lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma

25
(Kirchenordnung) 5 u.c. iestāžu kapitālu grāmatas. Savulaik no šīm
iestādēm rīdzinieki aizņēmās naudu, kā garantiju izmantojot viņiem
piederošos gruntsgabalus. Vairumā gadījumu tika maksāti vienīgi
aizņēmuma procenti, bet par attiecīgo gruntsgabalu saņemtais kapitāla
parāds, kaut īpašnieki mainījās, saglabājās vairāku gadsimtu garumā.
Minētajās kapitāla grāmatās reģistrēti izsniegtie kredīti, norādīti ieķīlātie
gruntsgabali, bet, svarīgākais, – te atspoguļojas arī ieķīlāto gruntsgabalu
īpašnieku maiņa. Līdz ar to minētajos avotos var gūt vērtīgas ziņas par
Vecrīgas gruntsgabalu īpašniekiem līdz pat 1579. gadam, kad jau sākas
ieraksti Rīgas pilsētas otrajā zemesgrāmatā.
No minētajiem avotiem iegūtās ziņas par abu gruntsgabalu Mārstaļu
ielā 21, kā arī abu kaimiņu gruntsgabalu īpašniekiem 17.–15. gs.
sakārtotas tabulā (skat. tab.). 6 Iegūtie dati liecina, ka apskatāmā
gruntsgabala kreisās puses (skatā no ielas) robeža nav mainījusies. Tai
kaimiņos (Mārstaļu 23) jau 13. gs. izveidojās t.s. Krīdenera sēta
(Krüdenershof, curia Crudeneri, hereditas Crudeneri). Rīgas parādnieku
grāmatā Heinrihs Krīdeners (Crudenro) 1289. gadā pieminēts kā dominus,
kas apliecina, ka viņš piederējis Rīgas rātes locekļu saimei. 7 Citi šīs dzimtas
pārstāvji minēti vēl 14. gs. pirmajā pusē. 8
Krīdenera sēta 1385. gadā pirmo reizi minēta arī Rīgas pilsētas
pirmajā mantojuma grāmatā, fiksējot faktu, kad Gotšalks Breslovens
(Breslowen) nodod Cēzaram Fokinhūcenam (Vockinchuzen) savu Krīdenera
sētā atrodošos īpašumu. 9
1. att. Izkopējums no J. Strauberga zīmējuma „Vecās Rīgas situācijas
plāna ap 1500. gadu”.