lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma

Dinâra Ârnesta 

SAIMNIECÎBU UZSKAITES GRÂMATAS – 

LATVIJAS AGRÂRÂS VÇSTURES 

JAUTÂJUMU IZPÇTES AVOTS: 

VENTSPILS APRIÒÍIS (1945–1949) * 

20. gs. 80. gadu beigu un 90. gadu sâkuma politisko un ekonomisko procesu 

rezultâtâ notikuðâs pârmaiòas Latvijâ radîja arî jaunu sabiedrîbas attieksmi pret 

valsts arhîviem kâ valsts dokumentâlâs vçstures uzkrâjçjiem. 1989. gada 8. jûnijâ 

Latvijas PSR Augstâkâs Padomes prezidijs pieòçma dekrçtu “Par èetrdesmitajos 

un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsûtîto pilsoòu reabilitâciju”. 

Ðim dekrçtam sekoja Ministru Padomes lçmums “Par kârtîbu, kâdâ atdodama 

manta vai atlîdzinâma tâs vçrtîba pilsoòiem, kuru administratîvâ izsûtîðana no 

Latvijas PSR atzîta par nepamatotu”. 1992. gada 26. maijâ Latvijas Republikas 

Ministru Padome apstiprinâja nolikumu “Par kârtîbu, kâdâ atdodama manta vai 

atlîdzinâma tâs vçrtîba personâm, kuru administratîvâ izsûtîðana no Latvijas 

PSR atzîta par nepamatotu”. 1995. gada 2. novembrî pieòemtais likums “Par 

valsts pensijâm” un tâ papildinâjumi noteica, ka valsts pensija pieðíirama 

personâm, kuras strâdâjuðas lauku saimniecîbâ no 15 gadu vecuma. Saskaòâ ar 

ðiem normatîvajiem dokumentiem pilsoòiem bija nepiecieðamas arhîva izziòas 

îpaðumtiesîbu pamatojumam, kompensâciju saòemðanai sakarâ ar represijâm, 

darba stâþa lauku saimniecîbâ apliecinâðanai. Ja lîdz tam arhîvi Latvijâ vairâk 

interesçja pagâtnes pçtniekus vai cilvçkus, kuriem bija problçmas ar darba gadu 

pierâdîðanu, tad tagad palielinâjâs sociâltiesiska rakstura pieprasîjumu skaits 

un tie kïuva daudzveidîgâki. Zonâlie valsts arhîvi, sniedzot uz tiem atbildes, 

izmanto daudzus daþâdus dokumentus, kas veidojuðies pçc 1945. gada. 

Padomju varas gados, pçtot Latvijas agrâro vçsturi pçc Otrâ pasaules kara, 

galvenokârt strâdâja ar dokumentiem, kuri pierâdîja sociâlistiskâs lauksaimniecîbas 

augðupeju. Politisku motîvu dçï pçtnieki lîdz 1990. gadam 

nepievçrsâs jautâjumiem, kas saistîti ar pçckara lielâkajâm masveida represijâm – 

* Raksta pamatâ ir maìistra darbs, kas tika aizstâvçts Latvijas Universitâtes Vçstures un 

filozofijas fakultâtç 1999. gada. Tâ zinâtniskâ vadîtâja – Dr. hist. Ilga Kreituse. Pilnîbâ ar 

darbu var iepazîties Latvijas Universitâtes Vçstures un filozofijas fakultâtç, Latvijas Valsts 

arhîvu ìenerâldirekcijas Informâcijas sektorâ un Ventspils zonâlajâ valsts arhîvâ.

18 


1949. gada 25. marta notikumiem, maz uzmanîbas veltîts arî pçtîjumiem par 

zemniecîbu laikâ no 1945. lîdz 1949. gadam. Ðo tçmu izpçte kïuva iespçjama 

80. gadu beigâs, bet reâli pçc 1990. gada 4. maija. Ðobrîd ir aizsâkta pçckara 

lauksaimniecîbas nodokïu politikas apzinâðana, bet nav pçtîjumu par ðî laika 

sociâliem un ekonomiskiem procesiem individuâlajâs zemnieku saimniecîbâs. 

Îpaða nozîme ir avotu bâzei – Latvijas zonâlajos valsts arhîvos tâ saglabâjusies 

pietiekami plaða un ïauj iedziïinâties ðâdâs problçmâs. 

Lai novçrtçtu zonâlajos valsts arhîvos uzkrâto dokumentu ziòu patiesumu 

un arhîvu fondu iespçjas, bija nepiecieðams zinâtniski izvçrtçt ðos vçstures avotus. 

Zonâlajos valsts arhîvos îpaði plaði izmantots viens no tiem – saimniecîbu 

uzskaites grâmatas. Tâs kâ statistisks mâjsaimniecîbas uzskaites dokuments 

sniedz visai daudzveidîgu katras lauku saimniecîbas raksturojumu: dots 

iedzîvotâju uzskaitîjums – viòu vecums, izglîtîba, tautîba, nodarboðanâs, un darba 

vieta, kâ arî saimniecîbas ekonomiskais stâvoklis – çkas, lauksaimniecîbas 

inventârs, izmantotâ zemes platîba un saimniecîbâ esoðo lopu uzskaitîjums. 

Raksta mçríis ir parâdît iespçjas izmantot saimniecîbas uzskaites grâmatu 

kâ vçstures avotu, pçtot jautâjumus, kas saistîti ar zemnieku saimniecîbu stâvokli 

pçckara periodâ un iekïauðanu kolektîvajâs saimniecîbâs – kolhozos, tâdçï risinâti 

ðâdi jautâjumi: 1) noskaidrots saimniecîbu grâmatu ievieðanas process un mçríis; 

2) izvçrtçts lauku saimniecîbâs notiekoðo ekonomisko procesu atspoguïojums 

saimniecîbu uzskaites grâmatâs; 3) parâdîta saimniecîbu uzskaites grâmatâs uzkrâtâ 

informâcija par padomju varas represîvo politiku laukos pçckara periodâ. Izdarîti 

secinâjumi par ðî avota vçrtîbu un vietu agrârâs vçstures jautâjumu izpçtç. 

*** 

No kâdreizçjo Ventspils apriòía 14 pagastu saimniecîbas grâmatâm Ventspils 

zonâlâ valsts arhîvâ valsts glabâðanâ atrodas 12 pagastu saimniecîbas grâmatas. 

Valsts glabâðanâ nav nonâkuðas kâdreizçjo 12 ciemu (pavisam bija 

39 ciemi)1945. un 1946. gada saimniecîbu uzskaites grâmatas. Arhîvâ vispâr 

nav materiâlu par Çdoles pagastu un Ziru (Dziru) pagastu. Kopumâ arhîvâ atrodas 

253 ðâ perioda saimniecîbas uzskaites grâmatas. 

Arhîvâ ir uzkrâtas visu Ventspils apriòía pagastu, izòemot jau minçto Çdoles 

un Ziru pagastu, saimniecîbu uzskaites grâmatas, kurâs ir rodamas ziòas par 

laikposmu no 1947. lîdz 1949. gadam. Valsts glabâðanâ no 39 ciemu ðo gadu 

saimniecîbas grâmatâm atrodas 32 ciemu grâmatas. Arhîvâ kopskaitâ ir 792 ðâ 

perioda saimniecîbas grâmatas. Vidçji katrâ saimniecîbu uzskaites grâmatâ ir 

ziòas par 26 saimniecîbâm. 

1945.–1947. gada saimniecîbu uzskaites grâmatas ir vienîgais ziòu avots par 

ikgadçjâm mâjlopu un sçjumu statistiskâs uzskaites kampaòâm. Kopð 1948. gada 

ðîs statistiskâs ziòas tika savâktas arî neatkarîgi no ierakstiem saimniecîbu 

grâmatâs, tâdçï 1948. un 1949. gada uzskaites grâmatu datus iespçjams 

salîdzinât ar ziòâm, kas uzkrâtas Valsts statistikas Ventspils nodaïas fondâ.

Saimniecîbu uzskaites grâmatas – vçstures avots 19 

1. att. Ventspils apriòía saimniecîbu uzskaites grâmatas lapa. 

