Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ruta Čaupova<br />
KRĪZES LAIKA IESPĒJAS<br />
UN PARADOKSI<br />
DAŽI IDEJU UN KONTAKTU ZAROJUMI<br />
TĒLNIECĪBĀ<br />
Tēlniecība ir dārgs, darbietilpīgs, turklāt noteiktu<br />
uzstādījuma vietu telpā prasošs mākslas<br />
veids. Iespaidīgu līdzekļu, laika un fiziskas<br />
piepūles ieguldījumu prasa ne tikai tradicionālos<br />
materiālos akmenī un kokā izpildīti vai<br />
bronzā atlieti darbi. Arī radot dažādus objektus<br />
vai instalācijas un izmantojot lētākus materiālus,<br />
bieži vien gatavus priekšmetus, gaismu,<br />
skaņu un citus elementus, šādas ievirzes<br />
telpiski darinājumi prasa prāvu finansiālu ieguldījumu<br />
un darba apjomu. Tāpēc karu, nemieru<br />
un ekonomisku grūtību periodos tēlniecībai<br />
pat lielākā mērā nekā citām vizuālās<br />
mākslas sfērām nākas piedzīvot pasūtījumu,<br />
resursu un aprites iespēju dramatisku sarukumu.<br />
Lai gan var būt arī tā, ka grūtos apstākļos,<br />
visādiem blakusdarbiem samazinoties<br />
vai izpaliekot, māksliniekam rodas vairāk<br />
Mākslas zinātņu doktore Ruta Čaupova, Latvijas<br />
Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vecākā<br />
pētniece, sarakstījusi grāmatas Portrets latviešu<br />
tēlniecībā (1981), Latviešu tēlotāja māksla 1860-<br />
1940 (1986, līdzautore), Marta Skulme. Tēlniecība<br />
(1992), monogrāfiju krievu valodā par tēlnieci L.<br />
Davidovu-Medeni (1973) un T. Zaļkalnu (1991), kam<br />
pievienojas vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku<br />
rakstu, galvenokārt par latviešu tēlniecību,<br />
keramiku, akvareļglezniecību un mākslas zinātnes<br />
teorētiskiem jautājumiem. Žurnālā Mākslas Vēsture<br />
un Teorija (2009,12:27-37) ievietots zinātnieces<br />
raksts „Pilsētvides un pieminekļu uztvere. Iespēju un<br />
semantikas plānu mainīgums”. Šeit ievietotais raksts<br />
ir viens no Borisa Vipera piemiņas lasījumiem Krīze<br />
un māksla (Rīgā, 2009) LMA un Mākslas vēstures institūta<br />
paspārnē. Paldies autorei arī par ilustratīvo<br />
materiālu.<br />
38<br />
iespēju pievērsties gan personiskāk izjustu<br />
ideju īstenošanai, gan jaunu formveides paņēmienu<br />
un materiālu apgūšanai. Ielūkojoties<br />
Eiropas tēlniecības vēsturē, kā piemēru<br />
šai ziņā varētu minēt Parīzē strādājušo spāņu<br />
izcelsmes tēlnieku Hulio Gonsalesu (Julio<br />
González, 1876–1942), kurš, trūkumā dzīvodams,<br />
izejmateriālus savām oriģinālā metālu<br />
metinājuma tehnikā izpildītajām kompozīcijām<br />
sameklēja metāllūžņu kaudzēs un spēja<br />
kļūt par 20. gs. turpmākajos cēlienos tēlniecībā<br />
plaši izmantotu metālapstrādes paņēmienu<br />
iedibinātāju.<br />
Vērtējot radošo potenciālu, paradoksālā kārtā<br />
var izrādīties, ka krīzes apstākļi, kas ierobežo<br />
mākslinieku spēju patērēšanu vai nu oficiāliem,<br />
vai arī sīkiem, dažkārt gandrīz lietišķiem<br />
uzdevumiem, ļauj brīvāk nodoties refleksijai<br />
un iekšēju uzkrājumu papildināšanai.<br />
Tas var veicināt tēlniecības bagātināšanos<br />
intelektuālāk apsvērtu radošo priekšlikumu<br />
īstenojumiem.<br />
Ja abstrahējamies no situācijām atsevišķu<br />
mākslas jomu ietvaros un domājam par radošumu<br />
kā vispārēju katras attīstības resursu,<br />
varbūt ir vērts pievērst uzmanību tam, ka<br />
krīzes ietekmētajos ekonomisko, finansiālo<br />
un citu struktūru nogruvumos izteikti parādās<br />
krasais atšķirīgums starp trafareti un tuvredzīgi<br />
būvētām valsts pārvaldes, daļēji arī<br />
likumdošanas un nodokļu politikas nostādnēm<br />
un daudz elastīgākām radošo priekšlikumu<br />
un stratēģisko manevru izpausmēm.<br />
Iespējams, tieši radošuma un kultūras vērtību<br />
izpratnes deficīts Latvijas politiskajā vidē un<br />
daļā sabiedrības ir viens no tiem faktoriem,<br />
kas visiem pašreizējiem sarežģījumiem mūsu<br />
valstī piešķir tik nomācoša, grūti panesama<br />
bezjēdzīguma iezīmes. Mehāniski veiktie no<br />
valsts budžeta piešķirto līdzekļu samazinājumi<br />
kultūras institūcijām un Kultūrkapitāla<br />
Gļebs Panteļejevs. Piemineklis (2006) pulkvedim Oskaram Kalpakam Esplanādē, Rīgā
Change language