Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

17.09.2013 Views

pagaidām nav iespējams īstenot finansējuma trūkuma dēļ. Tomēr minētā objekta maketēšana pierādīja, ka ar šo oriģināli projektēto pieminekli Rīgā varētu parādīties pievilcīgs, ar Latvijas Universitātes ēku kontekstuāli saistīts publiskās tēlniecības darbs. Rēķinādamies ar tēlniecībai Latvijā pieejamo finansējuma avotu transformēšanos un samazināšanos jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma, kā arī ar visai fragmentārām un bieži vien nejaušām iespējām gūt kādus ienākumus, kas varētu noderēt jaunu darbu un radošu iecerējumu īstenošanai, vairāki tēlnieki, sevišķi tie, ku- riem šis periods bija viņu brieduma laiks, mēģināja attīstīt tādas stratēģijas un darbu izpildījuma paņēmienus, kas nodrošināja zināmu neatkarību no esošajiem apstākļiem. Dažiem no viņiem – piemēram, Gļebam Panteļejevam, Aigaram Bikšem, Igoram Dobičinam un Ivaram Drullem – zināmu nodrošinājumu devis pedagoģiskais darbs. Gan šie, gan vairāki citi tēlnieki izvēlējušies tādus formveides paņēmienus, kurus viņi spēj veikt paši, ieguldot savu fizisko spēju un enerģiju. Ir vērojami centieni pievērst lielāku uzmanību neparastām konceptuālām idejām, kuras iespējams īstenot ar neordināriem materiāliem un apstrādes veidiem. Ir mākslinieki, kuriem izdodas jau daudzu gadu garumā uzturēt veiksmīgus kontaktus ar citzemju kolēģiem un institūcijām. Gatavojot pārskatu par apstākļiem, ar kādiem jau gandrīz divdesmit gadu garumā un jo īpaši krīzes periodā nākas sastapties māksliniekiem, kuri tā vai citādi iekļaujas mūsdienīgi saprastā tēlniecības ieviržu diapazonā, esmu aptaujājusi šobrīd radoši aktīvākos šajā jomā strādājošos autorus. Gandrīz visi tēlnieki, ar kuriem runāju, atzīst, ka jau labu laiku – faktiski kopš 20. gs. 90. gadu sākuma – centušies pašu spēkiem rast iespējas savu darbu un ideju īstenošanai. „Tiem, kas izgājuši cauri 90. gadiem, nevajadzētu grimt pesimismā,” uzskata tēlnieks Gļebs Panteļejevs, piebilstot, ka „tieksme uz labu rezultātu ļoti bieži rodas tieši krīzes vai kā citādi grūtos apstākļos”. 2 Lielāki projekti gan ir apstājušies. Gļebam Panteļejevam, kā jau minēju, uz priekšu nevirzās veiksmīgi 2. Autores saruna ar tēlnieku Gļebu Panteļejevu 2009. gada 27. oktobrī. 