Saimniecîbu uzskaites grâmatu formas ir iespiestas latvieðu valodâ un arî 

aizpildîtas latvieðu valodâ. Ieraksti veikti ar íîmisko zîmuli vai tintes spalvu. Lielâkâ 

daïa ierakstu ir salasâmi. Grûtîbas rodas tad, ja ir svîtrojumi un citâdi (dzçsti 

ieraksti, ielîmçti papildinâjumi) labojumi. Ïoti bieþi saimniecîbu uzskaites grâmatâs 

pâri visai saimniecîbas uzskaites lapai ir svîtra un ieraksts “anulçts”. Ilggadîgâ 

praktiskâ darba pieredze, strâdâjot ar saimniecîbu uzskaites grâmatâm, pierâdîjusi, 

ka ðâda atzîme nenozîmç ieraksta kïûdu, bet gan to, ka saimniecîba pârvietojusies 

prom no ciema. Ja ieraksts ir 1947.–1949. gada grâmatâs, tad tam var bût vçl cita 

nozîme – saimniecîba iestâjusies kolhozâ, pârvietota vai tâs îpaðnieki izsûtîti. 

Bieþi svîtrojumi ir iedaïâ “ìimenes galva”, lielâkoties 1945. un 1946. gada 

grâmatâs, kad grâmatas aizpildîtâjs par tâdu norâdîjis vîru. Tad konstatçts, ka 

ðis cilvçks atrodas prombûtnç (par to liecina ieraksti ailç par promesoðiem 

iedzîvotâjiem – “vâcu armijâ”, “armijâ”, “apc.” u.c.) un saimniecîbas faktiskâ 

vadîtâja ir sieva vai arî kâds no pieauguðajiem bçrniem. Tâpat svîtrojumi bieþi 

izdarîti iedaïâ “zemes izmantoðanas veidi”, jo daïâ saimniecîbu bieþi mainîjâs 

zemes platîba. Ðis jautâjums sîkâk aplûkots tâlâk. 

Saimniecîbu grâmatâs nav lietoti jçdzieni – îpaðums, îpaðnieks. Saimniecîbai 

reìistrçjot çkas – dzîvojamâs un saimniecîbas, nav norâdîts pamatojums (to

20 


neparedzçja uzskaites forma). Tâdçï pret ðo iedaïu jâizturas kritiski. Çkas var 

bût saimniecîbas îpaðums pçc situâcijas 1940. gada jûnijâ. Tâpat tâs var bût çkas, 

kuras ìimene ir nomâjusi lîdz 1940. gada 1. jûnijam, bet no 1945. gada 

uzskaitîtas kâ saimniecîbai piederoðas (bez dokumentâla apliecinâjuma). 

1945. gada 23. janvârî Latvijas PSR Tautas Komisâru Padome un Latvijas 

Komunistiskâs partijas Centrâlâ komiteja pieòçma lçmumu “Par bezîpaðnieku 

saimniecîbu izmantoðanas kârtîbu”, 1 saskaòâ ar kuru par bezîpaðnieka atzîtâs 

saimniecîbas varçja nodot îpaðumâ zemnieku saimniecîbâm, bet nebija pieïaujams 

“nodot un noformçt bezîpaðnieku saimniecîbas budþiem vai personâm, kuras 

dabûjuðas zemi fiktîvas sadalîðanas ceïâ vai nodevuðas savas agrâkâs saimniecîbas 

citâm personâm”. 2 Lîdz 1947. gada 1. oktobrim apriòía finansu iestâdçm bija 

jâiekasç no saimniecîbâm tâm nodotâ sîkâ saimniecîbas inventâra un mçbeïu 

vçrtîba saskaòâ ar vçrtçðanas aktu. 3 Çkas varçja saòemt kopâ ar iedalîto zemes 

gabalu 1945. un 1946. gada zemes reformas rezultâtâ. Tâdos gadîjumos tika 

pieòemts zemes komisijas lçmums un arî pagasta izpildkomitejas lçmums. 1947.– 

1949. gada uzskaiti ietekmçja Latvijas PSR Ministru Padomes lçmums “Par 

budþu pârvietoðanas lietu izmeklçðanas kârtîbu”. 4 Ja zemnieka saimniecîba nebija 

iestâjusies kolhozâ, tad, izmantojot motivâciju, ka ðîs saimniecîbas zeme traucç 

vienlaidus kolhoza teritorijas veidoðanos, ìimenei pagasta teritorijâ, parasti tâs 

nomalç, ierâdîja citu çku dzîvoðanai un zemi citâ vietâ (saimniecîbu grâmatâs 

tad ir ieraksts – “pârvietoti”, “uz citu mâju” vai nosvîtrots iepriekðçjais 

saimniecîbas nosaukums, ierakstîts jaunais un veikti citi labojumi – zemes platîbâ, 

çku uzskaitîjumâ). Dzîvojamo çku uzbûvçðanas gadi norâdîti visai neprecîzi, 

katrâ ieraksta posmâ tie visai bieþi atðíiras. Tâdçï tikai pçc ðî râdîtâja analizçt, 

vai saimniecîba pastâvçjusi jau lîdz 1940. gadam, vai veidojusies 1945. gadâ, 

vien nevar. Ziòas ir nepiecieðams pârbaudît pçc Latvijas Valsts vçstures arhîvâ 

esoðajiem dokumentiem un zonâlâ valsts arhîva pagastu izpildkomiteju fondos 

kopð 1945. gada esoðajiem dokumentiem – pagastu zemes komisiju, 

izpildkomiteju sçþu protokoliem, mantas atsavinâðanas aktiem. 

Ieraksti, kas fiksç saimniecîbâ dzîvojoðo cilvçku nodarboðanos un darbavietu, 

par ìimenes galvu ir korekti, bet par sievu (vîru), saimniecîbâ dzîvojoðajiem 

bçrniem un citiem ìimenes locekïiem tie ir neprecîzi un nepilnîgi, piemçram, 

zemnieku saimniecîbâ sievai norâdîts – “mâjsaimniecîbâ”; darbspçjîgajiem bçrniem 

(saskaòâ ar instrukciju – lauksaimniecîbâ no 16 gadiem) – “vecâku apgâdîbâ”. 

Analizçjot iedaïu “tautîba”, var secinât, ka iedzîvotâju sastâvs 1945.–1949. gadâ 

laukos bijis ïoti viendabîgs – latvieði. 1945. un 1946. gadâ piekrastes ciemos 

Dundagas un Ances pagastâ bija 107 cilvçki, kuri norâda tautîbu – lîbietis. 1947.– 

1949. gada ieraksti liecina, ka neliels skaits lauku iedzîvotâju norâda tautîbu – 

krievs, bet vairâk neviens nenorâda jeb netiek reìistrçta tautîba – lîbietis. 

Pavirði aizpildîta, bet bieþâk vispâr nav aizpildîta 1947.–1949. gada formâs 

ieviestâ aile par mâcîbu iestâdçm, kurâs mâcâs saimniecîbâ uzskaitîtie bçrni 

(ziòas bija jânorâda pa mâcîbu gadiem).

1945. un 1946. gadâ saimniecîbâ dzîvojoðajiem pieauguðajiem tika norâdîts, 

cik klaðu vai kâda lîmeòa (pamatskola, komercskola, vidusskola u. tml.) izglîtîbu 

viòi ir ieguvuði. Saskaòâ ar instrukcijas noteikumiem 1947.–1949. gadâ norâdîja 

tikai lasît un rakstît prasmi. Lîdz ar to informâcija saðaurinâjâs. 

Pamatojoties uz skaitlisko materiâlu, kas iegûts, summçjot informâciju pçc 

1945. un 1946. gada saimniecîbu uzskaites grâmatâm un 1947.–1949. gada 

saimniecîbu uzskaites grâmatâm, veidotas vairâkas pârskata tabulas, kas raksturo 

ekonomiskos jautâjumus Ventspils apriòíî. 

Iedzîvotâju skaitîðanas 

laiks 

Iedzîvotâju skaits Ventspils apriòíî 1945. gada 1. jûnijâ 

(salîdzinâjumâ ar 1939. gada skaitîðanas datiem) 5 

Apriòía iedzîvotâju skaits 

kopskaits pilsçtu lauku 

1. tabula 

1939. gads 34 286 601 (1,8%) 33 685 (98,2%) 

1945. gada 1. jûnijâ 37 978 682 (1,8%) 

No tabulas redzams, ka iedzîvotâju skaits 1945. gadâ salîdzinâjumâ ar 

1939. gadu apriòíî ir palielinâjies, taèu saimniecîbu uzskaites grâmatas bez 

papildu avotu izpçtes nedod iespçju pilnîbâ izprast cçloòus. Daïçji to var skaidrot 

ar saimniecîbâs uzskaitîto pagaidu iedzîvotâju skaita palielinâðanos 1944. gada 

nogalç–1945. gada sâkumâ sakarâ ar bçgïu pieplûdumu. 

