Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

17.09.2013 Views

darbus, Juris Švalbe saviem kolēģiem piedāvāja iespēju īstenot ainaviskās vides mērogam atbilstošus skulpturālus objektus no Krimuldas apkārtnē un citos tuvākajos pagastos atrastiem laukakmeņiem. Dažiem tēlniekiem izdevies visai tradicionāli orientētajā latviešu tēlniecības kopainā atrast un meistarīgi piepildīt savu stilu, konceptuāli un metaforiski interpretējamu telpiskumu. Tā, piemēram, Igors Dobičins, gatavodamies personālizstādei Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (2004), radīja vairākas drosmīgi risinātas granītskulptūras, kurās ar īpašiem instrumentiem un izpildījuma paņēmieniem iestrādāti telpiski perfekti koncentrēti, pārsvarā apļveidīgi atvērumi. Šādu pieeju tēlnieks turpinājis arī 2009. gadā radītajos darbos, dažiem no tiem piešķirdams pat visai konkrēti tvertu sociālpsiholoģiski motivētu zemtekstu. Tā, piemēram, diezgan ekspresīvi pasniegtais skulptūru diptihs „Dainas Janovnas portrets. I-II” atgādina savulaik padomju varas gados un dažviet varbūt pat līdz šim notiekošo pakalpīgo apvērsto integrēšanos un savas identitātes izkropļošanu. Jāatzīmē, ka Igors Dobičins akmens apstrādāšanas prasmi un tēlniecisko masu izjūtu ir nodevis savam dēlam Ansim, kurš jau kopš zēna gadiem piedalījies granīta skulptūru simpozijos. Pabeidzot Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Ansis Dobičins radījis telpiski izteiksmīgu akmens kompozīciju un šogad veiksmīgi iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. 10 Šķiet, ka pēc dažādu, tai skaitā arī trauslāku strukturējumu izplatības Latvijā atkal varētu veidoties tēlnieku paaudze ar izteiktu formu un masu monumentalitātes izjūtu. 10. Autores saruna ar tēlnieku Igoru Dobičinu 2009. gada 5. novembrī. Igors Dobičins. Dainas Janovnas portrets. 2009 44 Ojārs Feldbergs Venēcijā, 2009 Par vienu no tēlniecisko masu enerģētiskā uzlādējuma un spēka būtiskākajiem apliecinātājiem jau kopš 20. gs. 60. gadu nogales varam uzskatīt Jāni Karlovu. Viņš, gatavodamies savai personālizstādei, kas varētu notikt Daugavas muzejā Doles salā, pēdējos gados izkalis vairākus diezgan lielus un sevišķi iedarbīgus skulpturālus objektus, kuri pagaidām atrodas priežu ielokā pie mākslinieka darbnīcas Ikšķilē. „Māksliniekam nekāda krīze nevar būt. Viņam pašam jāspēj tikt galā ar saviem darbiem,” saka Jānis Karlovs. Protams, tos māksliniekus, kuri uzsākuši privāti vadītus liela mēroga projektus, krīze skar smagāk. Tā, piemēram, Ojārs Feldbergs, turpinādams attīstīt Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja programmas, sastopas ar grūti pārvaramu resursu deficītu. Tomēr viņš, izvērsdams savus akmeņu stādīšanas un audzēšanas pasākumus, tieši šogad atradis jaunas iespējas starptautisko kontaktu tīklojumiem. Ojāra Feldberga īpaši izraudzītie ar labiem vēlējumiem Pedvālē rīkotajos rituālos apveltītie akmeņi, notiekot attiecīgām ceremonijām, 2008. gada nogalē tika iestādīti Briselē un šogad oktobrī – Venēcijā. Akmens, kas paredzēts iestādīšanai svētajā zemē Izraēlā, atrodas ceļā uz savu mājvietu, savukārt Ojārs Feldbergs pats šobrīd devies uz Vjetnamu, kur piedalīsies simpozijā un vienu no saviem akmeņiem iedēstīs karaļa Hunga tempļa kompleksā. Sniedzot šo nelielo ieskatu dažu patiešām radoši aktīvu tēlnieku jaunrades izpausmēs, nākas atzīt, ka tapuši pārliecinoši un saistoši dažāda rakstura darbi, kuri iezīmē arī jaunas iespējas ne tikai pašu mākslinieku sniegumā, bet arī šī mākslas veida kopainā Latvijā. o

