Es pasaulē, pasaule ap mani (PDF) - Welthaus
Es pasaulē, pasaule ap mani (PDF) - Welthaus
Es pasaulē, pasaule ap mani (PDF) - Welthaus
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Es</strong> <strong>pasaulē</strong>, <strong>pasaule</strong> <strong>ap</strong> <strong>mani</strong><br />
PEDAGOĢISKS MATERIĀLS PAMATZINĀŠANU APGUVEI PAR<br />
KOLONIZĀCIJU, RASISMU, GODĪGO TIRDZNIECĪBU UN<br />
GLOBĀLO TIRGU<br />
Rīga<br />
2009
Materiāls sagatavots un publicēts ar Eiropas Savienības finansiālu<br />
atbalstu starptautiska projekta „Schools Act Globally” („Skolas<br />
darbojas globāli”) ietvaros.<br />
Vairāk par projektu: http://schools.welthaus.at/<br />
Sadarbības partneri:<br />
<strong>Welthaus</strong> <strong>Welthaus</strong> / Hiša sveta<br />
DIOZESE GURK-SECKAUT DIOZESE GURK-KLAGENFURT<br />
Īpaša pateicība par ieguldījumu mācību materiāla izstrādē ungāru<br />
partneriem Artemisszió Al<strong>ap</strong>ítvány un Afrolatviskajai<br />
asociācijai (www.afrolat.lv), kas aktīvi darbojas iecietības veicināšanas,<br />
rasisma mazināšanas un starpkultūru dialoga jomā.<br />
Materiālu tulkoja, sastādīja un ad<strong>ap</strong>tēja: Andra Damberga, politikas filozofijas maģistre,<br />
Jorkas universitāte (Lielbritānija)<br />
Redaktore: Gunta Bērziņa, attīstības sadarbības aizsācēja Latvijā<br />
Metodiskā redaktore: Ilze Darģe, izglītības zinātņu maģistre, Latvijas Universitāte<br />
Vāks: Ieva Salmane<br />
Foto: Ieva Salmane, Gunta Bērziņa<br />
<strong>Welthaus</strong> <strong>Welthaus</strong><br />
DIOZESE LINZ KATHOLISCHE AKTION WIEN
SATURS<br />
IEVADS...................................................................................................................5<br />
1. nodaļa. GLOBALIZĀCIJA, TIRGUS EKONOMIKAS IZRAISĪTĀ NABADZĪBA, GODĪGĀ<br />
TIRDZNIECĪBA........................................................................................................6<br />
2. nodaļa. RASISMS...............................................................................................24<br />
3. nodaļa. KOLONIZĀCIJA.....................................................................................36<br />
4. nodaļa. ETNOCENTRISMS.................................................................................41<br />
5. nodaļa. MIGRĀCIJA..........................................................................................47<br />
6. nodaļa. VIENLĪDZĪGAS IESPĒJAS.........................................................................52<br />
Interneta resursi pedagogiem..................................................................................57
IEVADS<br />
Rit 2009. gads. Latvijā tas asociējas ar vārdu<br />
krīze. Sabiedrībā valda <strong>ap</strong>jukums un neziņa, jo<br />
šķiet, ka risinājumu vairs nevaram atrast tikai<br />
ar saviem spēkiem vien. <strong>Es</strong>am ierauti globālu<br />
notikumu virpulī. Ar skaļiem svētkiem pavisam<br />
nesen valsts svinēja iestāšanos Eiropas<br />
Savienībā, nebijušu iespēju pavēršanos, jaunu<br />
partnerību un ekonomiskās augšupejas solījumus.<br />
Tika aizmirstas neatkarības pirmo gadu<br />
grūtības. Šobrīd tikpat strauji piedzīvojam lejupslīdi<br />
un vilšanos. Vairs nepriecājamies par<br />
atvērtajām robežām, iespējām mācīties, ceļot<br />
un strādāt ārpus Dzimtenes, bet gaužamies par<br />
darbaspēka un intelektuālā potenciāla aizplūšanu,<br />
par valsts izzagšanu un sociālo problēmu<br />
samilzumu.<br />
Vai ir iespējams <strong>ap</strong>gūt prasmi rīkoties <strong>ap</strong>stākļos, ko katrs konkrētais laiks, cilvēks vai ļaužu<br />
grupa nosauc par jauniem, smagiem, draudošiem? Krīze taču nav tikai mūsu laika aktualitāte,<br />
<strong>pasaulē</strong> ļaudis ir pārdzīvojuši un arī šobrīd pārdzīvo visdažādākās krīzes situācijas.<br />
Atbildes varam meklēt vēsturē, cilvēku attiecībās un mums zināmajās sekās, kādās pagātnes<br />
notikumi rezultējušies. Mēs varam ieskatīties gan tuvākas, gan tālākas pagātnes pierakstos<br />
un liecībās. Kamēr tehnoloģijas dod mums iepriekš nebijušu iespēju, varam rast<br />
informāciju par to, kas risinājies agrāk un noris pašlaik gan laikā, gan telpā. Varam pētīt,<br />
kā rodas krīzes visdažādākajos līmeņos un kā tās atrisinās. Mēs redzam, ka gan katras<br />
problēmas sakne, gan risinājums ir meklējams cilvēkos, arī manī un Tevī, Tavā un manā,<br />
viņa un viņas, mūsu vēlmēs, izvēlēs, rīcībā un attieksmēs.<br />
Šodien ir pašs<strong>ap</strong>rotami, ka vietējā veikalā varam iegādāties augļus no Āfrikas, kafiju no<br />
Dienvidamerikas, rīsus no Āzijas... Uzskaitījumu varētu ilgi turpināt. Mēs vairs nespējam<br />
noliegt, ka esam kļuvuši par globālās <strong>pasaule</strong>s organisku daļu, ka mūsu pastāvēšana ir<br />
nesaraujami saistīta ar to cilvēku eksistenci, kas audzē, ražo vai kā citādi rada produktus,<br />
ko ikdienā patērējam, ka pārvietošanās brīvība neatgriezeniski maina kā ekonomisko,<br />
tā arī sociālo un kultūras vidi visur, kur nolaižas lidmašīnas, piestāj kuģi, mirgo interneta<br />
ikona uz datora monitora.<br />
Cilvēki visā <strong>pasaulē</strong> vēlas dzīvot drošībā, pārticībā, mierā. Cilvēki vēlas ceļot, mācīties,<br />
strādāt un saņemt atalgojumu atbilstoši ieguldītajam darbam. Cik labi, ja tas iespējams<br />
Dzimtenē! Cik labi, ja ārpus tās varam doties vēlmes izzināt, ne <strong>ap</strong>stākļu spiesti! Un cik<br />
labi, ja, tomēr, meklējot patvērumu vai jaunas iespējas, sastopam s<strong>ap</strong>ratni un atbalstu.<br />
To, ko vēlamies un sagaidām mēs, katrs jaušam it labi. Bet kas tiek sagaidīts no mums?<br />
Vispirms s<strong>ap</strong>ratne, ka <strong>ap</strong>zinoties vai ne<strong>ap</strong>zinoties ietekmējam šo pasauli ik brīdi, izdarot<br />
savas izvēles, kontaktējot ar līdzcilvēkiem, iepērkoties, uzņemot un izplatot informāciju.<br />
Šajā grāmatiņā mēs piedāvājam jums idejas, kā viegli un droši spēlējoties, varam izprast<br />
problēmas, kas dažādos laikos novedušas cilvēkus krīzes situācijās. Mēs sniedzam jums<br />
vienkāršotu iespēju izbaudīt, kā jūtas gan krīzes skartie, gan krīzes izraisītāji, Tu un es, kā<br />
es izturos pret citādo un kā citādais savukārt citādo redz manī, kā es jūtos kā aizceļotājs<br />
un kā ieceļotājs, kā iekarotājs un kā savas zemes aizstāvis, kā pircējs, kā pārdevējs un kā<br />
ražotājs. Mēs aicinām jūs uz diskusiju par indivīda vietu un atbildību <strong>pasaulē</strong>.<br />
Gunta Bērziņa, projekta „Skolas darbojas globāli” vadītāja
1. nodaļa<br />
GLOBALIZĀCIJA,<br />
TIRGUS EKONOMIKAS<br />
IZRAISĪTĀ NABADZĪBA,<br />
GODĪGĀ TIRDZNIECĪBA<br />
Nodarbību mērķis: Diskutēt par globalizācijas ietekmi uz mūsu ikdienu, nabadzību,<br />
globālo atbildību un savu vajadzību izvērtēšanu.<br />
Iesildīšanās<br />
Ilgums: 20 minūtes.<br />
Mērķis: Rosināt jauniešos izpratni par faktu, ka mūsdienu <strong>pasaulē</strong> visi esam saistīti globālā<br />
patērētāju tīklā un vairs nevaram izvairīties no savstarpējiem ekonomiskajiem sakariem.<br />
Nepieciešamie materiāli: Pasaules karte.<br />
Klase sadalās 3 grupās.<br />
1.grupas uzdevums – katram grupas dalībniekam jānorāda uz kartes tālāko valsti, kur<br />
viņa vai viņš bijis, un saskaitīt kopā visu dalībnieku ceļojumos veikto attālumu.<br />
2.grupas uzdevums – izpētīt sava <strong>ap</strong>ģērba birkas un noskaidrot, kur tas ražots, izvēlēties<br />
vienu (tālāko) valsti, atzīmēt to uz kartes un <strong>ap</strong>rēķināt attālumu no Latvijas līdz tai valstij,<br />
kur ražots viņa <strong>ap</strong>ģērba gabals. Tad grupa saskaita kopā savu <strong>ap</strong>ģērba gabalu veikto<br />
ceļu.<br />
3.grupa nosauc savus iemīļotos ēdienus un kartē mēģina atrast to izcelsmes valstis.<br />
Visas grupas iepazīstina klasi ar rezultātiem.<br />
Diskusija: vai rezultāti ir pārsteidzoši? Kādi ir secinājumi? Informācija ceļo, tāpat arī cilvēki<br />
un lietas. Kas labs / slikts ar to saistīts?<br />
Spēle “Vajadzības un vēlmes”<br />
Ilgums: 30 – 45 minūtes.<br />
Mērķis: Izvērtēt atšķirību starp vēlmēm un vajadzībām.<br />
Nepieciešamie materiāli: līml<strong>ap</strong>iņas, rakstāmlietas<br />
Dalībniekiem jāuzraksta uz katras līml<strong>ap</strong>iņas un jāpiestiprina tāfelei to lietu nosaukumi,<br />
kuras viņi vēlas ņemt līdzi uz kuģa, aizceļojot uz jaunu, ne<strong>ap</strong>dzīvotu kontinentu. Tad kopīgi<br />
jāizvēlas tikai desmit no tām, savstarpēji vienojoties un pamatojot savu izvēli.
Pasaules spēle (1. variants)<br />
Ilgums: 30 – 45 minūtes.<br />
Mērķis: Uzskatāmi parādīt, kā <strong>pasaule</strong>s tirgus ietekmē valstu iedzīvotāju labklājību.<br />
Nepieciešamie materiāli: Procentos izteikta jaunākā statistika par <strong>pasaule</strong>s iedzīvotāju<br />
sadalījumu <strong>pasaule</strong>s kontinentos un iekšzemes kopproduktu katrā kontinentā (iegūst, saskaitot<br />
kontinentā esošo valstu iekšzemes kopproduktus – skat. paraugu) – svarīgi nodalīt<br />
Eiropu un Āziju.<br />
A4 l<strong>ap</strong>as ar kontinentu nosaukumiem, līmlente, krēsli.<br />
Paraugs – 008. gada dati<br />
Kontinents,<br />
kontinenta daļa, valsts<br />
Iedzīvotāji % Ienākumi<br />
pēc IKP %<br />
Ziemeļamerika ( bez ASV) 1 3<br />
ASV 4 23<br />
Centrāl- un Dienvidamerika 9 5<br />
Āfrika 14 5<br />
Āzija 56 16<br />
J<strong>ap</strong>āna 2 8<br />
Austrālija un okeānija 1 2<br />
Eiropa 11 35<br />
Krievija 2 3<br />
Pie sienām piestiprina kontinentu nosaukumus, un klase sadalās grupās atbilstoši iedzīvotāju<br />
procentuālajam skaitam šajos kontinentos. Iekšējais kopprodukts tiek procentuāli<br />
izteikts ar krēslu daudzumu, arī tos novieto atbilstoši kontinentiem. Tad lūdz spēles dalībniekus<br />
<strong>ap</strong>sēsties.<br />
Diskusija pēc spēles: Kāda ir sajūta, kad cilvēki var vai nevar <strong>ap</strong>sēsties? Kāpēc tā?
8<br />
Pasaules spēle ( 2.variants)<br />
Ilgums: 20 – 30 minūtes.<br />
Mērķis: Parādīt, ka <strong>pasaule</strong>s iedzīvotāju izvietojums<br />
nav adekvāts pārticības un preču izvietojumam, vienlaicīgi<br />
norādot uz netaisnīgajiem ekonomiskajiem<br />
procesiem un <strong>pasaule</strong>s lielāko daļu pauperizāciju.<br />
Radīt interesi par lokālās un globālās attīstības savstarpējo<br />
saistību. Vēl viens spēles mērķis ir nonākt pie<br />
kopīgiem risinājumiem, diskutējot un salīdzinot visu domas un argumentus.<br />
Nepieciešamie materiāli:<br />
• Viena <strong>pasaule</strong>s karte ( vēlams Pītera projekcija)<br />
• 100 konusi (100% <strong>pasaule</strong>s iedzīvotāju)<br />
• 100 žetoni (100% <strong>pasaule</strong>s iekšzemes kopprodukta – IKP)<br />
Spēles sākumā konusi tiek izvietoti <strong>ap</strong>kārt <strong>pasaule</strong>s kartei grupās pa desmit.<br />
Spēles vadītājs pajautā spēlētājiem, vai <strong>pasaule</strong>s karte kādā veidā viņus nepārsteidz. Parasti<br />
uzmanību piesaista neparastās kontinetu proporcijas dienvidu puslodē. Tad spēles<br />
vadītājs norāda, ka kontineti šajā kartē ir parādīti savādāk nekā citās kartēs, bet atbilst<br />
reālajām proporcijām, izmantojot tā saukto Pītera projekciju.<br />
Spēles vadītājs pārliecinās, ka visi spēlētāji pazīst kontinentus, un zina, kur atrodas trīs<br />
valstis, kam tiks pievērsta lielāka uzmanība: ASV, Krievija un J<strong>ap</strong>āna. Tad dalībnieki tiek<br />
aicināti atrast visiem <strong>pasaule</strong>s iedzīvotājiem mājas, respektīvi, izvietot konusus uz <strong>pasaule</strong>s<br />
kartes pa kontinentiem. Kontinentu ietvaros atsevišķi novietot konusus uz ASV, Krievijas un<br />
J<strong>ap</strong>ānas atbilstoši spēlētāju domām par iedzīvotāju skaitu šajās valstīs.<br />
Lai izvairītos no pārskaitīšanās, izdalītos konusus ieteicams turēt grupās pa pieci vai desmit.<br />
Kad visi konusi ir novietoti uz kartes, spēles vadītājs salīdzina rezultātus ar datiem no<br />
tabulas. Rezultātus un pareizās atbildes ieteicams uzrakstīt uz lielas p<strong>ap</strong>īra l<strong>ap</strong>as.<br />
Šajā spēles daļā var pārrunāt dažādus jautājumus, piemēram, „Kas, jūsuprāt, ietekmē<br />
<strong>pasaule</strong>s iedzīvotāju novietojumu?’’ vai „Kādas idejas, intereses un neskaidrības tiek noklusētas?”<br />
Kad visi ir <strong>ap</strong>lūkojuši iedzīvotāju sadalījumu pa kontinentiem un to ietvaros 3 vastīs, spēles<br />
vadītājs aicina tieši tādā pašā veidā izvietot uz kartes žetonus, kas atbilst <strong>pasaule</strong>s iedzīvotāju<br />
ienākumiem. Spēles dalībnieki sadala 100% <strong>pasaule</strong>s ienākumu, novietojot tos<br />
blakus konusiem, kas atspoguļo iedzīvotāju skaitu.<br />
Spēles vadītājs un spēlētāji atkal pārbauda rezultātus, izmantojot tabulas datus.<br />
Lai izvairītos no skaļām debatēm un trokšņa, kas rodas strādājot vairākām grupām, ir<br />
ieteicams noteikt dažus skolēnus, kuri būs atbildīgi par žetonu sadali. Spēles noslēgumā<br />
ir svarīgi <strong>ap</strong>spriest vīzijas, kuras radušās spēles laikā, kā arī to, kā spēle ietekmējusi katra<br />
dalībnieka uzskatus atsevišķi. Spēli var izmantot kā sākumpunktu sarunām par dažādiem<br />
tematiem, piemēram, ikdienas preču tirdzniecība (banānu, rīsu, kakao vai kokvilnas).
