Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
fonda ietvaros pieejamā atbalsta sašaurināšanās<br />
arī mākslinieku radošajiem projektiem<br />
patiesībā anulē jebkurus demokrātiskā valstī<br />
akceptētus kultūrpolitikas standartus, kas<br />
nedrīkstētu pieļaut tik drakonisku administratīvu<br />
iejaukšanos kultūras un mākslas virzībā.<br />
Tas krīzes apstākļos liek māksliniekiem<br />
meklēt un īstenot savas personīgās izdzīvošanas<br />
un nodomāto uzdevumu veikšanas<br />
stratēģijas.<br />
Tēlniecība turklāt salīdzinājumā ar citām vizuālās<br />
mākslas nozarēm ir daudz tiešāk atkarīga<br />
no tā, kā sabiedrība, pašvaldību un<br />
valdības institūcijas novērtē publiskās telpas<br />
iekārtojuma principu saistību ar laikmeta<br />
gara un identitātes apzināšanos. Pēc vairākus<br />
gadu desmitus ilgušās okupācijas varas<br />
ideoloģijai pakļautu pieminekļu un tēlu izpildīšanas,<br />
tēlniecības prestižs bija un zināmā<br />
mērā joprojām ir pamatīgi iedragāts. Gan šis<br />
apstāklis, gan vienā tradicionālos formveides<br />
paņēmienus praktizējošo tēlnieku daļā ieilgusī<br />
ierastu motīvu un paņēmienu atkārtošana<br />
tik tiešām ir noteikusi 20. gs. 60. gados<br />
atdzīvinātā latviešu tēlniecības skolas atzara<br />
atvirzīšanos visai marginālā pozīcijā. Tradicionālo<br />
formveides paņēmienu kopēji, apvienojušies<br />
biedrībā „Latvijas tēlnieku centrs”, ir<br />
regulāri rīkojuši gan simpozijus, gan dažādas<br />
izstādes, arī vairākas ekspozīcijas Sv. Pētera<br />
baznīcā, kur demonstrēti skulpturālu tēlu un<br />
objektu piedāvājumi pilsētvidei. Tomēr viņu<br />
panākumi bija un krīzes apstākļos vēl lielākā<br />
mērā ir pieticīgi.<br />
Kopumā jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma<br />
tēlniecībā, tāpat kā, piemēram, kino un vēl<br />
dažās ar lieliem izdevumiem saistītās nozarēs,<br />
darbs noritējis salīdzinoši ierobežotā iespēju<br />
un pieejamo resursu amplitūdā. Visā šai periodā<br />
pastāvējusi disproporcija starp privātajām<br />
iniciatīvām, kas nākušas gan no mākslinieku,<br />
gan no pasūtītāju puses, un tiem atbalsta<br />
veidiem un resursiem, kurus nozarei<br />
vajadzētu saņemt objektīvi ievirzītas, sabiedrības<br />
interesēm atbilstošas valsts kultūrpolitikas<br />
ietvaros. Diezgan daudzi no publiskajā<br />
telpā uzstādītajiem pieminekļiem un objektiem<br />
tapuši dažu partiju un grupējumu centienos<br />
celt savus reitingus pirms vēlēšanām.<br />
Par līdz šim apjomīgāko valsts līmenī iecerēto,<br />
Kultūras ministrijas virzīto un Rīgas centra<br />
vidē paredzēto projektu var uzskatīt Padomju<br />
okupācijas upuru piemiņas memoriālu,<br />
kas atradīsies tiešā Okupācijas muzeja<br />
tuvumā. Starptautisks šī objekta projektu<br />
konkurss tika sarīkots 2008. gadā. Iesniegtie<br />
daudzie projekti dokumentēti korekti iz-<br />
Gļebs Panteļejevs. Kupols. Metināts alumīnijs,<br />
2009.<br />
dotā katalogā. 1 Lai gan starp pieteikumiem<br />
bija arī īstenošanai tradicionālos materiālos<br />
paredzēti tēli un simboli, žūrijas ievērību un<br />
pirmo vietu ieguva neparastāks risinājums,<br />
kurā par emocionāli uzrunājošu akcentu<br />
kļūst attiecīgi telpiski transformēts pavisam<br />
reāls priekšmets – kādas represētās sievietes<br />
darināts ar izsūtīto līdzbiedru vārdiem izšūts<br />
kabatlakatiņš. Paredzēts izmantot arī skaņu<br />
partitūru. Šī projekta ar devīzi „Vēstures taktīla”<br />
autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists,<br />
sonologs Voldemārs Johansons un<br />
mākslinieks Kristaps Ģelzis. Varbūt simptomātiski,<br />
ka viņu vidū nav neviena tēlnieka.<br />
Ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas<br />
atbalstu, piesaistot arī privātpersonu ziedojumus,<br />
2006. gadā Esplanādē tika atklāts<br />
tēlnieka Gļeba Panteļejeva stilistiski pārliecinoši<br />
veidotais un arhitekta Andra Veidemaņa<br />
veiksmīgi pilsētvidē iesaistītais piemineklis<br />
pirmajam Latvijas armijas virspavēlniekam<br />
Oskaram Kalpakam. Tas tapa ekonomisko<br />
apstākļu ziņā salīdzinoši labvēlīgā laikposmā.<br />
Savukārt īsi pirms krīzes iestāšanās iecerēto<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas paspārnē<br />
iniciēto pieminekli pazīstamajiem valodniekiem<br />
Jānim Endzelīnam un Kārlim Mīlenbaham,<br />
kura konkursā pirmo vietu un realizēšanas<br />
tiesības arī ieguva Gļebs Panteļejevs,<br />
1. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls<br />
(projektu katalogs) / Sast. G. Cēbere. – Rīga: Latvijas<br />
Republikas Kultūras ministrija, 2008.<br />
39
Change language