40 ES “tautastērpā” (zils ar dzeltenām zvaigznēm) pozē projekta vadītājs Kristaps Gulbis. uzsāktais valodniekiem Jānim Endzelīnam un Kārlim Mīlenbaham veltītā pieminekļa projekts, apstājies arī kāds lielāks privāts pasūtījuma darbs vienā no jaunbūvētajiem ciematiem. Pieņemdams, ka krīzes laikā var tikt pārtraukta to pasūtījumu realizēšana, kuri paredzēti uzstādīšanai āra vidē, tēlnieks uzsver, ka pielāgojas situācijai un gūst baudu, nododamies jaunu, patiesi radošu motīvu un formveides paņēmienu īstenošanai. Nevarēdams atļauties atliet darbus bronzā, Gļebs Panteļevs ir atgriezies pie metāla metinājumu tehnikas un atklājis iepriekš neizmantotus formu traktējuma un izpildījuma principus. Agrākajos posmos, darinot kompozīcijas metāla metinājuma tehnikā, viņš varēja operēt galvenokārt tikai ar tēraudu, bet tagad ir apgūtas iespējas darboties ar visiem metāliem. Tas paver jaunu skatījumu gan uz formu raksturu, gan uz bagātīgāk izvērstiem asociāciju plāniem. Tēlnieks par saviem pavisam nesen tapušajiem, vēl nekur nerādītajiem darbiem stāsta aizrautīgi. Varu apliecināt, ka tie patiešām iezīmē ne tikai jaunu, augšupvedošu pavērsienu Gļeba Panteļejeva allaž intensīvo radošo veikumu kopumā, bet arī ir skaists un mūsu tēlniecības vispārējā līmeņa stiprināšanai vērtīgs perfekta mākslinieciskuma un formu tīrskanīguma apliecinājums. 2009. gadā tapušie un šobrīd aplūkošanai pieejamie tēlnieka jaundarbi ir „Kupols” (metināts nerūsējošs tērauds), „Antikupols” (metināts alumīnijs, krāsa) un simbolisks baloža atveidojums, kuram tēlnieks devis nosaukumu „Ledlauzis” (metināts alumīnijs). Tie veidoti, sevišķi delikāti abstrahējot sākotnēji it kā pat reāli uzskatāmas formas un to raksturā prasmīgi, kaut arī neuzkrītoši dāvājot skatītājam iespēju vērot asociāciju raisīšanos. Ar niansētu gaišas enerģijas starojumu apveltītie objekti darināti, vispirms izgatavojot māla pamatformu un tad to iepakojot metinātā metāla „garozā”, kas tādējādi apvienojas plastiski izteiksmīgā veselumā. Māls pēc tam tiek izņemts, un metāla metinājuma virsmā ir spraudziņas, pa kurām var saskatīt enerģētiski spēcīgam kodolam līdzīgo telpu formu iekšienē. Ir saistoši sajust apkārtējās telpas un šajā objektā ieslēgtā telpiskā kodola sabalsošanos. Gļebs Panteļejevs jau sācis gatavoties savai 2011. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē paredzētajai izstādei. Arī

