Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
PAR AGLONU ANGĻU VALODĀ<br />
Leonhards Latkovskis. Aglona:A History of<br />
the Church and the Monastery. Rēzekne:<br />
Publishing House of the Latgalian Culture<br />
Center, 2009. 144 lpp.<br />
Autors ir pazīstamā latgaliešu zinātnieka Leonarda<br />
Latkovska senjora (1905-1991) dēls,<br />
audzis akadēmiskā vidē – tēvs lasīja lekcijas<br />
Bellarmines koledžas (Kentakijas pavalstī)<br />
svešvalodu katedrā 25 gadus, mācot grieķu,<br />
latīņu, ebreju, franču, spāņu, vācu, krievu,<br />
itāļu un poļu valodu (!). Prof. Latkovskis<br />
savas akadēmiskās gaitas uzsāka Varakļānu<br />
ģimnāzijā, kam sekoja iestāšanās Latvijas<br />
Universitātes filologos (1926), līdzās studijām<br />
strādāja par skolotāju Pļaviņu ģimnazijā,<br />
bet 1933. gadā sāka mācīt Aglyunas klasiskajā<br />
ģimnazijā, ko vadīja Aloizs Broks, latgaļu<br />
zinātnieks un patriots, kura dzīvi un darbu<br />
Latkovskis senj. apcerējis monogrāfijā Direktors<br />
Dr. A. Broks (1954). Gribu piebilst,<br />
ka jaunās akadēmiķu paaudzes vairākums<br />
mūsdienu ASV ir sterīli speciālisti, kas pārzina<br />
šauru un ierobežotu specialitāti.<br />
Latkovskis juniors apraksta 1699. gadā būvēto<br />
un gadu simteni vēlāk pilnīgi pārbūvēto<br />
Aglonu kā visslavenāko svētvietu Latvijā,<br />
lai gan Doma katedrāle Rīgas centrā ir stāvējusi<br />
daudz ilgāk – kopš bīskaps Alberts to<br />
uzcēla 1215. gadā. Aplūkojamās grāmatas<br />
vāku rotā skaists divtorņu baznīcas attēls.<br />
Jelgavnieka Oskara Felsko reproducētā 19.<br />
gs. glezna sākotnēji iespiesta pāvestam Leo<br />
XIII dāvinātajā (1888) barona fon Manteifela<br />
albumā Terra Mariana. Baznīcas vēsture<br />
ir cieši saistīta ar dominikāņu ordeni, kura<br />
klosteris bija novietots blakus baznīcai. Lai<br />
gan tur dzīvojošie poļu un lietuviešu priesteri<br />
tikai mazliet bija iemācījušies vietējo valodu,<br />
tautā šie „baltie tēvi” bija iemīļoti. Ne<br />
par velti Ontons Rupaiņs (Antons Rupainis)<br />
savam vēsturiskajam romānam divās grāmatās<br />
deva nosaukumu Baltie tēvi (1963-64).<br />
Vārds Aglyuna it kā cēlies no vietējā Agles<br />
(egles) ezera, varbūt arī no biezā egļu meža,<br />
kur baznīcu uzcēla. Autora uzskatā vārds<br />
egle esot lietots Low Latvian t.i., „zemā latviešu<br />
valodā”. Tas nozīmē, ka latgaļu valodu/dialektu<br />
būtu jāsauc par High Latvian jeb<br />
“augsto latviešu valodu”. Citi zinīgi valodnieki<br />
gan apšauba šādu iedalījumu.<br />
Aprakstīta Aglonas atrašanās vieta ezeru<br />
apvidū, kas bijis apdzīvots jau senvēsturiskos<br />
laikos, par ko liecina kulta svētvietas pakalnos<br />
un uz ezeru saliņām, no kurām viena<br />
lietota klaušinieku sodīšanai. Kristīgā ticība<br />
– no austrumiem un mazliet vēlāk no rietumiem<br />
– šeit ieviesta 11. un 12. gs. 1209.<br />
gadā vācieši tikuši līdz Jersikai. Interesants<br />
mīts saista Aglonu ar lietuviešu pirmo ķēniņu<br />
Mindaugas, kurš pieņēma kristīgo ticību<br />
1251. gadā. Vairāki lietuviešu vēsturnieki<br />
domā, ka Mindaugas ar abiem dēliem noslepkavots<br />
un aprakts Aglonā (1263) laikā,<br />
kad viņi ciemojušies pie ķēniņienes Martas<br />
tēva, Madalāņu pils pārvaldnieka. Visievērojamākais<br />
notikums Aglonas vēsturē esot<br />
Dievmātes Marijas parādīšanās ar Jēzus bērniņu<br />
rokā 1698. gada augustā starp divām<br />
priedēm dziļi ticīgajai Viškovas muižas kalponei<br />
Annai. Pirms kristietības šajā vietā<br />
esot bijis upuraltārs, bet drīz pēc Annas pieredzētā<br />
vietējās draudzes ganam Tēvam Mazakovskim<br />
šajā vietā esot parādījusies vīzija<br />
– balta baznīca ar diviem staltiem torņiem.<br />
Tur tad arī uzcelta baznīca un klosteris dominikāņu<br />
mūkiem. Anna nodzīvojusi Aglonā<br />
līdz pat mūža beigām, mācot meitenes<br />
Aglonas skoliņā.<br />
Aglona baznīcas svētbilde (ikona), saistīta<br />
ar daudziem brīnumdarbiem, ir kļuvusi pazīstama<br />
visā apkārtnē kopš 18. gs. Par pašas<br />
svētbildes izcelsmi īstas skaidrības nav,<br />
tikai tas, ka tai esot ciešas saites ar tādu<br />
pašu mākslas darbu Trāku (Trakai) baznīcā<br />
Lietuvā. 1284. gadā gleznu Vitautam Dižajam<br />
(Vytautas Magnus) esot uzdāvinājis<br />
kāds Konstantinopoles impērijas augstmanis<br />
sakarā ar Lietuvas pāriešanu kristīgajā<br />
ticībā. Aglonas un Trakai svētbildes „kronētas”<br />
1718. gada septembrī. Pastāv teorija,<br />
ka Aglonas ikona esot „tā īstā,” atvesta<br />
no Trākiem drošības pēc. Sazini nu, kura<br />
vēlāk palika Aglonā un kura tika nogādāta<br />
lietuviešiem.<br />
Grāmatas autors iepazīstina lasītājus ar ne<br />
tikai Aglonas, bet visas Latgales drūmo vēsturi.<br />
Varbūt vislielākais Dievmātes Brīnumdarītājas<br />
sasniegums ir tas, ka Latgale spēja<br />
izdzīvot, it sevišķi pēdējos 200 gados. Cara<br />
režīms lika slēgt visus katoļu klosterus, 19.<br />
gs. tika agresīvi veicināta krievu valodas lietošana<br />
un pareizticība. Šo rindiņu rakstītāja<br />
tēva akadēmiskās gaitas sākās bursaku skolā<br />
Rīgā, kur apmācīja pareizticīgos garīdzniekus<br />
(baķuškas), un viņa ģimene Nītaurē palika<br />
uzticīga pareizticībai līdz manas vecāsmātes<br />
mūža beigām. Vēl joprojām pareizticīgo<br />
baznīca pagasta centrā labāk apkopta,<br />
nekā luterticīgo dievnams. Padomju režīms<br />
dažādos veidos cīnījās pret katoļu svētkiem,<br />
protams, savā laikā arī pret Jāņiem un Ziemassvētku<br />
vecīti, bet sevišķi nikns tas bija<br />
73
Change language