Analizçjot sîkâk lauku iedzîvotâju skaitu, izmantots vienreizçjais (uz 

1945. gada 1. jûniju) statistiskais pârskats, salîdzinâjumam modelçjot tâdu paðu 

tabulu pçc 1947. gadâ iekârtotajâm saimniecîbu grâmatâm. 

kopâ 

lîdz 

14 g. v. 


Lauku iedzîvotâju sadalîjums pçc dzimuma un vecuma 

Ventspils apriòíî pçc kara (1945. gada 1. jûlijâ) 6 

Lauku iedzîvotâji 

(kopskaitâ 37 296) 

vîrieði sievietes 

14–15 

g. v. 

16–55 

g. v. 

vecâki 

par 55 g. 

37 296 (98,2%) 

2. tabula 

15 760 3645 307 8019 3789 21 836 4247 405 11 712 5172 

Tabulâ norâdîtie intervâli saglabâti atbilstoði tâlaika uzskaites modelim – 

darbspçjîgie vîrieði (16–55 gadus veci) un darbspçjîgâs sievietes (16–50 gadu 

vecas). Skaitïi liecina, ka, neraugoties uz daþâdo intervâlu (vîrieðiem lielâku) 

kopâ 

lîdz 14 

g. v. 

14–15 

g. v. 

16–50 

g. v. 

vecâkas 

par 50 g.

22 

darbspçjîgo iedzîvotâju grupâ, lielâks ir darbspçjîgo sievieðu skaits. No visiem 

apriòía iedzîvotâjiem 52,95 % ir darbspçjîgie iedzîvotâji (21,50 % vîrieðu, 31,45 % 

sievieðu). 

3. tabula 

kopâ 

Lauku iedzîvotâju sadalîjums pçc dzimuma un vecuma 

Ventspils apriòíî pçc 1947. gada 1. janvârî lîdz 10. janvârim 

iekârtotajâm saimniecîbu uzskaites grâmatâm 

lîdz 

14 g. v. 

Lauku iedzîvotâji 

(kopskaitâ 30 763) 

vîrieði sievietes 

14–15 

g. v. 

16–55 

g. v. 


vecâki 

par 55 g. 

13 699 3619 492 6766 2822 17 064 3733 489 7703 5355 

Salîdzinot 2. un 3. tabulu, redzams, ka iedzîvotâju skaits apriòíî samazinâjies. 

Jârçíinâs ar faktu, ka 3. tabulâ uzskaites grâmatu trûkuma dçï nav iekïautas 

ziòas par diviem pagastiem. Taèu ieraksti esoðajâs saimniecîbu uzskaites 

grâmatâs liecina, ka ir vairâki cçloòi, kuru dçï iedzîvotâju skaits lauku teritorijâ 

apriòíî patiesi varçja samazinâties: 1) iedzîvotâju mirstîba; 2) migrâcija uz citiem 

apriòíiem, uz pilsçtâm, galvenokârt uz Ventspili; 3) represijas pret lauku iedzîvotâjiem, 

kas sâkâs jau no 1945. gada. Aresti 1945. gada maijâ–jûnijâ galvenokârt 

bija vçrsti pret vîrieðiem – pçc nodarboðanâs meþsargiem, dzelzceïa strâdniekiem, 

kurus vainoja sadarbîbâ ar vâcu okupâcijas reþîmu un nosûtîja uz filtrâcijas 

nometnçm (saimniecîbu grâmatâs ir ieraksti – “uz dokumentu pârbaudi”, 

“arestçts”). 1946. un 1947. gadâ notika turîgâko lauku saimniecîbu ìimenes 

galvu aresti ar motivâciju – “bijis aizsargs”, “vâcieðu atbalstîtâjs”, “policists”, 

“pagasta vecâkais”, “brîvprâtîgs vâcu armijâ”; 4) 1948. gadâ notika aresti par 

nodokïu nenomaksâðanu; 5) prom devâs uz laiku lauku saimniecîbâs dzîvojuðie 

(bçgïu gaitâs tur nonâkuðie) iedzîvotâji. Tâdçjâdi var skaidrot sievieðu kopskaita 

strauju samazinâðanos. 

1945. gadâ darbspçjîgo vîrieðu un sievieðu kopskaits ir 52 % no iedzîvotâju 

kopskaita, 1947. gadâ – tikai 47 % no iedzîvotâju kopskaita. Joprojâm 

darbspçjîgo sievieðu skaits ir lielâks par darbspçjîgo vîrieðu skaitu. Palielinâjies 

bçrnu skaits vecumâ lîdz 14 gadiem. Bet, kâ râda abas tabulas, meiteòu ir 

vairâk nekâ zçnu. 

4. tabulâ sniegtâs ziòas liecina, ka 1945. un 1946. gadâ 88,2 % no visâm 

uzskaitîtajâm lauku saimniecîbâm ir zemnieku saimniecîbas. Pçc skaita otro 

grupu veido kategorija – pârçjie iedzîvotâji (7 %), bet ðâdu rezultâtu ïoti ietekmçjis 

Dundagas pagasta uzskaites cipars, jo salîdzinâjumâ ar strâdnieku un kalpotâju 

saimniecîbu skaitu ïoti liels ir pârçjo iedzîvotâju grupas saimniecîbu skaits. 

kopâ 

lîdz 14 

g. v. 

14–15 

g. v. 

16–50 

g. v. 

vecâkas 

par 50 g.

Pagasts 

Ances 

Dundagas 

Piltenes 

Popes 

Puzes 

Ugâles 

Usmas 

Uþavas 

Ventas 

Vârves 

Zûru 

Zlçku 

Kopâ apriòíî* 

Saimniecîbu sadalîjums kategorijâs 1945. un 1946. gadâ 

pçc saimniecîbu uzskaites grâmatu ierakstiem 

Saimniecîbu 

kopskaits 

Zemnieku 

saimniecîbas 

4. tabula 

Strâdnieku un Pârçjo iedzîvotâju 

kalpotâju saimniecîbas saiminiecîbas 

731 651 30 5 0 

1726 

226 

334 

415 

343 

146 

452 

728 

277 

350 

200 

* Bez Çdoles un Ziru pagastiem 


1429 

202 

122 

392 

430 

293 

320 

250 

321 

188 

632 

Arî Ances pagastâ vçrojama ðâda tendence. Analizçjot sîkâk pçc saimniecîbu 

uzskaites grâmatâm iegûtos skaitïus, redzams, ka uzskaites veicçji saimniecîbas 

kategorijas noteikðanai izvçlçjuðies daþâdus kritçrijus. Daïai saimniecîbu 

uzskaites grâmatu iekârtotâji kategoriju noteikuði pçc tâ, kur strâdâjis ìimenes 

galva. Ja viòð bijis strâdnieks maðînu un traktoru stacijâ, ceïu remontdarbos, uz 

dzelzceïa vai meþsaimniecîbâ, tad saimniecîba iekïauta strâdnieku kategorijâ. 

Ja ìimenes galva bijis pagasta darbinieks, izglîtîbas, kultûras, medicînas darbinieks, 

meþsargs, tad saimniecîba iekïauta kalpotâju grupâ. Ja ìimenes galva bijis 

pensionçts, darba nespçjîgs, tad saimniecîba iedalîta pârçjo iedzîvotâju kategorijâ. 

Daïa uzskaites veicçju arî meþsargu saimniecîbas iedalîjuði strâdnieku 

kategorijâ. Sareþìîta situâcija veidojusies piekrastes ciemos, kur ìimenes galva 

par nodarboðanos norâdîjis zvejniecîbu. Vairums skaitîtâju ðîs saimniecîbas 

grupçjuði pie zemnieku saimniecîbâm, bet daïâ ciemu ðîs saimniecîbas uzskaitîtas 

gan kâ pârçjo iedzîvotâju, gan kâ strâdnieku saimniecîbas (îpaði tajos gadîjumos, 

ja saimniecîbai bijis neliels zemes daudzums). 