inentu nosaukumus, vietots. un Respektvi, klase sadals kontinenti grups ir atbilstoši attloti to iedz- relaj izm<br />
tam šajos kontinentos.<br />
(1569),<br />
Iekšjais<br />
kuru ikdien<br />
kopprodukts<br />
lietojam,<br />
tiek<br />
daas,<br />
procentuli<br />
kuras atrodas tu<br />
, ar tos novieto<br />
Vai citāda bet<br />
atbilstoši<br />
<strong>pasaule</strong>s poliem<br />
kontinentiem.<br />
karte? tuvk esošs<br />
Tad<br />
daas<br />
ldz<br />
–<br />
sples<br />
saspiestkas.<br />
dalb-<br />
Tas ta<br />
leu precizitte. Pc Ptera kartes nevar ceot, virzi<br />
tora projekcija ir pazstama ar leu precizitti, kas<br />
ir sajta, kad cilvki var vai nevar <strong>ap</strong>ssties? Kpc t?<br />
Sauszemes teritoriju izmram nebija tik btiska nozm<br />
arte?<br />
Termins Pītera projekcija attiecināms uz platībai atbilstošu <strong>pasaule</strong>s karti, kuru pirmo reizi<br />
1974. gadā publicēja vēsturnieks un kartogrāfs Arno Pīters. Pītera kartē viens kvadrātmetrs<br />
vienmēr atbilst vienam kvadrātmetram neatkarīgi no tās zemeslodes daļas, kurā tas<br />
novietots. Respektīvi, kontinenti ir attēloti to reālajā izmērā. Pretēji Merkatora <strong>pasaule</strong>s<br />
kartei (1569), kuru ikdienā lietojam, daļas, kuras atrodas tuvāk ekvatoram, izskatās pagarinātas,<br />
bet <strong>ap</strong>ao poliem tuvāk zemeslodi esošās daļas izkljot – saspiestākas. uz plakanas Tas tamdēļ, ka nav virsmas saglabāta<br />
attālumu un leņķu precizitāte. Pēc Pītera kartes nevar ceļot, virzieni būs nepareizi, savukārt<br />
Merkatora projekcija ir pazīstama ar leņķu precizitāti, kas bija nepieciešama jūrasbraucējiem.<br />
Sauszemes teritoriju izmēram nebija tik būtiska nozīme, uz to rēķina varēja veikt<br />
izmaiņas, <strong>ap</strong>aļo zemeslodi izklājot uz plakanas virsmas.<br />
Ptera projekcija Merkat<br />
ttiecinms uz platbai atbilstošu <strong>pasaule</strong>s karti, kuru pirmo reizi<br />
nieks un kartogrfs Arno Pters. Ptera kart viens kvadrtmetrs<br />
rtmetram, neatkargi no ts Pītera zemeslodes projekcija daas, kur tas no-<br />
ti ir attloti to relaj izmr. Pretji Merkatora <strong>pasaule</strong>s kartei<br />
m, daas, kuras atrodas tuvk ekvatoram izskats pagarintas,<br />
as – saspiestkas. Tas tamd, ka nav saglabta attlumu un<br />
kartes nevar ceot, virzieni bs nepareizi, savukrt, Merkaar<br />
leu precizitti, kas bija nepieciešama jrasbraucjiem.<br />
m nebija tik btiska nozme, uz to rina, varja veikt izmaias<br />
plakanas virsmas<br />
ija Merkatora projekcija<br />
Merkatora projekcija
0<br />
Spēle “Pasaule manā iepirkumu somā”<br />
Ilgums: 60 minūtes.<br />
Mērķis: Izprast mūsu atkarību no importētiem produktiem<br />
ikdienas dzīvē. Parādīt to, ka daudzas lietas, kuras<br />
pērkam veikalos, ir gatavotas no ne<strong>ap</strong>strādātiem<br />
materiāliem, kurus ieved no dienvidu valstīm.<br />
Nepieciešamie materiāli: Darba l<strong>ap</strong>as Nr.1,2: „Pasaule<br />
manā iepirkumu somā”, preču izlase, karšu atlanti,<br />
liela <strong>pasaule</strong>s karte (vēlams Pītera projekcija), p<strong>ap</strong>īrs un krāsainie zīmuļi, šķēres.<br />
Spēlei nepieciešamas ikdienā veikalā iegādājamas preces, piemēram, rīsi, cukurs, kokvilnas<br />
izstrādājumi, tēja, ziedi, banāni, kafija, <strong>ap</strong>elsīni, <strong>ap</strong>elsīnu sula, šokolāde, konservēti<br />
augļi utt.<br />
Var palūgt skolēniem, lai katrs atnes vienu preci, kura, pēc viņu domām, ir audzēta / ražota<br />
ārpus Latvijas ( vai piedāvāt skolēniem <strong>ap</strong>lūkot jau sagatavotu preču klāstu).<br />
Novietojiet vienkopus visas preces. Izvietojiet preces uz galda tā, lai tās redzamas visiem<br />
skolēniem, tad pārrunājiet šādas tēmas:<br />
• No kurienes, jūsuprāt, nāk šie produkti? Vai tā ir tā pati vieta, kur šīs preces tiek<br />
ražotas/iepakotas? (Aplūkojiet iepakojumus, ja rodas neskaidrības);<br />
• Vai skolēni zina, kur atrodas šīs valstis? Dodiet dažus mājienus un ļaujiet viņiem<br />
sameklēt valstis atlantā, atzīmēt to atrašanās vietu lielajā <strong>pasaule</strong>s kartē.<br />
Saskaņojiet faktus<br />
Sadaliet skolēnu grupu pa pāriem un izdaliet 1. un 2. darba l<strong>ap</strong>u.<br />
Saskaņojiet preces ar to izcelsmes valstīm; izmantojiet informāciju no pirmās darba l<strong>ap</strong>as,<br />
lai pareizi atzīmētu izcelsmes vietas <strong>pasaule</strong>s kartē.<br />
Ļaujiet skolēniem izgriezt visus simbolus, tad sameklēt karšu atlantā, kurā valstī katrs no<br />
produktiem tiek ražots, un tad piestiprināt katru simbolu <strong>pasaule</strong>s kartē. Izmantojiet vienu<br />
preci kā piemēru un parādiet, kā jāveic šis uzdevums.<br />
Spēles turpinājums<br />
Lūdziet skolēniem nosaukt vēl trīs faktus par precēm, kuras atrodas uz galda, vai arī par<br />
valstīm, kurās šie produkti auguši.<br />
Vai visas preces ir no valstīm, kuras atrodas uz dienvidiem no ekvatora?<br />
Kuras no precēm tiek ražotas vairāk nekā vienā valstī?
. darba l<strong>ap</strong>a<br />
Preces nosaukums Valsts / valstis<br />
banāns Nikaragva, Uganda<br />
kafija Brazīlija, Kolumbija<br />
cukurs Indija, Dienvidāfrika<br />
ziedi Zimbabve, Izraēla<br />
tēja Šrilanka, Ķīna<br />
<strong>ap</strong>elsīnu sula<br />
Spānija, Meksika,<br />
Brazīlija<br />
kakao (šokolāde) Indonēzija<br />
rīsi Taizeme, Vjetnama
2. darba l<strong>ap</strong>a<br />
. darba l<strong>ap</strong>a
Godg tirdzniecba: Diskusija par taisngumu<br />
Ilgums: Godīgā 1 stunda tirdzniecība: Diskusija par taisnīgumu<br />
Mris: Noskaidrot jdzienu godgums/taisngums un negodgums/netaisngums<br />
Ilgums: 40 – 60 minūtes. nozmi, gt ieskatu Godgs tirdzniecbas<br />
Mērķis: iniciatvas Noskaidrot btbjēdzienu<br />
godīgums/taisnīgums un nego-<br />
Nepieciešamie dīgums/netaisnīgums materili: nozīmi, A0 gūt p<strong>ap</strong>ra ieskatu l<strong>ap</strong>as, Godīgās flomsteri, tirdzniecīlmmasa,bas iniciatīvas 2 vienda būtībā. veida šokoldes tfeltes - parasta un tda,<br />
kas Nepieciešamie ražota Godgs materiāli: tirdzniecbas A0 p<strong>ap</strong>īra iniciatvas l<strong>ap</strong>as (Fair vai tāfele, trade) floietvarosmāsteri, līmmasa, 2 vienāda veida šokolādes tāfelītes – parasta<br />
un tāda, kas ražota Godīgās tirdzniecības iniciatīvas<br />
(Fair trade) ietvaros.<br />
Informācija skolotājiem:<br />
Godīgā tirdzniecība (Fair trade) ir organizēta<br />
sociāla iniciatīva un tirgū balstīta pieeja,<br />
kuras mērķis ir palīdzēt ražotājiem trešās<br />
<strong>pasaule</strong>s valstīs, kā arī veicināt ekonomisko<br />
ilgtspēju. Godīgās tirdzniecības kustība propagandē,<br />
ka par produktiem jāmaksā vairāk,<br />
lai ražotāji mazāk attīstītās valstīs varētu saņemt<br />
taisnīgāku samaksu par darbu, kā arī tiktu ievēroti ar sociālo un vides aizsardzību<br />
saistīti principi. Īpaša uzmantība tiek pievērsta eksportam no jaunattīstības valstīm uz attīstītajām<br />
valstīm, sevišķi attiecībā uz amatniecības izstrādājumiem, kafiju, kakao, cukuru,<br />
tēju, banāniem un citiem augļiem, medu, kokvilnu, vīnu, šokolādi un ziediem. Godīgās<br />
tirdzniecības stratēģijā ietilpst sadarbība ar ražotājiem un strādniekiem, kas darbojas vietējā<br />
mērogā un kuru produkti nav masu produkcija, lai ļautu tiem nodrošināt ekonomisku<br />
pašpietiekamību un stabilitāti, kuru bieži grauj lielie starptautiskie starpniekuzņēmumi un<br />
politika. Godīgās tirdzniecības iniciatīvas pārstāvju vidū ir daudzas starptautiskas sabiedriskās<br />
organizācijas, kuras aizstāv reliģiskus, sociālās un vides aizsardzības mērķus, piemēram,<br />
Christian Aid, SERRV International, Oxfam, Amnesty International, Catholic Relief<br />
Paemiet Services, un divas Caritas šokoldes International. tfeltes Latvijā – parastu Godīgās un tdu, tirdzniecības kas ražota iniciatīvas Godgs produkti tirdzniecbas nopēr-<br />
iniciatvas kami atsevišķos (Fair trade) lielveikalos, ietvaros. kā Abm arī specializētajos šokoldes tfeltm bioloģisko jbt un viena ekoloģisko veida – produktu piena, mel- un<br />
najai kosmētikas vai citai. veikalos. Saldziniet to garšu, izmru un cenu. Pierakstiet uz A0 p<strong>ap</strong>ra l<strong>ap</strong>as skolnu<br />
domas, kpc Fair Trade šokolde ir drgka nek parast.<br />
Tad Aiciniet paskaidrojiet skolēnus uz skolniem, diskusiju ka par js iemesliem, vlaties kopgi kas varētu noskaidrot, būt pamatā ko nozm faktam, godgums ka Latvijā un<br />
tikpat negodgums, kā nav pirms pieejamas runjat godīgās tlk par tirdzniecības Fair Trade šokoldi. preces. <strong>Es</strong>ošās ir ļoti dārgas, jo tās tiek<br />
pārdotas Uzrakstiet komercveikalos, uz p<strong>ap</strong>ra l<strong>ap</strong>as līdz vrdu ar to godgums. tām tiek piemērots „negodīgs” ( tirgotāja brīvi izvēlēts)<br />
Aiciniet tirdzniecības skolnus uzcenojums. rakstt uz p<strong>ap</strong>ra l<strong>ap</strong>as atbildes uz šdiem jautjumiem:<br />
Viena • Ko, no pc starptautisko Jsu domm, lielveikalu nozm vrds tīklu stratēģijām godgums? ir Aiciniet attālināt skolnus pircēju no uzrakstt ražotāja. atbildes Tiek ra- uz<br />
dīta p<strong>ap</strong>ra. situācija, Centieties kurā pārdevējs radt skolnos zina pēc izpratni, iespējas ka godgums mazāk par ir preces (1) saistts izcelsmi, ar jbtbu patieso kvalitāti (idelo<br />
<strong>pasaule</strong>s un ceļu no krtbu) ražotāja un līdz taisngumu, veikala letei. un (2) Vidusmēra ka godguma pircējs <strong>ap</strong>stkos veikalā preci vienam izvēlas cilvkam pēc acīmre- netiek<br />
netaisngi dzamās vai pieširtas uz iepakojuma lielkas sniegtās priekšrocbas kvalitātes k prjiem. <strong>ap</strong>raksta un cenas. Izvēloties lētāko kafiju,<br />
• jūs K nezināt, vl var cik skaidrot gadus vrdu tā ir godgums? glabājusies Pajautjiet noliktavās, skolniem: cik kvalitatīvs ir bijis sagatavošanas<br />
• process Kas ir pretjs un vai godgumam? kafijas novākšanā (netaisnba nav bijis / negodgums)<br />
izmantots vergu darbs. Pērkot lētu rotaļlietu,<br />
• jums Vai nav js ne varat jausmas, paststt ka prjiem to gatavojis kdu pie atgadjumu, darba galda kas pieķēdēts noticis bērns, ar jums, pērkot un js audumu, domjt, ka<br />
ka stellēs notika sēdējis netaisnba? slims un izbadējies pusaudzis analfabēts, pērkot <strong>ap</strong>elsīnu sulu, nav svarīgi,<br />
• cik K simtiem js jutties?<br />
tūkstošu kilometru tā ceļojusi, cik enerģijas patērēts, kā tas piesārņojis vidi<br />
utml. Arī pārdevējs to nezina.<br />
Definīcija citēta no http://en.wikipedia.org/wiki/Fair_trade (pēdējo reizi skat. 2.09.2009)
Varētu domāt, ka mums, pircējiem, pat nav alternatīvas. Arī tad, kad tā ir, lielākoties<br />
ļaudis izvēlas nedomāt, neuzņemties atbildību par savu izvēli. Tik niecīga šķiet tās nozīme<br />
kopējās problēmas risināšanā. Ticīgie s<strong>ap</strong>ratīs, ka ar katru izvēli viņi veido savu likteni<br />
vai karmu. Līdz ar to katra izvēle ietekmē vispirms indivīdu pašu, viņa nākotni un tālāk<br />
procesus kā lokālā, tā globālā līmenī. Citiem būs nepieciešami vieglāk pārbaudāmi un<br />
pierādāmi fakti. Tādā gadījumā var diskutēt par godīgumu attiecībā pret vietējo ražotāju.<br />
Vai, pērkot pienu, jums ir svarīgi, cik piena pārstrādes uzņēmums samaksājis par piena<br />
litru zemniekam? Vai jūs ar savu izvēli atbalstāt arī ražotāju jeb tikai starpnieku un pārdevēju?<br />
Kādas var būt sekas vietējās ražošanas samazinājumam vai pat iznīkumam?<br />
Godg tirdzniecba: Diskusija par ta<br />
Diskusiju rezultātā būtu jānonāk līdz secinājumam, ka cik vien tas iespējams, ir jāatbalsta<br />
vietējie ražotāji, pēc iespējas saīsinot Ilgums: ķēdi ražotājs 1 stunda – pircējs. Jo vairāk mēs zinām par ražotāju<br />
un produkta ceļu no ražotāja līdz patērētājam, jo personiskāka ir attieksme. Vienlaicīgi<br />
kopiena nodrošina sev iespēju pārvarēt dziļākas krīzes situācijas, piemēram, enerģijas<br />
krīzi, politisko nestabilitāti, dabas katastrofas, kas varētu uz laiku bloķēt piegādes. Pretējā<br />
gadījumā ekonomiskās un sociālās bas krīzes iniciatvas ir neizbēgamas. btb<br />
Mris: Noskaidrot jdzienu godgums/taisngum<br />
dgums/netaisngums nozmi, gt ieskatu Godg<br />
Nepieciešamie materili: A0 p<strong>ap</strong>ra l<strong>ap</strong>as, flo<br />
masa, 2 vienda veida šokoldes tfeltes - para<br />
kas ražota Godgs tirdzniecbas iniciatvas (Fa<br />
Ar vecāko klašu skolēniem vai studentiem var diskutēt par jautājumu: kas ir godīga samaksa<br />
par darbu? Var mēģināt iejusties ražotāja un uzpircēja vai pārdevēja lomās. Diskutēt<br />
par to, ko par taisnīgu uzskata darba devējs un darba ņēmējs. Kāpēc? Var pārrunāt<br />
samaksas atšķirības par līdzīgu darbu tvaros dažādās valstīs. Internetā ir atrodami pat starptautisko<br />
algu kalkulatori un standarti, kas salīdzina konkrēto algu konkrētā valstī ar noteikto<br />
nabadzības slieksni, minimālo algu un absolūto nabadzības slieksni. Ja nevaram atrast<br />
taisnīgumu, tad vismaz rodam izpratni par netaisnību.<br />
Jauniešiem jāizprot, ka visā<br />
<strong>pasaulē</strong> tieši vai netieši esam<br />
savstarpēji saistīti, ka ar savu<br />
izvēli esam līdzatbildīgi ne tikai<br />
par netaisnību un negodīgumu,<br />
bet arī vairojam nestabilitāti<br />
un nedrošību. Jo vairāk<br />
cilvēki to <strong>ap</strong>zināsies un pievērsīs<br />
uzmanību savām ikdienas<br />
izvēlēm un rīcībai, jo drošākā<br />
un pārtikušākā <strong>pasaulē</strong> dzīvosim.<br />
Paemiet divas šokoldes tfeltes – parastu un tdu, kas ražota Godgs<br />
iniciatvas (Fair trade) ietvaros. Abm šokoldes tfeltm jbt viena veida –
Diskusijas par godīgo tirdzniecību piemērs: Paņemiet<br />
divas šokolādes tāfelītes – parastu un tādu, kas ražota Godīgās<br />
tirdzniecības iniciatīvas (Fair trade) ietvaros. Abām šokolādes<br />
tāfelītēm jābūt viena veida – piena, melnajai vai citai.<br />
Salīdziniet to garšu, izmēru un cenu. Pierakstiet uz A0 p<strong>ap</strong>īra<br />
l<strong>ap</strong>as vai tāfeles skolēnu domas, kāpēc Fair Trade šokolāde<br />
ir dārgāka nekā parastā.<br />
Paskaidrojiet skolēniem, ka jūs vēlaties kopīgi noskaidrot, ko nozīmē godīgums un negodīgums,<br />
pirms runājat tālāk par Fair Trade šokolādi. Uzrakstiet uz p<strong>ap</strong>īra l<strong>ap</strong>as vārdu<br />
godīgums. Aiciniet skolēnus rakstīt uz p<strong>ap</strong>īra l<strong>ap</strong>as atbildes uz šādiem jautājumiem:<br />
• Ko, pēc Jūsu domām, nozīmē vārds godīgums? Aiciniet skolēnus uzrakstīt atbildes uz<br />
p<strong>ap</strong>īra. Centieties radīt skolēnos izpratni, ka godīgums ir (1) saistīts ar jābūtību (ideālo<br />
<strong>pasaule</strong>s kārtību) un taisnīgumu un (2) ka godīguma <strong>ap</strong>stākļos vienam cilvēkam netiek<br />
netaisnīgi piešķirtas lielākas priekšrocības kā pārējiem.<br />
• Kā vēl var skaidrot vārdu godīgums? Pajautājiet skolēniem:<br />
• Kas ir pretējs godīgumam (netaisnība / negodīgums)?<br />
• Vai jūs varat pastāstīt pārējiem kādu atgadījumu, kas noticis ar jums, un jūs domājāt,<br />
ka notika netaisnība?<br />
• Kā jūs jutāties?<br />
Ilustrācijas (aiciniet skolēnus atbildēt – vai situācijā notiekošais ir taisnīgi vai netaisnīgi):<br />
– Tu skaties televizoru, ienāk brālis un pārslēdz citu programmu. Viņš neklausa, kad tu<br />
lūdz pārslēgt atpakaļ, tāpēc tu pasauc mammu. Mamma saka, ka tu drīksti paskatīties<br />
savu filmu vēl piecas minūtes, un tad brālis var skatīties savu programmu stundu.<br />
– Tu un tava māsa abi gribat spēlēties ar vienu un to pašu mantu. Tētis saka, ka tu vari<br />
paspēlēties desmit minūtes, un pēc tam māsa var paspēlēties desmit minūtes. Viņš uzņem<br />
laiku.<br />
Apmaiņas spēle<br />
Ilgums: 20 minūtes.<br />
Mērķis: Paskaidrot jēdzienu godīga tirdzniecība<br />
Nepieciešamie materiāli: P<strong>ap</strong>īra nauda – l<strong>ap</strong>iņas, kuru vērtība ir no 10 santīmiem līdz<br />
1 latam.<br />
Izdaliet p<strong>ap</strong>īra naudu un aiciniet skolēnus nodemonstrēt godīgu <strong>ap</strong>maiņu.<br />
Pajautājiet skolēniem:<br />
• Kad mainījāties ar naudu, kāda, pēc viņu domām, bija godīga <strong>ap</strong>maiņa? Veiciniet izpratni,<br />
ka viens no godīgas <strong>ap</strong>maiņas veidiem ir <strong>ap</strong>maiņa ar vienādas vērtības naudu.<br />
Izmēģiniet <strong>ap</strong>maiņu ar dažādiem objektiem. Piemēram, pajautājiet skolēnam, vai viņš<br />
mainītu ābolu pret <strong>ap</strong>elsīnu.<br />
Pajautājiet skolēniem:<br />
• Ja mēs mainām vienu lietu pret citu, kā mēs zināsim, ka šāda <strong>ap</strong>maiņa ir godīga?<br />
• Ja mēs iemainām naudu pret kādu citu lietu, kā mēs zinām, ka darījums ir godīgs?
