laikā ir saistītas ar endometriju un miometriju.
Dzeltenuma ķermenis turpina sekretēt progesteronu, endometrijs vēl arvien palielinās,
dziedzeri aktīvi sekretē. Sekrēts nepieciešams embrija barošanai. Pakāpeniski zigotas
implantācijas vietā veidojas placenta, kas nodrošina augli ar barības vielām, tāpēc
dzemdes dziedzeri sāk zaudēt savu nozīmi un ap 3. mēnesi pārstāj sekretēt. Rodas
lielas šūnas ar glikogēna ieslēgumiem. Progesterona ietekmē atslābst dzemdes
muskulatūra. Tādēļ iespējama maksimāla muskuļu šūnu palielināšanās līdz pat 900
µm. Notiek jaunu muskuļšūnu diferenciācija. Dzemdību laikā šīs hipertrofētās šūnas
ļoti spēcīgi kontrahējas, daļa iet bojā.
Maksts
Maksts funkcijas:
1) kanāls, kurā tiek ievadīta sperma;
2) kanāls, pa kuru notiek bērna dzimšana.
Maksts ir kanāls, kas saaug ar dzemdes kaklu un ar apakšējo daļu atveras starp
mazajām kaunuma lūpām. Tā garums ir 8-10 cm, bet diametrs 2-5 cm. Kanāls ir
saplacināts priekšas - muguras virzienā. Starp maksts augšējo galu un dzemdes kaklu
veidojas spraugveidīgas telpas - maksts velves (fornices vaginae). Visdziļākā ir
mugurējā velve (fornix posterior). Vēl veidojas priekšējā velve (fornix anterior) un 2
sānu velves (fornix lateralis).
Maksts apakšējais gals atveras maksts priekštelpā (vestibulum vaginae), ar
maksts ieeju (ostium vaginae), ko daļēji aizklāj gļotādas kroka - jaunavības plēve
(hymen). Tā parasti ir pusmēnesveida, bet var būt arī gredzenveida ar atveri vidū.
Maksts sienu veido:
1) gļotāda (tunica mucosa) ar lielām šķēskrokām (rugae vaginales). Gļotādas
virsējās epitēlija šūnās ir daudz glikogēna ieslēgumu. Virsējām šūnām sabrūkot
atbrīvojas glikogēns, ko šķeļ mikroorganismi. Tā rodas pienskābe. Tādēļ maksts
gļotādām ir skāba reakcija un tām piemīt baktericīdas īpašības;
2) muskuļu apvalks (tunica muscularis), ko galvenokārt veido gludā
muskulatūra, bet maksts lejasdaļā ir arī šķērssvītrotās muskuļšķiedras;
3) irdenie saistaudi (tunica adventitia).
Ārējie dzimumorgāni
Ārējos dzimumorgānus (partes genitales externae) veido divas paralēlas ādas
krokas – lielās kaunuma lūpas (labia pudenda majora). To ārējā virsma ir pigmentēta
un apmatota, bet iekšējā ir gluda, nedaudz mitra, ārēji līdzīga gļotādai. Satur daudz
tauku un sviedru dziedzeru. Tajās atrodas venozie pinumi un briedumķermeņi. Starp
abām lielajām kaunuma lūpām atrodas dzimumsprauga (rima pudendi).
Spraugā starp lielajām kaunuma lūpām atrodas mazās kaunuma lūpas (labia
pudenda minora), kuru āda ir sārta. Tās veido saistaudi un gludā muskulatūra, kuros
atrodas daudz venozo asinsvadu un tauku dziedzeru.
Spraugu starp mazajām kaunuma lūpām sauc par maksts priekštelpu
(vestibulum vaginae). Šeit priekšpusē novietojas kuteklis (clitoris), nedaudz uz
mugurpusi no tā atveras urīnizvadkanāla ārējā atvere (ostium urethrae externum) un
mugurpusē maksts atvere (ostium vaginae). Kuteklis ir rudimentārs veidojums,