savākt un apstrādāt informāciju par viņai svešo īstenību. Tāpat kā mūsu senči, daudzi no mums tagad dzīvo mainīgā vidē, citā valodā runājošu, nereti pret mūsu zemes likteni vienaldzīgu vai pat naidīgu tautu un grupu tuvumā. Rakstot par vendiem Akadēmiskās Dzīves 46. numurā (100. lpp.) Prof. Guntis Zemītis piemin letu karaspēka vienību, kas 13. gs. devusies no Cēsīm uz Rīgu: 64 To tiešām te jums sacīt varu, Ko arī šajā brīdī daru, Tas letu karogs ir paties (Atskaņu hronika. Rīga: Zinātne, 1989:9231-9233) Caur 700 gadiem mūs sasniedz un uzrunā vārdi par letu karoga nesēju, kas liecina par mūsu tautas vēsturi, tās spēku un izturību. Kā literāti, izcilas rakstnieku dzimtas pēcnācēju, neatkarīgās Latvijas vēstnieci Igaunijā un Somijā, liecinātāju par bēgļu skaudro īstenību un mūsu tautas vienotības rosinātāju gribu cildināt Annu Žīguri – vienu no mūsu karoga nozīmīgajām nesējām. Aina Siksna JG līdzstrādniece Aina Siksna ir psihiātrijas doktore. Dzīvo un strādā Stokholmā, daudz uzturas Latvijā. *** Annas Žīgures grāmata stāsta par latviešu bēgšanu uz Vāciju 1944. gada vasarā un rudenī, par bēgļu likteņiem Vācijā pašās kara beigās, par izšķirtām ģimenēm, par to, kā izšķirti vienas ģimenes bērni atkal atrod viens otru, arī par tām ģimenēm, kuras vairs neatrod tuviniekus, jo tie gājuši bojā sagrautajās vācu pilsētās. Lasām arī par latviešu leģionāriem „Kurzemes katlā”, kara lazaretē Kurzemē un angļu un franču pēckara gūstā. Uzzinām arī par cilvēkiem, kurus vācieši ar varu saņēma uz ielām, aizveda ar kuģiem kā strādniekus uz Vāciju, ģimenēm nezinot par tuvinieku likteni. Autore parāda, cik grūti latviešim bija izšķirties, vai palikt mājās savā pazīstamā, mīļā vietā un cerēt uz kara un padomju varas pārdzīvošanu, vai doties ceļā uz Kurzemi, vai pat uz svešumu, uz nezināmo, karā sagrauto Vāciju. Šajos stāstos parādās bailes par ģimenēm, rūpes un bažas par katru nākamo stundu un dienu, līdzjūtība pret līdzcilvēku, bet arī rūpes tikai par savu personīgo labumu. Un visiem stāstiem cauri virmo prombraucēju un palicēju šķiršanās sāpes. Šie ir traģiski stāsti. Grāmata ir hronoloģiski sakārtota, sākot ar 1944. gada pavasari – ar izvilkumiem no tā laika laikrakstiem, bēgļu dienasgrāmatām, vēstulēm un autores pašas stāstījumiem – līdz pat Vācijas sabrukumam, kad lielākā daļa bēgļu tur jau atrod patvērumu. Jāpiemin, ka autores rakstītie stāsti ir tik saistoši, ka gribētos to turpinājumus lasīt garāku noveļu vai pat romānu veidā. Pavadvārdos Žīgure paskaidro, ka bēgļu sāgas otrā grāmata būšot par to gara spēku, kas ļāva latviešiem izdzīvot un izturēt bēglu nometnēs pēckara Vācijā. Veltījumā autore raksta: Veltīts tiem latviešiem, kas bija spiesti pamest savas <strong>mājas</strong>, un tiem, kuri palika. Domāju, ka šīs grāmatas lielākā vērtība būs tiem latviešiem, kuri neizbēga un to pēctečiem, kuri palika un dzīvoja zem padomju varas, jo ir vēl cilvēki Latvijā, kas ļoti maz zina par latviešu bēgšanas iemesliem un savā nezināšanā ir pārliecināti, ka aizbraukšana notikusi, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli. Anna Žīgure dzimusi pēckara Latvijā, mācījusies Tartu (agrāk Tērbatas) Universitātē somu-ugru valodas. Atjaunotās Latvijas valdība 1992. gadā izvēlējās viņu par pirmo vēstnieci Somijā. Šo posteni viņa ieņem līdz 1998. gadam. Somiem Žīgure uzraksta grāmatu Es stāstu par Latviju (1997), kas tiek pārtulkota un izdota igauniski (1999) un arī latviski ar nosaukumu Latvijas zeme un debesis (2000). Vēlāk lasītāji no autores saņem Marselīnu (2008) stāstu par savu vecmāmiņu Elzu Stērsti un lielo, uzņēmīgo Stērstu ģimeni. Tajā pašā gadā seko divi darbi vienā sējumā – Tomēr tik tuvu un Latvijas zeme un debesis. Laikrakstos un žurnālos ir publicēti daudzi Annas Žīgures raksti. Turklāt bieži viņa tiek aicināta referēt konferencēs un plašos sarīkojumos gan Latvijā, gan arī latviešu centros ārzemēs. Vēsturnieka Kārļa Kangera vērtīgais pēcvārds izskaidro Vācijas politiku par Baltijas telpas evakuāciju uz Vāciju 1944. gadā un kā šī politika tika mainīta Sarkanarmijai virzoties arvien dziļāk Latvijā. Kamēr Anna Žīgure apraksta latviešu traģisko likteni, bēgot no otrreizējās krievu okupācijas, Kārlis Kangeris ieliek šos stāstījumus tā laika Vācijas austrumu politikas kontekstā. Astra Roze Astra Roze ir profesionāla bibliotekāre, tulkotāja un angļu valodas redaktore.
