lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma

35
7. att. Dannenšterna nama priekštelpa. V. L. Bokslafa akvareļa (ap 1870)
reprodukcija.
“1696” liek domāt, ka šajā laikā galvenie būvdarbi bija pabeigti, tomēr
iekštelpu apdare te turpinājās vēl līdz pat 1699. gadam.
Jau 1694. gada pavasarī E. Metsi vienojās ar rāti un nopirka sava
nama celtniecībai 50 strūgas akmeņu no pilsētas akmeņlauztuves,
maksājot piecus valsts dālderus par vienu strūgu, jo nama fasādi viņš bija
nolēmis veidot no kaltiem akmeņiem. 46 Dokumenti apliecina, ka tūlīt arī
tika uzsākti celtniecības darbi. Ēkas būvmeistara vārds, diemžēl, nav
zināms, bet liecības par vairākiem citiem šeit strādājošiem meistariem ir
saglabājušās. Viens no pirmajiem bija 1694. gada pavasarī noslēgtais
līgums ar Stokholmā dzimušo koktēlnieku un akmeņkali Dītrihu Valteru
(Walter), kurš 1679. gadā pārcēlās uz Rīgu un 1692. gadā kļuva par
namnieku. Šajā pašā gadā viņš strādāja Pētera baznīcā, bet gadu vēlāk
izgatavoja Melngalvju solu Doma baznīcā. 47 Mārstaļu ielas namā meistars
strādāja līdz 1699. gadam, un viņa meistarību apliecina šodien Rīgas
pilsētas muzejā saglabājies koka portāls, kas sākotnēji greznoja
Dannenšterna nama vestibilu. Literatūrā vairākkārt sastopams viedoklis,
ka Valters ir arī abu grezno portālu un citu fasādes akmens dekoru
autors. 48 Tomēr arhīva dokumenti vēsta, ka no 1694. līdz 1699. gadam
E. Metsi namā strādājis arī akmeņkalis no Cīrihes un arī Hamburgas
akmeņkaļu cunftes loceklis (1691) Johans Bodemers (Bodemer). No kāda
Rīgas Amatu tiesā izskatīta strīda starp meistaru un pasūtītāju uzzinām, ka