Aiciniet skolēnus vēlreiz <strong>ap</strong>skatīt pašu uzrakstītos skaidrojumus jēdzienam godīgums. Veiciniet<br />
izpratni, ka tas, vai <strong>ap</strong>maiņa ir godīga, ir atkarīgs no tā, vai mēs esam pārliecināti,<br />
ka rīkojamies pareizi, ievērojot savstarpējo vienlīdzību, un vai <strong>ap</strong>maiņa ir taisnīga – gluži<br />
kā iepriekš minētajos piemēros par godīgumu un taisnīgumu.<br />
Spēle „Godīgās tirdzniecības (Fair trade) iniciatīvas kakao fermas”<br />
Ilgums: 50 minūtes.<br />
Mērķis: S<strong>ap</strong>rast atšķirību starp kakao, kas tiek ražots godīgās tirdzniecības sistēmā un<br />
ārpus tās, s<strong>ap</strong>rast iemeslus, kāpēc uzsākta godīgās tirdzniecības iniciatīva.<br />
Nepieciešamie materiāli: Brūns plastilīns vai plastika, (var izmantot arī kartonu un šķēres)<br />
lai skolēni izveidotu kakao pupiņas; P<strong>ap</strong>īra nauda (1. darba l<strong>ap</strong>a); Lauksaimnieka<br />
vajadzību saraksts (2. darba l<strong>ap</strong>a); Vajadzību kartītes (katra kartīte simbolizē <strong>ap</strong>mierinātu<br />
vajadzību un tās cenu. Par norādīto summu iegādājoties attiecīgo kartīti, spēlētāji <strong>ap</strong>mierina<br />
uz tās uzrakstīto pamatvajadzību – 3. darba l<strong>ap</strong>a), Zīmes, kuras jāpielīmē pie sienas,<br />
norādot, kur un par kādu cenu var iegādāties nepieciešamo (4. darba l<strong>ap</strong>a).<br />
1. kārta<br />
Pirmā daļa: Kakao pupiņu audzēšana<br />
Paskaidrojiet skolēniem:<br />
• Tagad jūs varēsiet iejusties kakao audzētāju lomā un vērtēt, kas notiek, kad viņiem samaksā<br />
par izaudzētajām kakao pupiņām.<br />
• Spēlei ir divas kārtas. Pirmajā jūs būsiet lauksaimnieki, kuri nav iesaistīti godīgās tirdzniecības<br />
sistēmā, bet otrajā – jūs būsiet godīgās tirdzniecības iniciatīvas lauksaimnieki.<br />
• Vispirms jūs „izaudzēsiet” kakao pupiņas, izveidojot tās no plastikas vai izgriežot no p<strong>ap</strong>īra.<br />
• Jums tiks dotas 5 minūtes un jāmēģina izgatavot vismaz 25 pupiņas.<br />
Paziņojiet skolēniem, kad laiks ir beidzies. Varat paskaidrot, ka arī dzīvē ražas lielums,<br />
izmantojot dažādas lauksaimniecības metodes, ir atšķirīgs, gluži tāpat kā skolēni paspējuši<br />
izveidot dažādu daudzumu pupiņu. Ražas lielumu ietekmē arī laika <strong>ap</strong>stākļi, kaitēkļi,<br />
kakao audzēšanas metodes utt.<br />
Sadaliet skolēnus pa pāriem tā, lai katram pārim būtu vismaz 50 pupiņas.<br />
Tad paskaidrojiet, ka tā ir viņu raža, kas jāpārdod, lai nopelnītu naudu. Atgādiniet, ka viņi<br />
strādājuši ļoti smagi, lai izaudzētu šīs pupiņas, un bija vajadzīgs ilgs laiks, lai tās izaugtu.<br />
Pārrunājiet visu, kas lauksaimniekam jādara, lai iegūtu pupiņas – audzēšana, ražas novākšana,<br />
fermentēšana, kaltēšana.<br />
Otrā daļa: Kakao pupiņu pārdošana / Naudas pelnīšana<br />
Uzrakstiet uz tāfeles:<br />
Kakao pupiņas, kas nav godīgās tirdzniecības sistēmā = 1 EUR par 5 pupiņām.<br />
Godīgās tirdzniecības kakao pupiņas = 2 EUR par 5 pupiņām.<br />
Pasakiet skolēniem, ka jūs esat uzpircējs, kas pirks kakao pupiņas no lauksaimniekiem un<br />
nogādās tās šokolādes ražotājiem.<br />
Iepirkuma cenas ir uzrakstītas uz tāfeles. Katrs skolēnu pāris sadalīs savas pupiņas pa 5 un<br />
pārdos jums (būtu labi, ja visu klasi <strong>ap</strong>sēdinātu tā, lai skolēni var vērot darījumu – vislabāk<br />
<strong>ap</strong>lī).<br />
Paskaidrojiet, ka īstenībā cenas un daudzumi ir citādi, taču šajā spēlē būs iespējams s<strong>ap</strong>rast,<br />
kā lauksaimnieka dzīvi ietekmē tas, cik viņš var nopelnīt par kakao pupiņām.
Dodieties pie katra skolēnu pāra un paskaidrojiet. Tā kā jūs neesat godīgās tirdzniecības<br />
sistēmā, par jūsu 50 pupiņām maksāšu jums 10 EUR. Ja nepieciešams, paskaidrojiet un<br />
parādiet, kā <strong>ap</strong>rēķināta summa, ko skolēni nopelna.<br />
Trešā daļa: Pamatvajadzību <strong>ap</strong>mierināšana<br />
Pajautājiet skolēniem: „Kādas ir katra cilvēka pamatvajadzības?” Aiciniet skolēnus izteikties.<br />
Diskusijas rezultātā būtu jānonāk pie atziņas, ka pamatvajadzības ir pārtika, mājoklis,<br />
<strong>ap</strong>ģērbs, izglītība / skola un veselības <strong>ap</strong>rūpe / ārsts.<br />
Pielīmējiet pie sienas zīmes ar uzrakstiem, izveidojot punktus, kur var iegādāties katru<br />
nepieciešamo lietu. Katram skolēnu pārim iedodiet 2. darba l<strong>ap</strong>u – lauksaimnieka vajadzību<br />
sarakstu. Paskaidrojiet skolēniem, ka tagad katram pārim savstarpēji jāvienojas, kā<br />
viņi izmantos nopelnīto naudu, lai iegādātos nepieciešamās lietas sev un savai ģimenei.<br />
Izlasiet un paskaidrojiet norādījumus uz 2. darba l<strong>ap</strong>as.<br />
Skolēnu pāri vienojas par to, ko var atļauties, ierodas katrā punktā un par nopelnīto naudu<br />
nopērk „vajadzīgo lietu” (kartīti ar tās nosaukumu), bet jūs pārraugāt šo procesu. Kad nauda<br />
iztērēta, katrs pāris atgriežas savā vietā un aizpilda 2. darba l<strong>ap</strong>u – lauksaimnieka vajadzību<br />
sarakstu, noskaidrojot, ko izdevās iegādāties un no kā bija jāatsakās. „Iegādātās” kartītes<br />
katrs pāris saglabā vienā kaudzītē uz galda. Kad 2. darba l<strong>ap</strong>a aizpildīta, katrs pāris var<br />
<strong>ap</strong>spriest jautājumus, kas iekļauti darba l<strong>ap</strong>ā. Pāri tos var <strong>ap</strong>spriest arī četratā.<br />
2. kārta<br />
Atkārtojiet otro un trešo daļu tādā pašā kārtībā, tikai šoreiz skolēni būs godīgās tirdzniecības<br />
sistēmā strādājošie lauksaimnieki un saņems par pupiņām godīgās tirdzniecības<br />
cenu. Skolotājs šoreiz ir Godīgās tirdzniecības kooperatīvs, kas iepērk pupiņas no godīgās<br />
tirdzniecības sistēmā strādājošiem lauksaimniekiem. Kad iepērkat pupiņas no skolēniem,<br />
sakiet: „Par izaudzētajām pupiņām jūs nopelnāt godīgās tirdzniecības cenu. Jums ir 50<br />
pupiņas, tādēļ jūs nopelnāt 20 EUR.” Ja nepieciešams, izskaidrojiet <strong>ap</strong>rēķinu.<br />
Pāri atkal iegādājas kartītes ar pamatvajadzībām, tāpat kā 1.kārtas laikā, aizpilda 2.darba<br />
l<strong>ap</strong>u un <strong>ap</strong>spriež jautājumus. Aiciniet katru pāri šajā kārtā iegādātās kartītes salikt<br />
atsevišķā kaudzītē uz galda.<br />
Spēles noslēgums<br />
Saaiciniet visus skolēnus kopā. Aiciniet viņus <strong>ap</strong>skatīt aizpildītās darba l<strong>ap</strong>as un salīdzināt<br />
kartīšu kaudzītes, kuras iepirktas 1.spēles kārtā un 2.kārtā. Pārrunājiet spēli, izmantojot<br />
jautājumus 2.darba l<strong>ap</strong>ā.<br />
Atgādiniet skolēniem nodarbības sākumā nogaršoto šokolādi un to, ka abu tāfelīšu cenas atšķīrās.<br />
Aiciniet skolēnus atcerēties, kā viņi skaidroja cenu atšķirību. Pajautājiet, vai tagad viņiem<br />
radušās jaunas idejas. Veiciniet izpratni, ka tad, kad uzpircēji maksā dārgāk par kakao pupiņām,<br />
kas tiek izmantotas šokolādes ražošanā, gala produkts – šokolāde – kļūst dārgāks. Pārliecinieties,<br />
ka skolēni s<strong>ap</strong>rot, ka godīgās tirdzniecības sistēmā esošie lauksaimnieki nopelna vairāk.<br />
Paskaidrojiet arī to, ka dažkārt abos tirdzniecības tīklos pārdoto preču cenas var būt vienādas vai<br />
pat augstākas negodīgās tirdzniecības tīklā, ja tirgotājs sev vēlas iegūt lielāku peļņu.<br />
Palīdziet skolēniem s<strong>ap</strong>rast sakarību starp godīgās tirdzniecības definīciju un to, kādu cenu<br />
godīgās tirdzniecības iniciatīvas dēļ lauksaimnieki var nopelnīt par izaudzēto: Godīgā tirdzniecība<br />
ir godīga tāpēc, ka lauksaimniekiem tiek taisnīgāk samaksāts par izaudzēto kakao, un<br />
viņi var nodrošināt pašu nepieciešamāko savām ģimenēm un sev. Pajautājiet skolēniem:<br />
• Vai jūs labprātāk būtu godīgās tirdzniecības sistēmā vai ne?<br />
• Kāpēc?<br />
8
1. darba l<strong>ap</strong>a – P<strong>ap</strong>īra nauda (izdrukāt un sagriezt)<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR<br />
1 EUR 1 EUR 1 EUR
2. darba l<strong>ap</strong>a – Lauksaimnieka vajadzību saraksts<br />
Lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni ar visu nepieciešamo, jums jāiegādājas lietas, kas<br />
uzskaitītas tabulā. Vispirms jums vajadzīgs mājoklis un pārtika, tad <strong>ap</strong>ģērbs, bez tam vajadzīga<br />
ārsta palīdzība un bērni jāsūta skolā. Apstaigājiet visus punktus, kur iespējams<br />
iegādāties šīs lietas. Pie katras zīmes varat iegādāties attiecīgo lietu par noteiktu cenu. Samaksājiet<br />
norādīto summu un paņemiet kartīti, par kuru samaksājāt. Kad nauda iztērēta,<br />
atgriezieties savā vietā un aizpildiet tabulu <strong>ap</strong>akšā, <strong>ap</strong>velkot pareizo atbildi – jā vai nē.<br />
Pārdomājiet zemāk uzskaitītos jautājumus un <strong>ap</strong>spriediet tos ar savu partneri.<br />
1. kārta: Lauksaimnieks ārpus godīgās tirdzniecības sistēmas<br />
Vai varēji atļauties iegādāties šo pamatvajadzību?<br />
PĀRTIKA JĀ NĒ<br />
MĀJOKLIS JĀ NĒ<br />
APĢĒRBS JĀ NĒ<br />
ĀRSTA APMEKLĒJUMS JĀ NĒ<br />
SKOLA JĀ NĒ<br />
Jautājumi pārdomām:<br />
Vai izdevās iegūt visu, kas nepieciešams ģimenei?<br />
Ja ne, kuras vajadzības izdevās <strong>ap</strong>mierināt, bet no kā bija jāatsakās?<br />
Kāpēc tā notika?<br />
Ko jūs par to domājat? Ko jūs uzzinājāt par kakao audzētāja dzīvi?<br />
2. kārta: Lauksaimnieks godīgās tirdzniecības sistēmā<br />
Vai varēji atļauties iegādāties šo pamatvajadzību?<br />
PĀRTIKA JĀ NĒ<br />
MĀJOKLIS JĀ NĒ<br />
APĢĒRBS JĀ NĒ<br />
ĀRSTA APMEKLĒJUMS JĀ NĒ<br />
SKOLA JĀ NĒ<br />
Jautājumi pārdomām:<br />
Vai izdevās iegūt visu, kas nepieciešams ģimenei?<br />
Ja ne, kuras vajadzības izdevās <strong>ap</strong>mierināt, bet no kā bija jāatsakās?<br />
Kāpēc tā notika?<br />
Ko jūs par to domājat? Ko jūs uzzinājāt par kakao audzētāja dzīvi?<br />
0
3. darba l<strong>ap</strong>a – Vajadzību kartītes (katra kartīte simbolizē <strong>ap</strong>mierinātu vajadzību<br />
un tās cenu. Par norādīto summu iegādājoties attiecīgo kartīti, spēlētāji <strong>ap</strong>mierina uz<br />
tās uzrakstīto pamatvajadzību)<br />
Pārtika 4 EUR Pārtika 4 EUR Pārtika 4 EUR<br />
Apģērbs 3 EUR Apģērbs 3 EUR Apģērbs 3 EUR<br />
Mājoklis 3 EUR Mājoklis 3 EUR Mājoklis 3 EUR<br />
Skola 5 EUR Skola 5 EUR Skola 5 EUR<br />
Ārsts 5 EUR Ārsts 5 EUR Ārsts 5 EUR<br />
Pārtika 4 EUR Pārtika 4 EUR Pārtika 4 EUR<br />
Apģērbs 3 EUR Apģērbs 3 EUR Apģērbs 3 EUR<br />
Mājoklis 3 EUR Mājoklis 3 EUR Mājoklis 3 EUR<br />
Skola 5 EUR Skola 5 EUR Skola 5 EUR<br />
Ārsts 5 EUR Ārsts 5 EUR Ārsts 5 EUR<br />
Pārtika 4 EUR Pārtika 4 EUR Pārtika 4 EUR<br />
Apģērbs 3 EUR Apģērbs 3 EUR Apģērbs 3 EUR<br />
Mājoklis 3 EUR Mājoklis 3 EUR Mājoklis 3 EUR<br />
Skola 5 EUR Skola 5 EUR Skola 5 EUR<br />
Ārsts 5 EUR Ārsts 5 EUR Ārsts 5 EUR
. darba l<strong>ap</strong>a – Zīmes, kas jāpielīmē pie sienas, norādot, kur un par kādu cenu var<br />
iegādāties nepieciešamo. Nokopējiet vai sagatavojiet atbilstoši paraugam:<br />
PĀRTIKA 4 EUR<br />
APĢĒRBS 3 EUR<br />
MĀJOKLIS 3 EUR<br />
SKOLA 5 EUR<br />
ĀRSTS 5 EUR
Spēle ‘‘Sadali banānu!’’<br />
Mērķis:<br />
Iegūt zināšanas ’’banānu ķēdi’’ (kas<br />
notiek ar banānu, pirms tas sasniedz<br />
patērētāju), un <strong>ap</strong>spriest, kas ko iegūst<br />
no banānu pārdošanas.s<br />
Kā spēlēt šo spēli<br />
Sadaliet spēlētājus piecās grupās, lai pārstāvētu<br />
visus amatus, kas īsteno „banānu ķēdi”.<br />
Pastāstiet, ka šī spēle ļauj izsekot banāna ceļam<br />
no plantācijas Dienvidamerikā vai Karību jūras<br />
salās līdz mūsu galdam.<br />
1. kārta<br />
1. Sadaliet lomas<br />
(i) Plantācijas strādnieki<br />
(ii) Plantācijas īpašnieki<br />
(iii) Kravu pārvadātāji<br />
(iv) Importētāji un nogatavinātāji<br />
(v) Veikals vai lielveikals<br />
(Pārliecinieties, vai katram iedalīta loma.)<br />
2. Aiciniet grupas s<strong>ap</strong>ulcēties atsevišķi. Izdaliet<br />
viņiem kartītes ar lomu <strong>ap</strong>rakstiem un ļaujiet<br />
dažas minūtes savstarpēji <strong>ap</strong>spriesties par<br />
to, kā viņi s<strong>ap</strong>rot savu lomu un sekas, kas<br />
no tās izriet.<br />
3. Pasakiet viņiem, ka banāns maksā 30 santīmus.<br />
4. Aiciniet viņus pieņemt lēmumu, kādu daļu no<br />
30 santīmiem viņiem vajadzētu saņemt par<br />
darbu, ko viņi dara „banānu ķēdē”.<br />
5. Lūdziet viņus dažas minūtes <strong>ap</strong>spriesties un<br />
sagatavot argumentus, kāpēc viņiem jāsaņem<br />
tieši tik, cik viņi izlēmuši prasīt sev.<br />
6. Aiciniet katru grupu pastāstīt pārējiem, uz<br />
kādu summu tā pretendē un izklāstīt iemeslus.<br />
2. kārta<br />
Nenovēršami visu grupu pieprasītā summa<br />
pārsniegs 30 santīmus. Grupām būs jāmēģina<br />
vienoties savā starpā.<br />
1. Izvēlieties pārstāvi no katras grupas, kas<br />
iesaistās sarunās, līdz kopējā summa iekļaujas<br />
30 santīmos.<br />
2. Kad grupas nonākušas pie vienošanās,<br />
atklājiet tām patieso sadalījumu, cik lielu<br />
peļņu no katra Dienvidamerikas banāna<br />
saņem katrs banānu audzēšanā, eksportā<br />
un pārdošanā iesaistītais posms<br />
(skat. atbildes nākamajā l<strong>ap</strong>ā).<br />
Lai iespaids būtu lielāks, pasniedziet grupai,<br />
kas pārstāv lielveikalu, 30 santīmus. Viņi patur<br />
savu daļu un atlikumu pasniedz Nogatavinātāju<br />
grupai, kas patur savu daļu un nodod pārējo<br />
Importētājiem, kas patur savu daļu un atlikumu<br />
nodod Kravu pārvadātājiem, tie – Plantāciju<br />
īpašniekiem un visbeidzot atlikumu saņem<br />
Strādnieki.<br />
Ierosinājumi diskusijai<br />
• Vai jūs domājat, ka šāda situācija ir taisnīga?<br />
• Kādēļ 30 santīmi tiek sadalīti šādi?<br />
• Kam pieder vara un kāpēc?<br />
• Ko varētu darīt, lai uzlabotu situāciju?<br />
• Kā mēs – pircēji – varam ietekmēt situāciju?<br />
• Vai jūs būtu gatavi maksāt vairāk par banāniem,<br />
ja zinātu, ka strādnieki un zemnieki tādējādi<br />
saņemtu naudu, kas ļautu viņiem <strong>ap</strong>mierināt<br />
pamatvajadzības?<br />
(Piemēram, Anglijas austrumu daļā fermās tiek<br />
izmantoti ārvalstu strādnieki, kurus bieži vada<br />
virsstrādnieki ar metodēm, kas nav savinojamas<br />
ar cilvēktiesībām, vai ķīnieši, kurus izmanto kā<br />
ēdamo gliemežu lasītājus?)<br />
Galvenās idejas<br />
• Mēs esam saistīti ar cilvēkiem visā <strong>pasaulē</strong>,<br />
kad pērkam un izmantojam pārtikā dažādus<br />
produktus.<br />
• Daudzi produkti, kurus pērkam veikalos,<br />
ražoti no izejmateriāliem, kas tiek importēti<br />
no nabadzīgām valstīm Āfrikā, Āzijā,<br />
Dienvidamerikā un Karību jūras salās.<br />
• Daudzi strādnieki nenopelna pietiekami, lai<br />
varētu <strong>ap</strong>mierināt savas pamatvajadzības – iegūt<br />
pārtiku, mājokli, <strong>ap</strong>ģērbu, zāles un izglītību.<br />
Tas ir netaisnīgi.<br />
• Godīgās tirdzniecības (Fairtrade) marķējums<br />
ticis ieviests, lai mēs – pircēji – spētu garantēt<br />
strādniekiem taisnīgu samaksu par darbu un<br />
produktiem.<br />
(Atbildes - nākamajā l<strong>ap</strong>ā)
ATBILDES<br />
Banānu plantācijas strādnieks – 1 santīms, Plantācijas īpašnieks – 5 santīmi,<br />
Kravu pārvadātājs – 4 santīmi, Veikals vai lielveikals – 13 santīmi, Importētājs un<br />
nogatavinātājs – 7 santīmi. Kopā — 30 santīmi.<br />
Godīgā tirdzniecība garantē labākus<br />
noteikumus ražotājiem no trešās <strong>pasaule</strong>s<br />
valstīm.<br />
Piezīme: Ieņēmumu sadalījums ir visai<br />
precīzs, taču spēles nolūkos vienkāršots.<br />
Katrā valstī, kas eksportē banānus, sadalījums<br />
būs nedaudz citāds. Tas, kā tiek<br />
sadalīti ienākumi, atšķiras arī atkarībā no<br />
tā, vai banāni tiek eksportēti no mazām<br />
zemnieku saimniecībām un lielajām plantācijām.<br />
Bieži vien cilvēki vēlas uzzināt, kāds ir ieņēmumu<br />
sadalījums attiecībā uz banāniem,<br />
kuriem ir Fairtrade jeb godīgās<br />
tirdzniecības marķējums.<br />
Šī spēle ir par parastajiem lielveikala banāniem.<br />
Tie ir visizplatītākie, un par godīgās<br />
tirdzniecības jautājumiem labāk runāt<br />
seminārā pēc tam, kad spēlēta šī spēle.<br />
Turklāt summa, kas tiek saņemta par godīgās<br />
tirdzniecības banānu, katrā valstī ievērojami<br />
atšķiras, jo cenu nosaka katrai valstij<br />
specifiski <strong>ap</strong>stākļi. Cena, ko maksājam<br />
par godīgās tirdzniecības banānu, nozīmē,<br />
ka zemnieki un strādnieki saņem „izdzīvošanas<br />
samaksu” – t.i., samaksu, kas ļauj<br />
tiem segt izmaksas par mājokli, pārtiku un<br />
izglītību sev un ģimenei, un pēc tam paliek<br />
pāri vēl nedaudz naudas, kuru viņi var izmantot<br />
pēc saviem ieskatiem. Ja zemnieki<br />
izveido godīgās tirdzniecības strādnieku<br />
vai mazzemnieku grupu, viņiem maksā arī<br />
tā saukto „sociālo prēmiju”, kuras izlietojumu<br />
šī grupa nosaka pati, piemēram:<br />
palielina algas, <strong>ap</strong>maksā kopienas attīstības<br />
projektus, uzlabo ražošanas praksi vai<br />
risina ar vides aizsardzību saistītus jautājumus.<br />
Interneta un e-pasta saites:<br />
www.fairtrade.org.uk<br />
info@bananalink.org.uk<br />
www.bananalink.org.uk<br />
www.cafod.org.uk www.miti.lv<br />
Ad<strong>ap</strong>ted by CAFOD 2005, from a game initially<br />
published by Christian Aid and Banana Link.