Lauku amatnieku saimniecîbas iekïuvuðas gan zemnieku saimniecîbu, gan 

strâdnieku un kalpotâju saimniecîbu kategorijâs, lai gan instrukcijâ bija noteikts, 

ka tâs jâieskaita pârçjo iedzîvotâju kategorijâ. Savukârt citi skaitîtâji par kritçriju 

izvçlçjuðies zemes lielumu. Ja saimniecîbai lietoðanâ zeme lîdz 2 ha, tad tâ 

uzskaitîta kâ strâdnieku saimniecîba. 

1947.–1949. gadâ lauku saimniecîbu uzskaites veicçji grupçjuði saimniecîbas 

ðâdâs kategorijâs: 1) individuâlo zemnieku saimniecîbas; 2) kolhoznieku 

saimniecîbas; 3) kalpotâju un strâdnieku saimniecîbas un pârçjo iedzîvotâju 

saimniecîbas. 

40 

18 

6 

14 

40 

14 

17 

60 

18 

19 

7 

257 

6 

9 

10 

10 

7 

5 

36 

9 

11 

5 

5928 (100%) 5230 (88,2%) 283 (4,8%) 415 (7%)

24 

Galvenais kritçrijs saimniecîbu grupçðanâ bijis ìimenes galvas norâdîtais 

nodarboðanâs veids. Lai analizçtu saimniecîbu iedalîjumu kategorijâs 1947.– 

1949. gadâ, jâveido pârskata tabulas par katru gadu ðajâ intervâlâ, jo skaitïi ir 

ïoti mainîgi. Lielâ materiâla apjoma dçï par 1947. gadu saimniecîbas pçc uzskaites 

grâmatâm saskaitîtas summâri. Jâòem vçrâ arî apstâklis, ka atseviðíu ciemu 

saimniecîbu uzskaites grâmatas nav nodotas valsts glabâðanâ. Pçc esoðâs 

informâcijas intervâla sâkumâ 1947. gadâ apriòíî (bez Çdoles un Ziru pagastiem) 

ir 10 543 lauku saimniecîbas, no tâm 6693 (63,4 %) – zemnieku saimniecîbas. 

5. tabula 

Pagasts 

Ances 

Dundagas 

Piltenes 

Popes 

Puzes 

Ugâles 

Usmas 

Uþavas 

Ventas 

Vârves 

Zûru 

Zlçku 

Kopâ apriòíî* 

Pârskats par saimniecîbu iedalîjumu kategorijâs 1949. gadâ 

Saimniecîbu 

kopskaits 

779 

2863 

336 

627 

662 

827 

275 

637 

259 

942 

678 

416 

* Bez Çdoles un Ziru pagastiem 


Individuâlo 

zemnieku 

saimniecîbas 

515 

1648 

249 

339 

340 

259 

133 

360 

135 

675 

270 

186 

Kolhoznieku 

saimniecîbas 

29 

64 

– 

29 

60 

85 

– 

87 

54 

26 

118 

25 

Kalpotâju un 

strâdnieku 

saimniecîbas 

Skaitliskais materiâls parâda lauku saimniecîbu skaita gandrîz dubultoðanos 

1947.–1949. gadâ salîdzinâjumâ ar 1945. un 1946. gadu. Tam bija vairâki cçloòi: 

1) pabeigta 1945. un 1946. gada zemes reforma; 2) notika fiktîva saimniecîbu 

sadalîðanâs; 3) 1947.–1949. gadâ rûpîgâk strâdâjuði saimniecîbu grâmatu 

iekârtotâji, saskaòâ ar instrukciju cenðoties fiksçt visas pagasta teritorijâ 

ietilpstoðâs apdzîvotâs vietas – mâjas, stacijas, ceïu sargu bûdas, strâdnieku 

kazarmas, meþsargu mâjas, skolas, dzirnavas un arî citas savrup izbûvçtâs çkas. 

Salîdzinot ar ðâ perioda sâkuma skaitïiem 1947. gadâ, redzams, ka kopçjais 

lauku saimniecîbu skaits samazinâjies par 1242, to skaitâ zemnieku 

saimniecîbu – par 1583. Ðo izmaiòu cçloòi, kurus var konstatçt pçc saimniecîbu 

uzskaites grâmatâm, bija: 1) zeme piekrastes ciemos tâs apsaimniekotâjiem – 

zvejniekiem un zemniekiem – tika atòemta, iedalot to padomju karaspçkam 

pierobeþas aizliegtâs zonas veidoðanai (grâmatâs ieraksti – “zeme karaspçkam”, 

“armijas daïai”); 2) 1949. gada 25. marta izsûtîðana (ieraksti grâmatâs – “izvesti”, 

“izsûtîti”, “izvesti 1949. g. 25. martâ”, “izbraukuði uz S.P.S.R. 1949. g. 25. martâ”), 

117 

776 

70 

196 

205 

319 

110 

153 

53 

170 

216 

149 

9301(100%) 5110 (54,9%) 577 (6,2%) 2534 (27,3%) 

Pârçjo 

iedzîvotâju 

saimniecîbas 

117 

375 

17 

63 

57 

164 

32 

37 

17 

71 

74 

56 

1080 (11,6%)


3) zemnieku saimniecîbu iestâðanâs kolhozâ un ieskaitîðana kolhoznieku 

saimniecîbu kategorijâ. Saimniecîbu uzskaites grâmatâs ir konstatçjams 

sâkotnçjais kolhoznieku skaits. Pçc 1949. gada 25. marta tas mainîjâs, nemitîgi 

palielinoties. Kolhozniekus vairs neuzskaitîja jau esoðajâs saimniecîbu grâmatâs, 

bet iekârtoja speciâlas kolhoznieku uzskaites grâmatas, tâdçï visas pârmaiòas, 

saimniecîbâm pârejot kolhoznieku saimniecîbu kategorijâ, saimniecîbu uzskaites 

grâmatâs neparâdâs; 4) pastiprinâta saimniecîbu pârieðana strâdnieku kategorijâ, 

jo ìimenes galva mçdza pâriet darbâ uz meþrûpniecisko saimniecîbu (MRS). 

Tomçr joprojâm pârsvaru saglabâja individuâlâs zemnieku saimniecîbas (54,9 %). 

Izmantojot ðo saimniecîbu uzskaites grâmatu sniegto informâciju, vajadzçtu 

izturçties kritiski, jo uzskaitîtâjiem nebija precîzas metodoloìiskas skaidrîbas 

saimniecîbu grupçðanâ pa kategorijâm. Ne apriòía, ne pagastu darbiniekiem îsti 

nebija priekðstata par lauku saimniecîbu sociâlo struktûru. To var izzinât no 

saimniecîbu uzskaites grâmatâm, taèu nepiecieðama papildu izpçte, salîdzinot 

norâdîto kategoriju ar saimniecîbas pârçjiem râdîtâjiem – zemes lielumu, 

saimniecîbâ dzîvojoðo cilvçku nodarboðanos, norâdîto darba vietu, darba zirgu 

skaitu, lauksaimniecîbas inventâra daudzumu. 

