Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Kā varētu sagaidīt, reģistri mainās, kad mītnes<br />
zeme ir izsūtījums, it izteikti Sibīrija, kas<br />
ar savas dabas krāšņumu piesaista izsūtīto<br />
dziļas izjūtas. Cīnoties ar necilvēcīgajiem<br />
apstākļiem aukstumā un pusbadā, kas pārņem<br />
miesu un prātu, un draud nokaut vispēdējās<br />
cilvēcības atliekas, „jaunsibīrieši”<br />
it bieži saglabā izcilu godprātību. Taču<br />
šai necilvēcībā, kad homo homini lupus est<br />
(cerams, vilki piedos šādu nepamatotu un<br />
aizspriedumainu apvainojumu viņu sugai)<br />
parādās starp izsūtītajiem, kā arī viņu sargiem<br />
un priekšniekiem, ir arī izņēmumi. Blakus<br />
cūcību un nelietību atskaitei iezogas pa<br />
komiskai ainai, ko, piemēram, spēj visai izteiksmīgi<br />
notēlot Aleksandrs<br />
Pelēcis savos stāstījumos. Tā<br />
saucamie „teiksmainie DP laiki”,<br />
kā mūsu teātra korifejam<br />
Viktoram Hausmanim tos tīk<br />
apzīmēt, ir maz pārstāvēti šajā<br />
sējumā. Būtu atzīmējams, ka<br />
viens „aizmirstais” ir Ģirts Salnais,<br />
Vircburgas teātra rosīgākais<br />
darbonis, kā arī iezīmīgā<br />
romāna Skrandas vējā autors.<br />
Sējums liek lasītājam pievērst<br />
uzmanību mūsu daiļliteratūras<br />
metamorfozēm gadsimtu maiņās<br />
(ko gan šis izdevums neizceļ,<br />
taču liek nojaust), kad pie<br />
vārda nāk tā paaudze, kura<br />
vairs negrib sekot labi iemītām<br />
rakstniecības tradīciju tekām.<br />
Šīs metamorfozes kļūst neapspiežamas<br />
ar jaunākiem literāriem „druviniekiem,”<br />
kuru vidū ir Ruņģis, Rozītis, Sodums,<br />
Šķipsna, Turbads un vēl citi mazāk izteikti<br />
„svētbilžu grāvēji”, piemēram, Absurdā<br />
teātra un Nouveau roman autori. Šie pa<br />
brīžam daudzinātie iestrāvojumi neizsauca<br />
mūsu rakstniecībā izteiktus sekotājus, taču<br />
viņi nepalika neievēroti.<br />
Jāpabrīnās par sējuma masīvumu. Vai tiešām<br />
641 lappuse bija vajadzīga, lai liecinātu<br />
par latviešu mītnes zemju prozas plašumu<br />
un kvalitāti? Šeit un arī citur ir norādīts,<br />
ka daudzi izcili rakstnieki nav pieminēti, bet<br />
starp iekļautajiem ir vairāki, kas šādu atzinību<br />
nez vai ir pelnījuši. Taču tā jau laikam<br />
ir gaumes lieta, par ko, kā Voltērs it sparīgi<br />
noteica, nedrīkstot strīdēties. Varētu tik piebilst,<br />
ka masīvie sējumi – un šis nav ne pirmais,<br />
nedz arī pēdējais – pieprasīs citus apsvērumus<br />
grāmatu plauktu būvē gan mājās,<br />
gan arī bibliotēkās. o<br />
70<br />
Tilti II. Latviešu mītnes zemju dzejas<br />
antoloģija. Ievadvārdi Vaira Vīķe-Freiberga.<br />
Sakārtojuši Margita Gailītis un Viesturs<br />
Vecgrāvis. Rīgā: Mansards, 2009. 608 lpp.<br />
Uz šī iespaidīgā sējuma aizmugures vāka lasām<br />
Latvijas kritiķu un literatūrzinātņu korifejas<br />
(ja tāds apzīmējums būtu pareizs un<br />
pieņemams) Janīnas Kursītes norādījumu lasītājam:<br />
Izlasot šo grāmatu, jebkurš no jums<br />
var vēlēties (kā tautas teiciens atgādina, kad<br />
pirmo reizi iet pa jaunu tiltu) un – piepildīsies.<br />
Vienīgais noteikums – jāizlasa no A līdz Z ...<br />
no ... Zintas Aistaras līdz ... Ainai Zemdegai.<br />
Tas nozīmētu – visas piebriedušā sējuma 608<br />
lappuses. Dzeja parasti nepadodas<br />
ātrlasīšanai, un kritiķes Janīnas<br />
Kursītes uzdevums nez vai<br />
būs pat rūdītiem dzejas mīļotājiem<br />
pa spēkam. Nāk prātā kāds<br />
leģendārs stāstiņš par Mocartu,<br />
savā laikā Zalcburgas arhibīskapa<br />
galma mūziķi. Kad garīdznieks<br />
reiz aizrādījis Mocartam,<br />
ka viņa mūzikā ir pārāk daudz<br />
nošu, Wunderkind esot atteicis:<br />
Nē, Jūsu Augstdzimtība, taisni<br />
tik daudz, cik nepieciešams. Ja<br />
izdevēju un redaktoru nodoms<br />
ir bijis šo sējumu ieteikt lietošanai<br />
skolu programmās, vietā<br />
būtu jautājums: vai tik daudz<br />
tomēr nav par daudz, Mocart?<br />
Sējuma alfabētiskais sakārtojums<br />
ir izdevīgs un neaizskarams,<br />
jo šāda secība ir neitrāla<br />
un nevainojama, nenododot izdevēju vai<br />
redaktoru iedomātās kvalitatīvās priekšrocības.<br />
Vaira Vīķe-Freiberga savos ievadvārdos<br />
izceļ dzejnieku pienesumu latviešu literatūrai<br />
ar specifisko tematiku un dinamisko spriedzi<br />
starp diviem iespaidu pretpoliem: no vienas<br />
puses tādu kā iekonservētu Latvijas neatkarības<br />
pirmā posma latviskumu, no otras – iespaidu<br />
no saskarsmes ar Rietumu pasaules literatūrā<br />
aktuālām strāvām (5). Nenoliedzami,<br />
tilti ir ceļami starp „šeit” un „tur”, bet varbūt<br />
vēl vairāk starp „toreiz” un „tagad”. Sākuma<br />
gados daudzu „ārlatviešu” (kas ir varbūt<br />
mazāk izteiksmīgs apzīmējums nekā trimda,<br />
taču pietiekami ietilpīgs) literatūras tematiskais<br />
degpunkts, kas, šķiet, šodien ir nozudis<br />
no priekšplāna diskusijām un zaudējis savu<br />
asumu, ir asimilācija. Par to dzejnieki un viņu<br />
kritiķi pa laikam mēdza ieslēgties sirdīgās debatēs<br />
gan rakstos, gan runās pirmajos gados<br />
pēc DP nometņu atstāšanas Vācijā, kas daudziem<br />
bija pagaidu mītnes zeme.
Change language