Plantcijas<br />
strdnieks<br />
Plantcijas<br />
pašnieks<br />
role cards<br />
lomu kartītes<br />
Banānu ķēdē ir piecas galvenās lomas (protams, salīdzinājumā ar patieso situāciju, tā ir nedaudz<br />
vienkāršota<br />
Bannu<br />
versija,<br />
d ir piecas<br />
taču atbilst<br />
galvens<br />
šīs<br />
lomas<br />
spēles<br />
(protams,<br />
mērķim).<br />
saldzinjum<br />
Šīs kartītes<br />
ar patieso<br />
procesa<br />
situciju,<br />
veicinātājs<br />
t ir nedaudz<br />
var izmantot, lai<br />
pastāstītu<br />
vienkršota<br />
katrai grupai<br />
versija, tau<br />
par<br />
atbilst<br />
darbu,<br />
šs<br />
kas<br />
sples<br />
tās<br />
mrim).<br />
pārstāvjiem<br />
Šs karttes<br />
jādara.<br />
procesa veicintjs var izmantot, lai<br />
paststtu katrai grupai par darbu, kas ts prstvjiem jdara.<br />
Plantācijas<br />
strādnieks<br />
Plantācijas<br />
īpašnieks<br />
12 –14 stundu ilgs, smags darbs ik dienu karstos laika <strong>ap</strong>stākļos.<br />
Labāko banānu atlase. Banānu mazgāšana – jūsu rokas visu dienu<br />
12-14 atradīsies stundu ūdenī. ilgs, smags Banānu darbs griešana ik dienu karstos no kokiem laika <strong>ap</strong>stkos. – jānes smagas ba-<br />
Labko nānu kravas bannu uz atlase. muguras. Bannu Mēslojuma mazgšana un – jsu rokas visu dienu<br />
atradsies pesticīdu den. kaisīšana Bannu – bīstami griešana veselībai, no kokiem<br />
– var jnes izraisīt smagas vēzi bannu un citas kravas slimības. uz muguras. Pesticī-<br />
Mslojuma dus smidzina un pesticdu arī no lidmašīnām, kaisšana – bstami tie krīt<br />
veselbai, uz jūsu mājām var izraist vai vzi tuvējo un citas skolu. slimbas.<br />
Pesticdus smidzina ar no lidmašnm, tie<br />
krt Rūpes: uzjsu Vai mjm jums vai pietiks tuvjo naudas, skolu. lai nopirktu<br />
pārtiku, maksātu ārsta rēķinus vai<br />
Rpes: sūtītu Vai bērnus jums pietiks skolā? naudas, Jums lai var nopirktu aizliegt<br />
prtiku,<br />
tikties<br />
makstu<br />
ar citiem<br />
rsta<br />
strādniekiem,<br />
rinus vai sttu<br />
lai sūdzē-<br />
brnus<br />
tos par<br />
skol?<br />
samaksu,<br />
Jums var<br />
ko<br />
aizliegt<br />
saņemat,<br />
tikties<br />
attieksmi<br />
ar citiem<br />
pret jums darba vietā vai mājās. Jūs var<br />
strdniekiem, lai sdztos par samaksu, ko<br />
atturēt no iestāšanās arodbiedrībā.<br />
saemat, attieksmi pret jums darba viet vai mjs.<br />
Js var atturt no iestšans arodbiedrb.<br />
Plantācijas uzturēšanas izmaksas: Jums jāmaksā par dārgiem pesticīdiem,<br />
mazo lidmašīnu degvielu pesticīdu izsmidzināšanai, darbarīkiem<br />
Plantcijas un tehniku. uzturšanas Juridiskās izmaksas: izmaksas: Jums jmaks Ja strādnieki par drgiem iesūdz jūs tiesā par<br />
negadījumiem pesticdiem, mazo darbā. lidmašnu Atkritumi: degvielu Lielākajā pesticdu izsmidzinšanai,<br />
daļā Eiropas valstu pircēji<br />
vēlas darbarkiem „perfektus un tehnikuJuridisks augļus” – ar mizu izmaksas: bez bojājumiem, Ja strdnieki iesdz vienādas formas<br />
utt. js ties Lai to par sasniegtu, negadjumiem vajadzīgas darb. Atkritumi: iemaņas Lielkaj un daudz da līdzekļu. Eiropas Ja daļa<br />
jūsu valstu banānu pircji vlas neatbilst „perfektus šiem augus” standartiem, – ar mizu tie bez jāizmet bojjumiem, atkritumos, un jūs<br />
zaudējat viendas formas, naudu. utt. Riska Lai to faktors: sasniegtu, Jums vajadzgas jāsedz iemaas izmaksas, un daudz ja orkāns vai<br />
kaitēkļi ldzeku. iznīcina Ja daa jsu ražu. bannu Investīcijas neatbilst modernizācijā: šiem standartiem, Jums tie jizmet nepieciešama<br />
nauda, atkritumos, lai - turpinātu un js zaudjat maksāt naudu.Riska par jaunākajām faktors: Jums iekārtām jsedzun<br />
tehnoloģijām,<br />
izmaksas, lai plantācija ja orkns vai būtu kaitki mūsdienīga izncina ražu. un Investcijas jūs varētu modernizcij:<br />
turpināt uzņēmējdarbību.<br />
Jums nepieciešama Zemes izmaksas: nauda, lai Jo turpintu ilgāk jūs makst izmantojat par jaunkajm zemi, lai audzētu iekrtm banānus,<br />
un tehnoloijm, jo mazāk lai plantcija tajā btu msdienga un js vartu turpint<br />
paliek uzmjdarbbu. augiem nepie- Zemes izmaksas: Jo ilgk js izmantojat zemi, lai<br />
ciešamo audztu bannus, vielu, – jo jums mazk<br />
jāpērk taj paliek dārgs augiem mēslojums<br />
nepieciešamo vai jāiegādājas vielu, - jums<br />
jauna jprk zeme! drgs mslojums<br />
vai jiegdjas jauna zeme!<br />
s
Kravu<br />
pārvadātāji<br />
Veikali<br />
un lielveikali<br />
Importētāji un<br />
nogatavinātāji<br />
Jums jāsedz šādas izmaksas:<br />
Kuģi: Lielie kravas kuģi ir ārkārtīgi dārgi, un ir augstas izmaksas, lai<br />
tos uzturētu tehniskā kārtībā.<br />
Degviela: Jums jā<strong>ap</strong>maksā kuģu degviela – viena krava no Latīņamerikas<br />
valstīm uz Eiropu var atrasties jūrā līdz pat piecām nedēļām.<br />
Apdrošināšana: Ja krava tiek pazaudēta vai bojāta, var gadīties, ka<br />
atbildība jāuzņemas jums un jā<strong>ap</strong>maksā zaudējumi. Atvēsināšana:<br />
Uz kuģa banānu kravas atrodas lielos ledussk<strong>ap</strong>jos, lai tie nenogatavotos<br />
pārvadāšanas laikā. Ja banāni nogatavosies<br />
pārāk ātri, tie sabojāsies, pirms<br />
nonāks veikalos.<br />
Ostu izmaksas: Jums jāmaksā par to, ka<br />
jūsu kuģis atrodas ostā kā pārvadāšanas sākumā,<br />
tā beigās.<br />
Darbinieki: Jums jāmaksā cilvēkiem,<br />
kas strādā jūsu veikalā.<br />
Uzturēšanas izmaksas: Elektrība,<br />
transports, darbinieku formu dizains<br />
un šūšana, plastmasas maisiņi utt.<br />
Konkurence: Jāīsteno jaunas idejas,<br />
varbūt jābūvē lielāks veikals,<br />
jāiepērk jauna tehnika, lai pelnītu<br />
vairāk naudas un saglabātu savu<br />
vietu biznesā.<br />
Risks: Ja banāni ir nevērīgi pārkrauti<br />
vai tiek atsūtīti jau pārgatavojušies, jūsu pircējiem tas var nepatikt<br />
– tie var izlemt vairs ne<strong>ap</strong>meklēt jūsu veikalu.<br />
Reklāma: Jums jāreklamē tas, ko pārdodat un cik labs ir jūsu veikals,<br />
lai pircēji iepērkas jūsu veikalā, nevis citur.<br />
Transports: Ar kravas mašīnu no ostas Eiropā uz lielajiem nogatavināšanas<br />
centriem un tālāk – uz veikaliem.<br />
Līgumi: Jums jā<strong>ap</strong>sola plantāciju īpašniekam, ka ik nedēļu nopirksiet<br />
noteiktu daudzumu banānu. Jā<strong>ap</strong>sola veikaliem, ka piegādāsiet<br />
noteiktu banānu daudzumu katru nedēļu. Lai kas notiktu, šīs vienošanās<br />
jāpilda, pat tad, ja piegādes ķēdē rodas problēma un saistības<br />
pret jums paliek nepildītas.<br />
Licences izmaksas: Jums jāmaksā par importa atļauju, lai varētu<br />
ievest banānus Eiropas Savienībā.<br />
Lielie biroji: Importētājiem ‘‘nepieciešamas’’ lielas, greznas biroja<br />
telpas, lai darītu darbu, kas raksturīgs<br />
viņu lomai.<br />
Nogatavināšanas gāze: Lai nogatavinātu<br />
banānus, tiek izmantots<br />
etilēns.<br />
Pārsaiņošana: Pēc tam, kad banāni<br />
ir nogatavināti, tos no jauna jāiesaiņo,<br />
tāpēc jums nāksies maksāt<br />
par materiāliem un segt strādnieku<br />
algas.
Diskusija par taisnīgumu - turpinājums<br />
Uzdodiet skolēniem jautājumus un pierakstiet atbildes uz A0 p<strong>ap</strong>īra vai tāfeles:<br />
• Kā jūs domājat, kas ir godīga tirdzniecība?<br />
• Vai lauksaimnieki – kakao un banānu ražotāji, kas nav iesaistīti godīgās tirdzniecības<br />
sistēmā, iemainot kakao pupiņas vai banānus pret naudu, var nopelnīt pietiekami, lai<br />
samaksātu ārstam vai laistu savus bērnus skolā? (Nē).<br />
• Vai tas ir taisnīgi?<br />
• Kāpēc?<br />
• Vai lauksaimnieki, kas iesaistījušies godīgās tirdzniecības sistēmā, var nopelnīt pietiekami,<br />
lai samaksātu ārstam vai laistu savus bērnus skolā? (Jā).<br />
• Vai tas ir taisnīgi?<br />
• Kāpēc? – Veiciniet izpratni, ka naudas <strong>ap</strong>maiņai pret kakao pupiņām vai jebkuru produktu<br />
jābūt taisnīgai, jo, darot smagu darbu, jāvar nopelnīt pietiekami, lai nodrošinātu<br />
visu nepieciešamo, nevis dzīvotu pilnīgā trūkumā.<br />
• Kā dažādas pieejas lauksaimniecībai ietekmē vidi?<br />
• Vai vide ir labvēlīga dzīvniekiem, augiem un cilvēkiem, kas dzīvo godīgās tirdzniecības<br />
kakao lauku tuvumā? Kāda ir situācija tajos kakao laukos, kas nav godīgās tirdzniecības<br />
iniciatīvā, izmanto pesticīdus un dažādas kaitīgas vielas?<br />
• Vai tas ir taisnīgi pret dzīvniekiem, augiem un cilvēkiem, ja vide tiek piesārņota?<br />
• Vai tas ir taisnīgi, ka bērni strādā vergu darbu, audzējot un ievācot kakao pupiņas?<br />
Aiciniet skolēnus <strong>ap</strong>skatīt iepriekš pierakstītās domas par to, kāpēc šokolādes tāfelītēm<br />
bija dažādas cenas. Kāda saistība pastāv starp lauksaimnieku nopelnīto un produkta<br />
cenu, kuru mēs maksājam veikalā?<br />
Veiciniet izpratni par to, ka godīgās tirdzniecības (Fair trade) sistēmā lauksaimnieki saņem<br />
atbilstošāku samaksu par saražotajām kakao pupiņām, un tas ietekmē šokolādes cenu.<br />
Jautājiet skolēniem:<br />
• Kāds labums no šādas iniciatīvas? Paskaidrojiet, ka labums šajā gadījumā ir kas tāds,<br />
kas padara pasauli taisnīgāku, dod ieguldījumu vispārējā labklājībā. Aiciniet <strong>ap</strong>spriest<br />
dažādas idejas un situāciju Latvijā – vai mūsu lauksaimnieki saņem atbilstošu samaksu<br />
par savu darbu? Vai mēs izvēlamies Latvijā ražotās preces, kad vien iespējams? Kā mēs<br />
varētu veicināt mūsu uzņēmumus iepirkt trešās <strong>pasaule</strong>s valstu zemnieku ražotās preces<br />
par taisnīgām cenām?
8<br />
2. nodaļa<br />
RASISMS<br />
Nodarbību mērķis: Apspriest rasisma izcelsmi, iegūt izpratni<br />
par to un diskusijā izvērtēt, kāpēc šāds aizspriedums<br />
nav pamatots un pieļaujams.<br />
Iesildīšanās<br />
Ilgums:15 – 20 minūtes.<br />
Mērķis: Sniegt ieskatu jautājumos, kas saistīti ar rasismu.<br />
Tests<br />
1. Cik cilvēku sugu sastopamas <strong>pasaulē</strong>?<br />
A.4 B.16 C.1 D.3<br />
2. Pēc antropologu secinājumiem, cilvēki cēlušies no šī kontinenta:<br />
A. Āzija B. Eiropa C. Āfrika D. Austrālija<br />
3. Ja jūs adoptētu bērnu no Āfrikas, ko viņš mantotu no bioloģiskajiem vecākiem:<br />
A. Valodu B. Matu struktūru C. Reliģiju D. Uzvedību<br />
4. Rasists ir cilvēks, kas uzskata...<br />
A. ... ka ādas krāsa nosaka personības iezīmes.<br />
B. ... ka dažas rases ir nevērtīgākas par citām.<br />
C. ... ka fiziskas īpašības saistītas ar morālām īpašībām vai intelektuālām spējām.<br />
D. ... ka morālās un intelektuālās spējas ir ģenētiski mantotas.<br />
E. ... kāds, kas <strong>ap</strong>spiež / pazemo citus.<br />
Pareizās atbildes: 1.C, 2.C, 3.B, 4.visas<br />
Diskusija<br />
Skolotājs uz tāfeles uzraksta divus jēdzienus:<br />
RASE RASISMS<br />
Skolēniem jādefinē, kas ar tiem saistās. Tādējādi kopīgi tiek izveidotas šo terminu definīcijas.<br />
Tās salīdzina ar Amerikas Antropologu asociācijas (American Anthropological Association)<br />
izteikumiem par rases jēdzienu: 2<br />
2 http://www.aaanet.org/stmts/racepp.htm American Anthropological Association Statement on<br />
“Race” (May 7, 998), pēdējoreiz skatīts 2009. gada 5. martā.