Pievçrðoties zemnieku saimniecîbai kâ galvenajai raþojoðajai vienîbai laukos, 

viens no svarîgâkajiem kritçrijiem tâs novçrtçjumâ ir saimniecîbas zemes lielums 

un sadalîjums. Saimniecîbas uzskaites grâmatâs aile “zemes lielums” 1945. gadâ 

tika aizpildîta, pamatojoties uz ìimenes galvas mutisku izteikumu, un vçlâk 

precizçta pçc pagasta zemes komisijas lçmumiem. Ðie ieraksti grâmatâs bieþi 

laboti. Tikai retu reizi izdarîtajiem labojumiem ir atruna un paraksts. Jâòem 

vçrâ arî vairâki toreizçjâs varas lçmumi, kuri ietekmçja zemniekus, uzrâdot 

savas saimniecîbas zemes platîbu. 1947. gada 27. augusta Latvijas PSR Ministru 

Padomes lçmuma Nr. 761 “Par budþu saimniecîbas pazîmçm un kâdâ kârtîbâ 

tâm uzliekami nodokïi” 7 2. punktâ noteikts “budþu saimniecîbâm pieskaitît arî 

tâs saimniecîbas, kas Latvijas PSR teritorijas okupâcijas laikâ paòçma sev atpakaï 

zemi vai mantu, kas tâm bija nacionalizçta 1940. un 1941. gada zemes reformâ 

un atkal atsavinâta zemes reformâ pçc Latvijas PSR teritorijas atbrîvoðanas no 

vâcu okupâcijas, kâ arî vâcu faðistisko okupantu aktîvo atbalstîtâju saimniecîbas”. 8 

Ðajâ paðâ datumâ Latvijas PSR Ministru Padome pieòçma lçmumu Nr. 760 “Par 

nodokïu uzlikðanu Latvijas PSR zemniekiem”. 9 Ðis lçmums papildinâja esoðo 

likumu par lauksaimniecîbas nodokli, nosakot ienâkumu no laukkopîbas un 

sakòkopîbas aprçíinâðanu nevis pçc lauksaimniecîbas kultûru sçjumiem, bet 

pçc aramzemes platîbas saimniecîbâ. Saskaòâ ar ðo lçmumu bija atïauts atbrîvot 

no nodokïa uzarto plçsumu divus gadus pçc tâ apsçðanas, bet lîdumus un nederîgo 

zemi, kur veikti meliorâcijas darbi uz zemes lietotâja rçíina, trîs gadu laikâ pçc 

to apsçðanas. 1947. gada 31. decembrî tika pieòemti divi Latvijas PSR Ministru 

Padomes lçmumi. Pirmais no tiem lçmums Nr. 1237 “Par Latvijas PSR zemnieku 

saimniecîbu obligâtâm gaïas piegâdçm valstij” noteica, ka obligâtâs gaïas piegâdes 

valstij jâaprçíina no viòu lietoðanâ esoðâs zemes kopplatîbas pçc ðâdas gada

26 


normas: 6,5 kg gaïas dzîvsvarâ no katra hektâra, bet ne mazâk kâ 45 kg no 

saimniecîbas. 10 Otrais lçmums Nr. 1238 “Par Latvijas PSR zemnieku saimniecîbu 

obligâtajâm piena piegâdçm valstij” noteica, ka “obligâtâs piena piegâdes valstij 

aprçíinâmas no viòu lietojamâs zemes kopplatîbas pçc ðâdâm normâm: 

a) zemnieku saimniecîbâm, kuru lietojamâ zemes kopplatîba ir no 1 lîdz 5 ha, – 

310 kg no saimniecîbas, b) zemnieku saimniecîbâm, kuru lietojamâ zemes 

kopplatîba pârsniedz 5 ha, – 70 kg no katra derîgâs zemes ha.” 11 Atviegloti 

noteikumi bija tiem zemniekiem, kam piederçja viena govs, bet arî tad par kritçriju 

kalpoja saimniecîbas zemes lielums. Abos 1947. gada 31. decembra lçmumos 

minçts, ka zemes platîbâ nav ieskaitâmi smiltâji, meþi, ceïi, purvi, ûdens un 

apbûvçtâs platîbas. Tas izskaidro faktu, ka 1947.–1949. gadâ saimniecîbu 

uzskaites grâmatâs parâdâs daudzi labojumi, uzrâdot mazâkas aramzemes platîbas 

nekâ iepriekðçjâ periodâ, un zemes sadalîjuma ailç parâdâs papildu ieraksti par 

lauksaimniecîbâ neizmantojamo zemi – purvâji, ceïi, meþs, krûmi, ûdeòi u.tml. 

Atbrîvot no lauksaimniecîbas nodokïa uz vienu gadu varçja agrâko bezzemnieku 

saimniecîbas, kas bija zemi saòçmuðas 1946. un 1947. gadâ, kâ arî saimniecîbas, 

kurâm pieðíîra papildu piegriezumus, bet agrâk to lielums nepârsniedza 5 ha. 12 

Ðo jautâjumu padziïinâti pçtot, iespçjams izmantot arhîva fondos esoðos pagastu 

zemes komisiju dokumentus, lai ziòas salîdzinâtu un precizçtu. Saimniecîbu 

uzskaites grâmatâs norâdîja: 1) kopçjo zemes platîbu (tajâ skaitâ zemi zem 

pagalmiem un bûvçm (atseviðíi zem dzîvojamâm çkâm), sakòu dârziem, pïavâm, 

ganîbâm); 2) iekðçjos ceïus, ûdeòus, krûmâjus un purvâjus. 

Labojumi raduðies arî tâdçï, ka: 1) ìimenes galva nebija precîzi norâdîjis, ka 

daïa saimniecîbas zemes atrodas kaimiòu pagastâ; 2) zemes platîba mainîjâs 

1945. gada zemes reformas rezultâtâ (daïai saimniecîbu palielinoties, daïai – 

samazinoties); 3) 1944. gada 26. augustâ pieòemtajâ Latvijas Komunistiskâs 

partijas Centrâlâs komitejas biroja lçmumâ “Par pasâkumiem vâcu okupâcijas 

seku likvidçðanai Latvijas PSR lauksaimniecîbâ” bija noteikts, ka valsts zemes 

fondâ ieskaitâmas zemes, kas pârsniedz 20–30 ha, bet jaunsaimniecîbas jâveido 

10–15 ha; 13 4) saskaòâ ar pagastu izpildkomiteju lçmumiem daïa saimniecîbu 

1946. gadâ tika atzîtas par kaitnieku saimniecîbâm un tâm samazinâta zemes 

platîba uz 5–8 ha. Saimniecîbu grâmatâs tâdos gadîjumos ierakstîts “vîrs leìionâ”, 

“brîvprâtîgi vâcu armijâ”, “aizsargs”, “policists”, “vâcu atbalst.”. 

Sîkâk vçl atseviðíi bija jânorâda augïu un ogu koku stâdîjumu skaits un 

sadalîjums hektâros. Atseviðíâ iedaïâ iekïautas sçjumu platîbas pa kultûru veidiem: 

vasarâji, ziemâji, ðíiedras lini, cukurbietes, kartupeïi, saknes, viengadîgie zâlâji, 

daudzgadîgie zâlâji. Atseviðíi bija jânorâda papuvç palikusî zemes platîba. 

Skaitliskâ materiâla lielâ apjoma dçï pârskats veidots par vienu periodu – 

1947.–1949. gadu, kad daþâda rakstura jau minçtâs zemes pârdales bija beiguðâs. 

Pçc saimniecîbu uzskaites grâmatâm grupçðanai izvçlçtas 5592 zemnieku 

saimniecîbas, par kurâm uzskaites dokumentos ziòas ierakstîtas bez 

nesalasâmiem labojumiem vai labojumu nav.

Saimniecîbu uzskaites grâmatas – vçstures avots 

2. att. Ventspils zonâlâ valsts arhîva dokumenti par zemnieku saimniecîbâm. 

1940. gadu otrâ puse. 

27

28 Dinâra Ârnesta 

6. tabula 

Zemnieku saimniecîbu skaits pçc zemes platîbas lieluma 

(bez Ziru un Çdoles pagastiem) 

Pagasts > 1 ha 1–5 ha 5–10 ha 10–15 ha 15–20 ha 20–30 ha < 30 ha 

Ances 

Dundagas 

Piltenes 

Popes 

Puzes 

Ugâles 

Usmas 

Uþavas 

Ventas 

Vârves 

Zûru 

Zlçku 

Tabulas skaitliskais materiâls apliecina jau esoðo vçsturnieku pamatviedokli, 

ka padomju varas realizçtâs politikas rezultâtâ 1947.–1949. gadâ zemnieku 

saimniecîbu lietoðanâ galvenokârt bija 5–15 ha liela zemes platîba. 