Linda Treija TRĪS KUMOSI MĀKSLAS... Ar tādu nosaukumu šā gada 20. februārī atklāja trīs mākslinieču – Sarmas Muižnieces Liepiņas (Bostona, MA), Kristas Nīgales (ME) un Lindas Treijas (Houston, TX), izstādi Brīvo letu biedrībā Filadelfijā. Ideja par šo izstādi jau virmoja gaisā no 2009. gada pavasara, kad Uģis Nīgals, apmeklējot izstādi Latvian Dimensions: Contemporary Installations and Sculpture – Washington, DC, piedāvāja izstādīties Filadelfijā. Tā mēs kopā ar Sarmu, spītējot sniega vētrām un tālajam ceļam, devāmies no Bostonas uz Filadelfiju iekārtot izstādi Trīs kumosi mākslas. Jāsaka, ka Filadelfijas latviešu sabiedrība izceļas ar savu aktīvo kultūras dzīvi, it sevišķi vizuālās mākslas jomā. Jau divus gadus rudeņos Uģis Nīgals un Aina Berķe organizē nozīmīgu mākslas izstādi biedrības telpās, kurā piedalās daudzi latviešu mākslinieki no visas Amerikas. Pats nams ar 50. un 60. gadu interjēra iezīmēm, antīkajām, pagājušā gadsimta sākuma gleznām, melnbaltajām fotogrāfijām no biedrības pirmsākuma laikiem, veco bibliotēku ar augstajiem, ornamentiem rotātajiem griestiem, lielajiem logiem ar skatu uz Filadelfijas augstceltnēm un kičīgi aizkustinošo, bet reizē draudzīgi pievilcīgo bāru ir brīnišķīga vieta radošām norisēm, sanākšanai kopā, mākslai un kultūras dzīvei. Lielā zāle 2. stāvā vairāk ir piemērota teātra izrādēm, nevis galerijas tipa izstādēm. Tomēr, ar savu plašumu un iespējām izmantot pārvietojamās sienas tā ļauj pilnībā pārvērsties par vēlamu telpu mākslas darbu izstādīšanai. Pie sienas ar logiem bija apskatāmi Sarmas Muižnieces Liepiņas darbi. Sarmas pasteļi ir koši krāsaini, pilni dažādības, bet reizē, atļaušos teikt, „sarmiski“ atpazīstami. Tajos atsaucas viņas aizraušanās ar vārdu spēlēm, neordinārā pieeja un izpratne par lietām, vietām un situācijām. Vai gan savādāk mūsos cieši acīs skatītos pūra tīnes vāks (Pura Tīns) un zivs – megalops, cieši sasaistīts ar koka karoti un tīģerādiņu, skumji manevrētu citronu un citu garšvielu ierāmējumā (Peldot ar koka karoti un tīģeri)? Sarmas darbiem lielu nozīmi piešķir nosaukumi. Pāris abstraktās gleznas, izlasot nosaukumus, uzbur reālas un pat reizēm ikdienišķas ainas – Krāsošana līnijām, Kādas krāsas tērpsim šovakar?, Siltums. Pastelī Kut! dominē abstraktas, bet reizē ļoti organiskas formas, kuras, kā pati Sarma piebilst, bieži rodas tikai tad, kad ir jautrs un labs noskaņojums. Tad nāk „dzīvnieku stūrītis“ – darbos Viesi! Kurus Foto: Artis Klapars traukus?, Pavārgrāmata! Kur atkal nolikta? un Uz dīvāna, zem dīvāna kaut kas pavīd no latviešu tautas pasakām, Latvijas sarkanās grāmatas un sadzīves problēmām. Pirms izstādes atklāšanas bija iespējams noskatīties Jāņa Streiča filmu Rūdolfa mantojums, kas bija jautra, reizēm smieklīga, bet dvēseli un sirdi aizskaroša filma. Tagad, to atceroties, es pieķeru sevi pie domas, ka Sarmas darbi manī izsauc līdzīgas izjūtas. Jautrais, asprātīgais un ironiskais klājas slāņos ar patieso un reālo dzīves izjūtu. Kā pati Sarma saka: Labprāt ticu vistrakākajām ainām, visveiklākajām personifikācijām. Lai atdzīvojas, kā Klāva Elsberga dzejolī, ne tikai gari, bet arī kartupeļi! (intervija JG249). Kikai Nīgalei bija daudz neliela formāta darbi, kuri žilbināja ar savu krāsu kolorītu. Pāris gleznas gleznotas eļļas tehnikā, bet vairākums darbu bija tonētu papīru kolāžas. Visus mākslas darbus vienoja tēma – dzīvnieki. Eļļas darbos attēlotās, ļoti tuvu pievilktās dažādu dzīvnieku acis, gleznotas reālistiskā manierē, uz skatītāju atstāja ornamentālu un dekoratīvu gleznu iespaidu (Eye of Eagle, Eye of Ocelot, Eye of Whooping Crane, Eye of Orangutan). Nelielā formāta kolāžas (vairumā 24 x 16 cm) atklāj mākslinieces No kr.: Linda Treija, Sandra Milevska. Fonā Lindas Vasara. Filadelfijā, 2010.II