Jēdziens “rase” vienmēr ietvēris plašāku nozīmi, rasu atšķirības ne<strong>ap</strong>robežojas tikai ar<br />
fiziskām atšķirībām. Fiziskajām atšķirībām starp cilvēkiem nav nekādas citas nozīmes kā<br />
vien sociālā, kuru cilvēki šīm atšķirībām piešķīruši. Mūsdienās zinātnieki, kas pārstāv visdažādākās<br />
specialitātes, <strong>ap</strong>galvo, ka “rase” ir sociāls mehānisms, kas izgudrots 18.gadsimtā,<br />
lai <strong>ap</strong>zīmētu etniskās grupas, koloniālajā Amerikā: angļus un citus ieceļotājus no<br />
Eiropas, iekarotās indiāņu ciltis (vietējās tautas), kā arī afrikāņus, kas tika aizvesti uz Ameriku<br />
verdzībā.<br />
No pašiem pirmsākumiem mūsdienu termins “rase” veidojās atbilstoši senai teorijai par<br />
dabas pakāpenisko attīstību (latīn. scala naturae), kura dabas kategorijas kārtoja Dieva<br />
vai dabas iedibinātā hierarhijā. Rases jēdziens kalpoja par cilvēku un tautu klasifikācijas<br />
veidu tieši kolonizācijas kontekstā. Verdzības piekritēji 19. gadsimtā īpaši izmantoja rases<br />
konceptu, lai attaisnotu verdzības saglabāšanu. Šī ideoloģija pārspīlēja un uzsvēra atšķirības<br />
starp eiropiešiem, afrikāņiem un indiāņiem, iedibināja stingru, sociāli savstarpēji<br />
izslēdzošu norobežotu grupu sistēmu un sniedza pamatojumu tam, ka nevienlīdzība ir dabiska<br />
vai Dieva paredzēta. Afroamerikāņu un indiāņu atšķirīgās fiziskās īpašības kļuva par<br />
simbolu viņu atšķirīgajam stāvoklim sabiedrībā. Veidojot amerikāņu sabiedrību, eiropiešu<br />
izcelsmes līderi mākslīgi izveidoja katras “rases” kultūras un uzvedības īpašību kopumu,<br />
sasaistot pozitīvās un izcilākās īpašības ar eiropiešiem, savukārt negatīvās un mazvērtīgākās<br />
– ar melnādainajiem un indiāņiem.<br />
Tādējādi “rase” attīstījās kā <strong>pasaule</strong>s uzskats, kas veidots no aizspriedumiem. Tas izkropļo<br />
mūsu uzskatus, radot aizspriedumus un stereotipus par it kā pastāvošām atšķirībām starp<br />
cilvēkiem un to spējām un uzvedību, kas automātiski iekļaujas “rasēs” kā kategorijās.<br />
Šādi mīti veicināja to, ka cilvēki saistīja noteiktas fiziskās pazīmes un bioloģiskās atšķirības<br />
ar noteiktu uzvedību, morāli un rīcību, uzskatot, ka to visu nosaka ģenētiskais mantojums.<br />
Realitātē rasēm nav nekā kopīga ar cilvēku spējām vai uzvedību. Mūsdienu zinātnieki<br />
konstatējuši, ka pakļaušanās mītiskiem rasu stereotipiem pētniecības darbā novedusi pie<br />
neskaitāmām kļūdām.<br />
Atbilstoši mūsdienu uzskatiem, cilvēku kulturālā uzvedība ir <strong>ap</strong>gūta – to ikviens <strong>ap</strong>gūst<br />
<strong>ap</strong>stākļos, kuros piedzimst, un to vienmēr iespējams ietekmēt un mainīt. Neviens cilvēks<br />
nepiedzimst ar neatņemamu, iekodētu kultūru vai valodu. Mūsu temperamenti, raksturi un<br />
personības, neraugoties uz gēniem, attīstās to nozīmju un vērtību kopumā, ko saucam par<br />
“kultūru” un sociālo kontekstu. Mazbērna un agrīnās bērnības posmam veltītie <strong>ap</strong>guves<br />
un uzvedības pētījumi liecina, ka mūsu kultūras veido mūs tādus, kādi esam.<br />
Tas, kā cilvēkus pieņem un kā pret viņiem izturas noteiktā sabiedrībā vai kultūrā, tieši<br />
ietekmē to, uz kādu sniegumu šīs sabiedrības ietvaros tie spējīgi. “Rasistiskais” <strong>pasaule</strong>s<br />
uzskats tika izgudrots, lai dažām grupām uzspiestu mūžīgu zemu stāvokli, kamēr citiem<br />
nodrošinātu privilēģijas, varu un labklājību.<br />
Ņemot vērā to, ko zinām par normāla indivīda spējām darboties un sasniegt savus mērķus<br />
jebkurā kultūrā, varam secināt, ka mūsdienu nevienlīdzība starp tā sauktajām “rasu”<br />
grupām nav balstīta šo cilvēku bioloģiskajā mantojumā, bet ir vēsturisko un mūsdienu<br />
sociālo, ekonomisko, izglītības un politisko <strong>ap</strong>stākļu sekas.
0<br />
Atskats vēsturē<br />
Uz tāfeles uzvelk līniju no 15. gs. līdz mūsdienām.<br />
Ilgums: 50 - 90 minūtes.<br />
Mērķis: Ieskicēt vēsturiskos notikumus saistībā ar nevienlīdzību<br />
un cīņu pret to.<br />
Nepieciešamie materiāli: Tāfele, krīts, izdrukāta un<br />
sagriezta tabula (skat. zemāk).<br />
Sagrieztie tabulas gabali ar <strong>ap</strong>rakstiem jāizdala skolēniem (vai skolēnu grupām, ja spēlētāju<br />
ir vairāk) sajauktā secībā. Katra grupa vai skolēns, kam konkrētā tabulas daļa<br />
iedalīta, atrod tai pareizo vietu pie tāfeles uz laika līnijas, pirms l<strong>ap</strong>as piestiprināšanas pie<br />
tāfeles īsi izstāstot pārējiem notikumus, kas <strong>ap</strong>rakstīti uz šīs l<strong>ap</strong>as.<br />
Skolēni kopā ar skolotāju <strong>ap</strong>spriež tabulā uzskaitītos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar<br />
kolonizāciju, rasismu un cīņu pret to.<br />
. – .gs. Amerikas kolonizācija, pamatiedzīvotāju pakļaušana. Eiropiešu<br />
kolonizācija uz visiem laikiem izmainīja Amerikas pamatiedzīvotāju<br />
dzīvi, gēnus un kultūras. Amerikas pamatiedzīvotāju vēsture liecina, ka<br />
saskarsme ar līdz šim nepazītām slimībām, piespiedu pārcelšanās un<br />
kara darbība bija par iemeslu šo tautu pārstāvju masveida bojāejai.<br />
Pirmā vietējo iedzīvotāju grupa, ar kuru sast<strong>ap</strong>ās Kolumbs, bija 250 000<br />
ļaužu lielā taino cilts, kas dzīvoja Lielo Antiļu un Bahamu salās. Trīsdesmit<br />
gadu laikā 70% taino gāja bojā. Paverdzināti, piespiedu kārtā strādājoši<br />
raktuvēs, pakļauti nežēlībai, liela daļa taino izvēlējās pašnāvību. Viņiem<br />
nebija arī imunitātes pret Eiropā sastopamajām slimībām, tādēļ masalu<br />
un baku uzliesmojumi prasīja daudz upuru.<br />
0 – Valadolīdu debate bija veltīta attieksmei pret Jaunās <strong>pasaule</strong>s<br />
pamatiedzīvotājiem. Tā notika Spānijas pilsētā Valadolīdā starp<br />
diviem galēji pretējiem viedokļiem attiecībā uz Amerikas pakļaušanu.<br />
Dominikāņu mūks Bartolomejs de las Kasass (Bartolomé de las Casas)<br />
pārstāvēja viedokli, ka Amerikas indiāņi ir brīvi cilvēki un atbilstoši katoļu<br />
teoloģijai, pelnījuši, lai pret viņiem izturas tāpat kā pret visiem pārējiem.<br />
Viņam oponēja cits dominikānis Huans Jiness de Sepulveda (Juan Ginés<br />
de Sepúlveda), kurš uzstāja, ka indiāņi pēc dabas ir vergi, tādēļ viņu<br />
nodošana verdzībā un dzimtbūšanā ir saskaņā ar katolisko teoloģiju un<br />
dabas likumiem. Abi vēlāk <strong>ap</strong>galvoja, ka uzvarējuši debatē. Taču debate<br />
nekādā veidā nemainīja izturēšanos pret Amerikas pamatiedzīvotājiem.<br />
Kubā ierodas afrikāņu vergi. Spānijas karalis piešķir vergiem tiesības<br />
pašiem nopirkt brīvību.<br />
. gadsimts Latvijā parādījās pirmais afrikānis<br />
Visticamāk, tas bija vergs, kas kalpoja kādam tā laika zemes īpašniekam<br />
- vācietim. Pateicoties Gambijas un Tobāgo kolonijām, latviešiem noteikti<br />
bija iespēja sast<strong>ap</strong>ties ar afrikāņu izcelsmes cilvēkiem.
8 Darvins publicē darbu „Par sugu izcelšanos dabiskās atlases ceļā vai<br />
Labvēlīgāko rasu saglabāšana cīņā par dzīvību”.<br />
Jau 1837. gadā Darvins slepeni pierakstīja savas pārdomas par dabisko<br />
atlasi un sugu spēju mainīties, fiksējot arī sera Dž. Sebraita (Sir John<br />
Sebright) secinājumu, ka barga ziema vai pārtikas trūkums, iznīcinot<br />
vājos un neveselos, darbojas kā visrūpīgākais selekcionārs. 1838. gadā<br />
zooloģiskajā dārzā viņš pirmo reizi redzēja pērtiķi, un orangutāns tam<br />
šķita līdzīgs palaidņa bērnam. Atceroties ceļojumā redzētos Ugunszemes<br />
iedzīvotājus, Darvins secināja, ka plaisa starp cilvēkiem un dzīvniekiem<br />
nemaz nav tik liela, par spīti teoloģijas doktrīnām, ka tikai cilvēkiem<br />
ir dvēsele. Tomēr Darvins nepieņēma S. Dž. Mortona (Samuel George<br />
Morton) un L. Agasisa (Louis Agassiz) poliģenēzes teoriju, ka rases ir<br />
atsevišķi radītas sugas, un uzskatīja, ka cilvēcei ir viens izcelsmes avots,<br />
norādot, ka mūsdienu cilvēce cēlusies no Āfrikas.<br />
8 8 Ernsts Hekels (Ernst Haeckel) publicē darbu „Radīšanas vēsture”, kurā<br />
ievieš hierarhiju: primāts – melnais – baltais.<br />
Hekels kļuva par vadošu zinātniskā rasisma pārstāvi, izsakot tādus<br />
<strong>ap</strong>galvojumus, kā, piemēram:<br />
„Kaukāziešu vai Vidusjūras cilvēks (Homo Mediterraneus) jau kopš<br />
neatminamiem laikiem atrodas visu cilvēces rasu virsotnē kā visaugstāk<br />
attīstītais un perfektākais (...) Tikai šai sugai (izņemot mongoļus) bijusi<br />
īsta vēsture; tikai tā sasniegusi civilizāciju tādā pakāpē, kas paceļ cilvēku<br />
augstāk pāri citām radībām.”<br />
8 ASV tiek atcelta verdzība<br />
ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums oficiāli atceļ un joprojām<br />
aizliedz verdzību un piespiedu kalpību – vienīgais izņēmums ir sods par<br />
noziegumu.<br />
Tā <strong>ap</strong>stiprināšanas laikā likumīga verdzība saglabājās tikai Delavērā,<br />
Kentuki un Misūri. Ņūdžersijā kādreizējie vergi, kas bija dzimuši pirms<br />
1804.gada, varēja tikt paturēti kā „mācekļi”, taču faktiski tā bija verdzība.<br />
Visur citur ASV vergi tika atbrīvoti pēc valsts norādījuma.<br />
- Genocīds Armēnijā<br />
Genocīds – atsevišķu cilvēku grupu iznīcināšana rases, tautības vai<br />
reliģisku motīvu dēļ. Armēņu iedzīvotājus iznīcināja Osmaņu impērija<br />
Pirmā <strong>pasaule</strong>s kara laikā vai tūlīt pēc tā. Notika masveida slepkavības,<br />
izsūtīšanas. Kopumā gāja bojā <strong>ap</strong>tuveni pusotrs miljons armēņu.<br />
Šajā laikā notika uzbrukumi arī citām etniskajām grupām, piemēram,<br />
asīriešiem un grieķiem.<br />
Tas bija viens no pirmajiem mūsdienu sistemātiskajiem genocīdiem – jau<br />
nāves gadījumu <strong>ap</strong>joms vien liecina, ka tā bija mērķtiecīga, organizēta<br />
plānveida darbība, lai iznīcinātu armēņus.
Kukluksklanu (KKK) ASV 1865.gadā nodibināja Konfederācijas armijas<br />
veterāni, lai pēc Amerikas Pilsoņu kara atjaunotu baltās rases kundzību.<br />
Viņi izmantoja nežēlīgas metodes – terorismu, linča tiesu, lai iebiedētu,<br />
nogalinātu un <strong>ap</strong>spiestu dažādas iedzīvotāju grupas: afroamerikāņus,<br />
ebrejus un citas nacionālās minoritātes, kā arī Romas katoļus un pat<br />
arodbiedrības biedrus. Pirmās Kukluksklana darbību pārtrauca ASV<br />
dienvidu štatu valdības.<br />
1915. gadā tika dibināts otrais Klans, kas pēckara sociālās spriedzes<br />
<strong>ap</strong>stākļos ātri auga un nostiprinājās. Pēc Pirmā <strong>pasaule</strong>s kara veterāni,<br />
kas meklēja darbu, bija spiesti konkurēt ar imigrantiem no Eiropas<br />
un tumšādainajiem ieceļotājiem no ASV dienvidu štatiem. Otrais<br />
Kukluksklans aizstāvēja rasismu, antisemītismu un cīņu pret katoļiem<br />
un komunistiem. Visvairāk slepkavību un vardarbības notika ASV<br />
dienvidos.<br />
Par tautas musināšanu 1922. gadā 11.martā Bombejā tiek arestēts<br />
Mahatma (Mohandass Karamčands) Gandijs (1869. — 1948.) —<br />
viens no Indijas nacionālās atbrīvošanas kustības vadītājiem, «gandisma»<br />
doktrīnas pamatlicējs, par kuras pamatu kļuva ideja par nevardarbīgu<br />
pretošanos.<br />
Kustību pret britu koloniālo varu Gandijs vadīja tikai nevardarbīgā<br />
veidā, viņš nosodīja šķiru cīņu un sludināja sociālo konfliktu risināšanu,<br />
izmantojot šķīrējtiesas un aizbildniecības principus. Masu iesaistīšana<br />
nacionālās atbrīvošanās kustībā bija viens no Gandija nopelniem<br />
un viņa ārkārtīgi lielās popularitātes avots tautā, kur viņu dēvēja par<br />
Mahatmu (Dižo dvēseli). Viņš iestājās par zemnieku kopienas atdzimšanu,<br />
tradicionālo amatu atjaunošanu, mājamatniecības rūpalu izveidošanu.<br />
Viņš mājamatniecību ( pīšanu, aušanu) uzskatīja ne tikai par bezdarba<br />
likvidēšanas un darbaļaužu labklājības pamatu, bet arī par iespēju<br />
mazināt Indijas ekonomikas atkarību no ārvalstīm.<br />
Gandijs cīnījās pret visām politikas «skaldi un valdi» izpausmēm, pret<br />
indiešu un musulmaņu savstarpējā naida kurināšanu, pret «neaizskaramo»<br />
kastas saglabāšanu kā neiedomājamu sociālās nevienlīdzības izpausmi.<br />
- Holokausts (no grieķu valodas holos – pilnībā un kaustos – sadedzināts)<br />
ir termins, kas <strong>ap</strong>zīmē <strong>ap</strong>tuveni sešu miljonu Eiropas ebreju iznīcināšanu<br />
Otrā <strong>pasaule</strong>s kara laikā – tas bija Ādolfa Hitlera vadītās Nacistiskās<br />
Vācijas īstenotas mērķtiecīgas iznīcināšanas programmas rezultāts.<br />
Holokaustā cieta arī citas grupas – čigāni, poļi, cilvēki ar īpašām<br />
vajadzībām, homoseksuāļi, kā arī politiskie un reliģiskie oponenti. Nacistu<br />
genocīda politikas upuru <strong>ap</strong>tuvenais skaits sasniedza 11 miljonus.<br />
8 ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija radās tiešā Otrā <strong>pasaule</strong>s<br />
kara pieredzes rezultātā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā<br />
Asambleja 1948.gadā pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.<br />
Tā ir pirmais visas cilvēces kopīgi radītais dokuments, kas uzsver un<br />
izceļ pamata tiesības un brīvības, kas attiecas uz ikvienu un ir jāievēro<br />
ikvienam vienmēr un visur.
Mārtins Luters Kings saņem Nobela miera prēmiju<br />
Mārtins Luters Kings atzīts par daudzu Amerikas un Eiropas universitāšu<br />
goda doktoru, galvenokārt tiesību, sociālo un hu<strong>mani</strong>tāro zinātņu un<br />
teoloģijas nozarēs. Paralēli zinātniskajai darbībai M. L. Kings bija b<strong>ap</strong>tistu<br />
mācītājs. Tomēr visplašāk <strong>pasaulē</strong> viņš ir pazīstams kā cilvēktiesību, īpaši<br />
afroamerikāņu tiesību aktīvists un nevardarbīgas pretošanās ideologs.<br />
Viņš ir vairāku Amerikas tumšādaino iedzīvotāju akciju iniciators. Lielā<br />
mērā pateicoties viņa aktivitātēm, 1965. gadā tika pieņemts Vēlēšanu<br />
tiesību akts (Voting Rights Act), ar kuru Amerikas tumšādainie pilsoņi<br />
ieguva svarīgākās politiskās tiesības – vēlēšanu tiesības. Viņa nopelnus<br />
joprojām godā ne vien tumšādainie amerikāņi, bet arī labas gribas<br />
cilvēki visā <strong>pasaulē</strong>. 1968. gada 4.<strong>ap</strong>rīlī Memfisā Tenesijas štatā tika<br />
veikts atentāts pret M.L. Kingu.<br />
Dienvidāfrikā atcelts <strong>ap</strong>arteīds<br />
Aparteīds ir valsts īstenota rasu segregācijas, diskriminācijas un<br />
necilvēcīgu darbību sistēma, ko ar valdošā režīma atbalstu veic vienas<br />
rases grupa pret citas rases grupu vai grupām nolūkā saglabāt savu<br />
pārākumu un esošo režīmu.<br />
Aparteīdā vienas rases pārstāvji valsts ietvaros sistemātiski <strong>ap</strong>spiež citas<br />
rases pārstāvjus, piemēram, Dienvidāfrikā – piešķirot dominances tiesības<br />
baltās rases pārstāvjiem. Aparteīda likumdošana klasificēja iedzīvotājus<br />
rasu grupās (melns, balts, krāsains, kā arī indietis un aziāts). Cīņa pret<br />
<strong>ap</strong>arteīdu Dienvidāfrikā vainagojās ar panākumiem 1994.gadā. Kopš<br />
tā laika ik gadu 27.<strong>ap</strong>rīlī Dienvidāfrikā atzīmē Brīvības dienu par godu<br />
pirmajām vēlēšanām pēc <strong>ap</strong>arteīda.<br />
Ruandas genocīds. Tā pirmsākumi vēsturiski saistīti ar kolonizatoru<br />
darbību, piekopjot „skaldi un valdi” politiku un sarīdot etniskās grupas.<br />
Beļģu okupācija sašķēla etniskās grupas. Kad beļģu kolonizatori pameta<br />
valsti, viena etniskā grupa turpināja valdīt un nostiprinājās nevienlīdzīgās<br />
pozīcijas. 1994. gadā hutu cilts kaujinieki dažu mēnešu laikā nogalināja<br />
vairāk nekā 800 000 cilvēku, kuru vidū bija gan mazākumā esošās<br />
tutsi cilts pārstāvji, gan mērenie hutu cilts locekļi. Šis genocīds sakņojas<br />
etniskajā šķeltniecībā starp hutu un tutsi ciltīm, kuru veicināja ieinteresētās<br />
puses – Francija un Uganda.
Noslēgumā<br />
Spēle “Kādi mēs esam?”<br />
Ilgums: 30 - 45 minūtes.<br />
Mērķis: Radīt izpratni par rases un rasisma jēdzieniem, to, ka ārējais izskats ir nejauša<br />
parādība, kas katram dota piedzimstot un nedrīkst ietekmēt vienlīdzīgas iespējas.<br />
Nepieciešamie materiāli: zīmuļi vai pildspalvas.<br />
Skolotājs uzsāk sarunu par to, kādas ir cilvēku fiziskās īpašības, kuras iespējams novērot:<br />
ādas, acu, matu, sejas krāsa utt.<br />
Skolēniem jāsadalās grupās pēc šādām ārējām pazīmēm:<br />
Vispirms - pēc ādas toņa (skolēni ar ļoti gaišu ādu – 1. grupa, tumšāku ādas krāsu – 2.<br />
grupa).<br />
Pēc tam – atkarībā no acu krāsas (skolēni ar brūnām acīm – 1 grupa, ar zilām – otra<br />
grupa, pelēkām – trešā, zaļām – ceturtā).<br />
Noslēgumā – pēc matu struktūras (taisni, viļņaini, sprogaini). Skolēni paņem zīmuļus un<br />
iesprauž matos. Ja zīmulis turas matos, bērni iet uz vienu grupu, ja ne – uz otru. (Dienvidāfrikas<br />
Republikā tā tika noteikta piederība rasei. 3 ).<br />
Bērni un skolotājs pārrunā, kāda saistība šim sadalījumam ir ar rases un rasisma jēdzieniem.<br />
Iedomāsimies, ka mēs varētu dzīvot <strong>pasaulē</strong>, kur visu nosaka acu krāsa – dalījumu<br />
rasēs nenosaka objektīvas īpašības – tas, kas mēs esam, bet politika.<br />
“Zīmuļa tests” Dienvidāfrikā (http://en.wikipedia.org/wiki/One-drop_rule#The_Pencil_test).<br />
Aparteīda sistēmas laikā Dienvidāfrikā likumdošanā bija nozīmīgas atšķirības attieksmē pret tiem,<br />
kas tika uzskatīti par baltajiem, melnajiem un krāsainajiem. Ja pēc ārējā izskata nebija iespējams<br />
izlemt, vai cilvēks jāklasificē kā piederīgs melnajai rasei vai “krāsainajiem”, izmantoja “zīmuļa testu”.<br />
Cilvēka matos tika ielikts zīmulis – ja mati bija tik sprogaini, ka tas neizkrita, cilvēku uzskatīja par<br />
“melno”. Šādu testu izmantoja varas institūcijas, lai noteiktu cilvēka piederību rasei, kas savukārt<br />
drastiski ietekmēja katra cilvēka dzīvi un iespējas.