7. tabula 

Sçjumu platîbas Ventspils apriòíî 

Sçjumi, ha 1941. gads 1947.–1949. gads 

Sçjumu kopçjâ platîba 

Tajâ skaitâ ziemâji 

Tajâ skaitâ vasarâji 

– 19 112 99 101 185 – 

1 90 465 442 242 424 – 

– 1 35 115 63 34 – 

– 8 58 78 62 137 – 

– 17 55 74 146 124 – 

– 14 71 94 63 104 – 

1 15 23 35 28 31 – 

– 27 113 139 36 130 – 

– 47 185 191 132 115 – 

1 3 30 66 46 50 – 

– 6 15 121 75 177 – 

– 4 18 63 56 80 – 

39 821 28 495 

7 260 4 906 

32 561 17 767 

Ðie skaitïi liecina, ka salîdzinâjumâ ar pirmskara situâciju sçjumu platîba 

bija samazinâjusies par 11 326 ha. Pat, òemot vçrâ faktu, ka nav ziòu par Çdoles 

un Ziru pagastiem, starpîba ir tik liela, ka jâsecina – sçjumu platîbas bûtiski 

samazinâjuðâs. Individuâlajâm zemnieku saimniecîbâm 1947.–1949. gadâ kopâ 

bija tikai 28 110 ha sçjumu. Cçlonis tam – varas iestâþu pret zemnieku 

saimniecîbâm vçrstâ darbîba 1945.–1949. gadâ, îpaði nodokïu politika. Nododot 

valsts pieprasîtâs nodevas, daïa zemnieku palika bez sçklas labîbas. “Manai 

saimniecîbai 1945./1946. g. jânodod valstij 2310 kg graudu, no tiem maizes 

labîba 1386 kg. Izkults ðî gada rudenî 900 kg rudzu, 600 kg kvieðu, 500 kg 

mieþu, 905 kg auzas, kas kopâ iztaisa 1500 kg maizes labîbas un 1405 kg 

lopbarîbas labîbas. Minçto daudzumu neesmu spçjîga nodot, jo, kâ pçc izkûluma 

redzams, saimniecîba paliktu bez sçklas un bez tam arî saimniecîbas ìimenes 

locekïi (4 personas) bez maizes. Paðlaik saimniecîbu apstrâdâ es un mans 

16 gadus vecais dçls. Òemot vçrâ augðâ pievestos apstâkïus, raþa ðinî gadâ rudenî 

bija ïoti ðvaka, sakarâ ar ko nodevas nekâdâ gadîjumâ nevaru izpildît. Pârçjâs


nodevas un klauðas apòemos izpildît 100%. Ceru, ka jûs manu lûgumu ievçrosat 

un nodevas samazinâsiet par 50%,” tâ Usmas pagasta izpildkomitejai rakstîja 

kâda zemniece. 14 Uz vçstules rezolûcija “noraidît”. Lîdzîgu vçstuïu ar lîdzîgâm 

rezolûcijâm arhîva pagastu fondos ir desmitiem, – tâs vçl gaida savu novçrtçðanu 

un izmantoðanu vçstures pçtîjumos. 

Analizçt saimniecîbu grâmatu glabâto skaitlisko materiâlu par lopiem un 

lauksaimniecîbas inventâru ir sareþìîti tâdçï, ka tas ir ïoti apjomîgs un fiksçts, 

izmantojot daþâdus kritçrijus. Sprieþot pçc blakuspiezîmçm un ierakstiem 

saimniecîbu uzskaites lapâs, ìimenes galva visbieþâk patieso situâciju noklusçja, 

norâdot lopu skaitu. Vçrâ bûtu jâòem 1947. gada 2. oktobra Latvijas PSR Ministru 

Padomes lçmums Nr. 888 “Par zirgu pasportizâciju”. 15 Saskaòâ ar to visas darbîbas 

ar zirgiem lauku saimniecîbâs – pârdoðana, pirkðana, nokauðana vai arî zirga 

nobeigðanâs – tika pastiprinâti kontrolçtas un bija grûtâk noslçpjamas. 

Salîdzinâjumam izmantotas ziòas no apriòía statistikas fonda – apriòía 

ekonomiskâ raksturojuma 1945. gadâ, kurâ savukârt rodams arî salîdzinâjums 

ar 1941. gada situâciju. 

Lopu skaits Ventspils apriòíî 1941. un 1945. gadâ 16 

8. tabula 

Lopi 1941. gada 1. janvâris 1945. gada 1. janvâris 

Govslopi, to skaitâ 30 920 14 973 

vaislas buïïi 

12 00 170 

govis 21 450 10 585 

Cûkas 25 100 9117 

Aitas un kazas 47 540 20 388 

Zirgi, to skaitâ 11 480 10 628 

darba zirgi 9800 7459 

íçves 4760 3994 

çrzeïi 200 1 0 2 

Analizçjot 8. un 9. tabulu kopumâ, var secinât, ka lauksaimniecîbas inventâra 

izmantoðanâ ârkârtîgi bûtisks bija darba zirgu daudzums. Îpaðs pârskats par lopu 

skaitu pçc saimniecîbu uzskaites grâmatâm nav veidots, uzmanîba pievçrsta 

vienîgi darba zirgu skaitam zemnieku saimniecîbâs. 

Pçc saimniecîbu uzskaites grâmatâm analizçjot situâciju 1947. gadâ, redzams, 

ka Ventspils apriòíî pavisam bija 8158 darba zirgi, no tiem 7641 zirgs – zemnieku 

saimniecîbâs un 517 zirgi – strâdnieku un kalpotâju saimniecîbâs. 1949. gadâ 

apriòíî pavisam bija 8227 darba zirgi, no tiem zemnieku saimniecîbâs – 

6221 zirgs, strâdnieku un kalpotâju saimniecîbâs – 644 zirgi. Salîdzinâjumâ ar 

pirmskara situâciju un stâvokli 1945. gadâ darba zirgu skaits bija palielinâjies, bet 

no 1947. gada lîdz 1949. gadam zemnieku saimniecîbâs darba zirgu bija par 

1420 mazâk. Tas skaidrojams: 1) ar zemnieku saimniecîbu skaita samazinâðanos 

(1949. gada 25. marta deportâcijas, iekïauðanâs kolhozos), 2) ar kolhozu dibinâðanu 

29


9. tabula 

Lauksaimniecîbas maðînas Ventspils apriòía zemnieku saimniecîbâs 17 

Lauksaimniecîbas maðînas 1941. gads 1945. gads 

Traktori – – 

Kombaini – – 

Smagâs automaðînas – – 

Traktoru arkli – – 

Zirgu arkli 6850 4711 

Zirgu zâles pïâvçji 995 732 

Zirgu grâbekïi 2832 1507 

Kûlîðu sçjçji – – 

Labîbas pïaujmaðînas 624 4 52 

Zâles pïâvçji ar piekabinâmu aparâtu 

230 170 

Kûlçji kombinçtie un puskombinçtie 209 102 

Zirgu kûlçji 7 3 

Traktoru labîbas sçjçji – – 

Zirgu labîbas sçjçji 120 73 

un lopu apvienoðanu apriòíî 25 lauksaimniecîbas arteïos (apvienoðanas rezultâtâ 

tajos bija 747 darba zirgi). 

Pçc ziòâm saimniecîbu uzskaites grâmatâs var secinât, ka tikai 65 zemniekiem 

Ventspils apriòíî 1945.–1948. gadâ bija kuïmaðînas, bet minimâlo 

lauksaimniecîbas inventâru lielâkajâ daïâ zemnieku saimniecîbu veidoja 

1 vienlemeða dzelzs arkls, 1 koka ecçðas ar dzelzs tapâm un 1 vienjûga rati ar 

dzelzs asîm. 

Aile “algotais darbaspçks” aizpildîta ârkârtîgi retos gadîjumos. Ðie cilvçki 

ierakstîti ìimenes sastâvâ, norâdot visai attâlu, bet tomçr radniecîbas pakâpi. Ir 

arî gadîjumi, kad ðâds laukstrâdnieks ierakstîts ìimenes sastâvâ, radniecîbas 

ailç ierakstot “sveðs”, bet darbavietas ailç – saimniecîbas nosaukumu. Ja arî ailç 

“algots darbaspçks” ir fiksçts nodarbinâto skaits, norâdot – lauksaimniecîbâ vai 

lopkopîbâ, tad tomçr nav atzîmçts, vai viòð ir sezonas, vai pastâvîgais strâdnieks. 

Nemaz nav informâcijas par ðâda darbaspçka atalgojumu. Tas satraucis arî tâlaika 

uzskaites veicçjus. “Uz Jûsu pieprasîjumu algotâ darbaspçka izmantoðanas lietâ 

zemnieku saimniecîbâs Ventspils apriòíî ziòojam sekojoðo. Pçc oficiâlâs uzskaites, 

kas veikta pagastu un ciemu izpildu komitejâs, algots darbaspçks tika pielietots 

782 individuâlâs zemnieku saimniecîbâs. No ðâ saimniecîbu skaita cauru gadu 

algots darbaspçks tiek lietots 358 saimniecîbâs, bet atlikuðajâs 424 saimniecîbâs 

tiek nodarbinâti algoti strâdnieki tikai sezonas darbiem (vasaras laikâ – no aprîïa 

lîdz oktobra mçnesim). 

