Ivars Drulle. Maikla Džeksona nāves mirklis. Stikla šķiedra, velvets, stodents. 2009 Par mākslinieku skat. Rutas Čaupovas rakstu 38.-44. lpp.
VISS IR OK DIVI APSKATI PAR VIENU DZEJGRĀMATU Jānis Elsbergs. panti. Rīga: Neputns, 2008.104 lpp. Ja nostādām Andreja Eglīša apokaliptisko Dievs, Tava zeme deg blakus Elsberga surdinētajam nosaukumam panti, nebūtu pareizi sagaidīt līdzīgas iezīmes. Kā nekā, laika atstarpe ir apmēram pusgadsimts – viens no smagākajiem momentiem kā mūsu „Dievzemītes,” tā arī latviešu tautas un varbūt arī visas cilvēces vēsturē. Salīdzinot ar Eglīša pravietisko biedinājumu visai latviešu tautai, kam Doppelgänger neatrast, Elsberga tik pazemīgi nosauktais piektais dzejas sējums ir pavisam citā noskaņā. Arī, protams, domāts citam dzejas cienītāju pulkam, un droši vien ne jau masām. Elsberga dzimta ir pulcējusi izcilus priekšgājējus, tostarp Jāņa māti, Vizmu Belševicu, kas ierakstās Trešās Atmodas laika pašā priekšplānā. Tad vēl brālis, Klāvs Elsbergs, kura nāve vēl vienmēr izsauc aizdomas par tās īstajiem apstākļiem laikos, apzīmētos par okupācijas gadiem. Autors min, ka uzdūries uz visu brāļa devumu vienā datora failā (37. lpp). Pēcvārdā norādīts, ka panti nav sakārtoti hronoloģiskā secībā – lasītājs tur atradīs gan jaunradītus, gan jau iepriekš publicētus dzejoļus. Tie ir dzejoļi, kas šodien šķietas dzeja esam, tādi ar kuriem viņš joprojām spēj profesionāli, estētiski un cilvēciski sadzīvot (..) Ņemiet par labu – tā autors nobeidz savu īsautobiogrāfiju. Kamēr Andreja Eglīša dzeja ierakstās tautas likteņstāstos, Elsbergs mīt mazāk varonīgos laikos, kas, protams, nenozīmē, ka viņa devums ir mazāk cienīgs saukties par dzeju. Ielikt pantus kaut kādā simetriskā laika ielogā būtu Prokrusta veikums, uzspiežot tiem virzību un vienveidību, kādas tur nav. Visizcilāk jau pašā sākumā parādās dzejnieka vienpatība, viņa atstatums no pūļa, kad viņš vēro „kluso vīru”, kas no rīta agri ceļas (..) ieliek protēzi un kāsē klusais vīrs / pasmeļ ūdeni griež maizi klusais vīrs / tā lūk brokasto vienādiņ klusais vīrs (14). Pa laikam pavīd tāda kā tuvība ar nekad vārdā nenosaukto, šķietami tuvo personu, kuras netiešais siluets liek lasītājam pašam piedot dzīvību un tuvumu. Es neesmu vajadzīgs / un tomēr es tevi mīlu. Blakus šai klusai tuvībai visai ironiski un pat zobgalīgi ieskanas latviešu rakstniecībā tik neizbēgamais temats par dabas tuvumu: Aizgāju es pie dabas krūts / tā bija sasalusi un cieta (..) / sacīšu svinīgu runu par to kā man sirds ir pilna ar vienkārši prieku par dzīvi, bet tad pēkšņi uzrodas kāds Melns čuguna virsnieks, kas negribot izgrūda: ‘brīvi’ un es beidzot varēju iet. (..) Un ceru ka daba man piedos pastaigu viņai pa krūtīm (26). Melnais čuguna virsnieks, kas gan nav svešs tēls mūsu rakstniecībā, izsauc dažādas asociācijas, paliek kā „ēsma” lasītāja izdomai. Un tad, šķiet, visai dzēlīgi dzejnieks aizsāk refrēnu: Aizbērsim Daugavu ciet – it kā pietiktu daudzināt latviešu likteņupi. Kaut Elsbergs ir visai atturīgs no iemaisīšanās šodienas politiskos sajukumos, reizēm liekas, ka dzejnieku māc šaubas, vai šāda atturēšanās no brālības ar pūli ir dzejnieka sūtība. Eju pa ielu un brīnos, / kāpēc nav redzamas manas pēdas (..) / Bail neieraudzīt pat ēnu / ‘Vai tu esi dzīvs?’