3. nodaļa<br />
KOLONIZĀCIJA<br />
Nodarbību mērķis: Pilnveidot izpratni par<br />
kolonizācijas jēdzienu, tās ietekmi uz mūsdienu<br />
pasauli un ekonomiku.<br />
Iesildīšanās spēle<br />
Skolotājs uz tāfeles raksta vārdu „KOLONIZĀCIJA”<br />
Pieraksta atbildes uz jautājumu „Ko tas nozīmē?” Var lietot 3 krāsas:<br />
1) Politiska rakstura atbildēm.<br />
2) Ekonomiska rakstura atbildēm.<br />
3) Sociāla rakstura un kultūras konteksta atbildēm.<br />
Atstāj kolonizācijas definīciju uz tāfeles. Tad skolotājs izskaidro, ka kolonizācijai bija dažādas<br />
formas – politiska, ekonomiska, sociāla un kultūras.<br />
Izmantojot kontūrkarti, aicina skolēnus <strong>ap</strong>skatīt, kuras valstis piedalījās kolonizācijā. Valstīm<br />
piešķir krāsas, tad tajās iekrāso kolonijas. Pēc tam salīdzina 1800. gada un 1945.<br />
gada <strong>pasaule</strong>s kartes (skatīt 55. lpp.), kurās atspoguļotas kolonijas. Apspriež vēsturiskos<br />
notikumus, kolonizācijas ietekmi uz valstu attīstību un to iedzīvotāju iespējām mūsdienās.<br />
Kā izjūtam kolonizācijas ietekmi mūsdienās?<br />
Ilgums: 40 minūtes.<br />
Mērķis: Veidot izpratni par mūsdienu ekonomiskajiem procesiem un valstu savstarpējo<br />
atkarību<br />
Nepieciešamie materiāli: <strong>pasaule</strong>s karte, līml<strong>ap</strong>iņas.<br />
Skolotājs aicina spēlētājus sadalīties 3 grupās. Katra grupa saņem karti un līml<strong>ap</strong>iņas<br />
2 krāsās (der arī <strong>ap</strong>līši).<br />
1. grupa atzīmē, kur tiek audzēta kafija, tad norāda, kādas firmas – kafijas pārdevējas – viņi<br />
pazīst un kādām valstīm tās pieder.<br />
2. grupa atzīmē, kur tiek audzētas kakao pupiņas, kurās valstīs ražo šokolādi, kādu firmu<br />
šokolādi var iegādāties Latvijā.<br />
3. grupa <strong>ap</strong>skata savu <strong>ap</strong>ģērbu un nosaka, kādai valstij pieder firma un kur drēbes ražotas.<br />
Diskusija:<br />
Sadala informāciju atbilstoši krāsām: 1. krāsa – izejvielas, 2. – firmas. Izvieto uz kartes.<br />
Var redzēt, ka izejvielām norādītā krāsa dominē dienvidos, firmām – ziemeļos. Tad var<br />
<strong>ap</strong>spriest, ka politiskās kolonizācijas laiks pagājis, ASV un Indija ir neatkarīgas, tāpat Indonēzija,<br />
Kenija un daudzas citas valstis, taču pastāv ekonomiskā un sociālā atkarība.
Atskats vēsturē<br />
Ilgums: 50 - 90 minūtes.<br />
Mērķis: Ieskicēt vēsturiskos notikumus saistībā ar kolonizāciju.<br />
Nepieciešamie materiāli: Tāfele, krīts, izdrukāta un sagriezta<br />
tabula (skat. zemāk).<br />
Sagrieztie tabulas gabali ar <strong>ap</strong>rakstiem jāizdala skolēniem<br />
(vai skolēnu grupām, ja spēlētāju ir vairāk) sajauktā secībā.<br />
Katra grupa vai skolēns, kam konkrētā tabulas daļa iedalīta,<br />
atrod tai pareizo vietu pie tāfeles, lai tabulas daļās <strong>ap</strong>rakstītie notikumi būtu sakārtoti vēsturiskajā<br />
secībā. Pirms katras tabulas daļas piestiprināšanas pie tāfeles skolēns īsi izstāsta<br />
pārējiem notikumus, kas <strong>ap</strong>rakstīti uz šīs l<strong>ap</strong>as.<br />
Skolēni kopā ar skolotāju <strong>ap</strong>spriež tabulā uzskaitītos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar<br />
kolonizāciju, noslēgumā izvērtējot šo notikumu ietekmi uz mūsdienu pasauli un dažādu<br />
valstu attīstību.<br />
Honkonga atgūst neatkarību no Lielbritānijas un kļūst par Ķīnas<br />
sastāvdaļu.<br />
00 – 00 Kolonizācijas 2. vilnis. Dibināta Ņujorka, East India Company; briti,<br />
franči un holandieši iegūst kolonijas.<br />
ASV neatkarības pasludināšana<br />
8 0 – 00 Neatkarības cīņas Dienvidamerikā<br />
Simons Bolivars līdzās Hosē de Sanmartinam bija viens no svarīgākajiem<br />
spāņu Dienvidamerikas brīvības cīnītājiem par neatkarību no Spānijas.<br />
Pēc triumfa pār spāņu monarhiju Bolivars piedalījās Lielkolumbijas<br />
dibināšanā valstī, kas tika izveidota no atbrīvotajām spāņu kolonijām.<br />
Bolivars bija Lielkolumbijas prezidents no 1821. līdz 1830. gadam,<br />
Peru prezidents no 1824. līdz 1826. gadam un Bolīvijas prezidents<br />
no 1825. līdz 1826. gadam. Viņa politiskā darbība palīdzēja iegūt<br />
neatkarību mūsdienu Bolīvijai, Kolumbijai, Ekvadorai, Panamai, Peru<br />
un Venecuēlai.<br />
880.tie 3. kolonizācijas vilnis, <strong>pasaule</strong>s sadalīšana starp Lielbritāniju,<br />
Franciju, Vāciju, ASV un J<strong>ap</strong>ānu.<br />
0.tie 1. kolonizācijas vilnis – Spānija un Portugāle uzsāk Centrālās,<br />
Dienvidu un Ziemeļamerikas kolonizāciju.<br />
0 PSRS īstenotā Latvijas okupācija<br />
00 Karš Irākā – to uzsāka ASV un sabiedrotie spēki un, lai gan tā nebija<br />
ASV okupācija, to var uzskatīt par ekonomisko neokolonizāciju.<br />
8 ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija radās tiešā 2. Pasaules<br />
kara pieredzes rezultātā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā<br />
Asambleja 1948. gadā pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju.<br />
Tā ir pirmais visas cilvēces kopīgi radīts dokuments, kas uzsver un<br />
izceļ pamata tiesības un brīvības, kas attiecas uz ikvienu un ir jāievēro<br />
ikvienam, vienmēr un visur.
Ruandas genocīds. Tie ir pirmsākumi vēsturiski saistīti ar kolonizatoru<br />
darbību, piekopjot „skaldi un valdi” politiku un sarīdot etniskās grupas.<br />
Beļģu okupācija sašķēla etniskās grupas. Kad beļģu kolonizatori<br />
pameta valsti, viena etniskā grupa turpināja valdīt un nostiprinājās<br />
nevienlīdzīgās pozīcijas. 1994.gadā hutu cilts kaujinieki dažu mēnešu<br />
laikā nogalināja vairāk nekā 800 000 cilvēku, kuru vidū bija gan<br />
mazākumā esošās tutsi cilts pārstāvji, gan mērenie hutu cilts locekļi.<br />
Šis genocīds sakņojas etniskajā šķeltniecībā starp hutu un tutsi ciltīm,<br />
kuru veicināja ieinteresētās puses – Francija un Uganda.<br />
000 Tūkstošgades attīstības mērķi<br />
2000. gadā <strong>pasaule</strong>s līderi parakstīja ANO Tūkstošgades deklarāciju,<br />
kurā minēta <strong>ap</strong>ņemšanās veikt pasākumus 8 Tūkstošgades Attīstības<br />
mērķu (Millenium Development goals) īstenošanai:<br />
1. mērķis. Samazināt nabadzību;<br />
2. mērķis. Nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību, kā arī<br />
iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību;<br />
3. mērķis: Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem;<br />
4. mērķis. Samazināt bērnu mirstību;<br />
5. mērķis. Uzlabot mātes veselību;<br />
6. mērķis. Ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozes un difterijas izplatību, kā<br />
arī citus novēršamus nāves cēloņus;<br />
7. mērķis. Nodrošināt vides ilgtspēju;<br />
8. mērķis. Globāli sadarboties attīstības nodrošināšanai (attīstības<br />
sadarbība).<br />
.gs. beigas,<br />
20.gs. sākums<br />
Āfrikas sadalīšana starp Lielbritāniju, Franciju, Vāciju, Spāniju,<br />
Itāliju, Beļģiju un Portugāli.
8<br />
4. nodaļa*<br />
4. nodaa* nodaļa*<br />
ETNOCENTRISMS<br />
ETNOCENTRISMS<br />
Nodarbību mērķis: Izprast etnocentrisma jēdzienu, šīs parādības pirmsākumus<br />
un savu attieksmi pret to.<br />
Nodarbbu mris: izprast etnocentrisma jdzienu, šs pardbas pirmskumus<br />
un savu attieksmi pret to.<br />
Iesildīšanās<br />
Iesildšans<br />
Spēle “Cilvēka izskats un etnocentrisms”<br />
Sple “Cilvka izskats un etnocentrisms”<br />
Ilgums: 20 – 40 minūtes.<br />
Mērķis: Izprast, kā kultūra veicina stereotipu rašanos un uztur tos.<br />
Nepieciešamie materiāli: Izdrukātas reklāmas un materiāli, skat. zemāk - Hotentotu<br />
Venēra (Hotentot Venus), Baltā cilvēka nasta (White man’s burden), zooloģiskā dārza reklāmas<br />
no 20.gs. sākuma, kad zooloģiskajos dārzos izstādīja <strong>ap</strong>skatei afrikāņus. Raiņa<br />
dzejolis “Briesmonis” 4 Ilgums: 20 - 40 mintes<br />
Mris: Izprast, k kultra veicina stereotipu rašanos un uztur tos.<br />
Nepieciešamie materili: Izdruktas reklmas un materili, skat. zemk - Hotentotu<br />
Venra (Hotentot Venus), Balt cilvka nasta (White man’s burden), zooloisk drza<br />
reklmas no 20.gs. skuma, kad zooloiskajos drzos izstdja <strong>ap</strong>skatei afrikus. Raia<br />
dzejolis “Briesmonis” 3, , termina „etnocentrisms” defincija. definīcija.<br />
??? bs zmjums<br />
19. gadsimtā gadsimt Srtjie Sārtjie Brtmana, Bārtmana, kosu kosu cilts<br />
sieviete, cilts sieviete kļuva kuva pazīstama pazstama Eiropā Eirop ar ar vārdu<br />
“Hotentotu vrdu “Hotentotu Venēra”. Venra”. Viņa Via tika tika izstādīta<br />
publiskai izstdta publiskai <strong>ap</strong>skatei <strong>ap</strong>skatei kā dabas k dabas untums, lai<br />
untums, lai demonstrtu melndaino<br />
demonstrētu melnādaino sieviešu „īpatnējo<br />
sieviešu „patnjo ermea uzbvi”.<br />
ķermeņa uzbūvi”. Par viņas izrādīšanu tika<br />
Par vias izrdšanu tika pelnta<br />
pelnīta nauda, nauda, tau via taču sama viņa saņēma tikai nelielu tikai nelielu<br />
daļu. dau. Brtmana Bārtmana nomira nomira 1815. 1815. gad, gadā, un<br />
viņas un vias ķermeņa ermea daļas daas tika izstādītas izstdtas Parīzes<br />
muzejā Parzes muzej līdz 1974. ldz 1974. gadam. gadam.<br />
J. Rainis<br />
J. Rainis<br />
Briesmonis<br />
‘‘Briesmonis’’<br />
Vai zint, uz ielas ko redzju?<br />
Vai Melnu zināt, frikas uz ielas mori ko es satiku! redzēju?<br />
Melnu Tam cepure Āfrikas galv mori bij es uzlikta satiku!<br />
Tam Tda cepure neliela, galvā stva un bij <strong>ap</strong>aa. uzlikta –<br />
Un svrki tam bij tdi sarkani, gari,<br />
Tāda neliela, stāva un <strong>ap</strong>aļa.<br />
Un roks cimdi bij ar.<br />
Un svārki tam bij tādi sarkani, gari,<br />
Un rokās cimdi bij arī.<br />
* Materils ad<strong>ap</strong>tts no www.globalexchange.org un http://www.p<strong>ap</strong><strong>ap</strong>aa.org<br />
3 “Prieki viss gadskrts: Ja Raia mazpazstam brnu dzeja, “Zintne”, 2005.<br />
* Materiāls ad<strong>ap</strong>tēts no www.globalexchange.org un http://www.p<strong>ap</strong><strong>ap</strong>aa.org<br />
4 “Prieki visās gadskārtās: Jāņa Raiņa mazpazīstamā bērnu dzeja, “Zinātne”, 2005.
Pears ziepju reklma, kas sludina, ka<br />
balt cilvka pienkums ir sludint<br />
Pears civilizciju ziepju ziepju reklma, reklāma,<br />
un trbu kas „Zemes<br />
kas sludina, sludina,<br />
tumšajos ka ka baltā<br />
balt cilvka pienkums ir sludint<br />
cilvēka<br />
nostros”.<br />
pienākums ir sludināt civilizāciju un<br />
civilizciju un trbu „Zemes tumšajos<br />
tīrību „Zemes tumšajos nostūros”.<br />
nostros”.<br />
1870tajos gados dažds valsts<br />
– 1870.tajos Vcij, 1870tajos Beij, gados gados Spnij, dažādās Lielbritnij, dažds valstīs – valsts Vācijā,<br />
Itlij Beļģijā, – Vcij, un Spānijā, Polij Beij, – Lielbritānijā, Spnij, kuva populra Lielbritnij, Itālijā un<br />
eksotisko Polijā Itlij – tautu un kļuva Polij prstvju populāra – kuva izstdšana eksotisko populra tautu<br />
publiskai pārstāvju eksotisko <strong>ap</strong>skatei. izstādīšana tautu prstvju Katru publiskai izstdi izstdšana <strong>ap</strong>skatei.<br />
<strong>ap</strong>meklja Katru publiskai izstādi 200 <strong>ap</strong>skatei. 000 <strong>ap</strong>meklēja – Katru 300 200 000 izstdi 000 –<br />
<strong>ap</strong>mekltju.<br />
300 <strong>ap</strong>meklja 000 <strong>ap</strong>meklētāju.<br />
1874.<br />
200 000<br />
gad<br />
1874. –<br />
vcu<br />
300 gadā 000 vācu<br />
uzmjs un savvaas zvru tirgotjs<br />
uzņēmējs <strong>ap</strong>mekltju. un savvaļas 1874. zvēru gad tirgotājs vcu Karls<br />
Karls Hagenbeks nolma izstdt<br />
samoa<br />
Hagenbeks uzmjs<br />
un sami<br />
un nolēma<br />
tautu<br />
savvaas<br />
prstvjus<br />
izstādīt zvru samoa<br />
k<br />
tirgotjsun<br />
„dabas sami Karls tautu tautas”. Hagenbeks pārstāvjus 1876. kā nolma gad „dabas višizstdt<br />
tautas”.<br />
nostja 1876. samoa partneri gadā un sami viņš uz iptes tautu nosūtīja prstvjus Sudnu, partneri k uz<br />
ar Ēģiptes „dabas uzdevumu Sudānu tautas”. atvest ar uzdevumu dažus 1876. savvaas gad atvest viš dažus<br />
dzvniekus savvaļas nostja dzīvniekus un partneri nbiešus. uz un iptes nūbiešus. Nbiešu Sudnu, Nūbiešu<br />
izstdšanai izstādīšanai ar uzdevumu bija bija lieli atvest pankumi, lieli panākumi, dažus tie tika savvaas tie tika<br />
izrdti izrādīti dzvniekus Parz, Parīzē, London un Londonā nbiešus. un Berln. un Berlīnē. Viš Nbiešu Viņš<br />
nostja nosūtīja izstdšanai aentu aģentu bija ar arī uz lieli uz Labradoru, pankumi, lai lai tie atvestu tika<br />
atvestu vairkus „eskimosus”. Tie tika<br />
vairākus izrdti „eskimosus”. Parz, London Tie un tika Berln. izstādīti Viš viņa<br />
izstdti via Hamburgas zvrudrz.<br />
Hamburgas nostja aentu zvērudārzā. ar uz Labradoru, lai<br />
atvestu vairkus „eskimosus”. Tie tika<br />
izstdti via Hamburgas zvrudrz.
0<br />
ETNOCENTRISMS – savas etniskās grupas / tautības<br />
izcelšana un noraidoša attieksme pret citām etniskajām grupām.<br />
Bērni <strong>ap</strong>skata attēlus, stāsta, kas tajos redzams, kādas attiecības<br />
tie attēlo, kopīgi noskaidro, kāpēc šāda attieksme<br />
ir nepieņemama. Ieteicams izmantot un <strong>ap</strong>spriest arī aktuālus<br />
piemērus no mūsdienām (Afrolat kustība, Latvijā dzīvojošo<br />
afrikāņu izmantošana partijas „Tēvzemei un brīvībai”<br />
pirmsvēlēšanu klipos utt)? Kādas sekas var izraisīt šādi aizspriedumi?<br />
Diskusija par etnocentrisma jēdzienu:<br />
Vai citādais ir nenormāls? Kā mēs izturētos pret citādo, ja <strong>ap</strong>zinātos, ka arī mēs paši<br />
varam nokļūt citādo, atšķirīgo lomā? Vai tiesa, ka <strong>ap</strong>skatītajos attēlos koloniju cilvēki tiek<br />
attēloti kā primitīvi, neizglītoti, ievietojami zooloģiskajos dārzos? Kāda ir šīs attieksmes<br />
vēsture (skat. nodaļu par kolonizāciju)? Ko mēs varam mainīt?<br />
Spēle: Citādo prom!<br />
Ilgums: 20 minūtes.<br />
Mērķis: Uzsākt diskusiju par dažādām sabiedrības grupām, veicināt iejūtību, <strong>ap</strong>spriest<br />
atstumtību.<br />
Nepieciešamie materiāli: Krāsainas uzlīmes – punkti. (Piemēram, 16 cilvēku grupai būs<br />
nepieciešami 4 zili, 4 sarkani, 4 dzelteni, 3 zaļi un 1 balts punkts.)<br />
Uzlīmējiet vienu punktu katram spēlētājam uz pieres. Spēlētāji nedrīkst zināt, kādas krāsas<br />
punkts tiem uzlīmēts. Aiciniet spēlētājus ar zīmju palīdzību jautāt citiem un noskaidrot,<br />
kādas krāsas punkts ir viņiem uz pieres, un izveidot grupas kopā ar pārējiem, kuriem uz<br />
pieres ir tādas pašas krāsas punkts kā viņiem. Neviens nevar savā starpā sarunāties, drīkst<br />
izmantot tikai žestu valodu.<br />
Diskusija – <strong>ap</strong>spriediet ar skolēniem, kā viņi jutās un ko iemācījās. Uzdodiet jautājumus:<br />
• Kāda bija sajūta, pirmo reizi satiekot otru ar tādas pašas krāsas punktu kā jums?<br />
• Kā jutās spēlētājs, kurš bija vienīgais ar balto punktu uz pieres?<br />
• Vai jūs palīdzējāt cits citam, lai sadalītos grupās?<br />
• Kādām grupām jūs piederat (futbola komanda, pulciņi, klase, baznīca)?<br />
• Vai jebkurš var pievienoties šīm grupām?<br />
• Kuri ir citādie mūsu sabiedrībā?