Bez tam algots darbaspçks tiek pielietots daþu atseviðíu steidzamâku darbu 

veikðanai siena un labîbas novâkðanas laikâ, kâ arî kulðanas darbos. Ðâdos 

gadîjumos zemnieku saimniecîbâs nokalpinâtais darbaspçks netiek nekur 

reìistrçts, nedz arî uzskaitîts, kâdçï noteiktas ziòas par ðâdâ veidâ nodarbinâto


algoto darbaspçku nav iespçjams dabût,” 18 1947. gada 11. oktobrî Ventspils 

apriòía izpildkomiteja ziòo Latvijas PSR Ministru Padomei. Ziòu sniedzçji spiesti 

atzît, ka arî informâcija par gada un vasaras strâdnieku skaitu, kâda tiek reìistrçta 

pagastos un ciemos, ir stipri nepilnîga, jo daudzas saimniecîbas, kaut arî nodarbina 

algoto darbaspçku, to tomçr nereìistrç. Sniedzot ziòas par laukstrâdnieku 

atalgojumu, norâdîts, ka vîrietis saòçma gadâ caurmçrâ 250–300 kg maizes 

labîbas, 1–2 pârus apavu, 1 gatavu uzvalku un apmçram 800–1000 rbï. naudâ 

pie darba devçja brîva uztura, dzîvokïa un apkures. 19 Sievietes, sezonas strâdnieki 

un jaunieði saòçma atbilstoði zemâku atalgojumu (dokumentâ nav konkretizçts – 

tieði kâdu ). 20 

Ðâdu nevçlçðanos uzrâdît algoto darbaspçku var skaidrot vienîgi ar vairîðanos 

no nodokïiem un zemnieku piesardzîbu (padomju varas rîcîba jau bija iepazîta 

1940. un 1941. gadâ), kâ arî ar cenðanos izvairîties no iekïauðanas kulaku 

sarakstâ , jo algotâ darbaspçka izmantoðana bija viena no norâdîtajâm kulaka 

pazîmçm. Paliek jautâjums, kâdçï ciemu darbinieki, kuri labi zinâja vietçjo 

situâciju, cilvçku savstarpçjâs attiecîbas, necentâs ðo algoto darbaspçku uzskaitît. 

To varçtu skaidrot ar faktu, ka ðâda darbaspçka izmantoðanâ nevarçja norâdît 

tikai uz tâ dçvçtajâm vecsaimniecîbâm (bijuðajâm lielsaimniecîbâm) jeb kulaku 

saimniecîbâm, bet bija jâatzîst, ka to izmanto arî zemnieki, kuri savas 

saimniecîbas izveidojuði padomju varas apstâkïos 1940. gada un 1945. gada 

zemes reformas rezultâtâ (tâ dçvçtie jaunie darba zemnieki). 

Savdabîgu papildu informâciju sniedz saimniecîbu uzskaites grâmatu piezîmju 

ailes. Ances pagasta Lonastes ciema saimniecîbas “Sili” 1945. gada jûnijâ uzrâdîtâ 

zemes platîba ir 68 ha, tad zemes daudzums tiek samazinâts – 28,90 ha un 

1946. gadâ tas ir tikai 1,50 ha. Sâkotnçji saimnieks zemi izrentçjis: “No manas 

zemes kopplatîbas 0,18 ha apsçjis Graudiòð Edvards, dzîvo Dundagâ. Manâ 

saimniecîbâ 3 ha aramzemes jau vairâkus gadus apsaimnieko Grînfelds Jânis, 

dzîvo “Kaugaskalnos””. 21 Pçdçjâs piezîmes liecina, ka ðîs saimniecîbas zemi 

pâròçma karaspçka daïa, atstâjot Jânim Cîrulim 1,50 ha aramzemes. 22 Savukârt 

saimniecîbai “Kaugaskalni” norâdîta zemes platîba – 3 ha un papildziòâs ieraksts: 

“Aramzeme 3 ha – nomâ no “Silu” mâjâm.” 23 

Ances pagasta saimniecîbâ “Gobas” 24 dzîvoja trîs ìimenes. Katra reìistrçta 

atseviðíi. Saimniecîbas pamatplatîba sâkotnçji norâdîta 41,58 ha. Tad samazinâta 

uz 8 ha. No Valsts zemes fondâ ieskaitîtâs zemes 15 ha iedalîti otrai ìimenei 

jaunas saimniecîbas veidoðanai. Par treðo saimniecîbu ieraksts râda, ka 0,18 ha 

aramzemes nomâ no A. Baloþa, tâtad no pamatîpaðnieka. 

Saimniecîbai “Klajumi” 25 sâkotnçji 35,15 ha zemes. Tad tâ samazinâta uz 

20 ha zemes. Papildziòâs ieraksts: “Aramzeme 0,60 ha atdota lietoðanâ Mildai 

Zilberei uz vienu gadu.” 26 

Saimniecîbai “Zlçkas” 27 sâkotnçjâ zemes platîba – 49,0 ha samazinâta uz 

23,3 ha. Ieraksts liecina, ka aramzeme 0,50 ha no Zlçku saimniecîbas iznomâta 

uz 1 gadu Urgai Vilimai Lielirbç. 

31


Ðâda veida ieraksti 1945. un 1946. gada saimniecîbu uzskaites grâmatâs 

liecina par zemnieka domâðanas savdabîgu inerci. Bija notikusi 1940.–1941. gadâ 

zemes nacionalizâcija, zemes reforma, norisinâjâs 1945. gada zemes reforma, 

bet saimnieks joprojâm godîgi uzrâdîja visu sâkotnçjo zemes platîbu, uztverot to 

kâ savu îpaðumu un realizçja ar to kâ nekustamu îpaðumu arî darbîbas. “Kâ man 

zinâms, pie zemes reformas izveðanas Ventas pagastâ zemes komisija ir lçmusi 

atstât manâ lietoðanâ no manas saimniecîbas tikai 8 ha, minot kâ iemeslu it kâ 

es esot atbalstîjis vâcu okupâcijas varu. Tas man ir pârsteigums, un laipni lûdzu 

ðo lçmumu grozît un atstât man no manas saimniecîbas, kuru esmu izveidojis ar 

godîgu zemnieka darbu, likumâ par zemi paredzçto platîbu 30 ha. Paskaidroju, 

ka vâcu laikâ neesmu nekâdi vâcu varu atbalstîjis un esmu centies pat no savas 

saimniecîbas nodot mazâk lauksaimniecîbas raþojumu nekâ prasîja nodevas .. 

Pagastam ir labi zinâms, kâdu atbalstu es esmu sniedzis daudziem cilvçkiem, 

kas cieta tanî laikâ trûkumu. To apliecinâs mani kaimiòi, kas manu rîcîbu vâcu 

laikâ vislabâk var pârzinât. Visâ savâ mûþâ esmu centies savu saimniecîbu labi 

nostâdît, bet tanî paðâ laikâ neesmu nekad netaisni izturçjies pret manâ 

saimniecîbâ strâdâjoðiem cilvçkiem. Lûdzu pârbaudît manu lîdzðinçjo darbu un 

mainît pagasta lçmumu, jo apzinos, ka tâdu spriedumu neesmu pelnîjis,” 28 cerot 

uz varas taisnîgumu, Ventas pagasta zemnieks Vilis Zvans rakstîja Ventspils apriòía 

Izpildu komitejai. Ieraksts saimniecîbu uzskaites grâmatâ 1945. un1946. gadâ 

liecina, ka saimniecîbai bija 59,4 ha zemes, kas 1946. gadâ samazinâti uz 8 ha. 

1947.–1949. gadâ saimniecîbu uzskaites grâmatâs par ðo saimniecîbu ir ieraksts – 

“anulçta 1949. gadâ”. 29 

1947.–1949. gada saimniecîbu uzskaites grâmatâs parâdâs blakus piezîmes 

par lopu maiòu, nodoðanu nodokïos, saimniecîbu sadalîðana starp vecâkiem un 

jau pieauguðajiem bçrniem, katru cenðoties norâdît kâ patstâvîgu saimniecîbu 

ar nelielu zemes platîbu, par atteikðanos no zemes platîbas un tâs ieskaitîðanu 

Valsts zemes fondâ. 

