Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Vilhelms Purvīts, Jānis Valters) –<br />
Latvijas daba 19.-20. gs. mijā.<br />
„Arsenālā” plaša Edvarda<br />
Grūbes turpat 50 gadu garā radošā<br />
mūža retrospekcija mākslinieka<br />
75 gadu jubilejai (2010.XI)<br />
par godu. Galvenās tēmas ir maize,<br />
māte, bērns, durvis, logs, mūzikas<br />
instrumenti, kurus Grūbe<br />
glezno nepārtraukti un neskaitāmās<br />
variācijās, bet kuri vienmēr<br />
iegūst jaunu skanējumu, jaunu<br />
krāsu risinājumu. Apgāds „Neputns”<br />
laidis klajā Grūbes darbu<br />
albumu. Tallinas galerijā<br />
„ArtDepo” latviešu un igauņu<br />
mākslinieku izstāde We Are<br />
Fine. Latviju pārstāv Andris Eglītis,<br />
Līga Meldere, Vineta Kaulača<br />
u.c. Jelgavā gada sākumā<br />
12. Starptautiskais ledus<br />
skulptūru festivāls, kur ekonomiskās<br />
situācijas dēļ piedalās tikai<br />
22 autori no 9 valstīm. 1. vieta<br />
– Latvijas pārstāvim Aināram<br />
Zingnikam par darbu Noķert<br />
vēju. Komandu grupā uzvar bulgāru<br />
tēlnieki, bet žūrijas balva par meistarību krieva<br />
Andreja Molokova un mūsu pašu Zvingnika kopdarbam<br />
Iņ – jaņ. Dzelzceļa muzejā Rīgā „Purvīša<br />
balvas 2009” laureātes Katrīnas Neiburgas izstāde<br />
Patiesībā. Darbs, ģimene, mīlestība, Dievs, bērni un<br />
muzikāli priekšnesumi. Personālizstāde A. Sūnas<br />
galerijā Intai Celmiņai – krāsas, kas klātas uz audekla<br />
ar platām otām. Jāapbrīno mākslinieces iekšējā<br />
enerģija un spēks, kas verd no darbiem, kuros, šķiet,<br />
sakoncentrējies viss mūsu laika dramatisms. <br />
Pirmizrādi piedzīvo filma Versija Vera – par krievu tēlnieci,<br />
rīdzinieci Veru Muhinu. „Mansarda”<br />
Jānis Kreicbergs. Zaļās kāzas. 1972<br />
56<br />
Gunārs Krollis. Bīstamais līdzsvars<br />
apgādā iznāk Māra Branča sarakstītā<br />
grāmata/albums Lidojums par<br />
Kanādas latviešu mākslinieci un<br />
dzejnieci Gunu Ikonu-Krūmiņu.<br />
Galerijā „Māksla XO” Kristapa<br />
Zariņa izstāde Vulkāns – ceļojuma<br />
piezīmes laikā un telpā, bet<br />
„Galerijā 21” – jaunās mākslinieces<br />
Andas Lāces Neizdibināmās takas.<br />
Izveidota „Purvīša balvas<br />
2011” žūrija ar 6 vietējiem pārstāvjiem<br />
(LNMM direktore Māra Lāce,<br />
Jānis Zuzāns, Eduards Kļaviņš, Helēna<br />
Demakova, Inga Šteimane un<br />
kolekcionārs Andris Kļaviņš) un trīs<br />
ārzemju (Lietuvas, Krievijas, Polijas)<br />
ekspertiem. Jūnijā Latvijas<br />
vēstniecībā Vašingtonā izstādīta<br />
Sniedzes Ruņģes instalācija Meklētājs/Explorer<br />
– par Latvijas svētvietām,<br />
senajām, garīgajām vērtībām,<br />
senču tradīcijām. Tās pamatā izlase<br />
no aptuveni 1 800 fotoattēliem,<br />
kas radušies divu mēnešu ekspedīcijas<br />
laikā, šķērsojot Latviju no Dundagas<br />
līdz Krāslavai, no Rucavas<br />
līdz Kārsavai. (mb)<br />
F I L M A – Filmas Soviet Story (Padomju stāsts) režisoram<br />
Edvīnam Šnorem ar Igaunijas prezidenta<br />
rīkojumu piešķirts valsts augstākais apbalvojums<br />
– Māras Zemes krusta 4. šķiras ordenis. Vienlaikus<br />
Edvīns kļūst par Amerikas Baltiešu brīvības līgas<br />
balvas (2009) laureātu. Filma pieejama ar subtitriem<br />
vismaz 30 valodās. Arvien lielāku popularitāti<br />
iegūst Mōrīnes un Džeimsa Tastija (Maureen<br />
& James Tusty) 2007. gadā veidotā filma The Singing<br />
Revolution par igauņu dziesmoto atmodu<br />
1991. gadā. Latvijā tā izrādīta vairākkārt, arī LOM.<br />
Berlīnes 9. Tūrisma festivālā Das goldene Stadttor<br />
2010 īsfilma par Ziemsvētku eglīti Rīgā saņēmusi<br />
sudraba balvu kategorijā „pilsētas tūrisms” (skat.<br />
http://tinyurl.com/eglite). Uzjautrina animācijas<br />
filmiņa Latvietis, kur rež. Jānis Cimermanis 8<br />
minūtēs dara zināmu Latvijas vēsturi (http://tinyurl.<br />
com/cimermanis). Gada sākumā ne tikai 22<br />
Latvijas kinoteātros, bet arī Ņujorkā un Vašingtonā<br />
notiek pirmās digitālās latviešu filmas Rūdolfa mantojums<br />
pirmizrāde. Tās autors/režisors Jānis Streičs<br />
izmantojis Rūdolfa Blaumaņa motīvus. Visumā no<br />
skatītājiem dzirdētas jūsmīgas atsauksmes, taču dažiem<br />
filma šķita samērā klišejiska un samāksloti „uzfrizēta”.<br />
Laimīga izvēle blaumaniskās gaisotnes radīšanai<br />
bijusi Uģa Prauliņa mūzika. Nacionālajā<br />
filmu festivālā Lielais Kristaps 2009 balvu par mūža<br />
ieguldījumu kinomākslā saņem Viktors Šildknehts.<br />
Labākās filmas – Bekons, sviests un mana Mamma,<br />
Nevajadzīgie ļaudis, Apsēstība, Bēgums; labākais<br />
scenārists – Pauls Bankovskis (Klucis – nepareizais<br />
latvietis). Par Anša Epnera studijas AVE veidoto<br />
dokumentālo Bēgumu (rež. Ivars Zviedris) filmas<br />
līdzproducents (Brendan Culleton): Neviens nezina<br />
par gliemežu lasītājiem, īri nevēlas darīt šo darbu. (..)<br />
Tas ir smags darbs, kā darba stundas nosaka paisuma<br />
un bēguma plūdmaiņa, tādēļ to veic tikai imigranti,
Change language