Spēle “Kur stāvi Tu?”<br />
Ilgums: 60 minūtes.<br />
Mērķis: Apspriest dalībnieku uzskatus par rasismu, antisemītismu, bailēm no citādā un<br />
tolerances trūkumu.<br />
Nepieciešamie materiāli: Tāfele vai A0 p<strong>ap</strong>īra loksnes un mārkeri, vai projektors, <strong>ap</strong>galvojumu<br />
saraksts (skat. zemāk), kuru jāpārraksta uz A0 p<strong>ap</strong>īra vai jāprojicē uz sienas.<br />
APGALVOJUMU PARAUGI<br />
MUSULMAŅI NESPĒJ PA ĪSTAM INTEGRĒTIES EIROPIEŠU SABIEDRĪBĀ<br />
NACIONĀLISMS NOZĪMĒ KARU<br />
VĪRIEŠI BIEŽĀK IR RASISTI NEKĀ SIEVIETES<br />
LABĀK BŪT MELNĀDAINAM NEKĀ GEJAM<br />
ČIGĀNI IR VIENĪGĀ ĪSTĀ EIROPAS TAUTA<br />
RASISTISKUS UZBRUKUMUS GALVENOKĀRT VEIC JAUNIEŠI<br />
IMIGRANTI ATŅEM MUMS MĀJAS UN DARBU<br />
JEBKURU PROBLĒMU VAR ATRISINĀT AR MĪLESTĪBU<br />
Izskaidrojiet dalībniekiem, ka vienas telpas pusē ir mīnusa (-) zīme, bet pretējā pusē – plusa<br />
(+) zīme. Paskaidrojiet, ka jūs lasīsiet <strong>ap</strong>galvojumus, un tie spēlētāji, kas nepiekrīt<br />
izlasītajam <strong>ap</strong>galvojumam, nostājas telpas pusē ar mīnusa zīmi, tie, kas piekrīt – pretējā<br />
pusē – ar plusa zīmi. Tie, kuri nevar izlemt vai arī kuriem nav viedokļa, paliek vidū, bet<br />
tādā gadījumā viņi nevarēs izteikties.<br />
Izlasiet pirmo <strong>ap</strong>galvojumu!<br />
Kad visi nostājušies, kur vēlas, aiciniet tos, kas atrodas pie vienas vai otras sienas, izskaidrot<br />
pārējiem, kādēļ viņi izvēlējušies šo vietu. Viņiem jāmēģina pārliecināt pārējos par savu<br />
taisnību un panākt, lai tie viņiem pievienojas. Šai nodarbībai nepieciešamas 5 - 8 minūtes.<br />
Kad katrs izteicies, aiciniet visus, kuri grib, mainīt iepriekš izvēlēto vietu.<br />
Izlasiet otro <strong>ap</strong>galvojumu un atkārtojiet procesu!<br />
Kad visi izteikumi izlasīti, izvērtējiet procesu!
Izvērtējums:<br />
Uzdodiet šādus jautājumus: Kā jūs jutāties spēles laikā? Vai<br />
bija grūti izvēlēties? Kāpēc? Vai bija grūti palikt vidū bez tiesībām<br />
izteikties? Kādi argumenti tika izmantoti biežāk – balstīti<br />
faktos vai spēlējoši uz emocijām? Kuri bija efektīvāki? Vai<br />
pastāv līdzības starp to, ko spēlētāji teica un darīja šajā spēlē<br />
un to, kas notiek dzīvē? Vai <strong>ap</strong>galvojumi ir pamatoti? Vai<br />
spēle bija noderīga?<br />
Padomi skolotājam:<br />
Iesaistiet arī klusākos spēlētājus, aiciniet izteikties. Ja kāds iejaucas pārāk bieži, lūdziet<br />
viņu pagaidīt.<br />
Apgalvojumi ir īpaši izvēlēti, lai radītu pretrunīgus viedokļus. Ir svarīgi to paskaidrot<br />
spēlētājiem spēles beigās. Uzsveriet, ka ne vienmēr atrodama pareizā vai nepareizā<br />
atbilde, – vissvarīgāk ir s<strong>ap</strong>rast cēloņus, kas motivē nostājas izvēli.
AFROLAT<br />
www.afrolat.lv<br />
Afrolatviskā asociācija (Afrolat) ir nevalstiska organizācija, kas aktīvi darbojas<br />
iecietības veicināšanas, rasisma mazināšanas un starpkultūru dialoga jomā.<br />
2002. gada parlamenta vēlēšanu laikā Latvijā bija redzama pirmā atklāti rasistiskā politiskās<br />
partijas reklāma. Ar šo reklāmu tika pateikts, ka afrikāņu klātbūtne Latvijā ir neērta un<br />
traucējoša. Afrolat tika veidota tieši šī notikuma sakarā, lai palīdzētu aizsargāt to cilvēku<br />
tiesības un intereses, kas jutās <strong>ap</strong>draudēti un aizvainoti. Afrolat sākumā sniedza informāciju<br />
sabiedrībai un centās pārliecināt par šādas ļaunas darbības sekām. Pieaugot spriedzei,<br />
vēl nesen nevienaldzīgā prese iesaistījās un uzmeklēja reklāmas, kas bija ar rasisma<br />
pieskaņu. Afrolat dalībniekiem, kuri ar viltu tika iesaistīti reklāmā, tika sniegts atbalsts, lai<br />
lietu tālāk izskatītu tiesā, līdz beigās uzvarēja taisnība.<br />
Asociācijas darbības uzdevumi ir:<br />
• Aizstāvēt Asociācijas biedru un viņu gimenes locekļu (morālās un materiālās) intereses<br />
un tiesības.<br />
• Pastiprināt biedrības garu, starps<strong>ap</strong>rasmi starp Asociācijas biedriem.<br />
• Likumīgā ceļā cīnīties ar jebkuru diskriminācijas formu, pret jebkuru ideoloģiju, kas<br />
nesaskan ar cilvēktiesībām noteiktajām vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas<br />
cilvēktiesību deklarācijā.<br />
• Veicināt afrikāņu kultūras, literatūras un mākslas attīstību.<br />
• Veicināt Asociācijas biedru integrāciju Latvijas un Eiropas sabiedrībā.<br />
Kopš izveidošanas Afrolat ir ieņēmusi būtisku lomu iecietības veicināšanas, antidiskriminācijas,<br />
rasisma mazināšanas, mazākumtautību sociālās integrācijas un afrikāņu kultūras<br />
popularizēšanas procesos kā Latvijā, tā arī ārpus tās. Lai Afrolat sasniegtu savus mērķus,<br />
tā sadarbojas kā ar valsts un pašvaldības iestādēm, tā arī ar nevalstiskām organizācijām<br />
Latvijā un ārvalstīs. Afrolat ir vairāku starptautisku organizāciju un tīklu dalībniece. Savukārt,<br />
lai savu mērķu sasniegšanā iesaistītu vietējo sabiedrību, Afrolat sadarbojas ar masu<br />
medijiem.<br />
Lai sasniegtu savus mērķus, Afrolat:<br />
• Organizē informatīvās s<strong>ap</strong>ulces.<br />
• Nodibina pētnieciskās grupas, organizē konferences un seminārus.<br />
• Sadarbojas ar masu informācijas organizācijām.<br />
• Nodibina savas masu informācijas organizācijas .<br />
• Sadarbojas ar Latvijas un starptautiskajām organizācijām.
Iesildīšanās:<br />
Uz tāfeles novieto <strong>pasaule</strong>s karti.<br />
5. nodaļa*<br />
MIGRĀCIJA<br />
Nodarbību mērķis: veicināt izpratni par <strong>ap</strong>stākļiem, kas<br />
veicina migrāciju, pārdomāt savu attieksmi pret to.<br />
Skolēni sāk darbu ar karti: Visiem jā<strong>ap</strong>domā, vai viņiem ir radi, kas dzīvo citās valstīs, ja<br />
jā, ar līml<strong>ap</strong>u uz kartes jāatzīmē, kur. Ko var novērot? Migrācija pastāvējusi vienmēr. Tad<br />
visi kopīgi atbild uz testa jautājumiem.<br />
Tests<br />
1. Vai pēdējo gadu laikā Latvijā pieaug ieceļotāju vai izceļotāju skaits?<br />
Izceļotāju<br />
2. Cik cilvēku pieprasījuši patvērumu Latvijā 2008. gadā?<br />
A. 500 B. C. 2<br />
3. No kuras valsts 2008.gadā ieceļojusi lielākā daļa imigrantu Latvijā?<br />
A. Lietuva B. Ukraina C. Krievija<br />
4. Kurš no šiem cilvēkiem nekad nav dzīvojis emigrācijā?<br />
A. J. Rainis B. V.Vīķe-Freiberga, C. R. Pauls<br />
5. No kuras valsts līdz 2008. gadam Eiropas Savienībā ieceļoja visvairāk cilvēku?<br />
A. Ķīna B.Etiopija C. Turcija<br />
6. Cik daudz bēgļu 2008. gadā ir <strong>pasaulē</strong>?<br />
A. miljoni B. 8 miljoni C. 5 miljoni<br />
7. 80% bēgļu 2008.gadā dzīvo<br />
A.Eiropā B.ASV C. Jaunattīstības valstīs, kas atrodas tuvumā viņu dzimtenei<br />
8. Cik tālu no Latvijas atrodas Tobāgo?<br />
A. 5 200 km<br />
B. 8 00 km<br />
C. 80 000 km<br />
9. 19.gs. sākumā daudzi Eiropas iedzīvotāji devās uz...<br />
.... A. ASV B. Āziju C. Āfriku<br />
* Izmantoti ANO un LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Spēle „Vai es varu ienākt? ”<br />
Ilgums: 40 - 60 minūtes.<br />
Mērķis: Iegūt zināšanas par bēgļiem, viņu tiesībām; <strong>ap</strong>spriest argumentus par un pret<br />
patvēruma došanu bēgļiem; veicināt solidaritāti ar cilvēkiem, kuri ir spiesti bēgt projām<br />
no dzimtenes.<br />
Nepieciešamie materiāli: Informācijas l<strong>ap</strong>as (1. darba l<strong>ap</strong>a), lomu kartītes (skat. 2.<br />
darba l<strong>ap</strong>u), krīts vai mēbeles, lai izveidotu robežkontroles posteni, pildspalvas, p<strong>ap</strong>īrs.<br />
Nokopējiet informācijas l<strong>ap</strong>as, lai izdalītu katram spēlētājam, un lomu l<strong>ap</strong>as – pa vienai<br />
katram imigrācijas ierēdnim, bēglim un novērotājam. Iekārtojiet telpu spēlei. Piemēram,<br />
uzzīmējiet uz grīdas līniju, kas attēlos robežu, vai iekārtojiet mēbeles tā, lai rastos fiziska<br />
robeža ar ieeju – ieceļotāju pārbaudes posteni.<br />
Paskaidrojiet spēlētājiem, ka šī ir spēle par bēgļiem, kas pamet savu dzimteni un vēlas<br />
iekļūt citā valstī, lai būtu drošībā. Sāciet ar diskusiju, lai uzzinātu, ko spēlētāji zina par<br />
bēgļiem. Pierakstiet galvenās atziņas uz lielas p<strong>ap</strong>īra l<strong>ap</strong>as, lai <strong>ap</strong>spriestu tās vēlāk.<br />
Parādiet spēlētājiem iekārtoto telpu un sakiet: „Ir tumša, auksta un sl<strong>ap</strong>ja nakts, šī ir robeža<br />
starp valstīm A un B. Ieradušies vairāki bēgļi, kas glābjas no kara A. Viņi vēlas tikt pāri robežai<br />
valstī B. Viņi ir izsalkuši, noguruši un nosaluši. Viņiem ir mazliet naudas, nav nekādu<br />
citu dokumentu, tikai pases. B valsts imigrācijas ierēdņiem ir dažādi viedokļi – daži grib<br />
atļaut bēgļiem šķērsot robežu, citi – nē. Bēgļi ir izmisumā un izmanto dažādus argumentus,<br />
lai pārliecinātu imigrācijas ierēdņus.<br />
Sadaliet dalībniekus vienādās grupās. Viena grupa pārstāvēs bēgļus no valsts A, otra grupa<br />
– B valsts imigrācijas ierēdņus, bet trešā grupa – novērotājus. Uzdodiet „bēgļiem” un<br />
„imigrācijas ierēdņiem” iedalīt katram noteiktu lomu un izdomāt, kādi būs viņu argumenti.<br />
Izdaliet lomu kartes un informatīvo materiālu un ļaujiet sagatavoties 15 minūšu laikā.<br />
Sāciet lomu spēli. Vajadzētu pietikt ar 10 minūtēm. Ļaujiet novērotājiem 5 minūšu laikā<br />
sagatavot ziņojumu par notikušo.<br />
Kad spēle beigusies, aiciniet novērotājus ziņot par redzēto. Tad pajautājiet spēlētājiem,<br />
kāda bija sajūta būt bēglim vai imigrācijas ierēdnim. Pēc tam kopīgi <strong>ap</strong>spriediet šādus<br />
jautājumus:<br />
• Cik taisnīga bija izturēšanās pret bēgļiem?<br />
• Vai bēgļu tiesības saņemt aizsardzību tika ievērotas? Kāpēc jā / nē?<br />
• Vai valstij nepieciešamas tiesības atteikt patvērumu un neielaist bēgļus?<br />
• Vai jūs (ne)ielaistu bēgļus, ja būtu imigrācijas ierēdnis? Kā būtu, ja jūs zinātu, ka viņi<br />
dzimtenē var tikt nogalināti?<br />
• Ar kādām problēmām bēgļi saskarsies, kad nonāks jūsu valstī?<br />
• Kas būtu jādara, lai atrisinātu dažas no šīm problēmām?<br />
• Kas būtu jādara, lai cilvēki vispār nekļūtu par bēgļiem?<br />
5 Spēle ad<strong>ap</strong>tēta no izdevuma „First Steps: A Manual for starting human rights education, Amnesty<br />
International, London, 997”.
Izmantojiet spēles sākumā pierakstītās spēlētāju atziņas, lai pārliecinātos, cik daudz viņi<br />
iepriekš zināja par bēgļiem, iemesliem, kāpēc cilvēki pamet savu dzimteni, no kurienes<br />
viņi nāk un kurp iet. Tas ļaus jums virzīt diskusiju, lai spēlētāji iegūtu nepieciešamo informāciju<br />
no jums.<br />
Varat izspēlēt spēli vēlreiz, tikai aiciniet „bēgļus” un „imigrācijas ierēdņus” samainīties<br />
vietām. Novērotājiem jāziņo, kādas atšķirības redzamas starp pirmo un otro spēlēšanas<br />
reizi.<br />
. darba l<strong>ap</strong>a<br />
Informācija (izdales materiāls spēlētājiem)<br />
Ik gadu miljoniem cilvēku pamet savas mājas un bieži arī dzimteni, glābjoties no<br />
vajāšanas vai kara. Šie cilvēki kļūst par bēgļiem. Gandrīz vienmēr viņiem jādodas<br />
bēgļu gaitās pēkšņi un jāatstāj lielākā daļa savu īpašumu. Bieži ģimenes locekļi cits citu<br />
pazaudē. Daudzi bēgļi vairs nekad nevar atgriezties savās mājās. Lielākā daļa bēgļu<br />
meklē patvērumu kaimiņzemēs, ierodoties lielās grupās. Citiem bēgļiem jāceļo tālu, lai<br />
nonāktu drošībā un ierastos lidostās vai ostās tālu no dzimtenes.<br />
1951.gadā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Konvenciju par bēgļa statusu. To<br />
parakstījušas vairāk nekā puse <strong>pasaule</strong>s valstu. Atbilstoši Konvencijai, bēglis ir cilvēks,<br />
kas, baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai<br />
vai politiskās pārliecības dēļ, atrodas ārpus savas valsts. Galvenā aizsardzība, kas<br />
jānodrošina bēglim – tiesības neatgriezties savā valstī, kur pastāv vajāšanas vai nāves<br />
risks. Tas jāņem vērā arī tad, ja valsts gatavojas sūtīt bēgli uz kādu citu valsti, no kuras<br />
tas varētu tikt tālāk nosūtīts uz dzimteni.<br />
Valdībām ir pienākums uzklausīt bēgļa prasību, ja tas vēlas rast drošību (meklē patvērumu)<br />
šajā valstī. Šis princips attiecas uz visām valstīm, ne vien tām, kuras parakstījušas 1951.<br />
gada Konvenciju. Konvencijā arī noteikts, ka bēgļus nedrīkst pakļaut diskriminācijai, un<br />
bēgļu tiesības valstī, uz kuru tie dodas patvēruma meklējumos, jārealizē pilnā mērā.<br />
Tomēr valstis nav vienisprātis par to, kas ir „īsts” bēglis: bagātās valstis bieži <strong>ap</strong>galvo,<br />
ka bēgļi nav <strong>ap</strong>spiešanas upuri, bet meklē labākus dzīves <strong>ap</strong>stākļus. Tās dēvē bēgļus<br />
par „ekonomiskajiem migrantiem”. Valdības bieži uzskata, ka bēgļu bažas par drošību<br />
dzimtenē ir pārspīlētas vai nepatiesas.