tas liek koncentrēties un domāt par jaunām iecerēm. Lai nodrošinātu zināmu neatkarību no vietējiem apstākļiem, tēlnieks Kristaps Gulbis jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma intensīvi attīstījis starptautiskos kontaktus, līdzdarbojies daudzos simpozijos, projektos un dažādos citos ārzemēs rīkotos notikumos. Pats viņš atzīst, ka visā šajā periodā vismaz 90% no viņa īstenotajiem darbiem tapuši ārvalstīs, tā vai citādi bijuši saistīti ar uzaicinājumiem strādāt dažādos citzemju kultūras un mākslas centros. „Objektīva valsts un iedzīvotāju interešu nolikšana priekšējā plānā Latvijā nekad nav notikusi,” saka tēlnieks. 3 Šāda attieksme, protams, ietekmējusi arī mākslu un iespējas saņemt pārdomāti izsvērtus, attīstības kontekstā nozīmīgus pasūtījumus. Kristaps Gulbis tēlnieka profesionālo izglītību ieguva Igaunijas Mākslas institūtā (tag. Mākslas akadēmijā) Tallinā. Kopš radošās darbības agrīnā posma 20. gs. 90. gadu sākumā viņa ideju pavērsieni ir bijuši brīvi no ciešākām attiecībām ar latviešu tēlniecībai tradicionāliem formveides paņēmieniem. Jau Kristapa tēvs tēlnieks Aivars Gulbis, pievērsdamies bronzas lējuma tehniku ekspresivitātes akcentējumiem, savulaik bija attīstījis kontrastējošu pieeju latviešu akmens tēlniecības skolai raksturīgajam formu un kompozicionālo risinājumu smagnējumam. Kristapam Gulbim savukārt allaž piemitusi spēja brīvi un atraisīti piedāvāt dažādus konceptuāli ievirzītus ideju izvērsumus, kuri paredz noteiktus skatītāju iesaistīšanas un līdzdarbošanās veidus. Turklāt viņš pats spēj prasmīgi izgatavot objektus un priekšmetus, kas 3. Autores saruna ar tēlnieku Kristapu Gulbi 2009. gada 3. novembrī. attiecīgi tiek iesaistīti plānotajās šo objektu izmantošanas vai apgūšanas norisēs. Viņa pārliecinoši realizētā radošo ideju īstenošanas stratēģija acīmredzot gūst ievērību un panākumus starptautiskā konkurencē. Tāpēc Kristapam Gulbim arī šajā krīzes periodā ir bijušas iespējas saņemt uzaicinājumus uz citzemju institūciju rīkotiem pasākumiem. 2009. gadā viņš radījis un prezentējis savus darbus trijos starptautiskos notikumos – tēlniecības simpozijā Spānijas novadā Astūrijā, izstādē Zviedrijā, kur piedalījās vēl citi mākslinieki no Latvijas, kā arī Igaunijā, kur jūnijā tapa saistošs interaktīvs vides objekts. Astūrijā, kas atrodas Spānijas ziemeļu daļā starp Galīciju un Basku zemi, Salas municipalitātes vadība katru otro gadu rīko simpoziju, kura laikā darinātos vides objektus pēc tam izvieto publiskajā telpā. Kristaps Gulbis tur pērngad oktobrī no pamatīga koka stumbra ar visu mizu uzveidoja mēroga un proporciju izvēles ziņā precīzu, lakonisku pereskopam līdzīgu objektu. Tāpat kā vairāki citi Gulbja darbi, arī šis ir interaktīvs. Augšējā koka bluķī iestrādāts četrstūrains atvērums ar skatu uz pludmalei līdzīgu vidi un nelielu pusapģērbtu plastmasas figūriņu uzstādījumiem. Šis skatuves kārbai līdzīgais bluķa iekšienē paslēptais šķietami necilu lellīšu aranžējums atrodas acu augstumā un ir paredzēts, lai rosinātu skatītāju ziņkārību un vēlmi ielūkoties. Darba angliskais nosaukums ir Do you like watching? („Vai jums patīk ieskatīties?”). Izraudzītajai tēmai ir diezgan plašs gan masu kultūras, gan izklaides jomās aktuāls konteksts. Ar dažādu realitātes šovu un intimitāšu demonstrējumu krasi pieaugošo un neatlaidīgi reklamēto popularitāti cilvēki tiek radināti uzbudināties un apmierināt lūrētāju instinktus. Tēlnieks, parādīdams bluķī Kristaps Gulbis. Do you like watching? (Vai jums patīk ieskatīties?) Astūrijā, Spānijā (2009).

