Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Laba daļa no antoloģijā iespiestajiem dzejoļiem<br />
sasaucas ar Andreja Eglīša apokaliptisko<br />
saucienu uz debesīm: Dievs, Tava zeme deg!<br />
Dažādi modulēts šis cri de coeur atbalsojas<br />
daudzu dzejnieku vārsmās, īpaši izteikti vecākās<br />
trimdas paaudzes žēlabās par latviešu<br />
tautai nodarīto pārestību. Pēteris Ērmanis<br />
kļūst visai patriotisks un aktuāls savā dzejolī<br />
„Tautas likteņi”: Lāsts jānes latviešiem. Cieš<br />
daļa jūgā smagā. Klīst citi svešumā (..) sirds<br />
spītā sauc: Vēl celsim / mēs dzīvi sagrauto,<br />
mēs zelsim, zelsim, zelsim!” (124). Elza Ķezbere<br />
nav mazāk aizrauta patriotiskā patosā:<br />
Latvija, šī tava diena! ... / latvju zeme, latvju<br />
gars! (303).<br />
Dzimtenes zaudēšana bija traumatiska<br />
un, protams, rezonē<br />
gandrīz viscaur latviešu vārsmās.<br />
Taču ir arī izņēmumi, it sevišķi<br />
attālinoties laikā un telpā no Eiropas<br />
kataklizmām. Tādu ir padaudz<br />
un dažādi, piemēram, Juris<br />
Kronbergs – dzimis Stokholmā,<br />
daudz publicējies, vismaz<br />
divvalodnieks, godalgots, braukā<br />
pa pasauli, uzsūkdams un<br />
baudīdams dažādas kultūras –<br />
varētu būt mūsu enfant terrible,<br />
deklarējot it nonšalanti un<br />
bez izteiktas nožēlas vai vainas<br />
apziņas: Ar latvietību nenodarbojos<br />
(289). Citviet Pāvils Johansons<br />
savā nepiederībā jūtas privilēģēts,<br />
atraudamies no patriotiskās<br />
ieslēgtības: mūsu šodiena<br />
guļ kā laipa / starp divām ellēm<br />
– / abās pusēs laizām / asimilācijas saldo medu<br />
(194). Astrīdes Ivaskas dzīves biedrs, igauņu<br />
dzejnieks un kultūras vēstnieks Ivars Ivasks,<br />
Latvijā audzis un skolots, rapsodiski gavilē:<br />
...beidzies karš. / Bez dzimtenes tu apkārt<br />
klīsti, tik rietumos stāv pasaule vēl vaļā (skat.<br />
Astrīde Ivaska. Dzeja un atdzeja: 400). Gunars<br />
Saliņš apmežo Ņujorku par godu Dzintara<br />
Soduma atbraukšanai no Zviedrijas uz ASV.<br />
Dzejnieka paša viesošanās Rīgā ir izteikta drūmos<br />
toņos, taču ar apziņu, ka viņa sūtība nav<br />
beigusies: Pa Rīgas ielām skrien suns, / krieviski<br />
riedams – / bet Tev tur vēl dziedams, / Tev<br />
tur vēl šis tas / latviski dziedams (450).<br />
Daudz kas paliek no antoloģijā iespiestā nepieminēts,<br />
taču to ietvert vispārinājumos būtu<br />
grūti un nelietderīgi, jo apskatāmais ir daudzšķautnains<br />
un niansēts. Atliek tikai atsaukties<br />
uz profesores Kursītes mudinājumu lasīt un<br />
nākt pie pašatklāsmes, kas droši vien ir vienīgais<br />
pieņemamais veids, kā tuvoties dzejai.<br />
Juris Silenieks<br />
ZENTA MAURIŅA UNGĀRISKI<br />
Rietumungārijas pilsētā Sombathejā izdots<br />
rakstnieces, filozofes un kultūras darbinieces<br />
Zentas Mauriņas (1897-1978) eseju krājums<br />
ungāru un paralēli latviešu valodā Zenta<br />
Mauriņa élete és esszéi / Zenta Mauriņa<br />
– viņas dzīve un esejas. Tas izdots grāmatu<br />
sērijā Folia Baltica, kuras izveidotājs ir somugru<br />
valodu profesors Jānošs Pustai (Pusztay<br />
János). Darba ievadā Rietumungārijas<br />
U. (NYME SEK) latviešu valodas lektores (šo<br />
rindiņu rakstītājas) apjomīgs vēstījums par<br />
autores dzīvi un daiļradi, kā arī bibliogrāfiskie<br />
dati. Tulkotāji – NYME SEK Filoloģijas<br />
fakultātes Urālistikas katedras<br />
un Budapeštas Etveša Lorānda<br />
(ELTE) Universitātes Austrumslāvu<br />
un baltu filoloģijas nodaļas<br />
studenti kopā ar lektori – esejas<br />
jaunajam krājumam izvēlējušies<br />
no trim Mauriņas latviski<br />
izdotajām grāmatām: Iedrīkstēties<br />
ir skaisti (Astras apgāds,<br />
1958), Apnicība un steiga (Grāmatu<br />
Draugs, 1962) un Dzīves<br />
jēgu meklējot (Grāmatu Draugs,<br />
1973). NYME SEK Filoloģijas fakultātes<br />
Urālistikas katedra, kas<br />
ir eseju krājuma izdevējs, cieši<br />
sadarbojas un konsultējas ar<br />
Mauriņas latviešu valodā atstātā<br />
literārā mantojuma pārvaldītāju,<br />
Zviedrijā dzīvojošo tautieti<br />
un atmiņu grāmatas par Zentu<br />
Mauriņu autori Ireni Mellis. Tieši<br />
viņa veselus 32 gadus bija rakstnieces palīdze<br />
un sekretāre.<br />
Zentas Mauriņas grāmatas tulkotas vācu,<br />
angļu, krievu, zviedru, somu, dāņu, itāļu, nīderlandiešu,<br />
pat japāņu un tagad arī ungāru<br />
valodā. Jāpiebilst, ka pirms gada Latvijas<br />
Republikas proklamēšanas 90. gadskārtā<br />
Rietumungārijas U. mācībspēki atdzejoja un<br />
izdeva Latvijas Rakstnieku savienības biedra,<br />
Liepājas dzejnieka un publicista Modra<br />
Zihmaņa bilingvālu lirikas krājumu Vēstules<br />
Margrietiņai / Levelek Margarétához (skat.<br />
JG257:49).<br />
Lāsma Ģibiete<br />
Lāsma Ģibiete ir Rietumungārijas U. Filoloģijas fakultātes<br />
(NYME SEK, Interkulturális Tanumányok Interzete)<br />
Urālistikas katedras (Uralisztika Tanszek) lektore.<br />
Publikācijas Karogā, ¼ satori, Liepājas Radošo literātu<br />
apvienības žurnālā Helikons u.c.<br />
71
Change language