. darba l<strong>ap</strong>a Lomu kartītes (izdales materiāls spēlētājiem)<br />
Bēglis (bēgļa argumenti un rīcības varianti):<br />
A. Jums jāsagatavo argumenti un taktika; jūs varat izvēlēties, vai argumentus izteiks visa<br />
grupa vai katrs atsevišķi izteiks savu argumentu par labu tam, lai jūs ielaistu valstī B. Jūs<br />
varat izmantot šos argumentus,vēlāk pievienojot arī paši savus:<br />
• Mums ir tiesības saņemt patvērumu.<br />
• Mūsu bērni ir izsalkuši, jums jāpalīdz!<br />
• Mūs nogalinās, ja atgriezīsimies.<br />
• Mums nav naudas.<br />
• Mums nav, kur iet.<br />
• Savā pilsētā es biju ārsts.<br />
• Mēs tikai lūdzam patvērumu, kamēr atkal varēsim droši atgriezties.<br />
• Citi bēgļi drīkstēja ienākt jūsu valstī.<br />
Pirms sākat spēli, <strong>ap</strong>domājiet šādas iespējas:<br />
• Vai piekritīsiet, ja imigrācijas ierēdņi vēlēsies sadalīt jūsu grupu?<br />
• Vai dosieties mājās, ja viņi mēģinās jūs sūtīt atpakaļ?<br />
Jums jātēlo jaukta bēgļu grupa, tāpēc gatavojoties katram jāizlemj, kas viņš vai viņa<br />
būs – jānosauc vecums, dzimums, ģimenes stāvoklis, profesija, turīgums, ticība un tas,<br />
kādas mantas paņemtas līdzi.<br />
Imigrācijas ierēdnis (imigrācijas ierēdņa argumenti un rīcības varianti):<br />
Jums jāsagatavo argumenti un taktika; jūs varat izvēlēties, vai argumentus izteiks visa<br />
grupa vai katrs atsevišķi izteiks savu argumentu. Jūs varat izmantot šos argumentus un<br />
izdomāt arī paši savus:<br />
• Viņi ir galējā izmisumā – mēs nevaram viņus sūtīt atpakaļ.<br />
• Ja mēs sūtīsim viņus atpakaļ, būsim atbildīgi, ja viņus <strong>ap</strong>cietinās, spīdzinās vai<br />
nogalinās.<br />
• Likumdošana neparedz, ka mums jāuzņem bēgļi.<br />
• Viņiem nav naudas – būs nepieciešams valsts atbalsts. Mūsu valsts to nevar<br />
atļauties.<br />
• Vai viņi var pierādīt, ka ir īsti bēgļi? Varbūt viņi tikai meklē labāku dzīvi?<br />
• Mūsu valsts ir viņu valsts militārā sabiedrotā. Mēs nedrīkstam sniegt viņiem<br />
palīdzību.<br />
• Varbūt viņiem ir iemaņas, kas var mums noderēt?<br />
• Mūsu valstī ir pietiekami bēgļu. Mums jāparūpējas par mūsu pašu pilsoņiem.<br />
Šiem bēgļiem jādodas uz kādu bagātāku valsti.<br />
• Ja mēs viņus ielaidīsim, citi arī pieprasīs patvērumu.<br />
• Viņi nerunā mūsu valodā, viņiem ir cita ticība un viņi ēd citādu pārtiku. Viņi neintegrēsies.<br />
• Būs politiskas problēmas.<br />
• Varbūt starp viņiem slēpjas teroristi un kara noziedznieki?<br />
Novērotāji<br />
Jūsu uzdevums ir novērot šo lomu spēli. Spēles beigās jums lūgs ziņot par to, ko novērojāt.<br />
Izvēliet vienu pārstāvi, kas būs ziņotājs. Skatoties pievērsiet uzmanību šādām<br />
lietām:<br />
• Dažādajām lomām, ko spēlē kā bēgļi, tā imigrācijas ierēdņi.<br />
• Kādus argumentus viņi lieto un kā tos izsaka.<br />
• Nepalaidiet garām jebkādus cilvēktiesību un bēgļu tiesību pārkāpumus.<br />
Jums jāizlemj, kā jūs fiksēsiet notiekošo. Varbūt jāsadalās divās <strong>ap</strong>akšgrupās, no kurām<br />
viena novēro imigrācijas ierēdņus, bet otra – bēgļus?
8<br />
Spēle “Ko tu domā par migrāciju?”<br />
Ilgums: 20 – 30 minūtes.<br />
Mērķis: Apspriest priekšstatus un stereotipus par migrāciju.<br />
Nepieciešamie materiāli: Atklāta telpa, kurā iespējams<br />
brīvi pārvietoties.<br />
Pēc tam, kad pārspriesti migrācijas iemesli, spēlētājus aicina<br />
klausīties <strong>ap</strong>galvojumus un norāda – ja viņi nostājas vienā<br />
telpas galā, tas nozīmē – „pilnīgi piekrītu”, vidū – nezinu, otrā telpas galā – „pilnīgi nepiekrītu”.<br />
Tad skolotājs citu pēc cita piedāvā <strong>ap</strong>galvojumus, skolēni nostājas pie līnijas<br />
atbilstoši saviem uzskatiem. Pēc katra <strong>ap</strong>galvojuma skolotājs aicina spēlētājus pamatot<br />
savu izvēli.<br />
Apgalvojumi:<br />
1. Migrācija ir globalizācijas rezultāts, tāpēc tā ir 20./21.gs. fenomens. [Atbilde: Tiesa, ka<br />
migrācija globalizācijas rezultātā pieaugusi, taču tā ir pastāvējusi vienmēr.]<br />
2. Katrai valstij ir tiesības aizsargāt savas robežas no imigrantiem. [Taču vai pazīstat kādus<br />
latviešus, kas bija spiesti bēgt uz Zviedriju, Angliju, pārcēlās uz Īriju? Ja durvis aizveras,<br />
arī jūs kādreiz varat palikt ārpusē.]<br />
3. Katrai valstij ir morāls pienākums sniegt patvērumu tiem, kam tas nepieciešams. [Ženēvas<br />
konvencija par bēgļiem , starptautiskā ANO Bēgļu Konvencija – tiem, kas pamet<br />
savu valsti kara, politiskas, reliģiskas, rasistiskas vai citas diskriminācijas dēļ, jāsaņem<br />
patvērums. Deklarācija tika izstrādāta Aukstā kara laikā, tāpēc tā akcentē vajāšanu.]<br />
4. Eiropa vienmēr bijusi imigrantu mērķis. [Nē. Daudzi to ir pametuši.]<br />
5. Migrācija stingri jāregulē. [Ko teiktu tie latvieši, kas aizbrauc uz citām valstīm, lai<br />
nopelnītu naudu savai ģimenei?]<br />
6. Migrācija nav būtiska problēma, migranti ierodas no tuvienes un var viegli integrēties.<br />
[Vai integrācija atkarīga tikai no pašiem imigrantiem, vai arī no uzņemošās valsts<br />
attieksmes?]<br />
7. Ja mēs nesargāsim savas vērtības, kultūru, identitāti utt., mēs būsim briesmās. [Kas ir<br />
identitāte? Globalizācija nes mums daudz jauna, mēs to pieņemam par savu, bieži<br />
ne<strong>ap</strong>zinoties tā izcelsmi – piemēri: rokmūzika, opera, makaroni, soļanka utt.]
0<br />
6. nodaļa<br />
VIENLĪDZĪGAS IESPĒJAS<br />
Nodarbību mērķis: Radīt izpratni par vienlīdzības<br />
svarīgumu, toleranci, iejūtību.<br />
Spēle „Sadodieties rokās!”<br />
Ilgums: 40 – 60 minūtes.<br />
Mērķis: Veicināt iejūtību pret tiem, kas ir citādi. Apzināties iespēju nevienlīdzību, kas pastāv<br />
sabiedrībā. Sniegt iespēju izjust, kas cilvēkam jāpārdzīvo, piederot noteiktām sociālām<br />
grupām.<br />
Nepieciešamie materiāli: Izdrukātas un sagrieztas lomu kartītes, situāciju un <strong>ap</strong>galvojumu<br />
saraksts, atklāta telpa (koridors, zāle vai pagalms).<br />
Izdaliet katram spēlētājiem lomu kartīti. Lai katrs spēlētājs izlasa savu kartīti, bet nerāda<br />
to citiem. Aiciniet dalībniekus iejusties lomās, izlasiet viņiem dažus no šiem jautājumiem,<br />
lai katrs pārdomā savu lomu:<br />
• Kāda bija tava bērnība? Kādā mājā tu dzīvoji? Kādas spēles spēlēji? Ko darīja tavi<br />
vecāki?<br />
• Kāda tagad ir tava ikdiena? Kur tu tiecies ar citiem cilvēkiem? Ko tu dari no rīta,<br />
pēcpusdienā, vakarā?<br />
• Kā un kur tu dzīvo? Cik daudz nopelni mēnesī? Ko tu dari brīvajā laikā?<br />
• Kas tevi aizrauj un no kā tev bail?<br />
Aiciniet spēlētājus, saglabājot klusumu, nostāties blakus un sadoties rokās. Paskaidrojiet,<br />
ka tagad lasīsiet situācijas un <strong>ap</strong>galvojumus. Katram spēlētājam jāizvērtē – ja viņš vai viņa<br />
var attiecināt šo <strong>ap</strong>galvojumu uz sevi un teikt „jā”, tad sper soli uz priekšu. Ja ne, paliek<br />
uz vietas. Lasiet situācijas no saraksta, pēc katras nedaudz <strong>ap</strong>stājoties, lai spēlētāji var<br />
izlemt, vai paspert soli vai ne, un paskatīties sev <strong>ap</strong>kārt, lai s<strong>ap</strong>rastu, kur viņi stāv attiecībā<br />
pret pārējiem. Drīz vien sadotās rokas būs jāpalaiž vaļā. Spēles noslēgumā aiciniet visus<br />
paskatīties <strong>ap</strong>kārt un nofiksēt, kur katrs stāv.
Situācijas un <strong>ap</strong>galvojumi<br />
Izlasiet sekojošās situācijas un <strong>ap</strong>galvojumus! Pēc katra izlasītā <strong>ap</strong>galvojuma<br />
<strong>ap</strong>stājieties, lai ļautu spēlētājiem <strong>ap</strong>domāties.<br />
• Tu nekad neesi saskāries ar nopietnām naudas grūtībām.<br />
• Tev ir labs dzīvoklis, telefons, televizors, dators.<br />
• Tu esi pārliecināts, ka tava valoda, ticība un kultūra tiek cienīta tajā sabiedrībā, kurā<br />
tu dzīvo.<br />
• Tu uzskati, ka tavs viedoklis par sociāliem un politiskiem jautājumiem ir svarīgs, un<br />
citi labprāt uzklausa un ņem vērā tavus uzskatus.<br />
• Citi cilvēki <strong>ap</strong>spriežas ar tevi par dažādiem jautājumiem.<br />
• Tu nesatraucies, ja iznāk saskarsme ar policiju.<br />
• Tu zini, kur meklēt padomu un palīdzību, ja nonāc grūtībās.<br />
• Tu nekad neesi izjutis diskrimināciju savas izcelsmes dēļ.<br />
• Tu baudi sociālās garantijas un tev ir pieejama medicīniskā <strong>ap</strong>rūpe.<br />
• Tu vari doties brīvdienās ārpus savas valsts vismaz reizi gadā.<br />
• Tu vari ielūgt draugus mājās uz vakariņām.<br />
• Tev ir interesanta dzīve un labas nākotnes izredzes.<br />
• Tu vari mācīties un brīvi izvēlēties profesiju, kas tevi interesē.<br />
• Tu nebaidies, ka tevi aizskars uz ielas vai nopulgos presē.<br />
• Tu vari piedalīties vēlēšanās.<br />
• Tu vari svinēt svarīgākos reliģiskos svētkus kopā ar radiem un draugiem.<br />
• Tu vari piedalīties starptautiskās konferencēs ārzemēs.<br />
• Tu vari iet uz kino vai teātri vismaz reizi mēnesī.<br />
• Tu nebaidies par savu bērnu nākotni.<br />
• Tu vari nopirkt jaunas drēbes vismaz reizi trijos mēnešos.<br />
• Tu vari iemīlēt to, ko vēlies.<br />
• Tu uzskati, ka tavas prasmes un talanti tiek novērtēti sabiedrībā, kurā tu dzīvo.<br />
• Tu proti lietot internetu un tev tas ir pieejams.<br />
Kad spēle noslēgusies, pajautājiet dalībniekiem, kas, pēc viņu domām, notika un ko viņi<br />
domā par šo spēli. Tad <strong>ap</strong>spriediet šādus jautājumus:<br />
Kāda bija sajūta, sperot soli uz priekšu vai paliekot uz vietas? Vai tie, kas bieži varēja paspert<br />
soli uz priekšu, kādā brīdī pamanīja, ka citi netiek uz priekšu tik ātri kā viņi? Vai kādā<br />
brīdī kādam bija sajūta, ka viņa tiesības netiek ņemtas vērā? Vai spēlētāji var uzminēt cits<br />
cita lomu (tagad ļaujiet spēlētājiem atklāt pārējiem, kāda katram bija loma). Cik viegli<br />
vai grūti bija iejusties šajās lomās? Vai spēle atspoguļo sabiedrību? Kādas cilvēktiesības<br />
bija <strong>ap</strong>draudētas ikviena spēlētāja gadījumā? Kas būtu jādara, lai mazinātu nevienlīdzību<br />
sabiedrībā?
Izdrukāt un izgriezt:<br />
Lomu kartītes: Izdales materiāls<br />
(Pielāgojiet tās atbilstoši auditorijai)<br />
Tu esi vientuļā māte – bezdarbniece. Tu esi pusmūža prostitūta, kam ir AIDS.<br />
Tu esi bankas nodaļas vadītāja meita<br />
mazpilsētā un studē ekonomiku<br />
augstskolā.<br />
Tu esi kareivis armijā, pildi obligāto<br />
militāro dienestu.<br />
Tu esi septiņpadsmitgadīga čigānu (romu)<br />
meitene, kas mācījusies skolā līdz 4.klasei.<br />
Tu esi skolotāja – bezdarbniece valstī,<br />
kuras jauno valsts valodu tu pietiekami<br />
labi nezini.<br />
Tu esi pusaudzis, lopkopja dēls, vientuļā<br />
kalnu ciematā.<br />
Tu esi jauns puisis ar kustību traucējumiem<br />
un vari pārvietoties tikai ratiņkrēslā.<br />
Tu esi arābu meitene, musul<strong>mani</strong>ete,<br />
un dzīvo kopā ar saviem vecākiem, ļoti<br />
ticīgiem cilvēkiem.<br />
Tu esi divdesmit gadus vecs bēglis no<br />
Afganistānas.<br />
Tu esi nelegāla imigrante no Mali. Tu esi ASV vēstnieka meita Latvijā.<br />
Tu esi ķīniešu imigranta dēls, tavam tēvam<br />
ir veiksmīgs ātrās ēdināšanas restorāns.<br />
Tu esi liela importa-eksporta uzņēmuma<br />
īpašnieks.<br />
Tu esi šobrīd valdošās partijas jaunatnes<br />
organizācijas prezidents.<br />
Tu esi pensionēts kurpju fabrikas<br />
strādnieks.<br />
Tu esi jauns mākslinieks – narkomāns. Tu esi trīsdesmit gadus veca lesbiete.<br />
Tu esi afrikāņu izcelsmes modele. Tu esi jauns cilvēks – bezpajumtnieks.
Spēle „Dažādi, bet vienlīdzīgi”<br />
Ilgums: pēc izvēles ( skolotājs izlemj, cik alfabēta burtus izmantot).<br />
Mērķis: Apzināties kultūru daudzveidības un mijiedarbības iespaidu uz mūsu ikdienu.<br />
Nepieciešamie materiāli: A4 l<strong>ap</strong>as katram dalībniekam, pildspalvas.<br />
Tabula (darba l<strong>ap</strong>as paraugs spēlētājiem) Skolotājs uz tāfeles dod skolēniem darba<br />
l<strong>ap</strong>as paraugu un lūdz katru skolēnu pašam sagatavot savu A4 l<strong>ap</strong>u ar visiem alfabēta<br />
burtiem pirmajā ailē.<br />
Alfabēts –<br />
no A līdz Z<br />
A<br />
B<br />
C<br />
D<br />
....<br />
Ēdiens vai<br />
pārtikas<br />
produkts<br />
Mūzikas<br />
žanrs<br />
Sporta<br />
veids<br />
Deja Apģērbs,<br />
stils<br />
Izgudrojumi<br />
Skolēni strādā mazās grupās, kopīgi aizpildot vienu darba l<strong>ap</strong>u. Uzdevums – izdomāt<br />
vārdu (piemēram, pirmajā ailē – ēdiena nosaukumu) katrā kategorijā, – pirmajā rindā<br />
visi vārdi, kas sākas ar A, otrajā – ar B utt. Grupa, kas pirmā aizpildījusi rindu, <strong>ap</strong>tur<br />
spēli un nolasa savu vārdu rindu. Tā spēli turpina ar visiem alfabēta burtiem. Katru rindu<br />
noslēdzot, visi kopā <strong>ap</strong>spriež, kuras no minētajām lietām nāk no citām valstīm un kuru<br />
izcelsme meklējama Latvijā. Kopīgi pārrunā, cik liels ir ieceļojušo lietu procents un kā<br />
tās iedzīvojušās Latvijā un mūsu sabiedrībā. Bieži vien ir grūti noteikt dažādu lietu īsto<br />
izcelsmi, ja neizdodas, iespējams aicināt skolēnus meklēt atbildi internetā. Piemēram,<br />
tādi pārtikas produkti kā makaroni, tomāti, tādi izgudrojumi kā internets, latīņu alfabēts<br />
utt. ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tā ir iespēja pārrunāt, kāds šiem ieguvumiem sakars ar<br />
migrāciju, daudzveidību.<br />
Ad<strong>ap</strong>tēta pēc UNESCO materiāliem „All different, All equal”.
Latviešu valodā<br />
INTERNETA resursi pedagogiem<br />
Attīstības izglītības definīcija http://www.l<strong>ap</strong>as.lv/?lang=LV&id=26<br />
Attīstības izglītības jomā izglītojošas spēles http://www.l<strong>ap</strong>as.lv/?lang=LV&id=114<br />
Kas ir godīga tirdzniecība http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=78&what=52 http://<br />
www.videsvestis.lv/content.asp?ID=111&what=70<br />
Godīga tirdzniecība Latvijā http://www.fairtrade.lv/<br />
Skolas darbojas globāli mājas l<strong>ap</strong>a: http://schools.welthaus.at/<br />
Angļu valodā<br />
Aktīvās pilsonības tīkls – resursi, kuru mērķis ir veicināt Eiropas pilsoniskumu (Active Citizenship<br />
Network) http://www.activecitizenship.net/<br />
Metodiskie materiāli, kas izstrādāti ES iniciatīvas Gads pilsonībai caur izglītību (European<br />
Year of Citizenship Through Education) ietvaros: http://www.coe.int/t/dg4/education/<br />
edc/Documents%5FPublications/Education%5Fmaterials/<br />
Pasaules programma Cilvēktiesību izglītībai (World Programme for Human Rights Education)<br />
– bezmaksas resursi izglītībai par cilvēktiesībām dažādām auditorijām http://www.<br />
hrea.org/world-programme/<br />
Resursi pilsoniskai izglītībai (Citizenship Foundation) http://www.citizenshipfoundation.<br />
org.uk/<br />
Konflikti: to īpašības, rašanās, risināšanas metodes Crossing Borders magazine and teachers<br />
manual, Crossing Borders (2005)<br />
http://www.crossingborder.org/site/downloads/publications/cbmanual_content.pdf<br />
Mācību programma par godīgo tirdzniecību (Fair trade)<br />
http://www.equalexchange.coop/fair-trade-fundraiser-program-educational-tools<br />
Mācību programma par godīgo tirdzniecību (Fair trade), lauksaimniecību, balstoties piemērā<br />
par šokolādi<br />
http://www.globalexchange.org/campaigns/fairtrade/cocoa/background.html<br />
Izglītība par cilvēktiesībām – (Compass: A Manual on Human Rights Education with Young<br />
People) http://eycb.coe.int/compass/en/contents.html
KOLONIJAS 1800. GADĀ<br />
Lielbritānija<br />
Francija<br />
Portugāle<br />
Spānija<br />
Nīderlande<br />
Krievija<br />
Turcija<br />
KOLONIJAS 1945. GADĀ<br />
Lielbritānija<br />
Francija<br />
Portugāle<br />
Spānija<br />
Nīderlande<br />
Beļģija<br />
ASV
PĒCVĀRDS<br />
Noslēgumā novēlam jums, lai šis izdevums ļauj paraudzīties uz ikdienā sastopamām parādībām<br />
no cita skatu punkta. Apkopojot materiālus, mūsu mērķis bija aicināt uz sarunu<br />
par to, kā uztveram sevi <strong>pasaulē</strong> – visdažādākajās attiecībās un jomās. Globalizācijas un<br />
brīvības rezultātā arī Latvijā sabiedrība kļūst arvien daudzveidīgāka, tāpat kā ēdienkarte,<br />
intereses un gaume. Ikviens cilvēks ir neatkārtojams indivīds, taču mums ir dota iespēja<br />
pasniegt roku, iejusties otra situācijā, spert pirmo soli uz savstarpēju izpratni. Lai mums<br />
izdodas!
Change language