Pavirði vai nemaz nav aizpildîtas iedaïas par biðkopîbu un augïu un ogu 

stâdîjumiem. Vçrtçjot saimniecîbu uzskaites grâmatas kâ lauku saimniecîbu 

ekonomiskâs dzîves atspoguïotâjas, jâsecina, ka tajâs esoðo skaitlisko materiâlu 

iespçjams grupçt daþâdâs pârskata un salîdzinoðajâs tabulâs. Nedaudz sareþìîtâk 

tas ir, mçìinot izprast, cik darbspçjîgo iedzîvotâju saimniecîbâ, jo ðâds skaitliskais 

materiâls uzskaitç tieði neparâdâs, tas jâizvçrtç pçc ailçm “nodarboðanâs”, “darba 

vieta”, “vecums”, “attiecîbas pret ìimenes galvu”. Pçtîjumos iespçjams izmantot 

ziòas par apsaimniekojamâm zemes platîbâm, skaitlisko materiâlu kritiski 

izvçrtçjot, salîdzinot ar saimniecîbu lielumu 1939. gadâ vai papildus pçtot pçc 

pagastu zemes komisiju dokumentiem. 

Neraugoties uz to, ka saimniecîbas grâmatu ieviesçji nemitîgi tika kritizçti 

par neprecîzu, nepilnîgu informâciju uzskaitç, aile “lauksaimniecîbas inventârs” 

liecina, ka lauku saimniecîbu iedzîvotâji tomçr visai godîgi uzrâdîjuði tâ 

daudzumu. Kuïmaðînas vai lielu skaitu citu lauksaimniecîbas maðînu piederîbu

nevarçja noslçpt, bet arî sîkais lauksaimniecîbas inventârs saimniecîbâs, kur tas 

bija visai lielâ daudzumâ, ir uzrâdîts (5 lîdz 14 daþâdas lauksaimniecîbas 

inventâra vienîbas). Darba zirgu uzskaite papildus bija saistîta ar zirgu 

pasportizâciju, un to skaits varçtu bût tuvs patiesajam. Kritiskâk jâizturas pret 

pârçjo lopu uzskaiti. 

Ïoti skopas, kâ jau teikts, ir ziòas par lauku saimniecîbâs izmantoto algoto 

darbaspçku. Pçc ðî uzskaites dokumenta nevar gût ziòas par saimniecîbas reâlajiem 

lauksaimniecîbas ienâkumiem un analizçt tâ laika lauksaimniecîbas nodokïu 

politiku. 

ATSAUCES UN PIEZÎMES 

1 Ventspils zonâlais valsts arhîvs (turpmâk – VZVA), arhîva kolekcija “Augstâkâs Padomes un Ministru 

Padomes lçmumi”,1. apr.,19. l., 52. lp. 

2 Turpat. 

3 Turpat. 

4 Turpat, 54. l.,14. lp. 

5 Turpat, arhîva fonds “Ventspils apriòía valsts statistikas inspektors” (49. f.),1. apr., 83. l., 26. lp. 

6 Turpat, 27. lp. 

7 Turpat, 30. l., 78. lp. 

8 Turpat. 


10 Turpat, 33. l.,79. lp. 

11 Turpat. 


13 Strods H. Latvijas lauksaimniecîbas vçsture. – R., 1992. – 201. lpp. 

14 VZVA, fonds “Ventspils apriòía Usmas pagasta darbaïauþu deputâtu padomes izpildkomiteja”, 

100. f., 1. apr., 29. l., 5. lp. 

15 Turpat, 32. l., 4. lp. 

16 Turpat, 49. f., 1. apr., 83. l., 26. lp. 

17 Turpat. 

18 Turpat, 47. f., 1. apr., 6. l., 24. lp. 


19 Turpat. 

20 Turpat. 

21 Turpat, fonds “Ventspils apriòía Ances pagasta Lonastes ciema DDP izpildu komiteja”, 170. f., 

1. apr., 12. l., 19. lp. 

22 Turpat. 

23 Turpat, 11. l., 25. lp. 

24 Turpat, 4. l., 12. lp. 


26 Turpat. 


28 Turpat, arhîva fonds “Ventspils apriòía Ventas pagasta darbaïauþu deputâtu padomes izpildkomiteja”, 

106. f, 1. apr., 69. l., 3. lp. 

29 Turpat, arhîva fonds “Ventspils apriòía Ventas pagasta Ventas ciema darbaïauþu deputâtu padomes 

izpildkomiteja”, 217. f. , 1. apr., 380. l., 21., 22. lp. 

33



WIRTSCHAFTSBÜCHER DER BAUERNGESINDE – EINE QUELLE ZUR 

AGRARGESCHICHTE LETTLANDS. KREIS VENTSPILS (1945–1949) 

Nach der Wiederherstellung der staatlichen Unabhängigkeit Lettlands wurden 

mehrere Beschlüsse im Blick auf die Wiederherstellung der Eigentumsrechte, 

auf die Vergütung der Schäden, welche die von der Sowjetmacht deportierten 

Personen erlitten hatten, auf die Regelung des Rentensystems im Staate usw. 

gefasst. Alle diese normativen Dokumente besagten, daß die Bürger ihre Rechte 

auf einen Grundbesitz, auf Anspruch einer Entschädigung der erlittenen Verluste 

durch Urkunden aus den Archiven belegen sollten; Archivurkunden waren auch 

zur Bestätigung der Dienstzeit zahlreicher Personen auf Bauernhöfen nötig. In 

den staatlichen Archiven wurden für die Erstellung dieser Bescheinigungen oft 

die Wirtschaftsbücher der Gesinde benutzt. Als statistische Wirtschaftsdokumente 

geben diese Bücher vielfältige Einblicke in jeden Bauernhof; es sind hier 

verschiedene Daten über die Einwohner der Bauernhöfe zu finden – über ihr 

Alter, ihre Bildung, ihren Beruf und ihre Arbeitsstelle. Die wirtschaftliche 

Charakteristik der Gesinde besteht aus der Auflistung der vorhandenen Gebäude, 

des landwirtschaftlichen Inventars, der Nutzflächen und des Viehbestandes. 

In dem vorliegenden Beitrag wird die Bedeutung der Wirtschaftsbücher der 

Gesinde im Kreis Ventspils als einer historischen Quelle zur Erforschung der 

Fragen über den Stand der Bauernwirtschaften in der Nachkriegszeit und über 

ihre Einfügung in die kollektiven Wirtschaften – in die Kolchose gezeigt. 

Im Staatsarchiv für den Bereich Ventspils sind Wirtschaftssbücher aus 

12 Gemeinden des Kreises Ventspils erhalten (die Wirtschaftsbücher der Gesinde 

aus zwei Gemeinden sind nicht vorhanden). Leider sind in das Staatsarchiv keine 

Wirtschaftsbücher der Gesinde aus 12 Dörfern aus dem Jahre 1945 und 1946 

gelangt. Im Archiv gibt es keine Materialien über die Gesinde in den Gemeinden 

Çdole und Ziras (Dziras). Insgesamt gibt es im Archiv für den Bereich Ventspils 

253 Wirtschaftsbücher der Gesinde aus dieser Zeit. 

Aus den Jahren 1947–1949 gibt es im Archiv für den Bereich Ventspils die 

Wirtschaftsbücher der Gesinde aus allen Gemeinden, außer der bereits erwähnten 

Gemeinden Çdole und Ziras (Dziras). Von den Wirtschaftsbüchern der Gesinde 

aller 39 Dörfer des Kreises sind im Archiv 32 Bücher erhalten. Insgesamt sind im 

Archiv 792 Wirtschaftsbücher der Bauerngesinde aus dieser Zeit vorhanden. In 

jedem Wirtschaftsbuch gibt es – im Durchschnitt – Daten über 26 Bauerngesinde. 

Die erwähnten Materialien gewähren einen umfassenden Einblick in die Situation, 

die in der Nachkriegszeit auf dem Lande im Kreis Ventspils herrschte, und 

über die Änderung dieser Situation im Zuge der Kollektivierung. 

Iesniegts 1999. gada 15. augustâ

lejupielādēt - Latvijas Valsts Arhīvu sistēma

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?