tas liek koncentrēties un domāt par jaunām<br />

iecerēm.<br />

Lai nodrošinātu zināmu neatkarību no vietējiem<br />

apstākļiem, tēlnieks Kristaps Gulbis<br />

jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma intensīvi<br />

attīstījis starptautiskos kontaktus, līdzdarbojies<br />

daudzos simpozijos, projektos un dažādos<br />

citos ārzemēs rīkotos notikumos. Pats<br />

viņš atzīst, ka visā šajā periodā vismaz 90%<br />

no viņa īstenotajiem darbiem tapuši ārvalstīs,<br />

tā vai citādi bijuši saistīti ar uzaicinājumiem<br />

strādāt dažādos citzemju kultūras un mākslas<br />

centros. „Objektīva valsts un iedzīvotāju<br />

interešu nolikšana priekšējā plānā Latvijā nekad<br />

nav notikusi,” saka tēlnieks. 3 Šāda attieksme,<br />

protams, ietekmējusi arī mākslu un iespējas<br />

saņemt pārdomāti izsvērtus, attīstības<br />

kontekstā nozīmīgus pasūtījumus.<br />

Kristaps Gulbis tēlnieka profesionālo izglītību<br />

ieguva Igaunijas Mākslas institūtā (tag.<br />

Mākslas akadēmijā) Tallinā. Kopš radošās<br />

darbības agrīnā posma 20. gs. 90. gadu sākumā<br />

viņa ideju pavērsieni ir bijuši brīvi no<br />

ciešākām attiecībām ar latviešu tēlniecībai<br />

tradicionāliem formveides paņēmieniem. Jau<br />

Kristapa tēvs tēlnieks Aivars Gulbis, pievērsdamies<br />

bronzas lējuma tehniku ekspresivitātes<br />

akcentējumiem, savulaik bija attīstījis<br />

kontrastējošu pieeju latviešu akmens tēlniecības<br />

skolai raksturīgajam formu un kompozicionālo<br />

risinājumu smagnējumam. Kristapam<br />

Gulbim savukārt allaž piemitusi spēja<br />

brīvi un atraisīti piedāvāt dažādus konceptuāli<br />

ievirzītus ideju izvērsumus, kuri paredz<br />

noteiktus skatītāju iesaistīšanas un līdzdarbošanās<br />

veidus. Turklāt viņš pats spēj prasmīgi<br />

izgatavot objektus un priekšmetus, kas<br />

3. Autores saruna ar tēlnieku Kristapu Gulbi 2009.<br />

gada 3. novembrī.<br />

attiecīgi tiek iesaistīti plānotajās šo objektu<br />

izmantošanas vai apgūšanas norisēs. Viņa<br />

pārliecinoši realizētā radošo ideju īstenošanas<br />

stratēģija acīmredzot gūst ievērību un<br />

panākumus starptautiskā konkurencē. Tāpēc<br />

Kristapam Gulbim arī šajā krīzes periodā<br />

ir bijušas iespējas saņemt uzaicinājumus<br />

uz citzemju institūciju rīkotiem pasākumiem.<br />

2009. gadā viņš radījis un prezentējis savus<br />

darbus trijos starptautiskos notikumos – tēlniecības<br />

simpozijā Spānijas novadā Astūrijā,<br />

izstādē Zviedrijā, kur piedalījās vēl citi mākslinieki<br />

no Latvijas, kā arī Igaunijā, kur jūnijā<br />

tapa saistošs interaktīvs vides objekts.<br />

Astūrijā, kas atrodas Spānijas ziemeļu daļā<br />

starp Galīciju un Basku zemi, Salas municipalitātes<br />

vadība katru otro gadu rīko simpoziju,<br />

kura laikā darinātos vides objektus pēc<br />

tam izvieto publiskajā telpā. Kristaps Gulbis<br />

tur pērngad oktobrī no pamatīga koka stumbra<br />

ar visu mizu uzveidoja mēroga un proporciju<br />

izvēles ziņā precīzu, lakonisku pereskopam<br />

līdzīgu objektu. Tāpat kā vairāki citi<br />

Gulbja darbi, arī šis ir interaktīvs. Augšējā<br />

koka bluķī iestrādāts četrstūrains atvērums<br />

ar skatu uz pludmalei līdzīgu vidi un nelielu<br />

pusapģērbtu plastmasas figūriņu uzstādījumiem.<br />

Šis skatuves kārbai līdzīgais bluķa iekšienē<br />

paslēptais šķietami necilu lellīšu aranžējums<br />

atrodas acu augstumā un ir paredzēts,<br />

lai rosinātu skatītāju ziņkārību un vēlmi<br />

ielūkoties. Darba angliskais nosaukums ir<br />

Do you like watching? („Vai jums patīk ieskatīties?”).<br />

Izraudzītajai tēmai ir diezgan plašs<br />

gan masu kultūras, gan izklaides jomās aktuāls<br />

konteksts. Ar dažādu realitātes šovu un<br />

intimitāšu demonstrējumu krasi pieaugošo<br />

un neatlaidīgi reklamēto popularitāti cilvēki<br />

tiek radināti uzbudināties un apmierināt lūrētāju<br />

instinktus. Tēlnieks, parādīdams bluķī<br />

Kristaps Gulbis. Do you like watching? (Vai jums patīk ieskatīties?) Astūrijā, Spānijā (2009).

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!