Jānis Karlovs. Skulpturāls objekts. Granīts. Mākslinieka darbnīcā Ikšķilē, 2009. Par tēlnieku skat. 38.-44. lpp.
- Page 2 and 3:
VOL. LV, No 2, ISSUE 261 SUMMER 201
- Page 4 and 5:
2 MARIJA BRIEDE Pastāv vārdu dzī
- Page 6 and 7:
4 aka mūžīgā mīlestība tu esi
- Page 8 and 9:
6 akls kā pirmdzimtais skūpsts es
- Page 10 and 11:
edzi, kā es te sēžu, skatos vaka
- Page 12:
Nacionālisms, kurš tagad vi sur t
- Page 15 and 16: Pārnesums no 10. lpp. it īpaši m
- Page 17 and 18: 1934. gada rakstā arī ar no sauku
- Page 19 and 20: vijā var uzskatīt par lūzuma gad
- Page 21 and 22: kos sarīkojumos 14 deviņās pils
- Page 23 and 24: (no JG167,1988), Literatūrā un M
- Page 25 and 26: lpp.). Šīs vārdnīcas nolūks ir
- Page 27 and 28: Rolfs Ekmanis STARPTAUTISKIE RAIDĪ
- Page 29: Juris Kornets. Pie Dzintara jūras.
- Page 32 and 33: veidošana, ko raksturo mulsinoši
- Page 34 and 35: kopā Rīgas kinostudijā. - Dzird
- Page 36 and 37: SARUNA AR JURI ŽAGARIŅU, JĀŅA B
- Page 38 and 39: ZIŅAS UN NEZIŅAS NO TĪKLIEM UN T
- Page 40 and 41: Ruta Čaupova KRĪZES LAIKA IESPĒJ
- Page 42 and 43: pagaidām nav iespējams īstenot f
- Page 44 and 45: Aivars Bikše. Ideālists. Izstād
- Page 46 and 47: darbus, Juris Švalbe saviem kolē
- Page 48 and 49: Foto: Didzis Nīgals No kr.: māksl
- Page 50 and 51: Esmu pārsteigts par JG vērtīgo s
- Page 52 and 53: Aina Balgalve. Pamesta māja. 2005.
- Page 54 and 55: B A L V A S - Nacionālās radio un
- Page 56 and 57: Vīķes-Freibergas gadiem Latvijas
- Page 58 and 59: Vilhelms Purvīts, Jānis Valters)
- Page 60 and 61: (..) dvēsele, ko redzu latviešos,
- Page 62 and 63: Solveiga Silkalna, Gustavs Strenga,
- Page 64 and 65: TAS LETU KAROGS IR PATIES DIVI APSK
- Page 68 and 69: Ivars Drulle. Maikla Džeksona nāv
- Page 70 and 71: vis tikai izlase plus jaunie, bet g
- Page 72 and 73: Kā varētu sagaidīt, reģistri ma
- Page 74 and 75: PAR TRĪS LAIKA NOGRIEŽŅIEM Modri
- Page 76 and 77: pret katoļiem, baidīdamies, ka vi
- Page 78 and 79: loģijas mēģina dzēst etniskās
- Page 80: LETTERS AND THE VISUAL ARTS. Poems
Change language