/ Man pēkšņi prasa kāds piedzēries kungs./ ‘Jā, jā,’ es steidzīgi saku./ ‘Jā, jā,’ es ļoti / steidzīgi / saku (40). Bet aizmirst pagātnes rēgus nav dots apzinīgam dzejniekam Dievzemītē. Dzejolī „Lieldienu pastaiga 2000”, jūsmodams par svaiga zaļuma pietvīkušo pavasara gaisu, dzejnieks pēkšņi uzduras piemiņas plāksnei, kas uzstādīta Biķernieku mežā fašistu zvērīgi nogalināto miermīlīgo iedzīvotāju godināšanai... Dzejniekam pa laikam it kā uznāk kārdinājums pamest savu iemīļoto vietu pie loga, no kura var ērti vērot pasauli un piebiedroties pūlim un, gandrīz kā franču romantiķiem, zvērīgi debatēt, vai dzejniekam ir tiesības un pienākums pamest tīro, sterilo ziloņkaula torni, kur vienatnē iespējams radīt to labāko. Šīs debates jau neaprims. Ergo, viss laikam ir OK. Juris Silenieks Juris Silenieks ir emeritēts literatūras profesors un JG redakcijas loceklis. *** Pirmajā brīdī šķiet, ka Jānis Elsbergs grāmatā panti ir viltīgi paņēmis labāko no saviem trim iepriekšējiem krājumiem un salicis kopā ar gudri atlasītiem jauniem dzejoļiem. Lai arī pats autors intervijā portālam ¼ Satori („Dzejnieka dzīvē ir laimīgi gadījumi”, 2009.14.X) apgalvo, ka gluži vienkārši papildinājis jaunos dzejoļus ar vecajiem, tomēr, lasot krājumu, top skaidrs, ka panti nav 67
- Page 2 and 3:
VOL. LV, No 2, ISSUE 261 SUMMER 201
- Page 4 and 5:
2 MARIJA BRIEDE Pastāv vārdu dzī
- Page 6 and 7:
4 aka mūžīgā mīlestība tu esi
- Page 8 and 9:
6 akls kā pirmdzimtais skūpsts es
- Page 10 and 11:
edzi, kā es te sēžu, skatos vaka
- Page 12:
Nacionālisms, kurš tagad vi sur t
- Page 15 and 16:
Pārnesums no 10. lpp. it īpaši m
- Page 17 and 18: 1934. gada rakstā arī ar no sauku
- Page 19 and 20: vijā var uzskatīt par lūzuma gad
- Page 21 and 22: kos sarīkojumos 14 deviņās pils
- Page 23 and 24: (no JG167,1988), Literatūrā un M
- Page 25 and 26: lpp.). Šīs vārdnīcas nolūks ir
- Page 27 and 28: Rolfs Ekmanis STARPTAUTISKIE RAIDĪ
- Page 29: Juris Kornets. Pie Dzintara jūras.
- Page 32 and 33: veidošana, ko raksturo mulsinoši
- Page 34 and 35: kopā Rīgas kinostudijā. - Dzird
- Page 36 and 37: SARUNA AR JURI ŽAGARIŅU, JĀŅA B
- Page 38 and 39: ZIŅAS UN NEZIŅAS NO TĪKLIEM UN T
- Page 40 and 41: Ruta Čaupova KRĪZES LAIKA IESPĒJ
- Page 42 and 43: pagaidām nav iespējams īstenot f
- Page 44 and 45: Aivars Bikše. Ideālists. Izstād
- Page 46 and 47: darbus, Juris Švalbe saviem kolē
- Page 48 and 49: Foto: Didzis Nīgals No kr.: māksl
- Page 50 and 51: Esmu pārsteigts par JG vērtīgo s
- Page 52 and 53: Aina Balgalve. Pamesta māja. 2005.
- Page 54 and 55: B A L V A S - Nacionālās radio un
- Page 56 and 57: Vīķes-Freibergas gadiem Latvijas
- Page 58 and 59: Vilhelms Purvīts, Jānis Valters)
- Page 60 and 61: (..) dvēsele, ko redzu latviešos,
- Page 62 and 63: Solveiga Silkalna, Gustavs Strenga,
- Page 64 and 65: TAS LETU KAROGS IR PATIES DIVI APSK
- Page 66 and 67: savākt un apstrādāt informāciju
- Page 70 and 71: vis tikai izlase plus jaunie, bet g
- Page 72 and 73: Kā varētu sagaidīt, reģistri ma
- Page 74 and 75: PAR TRĪS LAIKA NOGRIEŽŅIEM Modri
- Page 76 and 77: pret katoļiem, baidīdamies, ka vi
- Page 78 and 79: loģijas mēģina dzēst etniskās
- Page 80: LETTERS AND THE VISUAL ARTS. Poems
Change language