darbus, Juris Švalbe saviem kolēģiem piedāvāja<br />

iespēju īstenot ainaviskās vides mērogam<br />

atbilstošus skulpturālus objektus no Krimuldas<br />

apkārtnē un citos tuvākajos pagastos<br />

atrastiem laukakmeņiem.<br />

Dažiem tēlniekiem izdevies visai tradicionāli<br />

orientētajā latviešu tēlniecības kopainā atrast<br />

un meistarīgi piepildīt savu stilu, konceptuāli<br />

un metaforiski interpretējamu telpiskumu.<br />

Tā, piemēram, Igors Dobičins, gatavodamies<br />

personālizstādei Latvijas Nacionālā mākslas<br />

muzeja Baltajā zālē (2004), radīja vairākas<br />

drosmīgi risinātas granītskulptūras, kurās ar<br />

īpašiem instrumentiem un izpildījuma paņēmieniem<br />

iestrādāti telpiski perfekti koncentrēti,<br />

pārsvarā apļveidīgi atvērumi. Šādu pieeju<br />

tēlnieks turpinājis arī 2009. gadā radītajos<br />

darbos, dažiem no tiem piešķirdams pat<br />

visai konkrēti tvertu sociālpsiholoģiski motivētu<br />

zemtekstu. Tā, piemēram, diezgan ekspresīvi<br />

pasniegtais skulptūru diptihs „Dainas<br />

Janovnas portrets. I-II” atgādina savulaik padomju<br />

varas gados un dažviet varbūt pat līdz<br />

šim notiekošo pakalpīgo apvērsto integrēšanos<br />

un savas identitātes izkropļošanu. Jāatzīmē,<br />

ka Igors Dobičins akmens apstrādāšanas<br />

prasmi un tēlniecisko masu izjūtu ir nodevis<br />

savam dēlam Ansim, kurš jau kopš zēna<br />

gadiem piedalījies granīta skulptūru simpozijos.<br />

Pabeidzot Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas<br />

vidusskolu, Ansis Dobičins radījis telpiski<br />

izteiksmīgu akmens kompozīciju un šogad<br />

veiksmīgi iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas<br />

Tēlniecības nodaļā. 10 Šķiet, ka pēc dažādu,<br />

tai skaitā arī trauslāku strukturējumu izplatības<br />

Latvijā atkal varētu veidoties tēlnieku paaudze<br />

ar izteiktu formu un masu monumentalitātes<br />

izjūtu.<br />

10. Autores saruna ar tēlnieku Igoru Dobičinu 2009.<br />

gada 5. novembrī.<br />

Igors Dobičins. Dainas Janovnas portrets. 2009<br />

44<br />

Ojārs Feldbergs Venēcijā, 2009<br />

Par vienu no tēlniecisko masu enerģētiskā<br />

uzlādējuma un spēka būtiskākajiem apliecinātājiem<br />

jau kopš 20. gs. 60. gadu nogales<br />

varam uzskatīt Jāni Karlovu. Viņš, gatavodamies<br />

savai personālizstādei, kas varētu<br />

notikt Daugavas muzejā Doles salā, pēdējos<br />

gados izkalis vairākus diezgan lielus un sevišķi<br />

iedarbīgus skulpturālus objektus, kuri pagaidām<br />

atrodas priežu ielokā pie mākslinieka<br />

darbnīcas Ikšķilē. „Māksliniekam nekāda krīze<br />

nevar būt. Viņam pašam jāspēj tikt galā ar<br />

saviem darbiem,” saka Jānis Karlovs.<br />

Protams, tos māksliniekus, kuri uzsākuši privāti<br />

vadītus liela mēroga projektus, krīze skar<br />

smagāk. Tā, piemēram, Ojārs Feldbergs, turpinādams<br />

attīstīt Pedvāles Brīvdabas mākslas<br />

muzeja programmas, sastopas ar grūti pārvaramu<br />

resursu deficītu. Tomēr viņš, izvērsdams<br />

savus akmeņu stādīšanas un audzēšanas<br />

pasākumus, tieši šogad atradis jaunas<br />

iespējas starptautisko kontaktu tīklojumiem.<br />

Ojāra Feldberga īpaši izraudzītie ar labiem<br />

vēlējumiem Pedvālē rīkotajos rituālos apveltītie<br />

akmeņi, notiekot attiecīgām ceremonijām,<br />

2008. gada nogalē tika iestādīti Briselē<br />

un šogad oktobrī – Venēcijā. Akmens, kas<br />

paredzēts iestādīšanai svētajā zemē Izraēlā,<br />

atrodas ceļā uz savu mājvietu, savukārt<br />

Ojārs Feldbergs pats šobrīd devies uz Vjetnamu,<br />

kur piedalīsies simpozijā un vienu no saviem<br />

akmeņiem iedēstīs karaļa Hunga tempļa<br />

kompleksā.<br />

Sniedzot šo nelielo ieskatu dažu patiešām<br />

radoši aktīvu tēlnieku jaunrades izpausmēs,<br />

nākas atzīt, ka tapuši pārliecinoši un saistoši<br />

dažāda rakstura darbi, kuri iezīmē arī jaunas<br />

iespējas ne tikai pašu mākslinieku sniegumā,<br />

bet arī šī mākslas veida kopainā Latvijā. o

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!