lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
42<br />
Georga Vilhelma fon Šrēdera īpašums<br />
Pēc komercpadomnieka H. Bērensa fon Rautenfelda atraitnes nāves 83<br />
1799. gada 1. aprīlī mantinieki īpašumu pārdeva Rīgas tirgotājam Georgam<br />
Vilhelmam fon Šrēderam (Schröder). 84 Tūlīt pēc jaunā īpašuma iegūšanas<br />
viņš tajā veica vairākus uzlabojumus. Jau 1799. gada maijā G. V. fon<br />
Šrēders Ķemerejas tiesai lūdza atļauju apmest Mārstaļu ielas nama<br />
fasādes, 85 bet 1802. gadā tika pārbūvēti pagalma korpusa bēniņi. 86<br />
Īpašnieks visas pamatkonstrukcijas bija iecerējis veidot no koka, kas<br />
neatbilda pilsētas ugunsdrošības prasībām, tādēļ 1802. gada 4. novembrī<br />
darbu gaitu apsprieda Ķemerejas tiesā, kurā ierasties bija uzaicināts arī<br />
pilsētas būvmeistars Kristofs Hāberlands (Haberland). Viņš piekrita<br />
īpašnieka izvēlei, pamatojot, ka “šo bēniņu izbūvi no mūra veidot nav<br />
iespējams, jo mājas pamati ir pārāk vāji. Būtu pieļaujams to mūrēt no<br />
pusķieģeļiem, tad nams ilgstoši būtu pasargāts no ugunsbriesmām.” 87<br />
G. V. fon Šrēdera ģimene Mārstaļu ielas namā dzīvoja visai neilgi:<br />
1805. gadā, neatstājot mantiniekus, nomira īpašnieka sieva Marija<br />
Elizabete, dzim. fon Šteina (Stein). Atraitnis atlikušo mūža daļu līdz<br />
1814. gadam pavadīja Vīnē. Īpašumus un darījumu lietas Rīgā pārvaldīja<br />
viņa brālis Johans Vilhelms, kurš neprecējies mira 1808. gadā. Rīgas<br />
tirdzniecības firmas “Georg Wilchelm Schröder & Co” vadību 1814. gadā<br />
pārņēma trešais brālis – Teodors Heinrihs (1757–1831), bet Mārstaļu ielas<br />
nama izmantošanā iestājās gandrīz desmit gadu ilgs juku periods.<br />
G. V. fon Šrēders savā 1805. gada 19. jūlijā sastādītajā un īsi pirms<br />
miršanas, 1814. gada 22. gada novembrī, labotajā testamentā bija<br />
paredzējis, ka Mārstaļu ielas namā pēc viņa nāves jāierīko patversme, kurā<br />
ērti bez maksas un rūpēm varētu dzīvot 12 nabadzīgas namnieku atraitnes.<br />
Visu pārējo īpašumu, izņemot dāvinājumus tuvākajiem radiniekiem, Rīgas<br />
baznīcām un rātei, G. V. fon Šrēders novēlēja ģimenes legāta dibināšanai,<br />
kura līdzekļi izlietojami Vidzemē un Krievijā dzīvojošo fon Šrēderu dzimtas<br />
locekļu atbalstīšanai. 88 Testators noteica, ka mantiniekiem no viņa<br />
īpašuma 30 000 sudraba rubļu liels kapitāls jāiemaksā dibinājuma kasē;<br />
procenti no šīs summas jāizmanto gan patversmes iekārtošanai un<br />
uzturēšanai, gan pabalstiem. Dibinājuma pārvaldīšana par 50 sudraba<br />
rubļu lielu gada algu tika uzticēta oficiālai rātes ieceltai personai. Mārstaļu<br />
ielas mājas inventāru – kā mēbeles, spoguļus, sudrablietas, porcelānu un<br />
arī apģērbu – G. V. fon Šrēders uzticēja mantiniekiem, izsakot cerību, ka<br />
“viņi tās draudzīgi sadalīs savā starpā”. 89<br />
Līdzīga satura testamentu pirms nāves bija sastādījis arī otrs brālis –<br />
Johans Vilhelms: “Tā kā mani tuvākie radinieki, un tieši – manas māsas un<br />
brāļi, visi ir pārtikuši un viņiem materiāla palīdzība nav vajadzīga, tad visu<br />
savu īpašumu novēlu Johana Vilhelma Šrēdera ģimenes legāta dibināšanai.
Change language